Jaunākais izdevums

#Tagad tiek īstenoti trīs projekti vienlaicīgi, tas ir optimāls ienākšanas brīdis.

Šobrīd ir īstais brīdis, lai kompānijas, zīmoli varētu veidot savu veikalu ķēdi

Tā intervijā DB akcentē tirdzniecības centru (t/c) attīstīšanas un pārvaldīšanas SIA Linstow Center Management (LCM) valdes loceklis Mārcis Budļevskis.

Pēc vairāku gadu klusuma tieši pēdējā laikā atsākusies vairāku iepirkšanās objektu būvniecība, LCM šobrīd virza divus vērienīgus projektus – tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu un t/c Origo nākamo kārtu. Paralēli tam Ķengaragā strauji top lietuviešu attīstītāju projekts – daudzfunkcionālais komplekss Akropole. Tādējādi šobrīd uzņēmumiem paveras iespējas tikt pie jaunām, plašām telpām. Bez tā šoruden Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, plānots atvērt sengaidīto IKEA, zināmu viļņošanos varētu raisīt arī iespējamā lielveikalu ķēdes Lidl ienākšana valstī.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai mazajā tirgū te esošie zīmoli, tirgotāji paši ar sevi nesāk konkurēt?

Kādā brīdī šāds process notiek. Ir dažas veikalu ķēdes, kas ir šajā tirgū gana izaugušas, tiek pārskatītas stratēģijas. Tas, ko redzam, – lēmumi par aizvēršanu tiek pieņemti, ja kādā konkrētā vietā mazas platības veikals ir sevi izsmēlis un uzņēmums redz sevi lielajā formātā. Vidējos vai nelielajos t/c telpu tam nav, tāpēc tie pārcelsies uz lielajiem centriem, visdrīzāk, Spici, Alfu, Akropoli, tad – Riga Plaza un Dominu. Šis piecinieks no piedāvājuma/izmēra viedokļa paliks kā galvenie spēlētāji tirgū. Pašlaik tas ir pietiekami, taču griestu jau nav, viss atkarīgs no tirgus izaugsmes.

Agrāk konkrētam nomniekam bija runa par 5-7 veikaliem, tagad par 3-5 – konsolidācijas tendence ir. Veikalu tīkla attīstības jautājumi ir aktuāli, jo ir jārēķinās arī ar e-komercijas uzplaukumu. Šis segments tirgus spēlētājiem ir ļoti atšķirīgs – vieniem tas ir ļoti veiksmīgs, citiem nav nopietns. Zinām veikalus, kas apzināti ir fokusējušies uz interneta tirdzniecību, kuri varbūt atstāj 2-3 veikalus labākajās vietās. Manis paša tirdzniecības centrā man ir piedāvāts – vai tiešām es šodien gribu šo lietu, jo varu to iegūt par 10% lētāk, pērkot internetā. Man tas neliekas adekvāti no biznesa viedokļa.

Pieļauju, ka pirmsrecesijas laikā daudzi veikali pelnīja naudu ārkārtīgi viegli

Vai ir gaidāmi jauni spēlētāji, darījumi, zīmoli?

Būs daži jaunumi. Domāju, ka Akropoles attīstītāji kaut ko no saviem Lietuvas sadarbības partneriem «atvedīs» – zinām par dažiem, tiekamies. Tas ir normāli, jo, ja kompānijas vēlas attīstīties, ar vienu tirdzniecības vietu tām nepietiek.

Jaunumi ir IKEA, kura apkārtnē parasti veidojas tirdzniecības parku elementi, Lidl, sporta preču veikals Decathlon, tiešais konkurents Sport Direct, – tas meklē iespējas. Lidl uz klasiskajiem t/c nemērķē, taču konkurenci pārtikas mazumtirdzniecībā palielinās.

Kā jau minēju, mums vairāk būs kāda zīmola otrie, trešie veikali šajā tirgū. Jābūt diezgan jaudīgam zīmolam, lai, ienākot jaunā tirgū, tas varētu būt visos piecos lielākajos t/c, tur dabūt vietu. Turklāt iespējas patiešām ir limitētas.

Tagad tiek īstenoti trīs projekti vienlaicīgi, tas ir optimāls ienākšanas brīdis. Es rekomendētu tiem zīmoliem, kam ir doma tuvākajos piecos gados kaut ko darīt, šo brīdi izmantot. Visdrīzāk ar attīstītājiem varētu vienoties par vietu jaunajos projektos un tad ceturto, piekto veikala vietu piemeklēt klāt. Taču liela azarta no vietējiem uzņēmējiem iet tirdzniecībā, veidot zīmolus, ķēdes nav. Latvijā lokālu spēlētāju ir maz, gribētos redzēt lielāku jaudu.

Pieļauju, ka pirmsrecesijas laikā daudzi veikali pelnīja naudu ārkārtīgi viegli. Tagad šis pats darbs ir grūtāks, konkurence ir lielāka. Tas ir smags darbs. Visi grib ātrāku atdevi, taču noteikti iespēja nopelnīt ir. Tieši šobrīd ir iespēja savu veikalu ķēdi radīt.

Visu interviju Tirgus pārdale būs lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tipiski tirdzniecības centri jau tuvākajā nākotnē izzudīs un transformēsies, piektdien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» sacīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma «CBRE Baltics» Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

«Tirdzniecības centri pārtaps par multifunkcionālajiem centriem, kuros iepirkšanās vairs nebūs galvenā funkcija un galvenais laika pavadīšanas veids. To galvenā funkcija turpmāk būs brīvā laika pavadīšanas iespējas un citas pieredzes iegūšana,» skaidroja Vigupe.

Viņa norādīja, ka lielas izmaiņas ienesīs jau multifunkcionālā centra «Akropole» atklāšana. «Tirdzniecības centri, kuriem būs laba atrašanās vieta un kuri spēs saviem klientiem nodrošināt vairāk nekā tikai iepirkšanos, nebūs zaudētāji no «Akropoles» ienākšanas. Ieguvēji būs tie, kuri piedāvās plašākas izklaides, fitnesa un citas iespējas. Mazāk veiksmīgos tirdzniecības centros var notikt nomas maksas korekcija, kā arī pieaugt brīvo platību īpatsvars,» sacīja Vigupe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija darba tirgū šobrīd sāk atgādināt 2007. gadu, kad reālais bezdarbs ir tuvu nullei, kā rezultātā algas strauji aug. Tiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, šobrīd ir īstais brīdis

Par to ir pārliecināts Raimonds Dauksts, kurš sešus gadus guva pieredzi konsultāciju biznesā ASV, bet pirms aptuveni deviņiem mēnešiem atgriezies Latvijā, lai sāktu darbu PwC Latvija kā Darījumu un korporatīvo finanšu direktors.

«Labā lieta, kuru varam un vajag pārņemt no amerikāņiem, ir viņu proaktivitāte un attieksme. Viņi ir uzņēmīgi un nekad neizrādīs, ka nevar kaut ko izdarīt. Viņi baidās izrādīt vājumu. Tā ir mentalitāte. Latvijā tas pieklibo un iet roku rokā ar pašpārliecības trūkumu, esmu pārliecināts, ka mēs sevi līdz galam nenovērtējam un neprotam pārdot, bet amerikāņiem tā nav problēma. Domāju, ka varam konkurēt ar pasaules vadošajiem prātiem. Mēs tikai to neapzināmies,» viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tev Varētu Interesēt Arī:

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Šobrīd ir īstais brīdis atgriezties

Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums

Darbinieku trūkums ātrās ēdināšanas nozarē ir kritisks

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm kaļ ilgtermiņa plānus par veterinārā virziena attīstību

Anita Kantāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm kaļ ilgtermiņa attīstības plānus par veterinārā virziena attīstību, jaunu uzņēmumu iegādi Rietumeiropā un aptieku tīkla Latvijas aptieka paplašināšanu, kā arī gatavojas ārkārtas akcionāru sapulcei.

Šādi var raksturot uzņēmuma Olainfarm padomes priekšsēdētāja Pāvela Rebenoka ieskicētās vadības prioritātes. P. Rebenoks Olainfarm padomi vada kopš septembra un sarunā ar Dienas Biznesu uzsver, ka uzņēmuma turpmākā attīstība būs aktīvāka un agresīvāka. «Gribam iet agresīvu attīstības ceļu, nevis tikai apsaimniekot to, kas ir. Ja mēs stāvam uz vietas, tad faktiski ejam atpakaļ,» pauž P. Rebenoks.

Fragments no intervijas

Uzņēmuma reputācija no akcionāru strīdiem ir cietusi, vai ir plāns kā situāciju vērst par labu?

Šobrīd ir tikai divi akcionāri – Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze – kas, dara visu, lai kaitētu uzņēmumam un šādi samazinātu sava īpašuma vērtību. Mēs jautājuma risināšanai esam nopietni pievērsušies un mūsu prioritāte situācijas uzlabošanai ir aktīvs darbs ar investoriem, mazākuma akcionāriem. Darbā atpakaļ ir pieņemts Salvis Lapiņš un šobrīd pilda valdes padomnieka amatu un viņa pienākums ir komunikācija ar investoriem un akcionāriem, viņš agrāk bija valdes loceklis. Salvis Lapiņš ir atsācis vadīt biržas vebinārus, kas ir svarīgi korporatīvai pārvaldībai. Šādi demonstrējam atbildību pret investoriem un agrāk tā bija prakse vairāku gadu garumā. Saņemam atzinīgus vārdus par šādu praksi, ir sevišķi no ārvalstu investoriem, kas ieguldījuši uzņēmumā naudu. Viņi arī, protams, lasa presi un līdz viņiem nonāk informācija, kas rada satraukumu. Pēc vebināra notika aptauja un faktiski lielākā daļa mazākuma akcionāru atbildēja, ka viņi savas akcijas pieturēs un nepārdos. Daļa sacīja, ka turpinās iepirkumus, jo Olainfarm akciju cena biržā bija nonākusi zemākajā punktā, kādā tā pēdējos gadus ir bijusi, tādēļ ir īstais brīdis, lai investētu. Investori mums tic. Šobrīd plānojam vizītes un nākammēnes mums būs tūre uz Skandināviju, Igauniju, Lietuvu, kur tiksimies ar lielākajiem akcionāriem, lai klātienē varam izstāstīt savu vīziju par uzņēmuma attīstību. Cenšamies atspēkot negatīvās aktivitātes, kas vērstas pret uzņēmumu, cenšamies sniegt objektīvu informāciju, kas ir mūsu rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.

Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.

Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme izmantot kādu no ārzemēs pamēģinātajām garšvielām.

«Visu laiku veikalā ir jauni produkti un sortiments mainās, lai pircējiem būtu jaunas garšvielas, ko izmēģināt un arī man pašai būtu interesanti strādāt. Daudziem cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums ir par to, kas jauns. Tāpēc visi šīs ziemas jaunumi ir atsevišķā stendā. Piemēram, šosezon klientiem patīk garšvielas ar lakšiem. Tas ir savvaļas ķiploks, un tam nav «klasiskās» ķiploka smaržas, kas daudziem nepatīk. Tas ir daudz maigāks un līdz ar to ļoti interesants. Tāpat šoziem pircējiem ir patikuši baltie citronpipari, kur pamatā specifiskie baltie pipari kopā ar cidoniju sulu, citronzāli un dabīgu citroniņu,» stāsta Sandra Valdmane, specializētā garšvielu veikala SpiceHouse (SIA Silantro) īpašniece. Veikals darbojas septiņus gadus; lai gan šobrīd tas jau ir kļuvis mazliet par šauru, uzņēmējai ļoti patīk Upīša pasāža, kur tas atrodas, un arī klienti jau ir iestaigājuši taciņu uz to. Tāpēc viņa turas pie šīs vietas un meklē radošus risinājumus, kā visas garšvielas izvietot veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas iespējas nostiprināties investoru «radarā» kā attīstības reģionam

Valērija Lieģe - Oaklins M&A Baltics partnere, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā uzņēmējdarbība ir piemērota tikai optimistiem

Zina Olehnoviča, uzņēmēja, konditorejas Tortik time īpašniece, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai viegli būt jaunam uzņēmējam? Nesen veikts pētījums liecina, ka 46,3% uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju Latvijā uzskata, ka uzsākt vai izbeigt uzņēmējdarbību ir ļoti grūti vai drīzāk grūti, savukārt 44,4% atbildējuši – ļoti viegli vai drīzāk viegli.

Tas nav viegli vai grūti, bet tas ir atbildīgs process ar risku, neatkarīgi no tā, cik rūpīgi veikti aprēķini, jo ir aspekti, kurus pats uzņēmējs iespaidot nespēj. Tāpēc tos, kuri uzdrīkstas riskēt un uzsākt, mēs dēvējam par uzņēmējiem, no vārda uzņēmīgs, turklāt šī nodarbe ir piemērota tikai optimistiem.

Pamest labu amatu, lai piepildītu savus sapņus

Ideja veidot savu biznesu radās jau sen - vēlējos izveidot vietu, kur vienmēr varētu atnākt gan mani draugi un paziņas, gan citi cilvēki un es spētu viņus iepriecināt, pasniedzot kādu gardumu, kas būtu kā mājās gatavots. Vienmēr esmu bijusi ļoti viesmīlīga, tāpēc pamazāk nobrieda ideja par konditoreju. Tā brieda, līdz dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos ko mainīt. Aizgāju no darba uzņēmumā, kur biju nostrādājusi par vadītāju 15 gadus, un, lai gan sākotnēji šķita, ka nebūs problēmu atrast jaunu darbu, realitātē viss bija citādāk. Tieši tad es sapratu, ka tas ir īstais brīdis, kad uzdrīkstēties un piepildīt savus sapņus. Dzīve visu salika pa plauktiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

All you need is love

Linda Zalāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es šuju ādu jau trīsdesmit gadus. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad varu to mācīt darīt citiem,” dienu pirms savas radošās telpas atvēršanas, biznesa portālam db.lv sacīja SIA “Adelle Lv” izveidotāja Inga Reinkaite.

Latvijā apgūt ādas apģērba šūšanas prasmes līdz šim bijis praktiski neiespējami, tādēļ nu jau trīs gadu garumā šuvēja un uzņēmēja I. Reinkaite lolojusi sapni par šādas iespējas nodrošināšanu. Lai to īstenotu, nepieciešams bijis atrast atbilstošas telpas. Pirmo reizi ieraudzījusi telpas Artilērijas un Tērbatas ielu krustojumā, I. Reinkaite lēmumu tās renovēt un tur izveidot radošo darbnīcu pieņēmusi teju uzreiz. “Visu darīju pati, investēti tika apmēram 3,5 tūkstoši eiro,” viņa paskaidro.

Viņa pati šūšanu apguvusi pašmācības ceļā. “Man mājās bija mazs bērniņš, sāku strādāt kā pašnodarbinātā. Tolaik ļoti pieprasītas bija ādas jakas. Tās šuvām lielā daudzumā, lai vestu uz Polijas tirgiem pārdošanai. Mazliet vēlāk sāku šūt arī kažokādu,” atceras I.Reinkaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Lahdes" dokumentu parakstīšanas pakalpojuma publiskas ieviešanas novembrī, risinājumam jau ir vairāk nekā simt lietotāji.

"Pilnvērtīgi darbojamies tikai no novembra. Ir pagājis nepilns mēnesis un mums jau ir nedaudz vairāk kā simt lietotāji," saka Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA "Lahdes" dibinātājs. To izmanto arī trīs uzņēmumi, kā arī viena valsts kapitālsabiedrība. "Iestāde pēdējās nedēļās testē mūsu risinājumu un ir atzinusi to par labu esam. Tagad iestādes sadarbības partneri saņems paziņojumus ar "Lahdes" starpniecību," teic D. Dementjevs-Dedelis.

Db.lv jau rakstīja, ka informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Lahdes" ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus. Iepriekš D. Dementjevs-Dedelis skaidroja, ka uzņēmuma izstrādātais risinājums nav ne pasts, ne arī e-pasts - šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules un, apliecinot identitāti, ļauj nodot saņēmējam svarīgus dokumentus. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc "Lahdes" izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Pat tad, ja cilvēks nekad nav zinājis par "Lahdes", viņš šajā vietnē var saņemt dokumentus un tie tur būs pieejami pat tad, ja viņš to nekad nav izmantojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotransports nav jauna tēma, taču tā kļūst aizvien aktuālāka. Daudziem tas kļuvis par ikdienas pārvietošanās līdzekli, un elektroauto vairs nevar uzskatīt tikai par luksusa preci. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī nozare attīstās salīdzinoši lēnāk, kā arī valsts nesniedz atbalstu elektroauto iegādei. Toties to lietošana ļauj izbaudīt ievērojamas priekšrocības un arī atteikties no atsevišķām izmaksu pozīcijām savā ikdienā.

Uzlabojoties elektroauto pieejamībai un cenai, ir sasniegts brīdis, kad arvien vairāk cilvēku nopietni apsver to iegādi.

Dārga investīcija, ko atpelna lietošana

Pamazām pieaug ne tikai elektroauto, bet arī elektromopēdu un autobusu popularitāte.

Tieši mazie transportlīdzekļi lietotājam ir visizdevīgākie, jo to cena daudz neatšķiras no analogiem ar iekšdedzes dzinēju. Kamēr Latvijā tie vēl iegūst popularitāti, tikmēr, piemēram, Ķīnā daudzām ģimenēm jau tagad aizvieto parasto automašīnu ikdienā.

Tiesa, jauna elektroauto cena tirgū šobrīd pat divreiz apsteidz līdzvērtīgu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Te nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo bonusi, braucot ar elektromobili ikdienā, 5 - 10 gadu termiņā atpelna pirkuma cenu ar uzviju, nemaz nerunājot par samazināto kaitējumu videi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par attālinātu darbu daudzi runā jau sen un tieši šī brīža krīzes situācija daudziem ir pamudinājums to beidzot izmēģināt.

Konsultāciju uzņēmuma "Erda" biznesa partnere Pārsla Baško uzskata, ka nepieredzētā krīze saistībā ar jaunā koronovīrusa izplatību paver ne vien riskus, bet arī plašas iespējas. Viņas skatījumā viena no jomām, kur paveras milzu iespējas, ir darbs no mājām.

Viens no piemēriem aicinājumam biznesa vidē strādāt no mājām:

P. Baško norāda: "Manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis mācīties strādāt attālināti. Daudzi lielie pasaules spēlētāji, kas piedāvā tehnoloģijas attālinātam darbam, pēdējās dienās izsludinājuši piedāvājumus izmantot to risinājumus bez maksas, piemēram, "Microsoft Teams", kas ietver plašas konferenču organizēšanas iespējas, ir izsludinājis sešu mēnešu bezmaksas izmēģinājuma laiku

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 iznīcinās aplokšņu algas

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieskatīties acīs savam makam

Anda Asere, 27.04.2020

Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru