Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Piektdien Ādažu kultūras centrā notika biedrības Zemnieku saeima kongress – konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki atskatījās uz organizācijas paveikto 2016.gadā, izvirzīja mērķus 2017.gadam, ievēlēja jauno vadību un diskutēja ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Šogad atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), un tieši tā pati valde, kas iepriekš: Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Arnolds Jātnieks (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), un Maira Dzelzkalēja – Burmistre (Zemgale).

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem ar organizācijas valdi, biedriem un biroju ikdienā paveicam nozīmīgu darbu Latvijas lauksaimniecībā. Šobrīd mēs nevaram apstāties pie sasniegtā, jo izaicinājumi darbā pie jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas ir un būs apjomīgi. Mums katram ir jāvelta savs laiks, resursi un jāiesaistās lauksaimniecības nākotnes veidošanā, lai izdarītu maksimāli daudz savu kopējo mērķu sasniegšanai. Šodien atkārtoti ievēlētajai valdei būs jauns izaicinājums un vēlu izturību un izdošanos pie Latvijai tik nozīmīga jautājuma.»

Latvijas paradokss ir, ka cilvēki vēlas redzēt amatos profesionāļus, tomēr tas esot šaurs redzējums, uzskata kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris. «Ja tu spēj tikt galā un cilvēkiem visu paskaidrot, tad viss kārtībā. Ja nē, pats vainīgs. Tāpat iznāca ar «nothing special» - īsti nemācēju tikt galā un dabūju pa degunu, tātad pats vien esmu vainīgs,» tā viņš.

«Tagad jau varu atzīt, ka ļoti nevēlējos un pat pretojos kļūt par finanšu ministru, jo zināju - atkal būs jāpierāda, ka «neesmu kamielis». Palīdzēja, ka māku pārvaldīt privātas finanses. Domāju, ka labākie finanšu ministri nāk no tautsaimnieku vidus, jo tad cilvēks nav tikai finansists. Tomēr - nav absolūtu patiesību,» rezumēja Slakteris.

Jautāts, vai pārstāv viedokli, ka ministrijas darbu var vadīt jebkurš labs administrators, kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs atbildēja apstiprinoši.

«Stāsts nav par profesiju, bet par spēju vadīt. Piemēram, kā finanšu ministrs nemūžam nebūtu pieļāvis, ka Latvija ar Kohēzijas fondiem izgāžas kā veca sēta, kā tas noticis tagad. Ja cilvēks netiek galā ar vienu ministriju, diez vai vērts sūtīt uz nākamo. Tomēr, ja viņš spēj tikt galā, tiks galā ar vairumu,» sacīja Slakteris.

Kādreizējais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris Codes pagastā savai saimniecībai Mālnieki piederošajā laivu novietnē plāno attīstīt bērniem paredzētu ūdenssporta klasi Formula-Future, atklāj ekspolitiķis.

«Vēl kolhoza laikā Codē darbojās ūdens motosporta sekcija, un tās biedriem ļāva novietni privatizēt. Sākotnēji tā bija visai nožēlojamā stāvoklī, bet ar laiku izveidojām sakārtotu modernu bāzi, kur kā pasaules vicečempions uzaudzināts arī mans dēls Ulvis,» sacīja Slakteris, akcentējot, ka laivu novietne nav bizness.

«Lai gan Formula-2, kā jebkurš sporta veids Latvijā, nav pelnoša, tomēr tās loma ir jaunatnes audzināšana. Šajā lietā mums ar dēlu ir lieli plāni. Pasaulē pēdējos gados izveidota salīdzinoši lēta klase Formula Future, kas paredzēta bērniem, un ceru par godu mazdēlam Latvijā to iedzīvināt. Lietotu laivu var nopirkt par 500 latiem, un pēc tam var iesaistīt visus apkārtnes bērnus ar vecākiem, lai mācās braukt. Lai apmācības projektu realizētu, mēģināsim piesaistīt Eiropas fondu naudu, tomēr būs jāiegulda arī savi līdzekļi,» atzina Slakteris.

Eksministrs Atis Slakteris un viņa dēls, pazīstamais ūdensmotosportists Uvis Slakteris nodibinājuši jaunu uzņēmumu SIA Lielturki.

Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls ir 1998 Ls un par prokūristu uzņēmumā iecelts, bijušais zemkopības un finanšu ministrs, SIA Mālnieki saimnieks Atis Slakteris. U. Slakterim pieder 51 % uzņēmuma kapitāldaļu, bet atlikušie 49 % - A. Slakterim, liecina Lursoft informācija.

Eksministrs sarunā ar Db teica, ka jaunais uzņēmums pamatā nodarbosies ar lauksaimniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, proti, sniega izvešanu. Jau pagājušajā ziemā SIA Mālnieki sniedza šo pakalpojumu un pieprasījums pēc tā bijis liels. «Ziemā laiksaimniecības tehnikai nav daudz darba, tāpēc domājam, kā to lietderīgi izmantot,» sacīja A. Slakteris, skaidrojot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus. Kāda izveidosies proporcija starp abām nodarbēm, vēl esot grūti spriest, bet A. Slakteris pieļauj, ka, iespējams, plašāk var attīstīties tieši pakalpojumu sniegšana.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem, veicot iepirkumus, no amata atbrīvota valsts sociālā aprūpes centra (VSAC) Zemgale direktore Marta Intenberga, informē Labklājības ministrijas pārstāvji (LM).

«Pārbaudot ministrijas rīcībā nonākušo informāciju, konstatējām, ka VSAC Zemgale direktore, uzņemoties saistības par nepamatoti sadārdzinātu preču un pakalpojumu iegādi, valsts budžetam ir nodarījusi būtiskus zaudējumus,» pazinojuši ministrijas pārstāvji.

Vairākos iepirkumu līgumu slēgšanas gadījumos M. Intenberga pārkāpusi Publisko iepirkumu likumu un likumu «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu».

Divos gadījumos tika iepirktas «acīmredzami dārgākas preces un pakalpojumi», savukārt citā situācija tika noslēgts iepirkuma līgums, lai gan direktore varēja konstatēt, ka attiecīgajā iepirkumā komisija lēmumus par līguma slēgšanu bija pieņēmusi prettiesiski – bez likumā noteiktā minimālā iepirkumu komisijas locekļu skaita, norāda LM pārstāvji.

Lai arī nevienas porcelāna rūpnīcas pie mums vairs nav, individuāli mākslinieki turpina strādāt un kopt porcelāna izgatavošanas prasmes

«Porcelāns ir karalisks materiāls, ekskluzīvs, reti kurš ar to nodarbojas. Porcelāns prasa cieņpilnu attieksmi un pacietību. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, porcelānam ir atmiņa. Piemēram, kad veidoju kādu priekšmetu un netīšām iemīcās stūrītis, to izlabo, izlīdzina un izskatās, ka viss ir kārtībā, bet karsēšanas procesā tas atkal parādās,» saka Diāna Boitmane, kuras izgatavotos traukus, suvenīrus un rotas veikalos var manīt ar zīmolu Malka Porcelain. Viņa ar porcelānu strādā 14 gadus un jau bērnībā sākās viņas aizraušanās ar keramiku. «Manā bērnībā laukos Kurzemē bija māli, ar māsīcu taisījām figūriņas un rīkojām izstādes. Pēc pamatskolas gribējās iet mākslas virzienā, jo šķita, ka caur formu es labāk varu izteikties.

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Ja pasaulē nebūtu ekonomiskās krīzes un banku sektora nestabilitātes, Latvijas parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels, saka kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

«Nekādas parādu verdzības nav. Latvijai joprojām ir viens no mazākajiem ārējiem parādiem Eiropas Savienībā (ES). Ja pasaulē nebūtu kritiena ekonomikā un banku sektora nestabilitātes, parāds būtu pavisam niecīgs, tomēr arī tagad tas nav pārāk liels. Latvija dzīvo labi, daudzviet iet ievērojami sliktāk. Īstenībā esam izglābušies un krīze aiz muguras, galvenais, lai pārējā pasaules ekonomika noturas stabili,» sacīja ekspolitiķis.

Jautāts, kad Latvija atkal varētu piedzīvos līdzīgus laikus kā 2004.-2007.gadā, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) auga vairāk nekā par 10% gadā, Slakteris sacīja, ka cer uz nekustamā īpašuma burbuļa neatgriešanos.

Ja Eiropas Savienības (ES) amatpersonas nepaaugstinās Latvijas zemniekus diskriminējošos tiešmaksājumus, taisnības labad pārējās ES valstīs tie būtu jāsamazina, atzina kādreizējais politiķis, tagad lauksaimnieks Atis Slakteris.

«ES deklarējusi, ka nešķiro cilvēkus pēc rasēm vai tautībām. Jābūt vienlīdzīgai konkurencei un darbaspēka kapitāla plūsmai. Galu galā - ja tiešmaksājumus nevar paaugstināt, lai pārējiem samazina līdz zināmam līmenim,» sacīja Slakteris.

Viņš arī norādīja, ka Zemkopības ministrija Briselē pieprasa pārāk zemus tiešmaksājumus.

«Brisele izvirza reizēm pat neracionālas prasības, kādas neizvirza citviet pasaulē, un tas pazemina konkurētspēju. Tikmēr Eiropas zemniekiem ar lielajiem tiešmaksājumiem vieglāk izturēt konkurenci, kamēr Latvijas zemniekam jāiztiek ar mazumiņu. Uz šī fona pārsteidz pieticīgās prasības, ko Briselei izvirza Latvijas valdība, - tikai 80% no ES vidējiem maksājumiem. Ja es tagad būtu ministrs, cīnītos par atbalstu 100% apmērā un ne soli mazāk! Kāpēc ārzemniekam, kurš arī audzē rapsi vai kviešus, jāsaņem lielāks atbalsts nekā, piemēram, Codes pagasta zemniekam?» vaicāja Slakteris.

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Biedrības Zemnieku saeima 16. kongresa laikā atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), informē biedrības pārstāvji.

Savukārt valdē nākamos divus gadus strādās: Maira Dzelzkalēja (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Uldis Krievārs (Vidzeme), Artūrs Akmens (Latgale), savukārt valdes locekļu kandidāti ir Gints Gžibovskis (Vidzeme) un Arnolds Jātnieks (Zemgale).

Saskaņā ar organizācijas statūtiem, valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas notiek reizi divos gados.

Biedrība Zemnieku saeima dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

«Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms.Oskars Balodis.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus, redzēsim jau pirmajās siltajās dienās, viņš uzsver.

OIK reformu pozitīvo ietekmi uzņēmēji un lauksaimnieki pagaidām nejūt – janvārī saņemtie rēķini bijuši krietni lielāki, nekā gaidīts

Lai gan Ekonomikas ministrija (EM) pērn vairākkārt norādīja, ka Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa maiņa ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, realitātē paveras cita aina – biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija liecina, ka lauksaimnieki par elektroenerģiju janvārī maksājuši divreiz vairāk nekā decembrī, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru iesūtītie dati atklāj pieaugumu arī mazo un vidējo uzņēmumu izmaksu grozā.

Dažu stundu laikā LTRK saņēmusi desmitiem biedru vēstuļu, apstiprinot iepriekš paustās bažas par elektroenerģijas rēķinu pieaugumu. LTRK skaidro, ka atsevišķiem uzņēmējiem elektrības rēķini kļuvuši pat vairākas reizes lielāki.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»