Nekustamais īpašums

Šogad Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgū prognozē investīcijas viena miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 05.06.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedza 810 miljonus eiro, liecina starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Newsec apskats Baltic Investment Outlook, 2019.

Lielāko darījumu daļu veido augstas klases birojiem un tirdzniecībai paredzēts nekustamais īpašums, palielinās globālā tirgus spēlētāju investīcijas,

Newsec vadītājs Latvijā Ģirts Grīnbergs uzsver, ka šobrīd tirgus dalībnieku un investoru uzticība Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgum ir augsta un nosacīti pielīdzināma Skandināvijas tirgiem. Eksperts piebilst, ka reģiona pievilcību palielina arī vietējo investoru aktivitāte, kas pēdējos dažos gados stimulē investīciju tirgus likviditāti. Baltijas valstu komerciālā nekustamā īpašuma tirgus potenciāls, vērtējot jau radītos un radāmos jaunos nekustamā īpašuma investīciju produktus un vietējā kapitāla aktivitāti, ir vismaz 2 miljardi eiro gadā, bet lielāka tirgus likviditāte ir būtisks nosacījums, lai pievienotos ārvalstu lielie investori.

Apskatot pēdējo gadu investoru profilu, var izšķirt trīs Baltijas valstu investīciju tirgus attīstības posmus: pirmais – līdz 2008. gadam, kad vairāk nekā 45 % investoru veidoja Ziemeļeiropas valstu kapitāls, otrais – līdz 2014. gadam, kad vairāk nekā 55 % investīciju reģionā bija Baltijas valstu kapitāls, bet no 2015. gada tirgū vairāk nekā puse – 55 % – ir Rietumeiropas, Ziemeļeiropas, ASV un citu reģionu investori, novērojis Newsec vadītājs.

Pagājušajos gados Baltijas reģionam izdevies panākt augstu vietējo un Ziemeļvalstu fondu un nekustamā īpašuma (NĪ) investoru aktivitāti – noslēgto investīciju darījumu kopējā vērtība sasniedz 810 miljonus eiro. Latvijas darījumi veido 32 %, Lietuvas – 49 %, bet Igaunijas – 19 % no visu Baltijas valstīs veikto investīciju summas. Aktīvākie ir spēlētāji, kas jau ilgu laiku darbojušies tirgū – Baltijas valstīs lielākie komerciālā nekustamā īpašuma fondu pārvaldes uzņēmumi.

«Prognozējams, ka šogad investīciju darījumi būs vēl lielāki – 1 miljarda eiro apmērā. Cerēt uz to ļauj pagājušajos gados augušais darījumu apjoms – 2018. gadā investīciju darījumu vērtība bija par 19 % lielāka nekā 2017. gadā. Iespaidīgais 2019. gada sākums jau rāda, ka tirgus saglabājas aktīvs – Zviedrijas investīciju uzņēmumam Eastnine iegādājoties darījumu centru Viļņā par 128,3 miljoniem eiro un vienojoties par divām citām S7 projekta ēkām, darījums pretendē kļūt par lielāko biroju segmentā Baltijas valstu vēsturē,» uzsver G. Grīnbergs.

Kā apgalvo eksperts, šis darījums rāda, ka mums ir jaunas paaudzes prime tirgus darījumi, kas tiek slēgti ar mazāku par 6 % rentabilitātes normu (angļu Yield). Salīdzinājumam – 2013. gadā šādu projektu investīciju atdeve svārstījās ap 7,5 %. Lai arī nomas ieņēmumi saglabājušies līdzīgā līmenī, kapitalizācijas normu samazināšanās dēļ vien komerciālā nekustamā īpašuma vērtība galvaspilsētās ir cēlusies par vairāk nekā 25 %.

Sarūkošās investīciju atdeves prognožu dēļ tiek piemērota jauna rentabilitātes norma, kas palielina NĪ cenu. «Rentabilitātes samazināšanās cēlonis ir ļoti vienkāršs – uzticība nekustamā īpašuma tirgum. Divi jēdzieni zems risks un projektu ilgtspējība šodien ved investorus uz izmērāmi lielāku risku, pērkot jaunās paaudzes NĪ projektus Baltijas valstīs,» – piebilst Newsec vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu

Olga Rudzika, nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Pro Kapital» rīkotājdirektore Latvijā, 30.05.2019

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Unikāli mājokļi ar individuāliem risinājumiem otrreizējā tirgū - par ko pircējs ir gatavs maksāt?

Helmuts Medinieks, 22.08.2019

Foto: MAVRIXONLINE.COM/PriveLuxuryRent/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Sava nekustamā īpašuma pārdošana kļūst par arvien aktuālāku jautājumu, jo ģeopolitiskais saspringums un medijos publicētās ekonomistu prognozes dažkārt mudina domāt par to, ka īpašumu cenas tuvākajā nākotnē varētu kristies.

Līdz ar to rodas neliela panika un vēlme īpašumu pārdot, kamēr cenas ir pietiekoši augstas. Lai gan ilgtermiņā īpašumu cenas pieaug, vēlme iegūt no īstermiņa cenu svārstībām ir saprotama un vienmēr aktuāla.

Neraugoties uz to, vai pārdošanas procesam tiek piesaistīts profesionāls nekustamā īpašuma pārdevējs, kas pārdošanas cenu rūpīgi izanalizē, vai pasūtīts īpašuma vērtējums, īpašniekam ir arī savs redzējums par sava mājokļa vērtību. Subjektīvais īpašnieka redzējums bieži vien ir optimistiskāks par reālo īpašuma vērtību un saistās gan ar personīgajiem pārdzīvojumiem konkrētajās telpās, gan ar īpašumā ieguldīto naudu tā individualizēšanai savām vajadzībām un gaumei. Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte, kura ar dzīvojamā fonda īpašumiem kompānijā Kivi Real Estate darbojas jau gandrīz desmit gadus, atzīst: «Ļoti bieži īpašnieki, plānojot pārdot savus īpašumus, vēlamajā cenā cenšas iekļaut arī visus ieguldījumus, ko šajā īpašumā veikuši (interjera apdare, mēbeles un tamlīdzīgi).» Taču pircēji iepriekšējā īpašnieka ieguldījumos bieži vien vērtību nesaskata un nav gatavi par to piemaksāt. Tā kā nekustamais īpašums lielākoties tiek pirkts kā ilgtermiņa investīcija, primārie faktori par labu konkrētā īpašuma (mājas vai dzīvokļa) izvēlē ir lokācija, ēkas stāvoklis un cena. Tā stilistisko iekārtojumu pircēji bieži vēlas izveidot paši, līdz ar to dārgs un specifisks aprīkojums var būt pat traucēklis. «Ir gadījumi, kad esošais interjers pat ļoti neatbilst potenciālā pircēja gaumei, kas nozīmē, ka, iegādājoties šādu īpašumu, pircējam pat jārēķinās ar papildus izdevumiem, interjeru pārveidojot savā gaumē,» piebilst E. Ažīte. Jo specifiskāki ir šie ekskluzīvie risinājumi, jo mazāk būs cilvēku, kas par tiem vēlēsies maksāt. Ekskluzīvs interjers ne vienmēr ir pārdošanu veicinošs faktors, īpaši, ja ir pieejamas alternatīvas par zemāku cenu, kuras pircēji var iekārtot paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministrijām papildus vajag teju miljardu eiro

LETA, 02.09.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Twino dibinātājs nekustamajā īpašumā plāno ieguldīt līdz 26 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 09.09.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Foto: IEVA MAKARE/LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Avots: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Newsec sāk piedāvāt mājokļa vērtēšanas pakalpojumu

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

"Newsec" komandai ir pievienojies īpašuma vērtētājs Kaspars Dzedulis

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Starptautiskais nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmums "Newsec" Latvijā sācis sniegt dzīvojamā NĪ vērtēšanas pakalpojumu.

"Newsec" komandai ir pievienojies īpašuma vērtētājs Kaspars Dzedulis, kas ir uzkrājis ilggadēju pieredzi NĪ sektora vadībā. Šobrīd Latvijas īpašuma vērtētāju komandā ietilpst 6 profesionāļi. Lai sniegtu mājokļa vērtēšanas pakalpojumu, ir noslēgti sadarbības līgumi ar bankām, pakalpojums tiek piedāvāts privātpersonām un valsts iestādēm.

"Latvijas NĪ tirgū esam novērojuši pieaugošu pieprasījumu pēc dzīvojamā NĪ vērtēšanas pakalpojumiem. Lai arī katru gadu Latvijā tiek veikts aizvien vairāk dzīvojamā NĪ darījumu, mājokļa cena šajā valstī vēl aizvien ir mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpēc Latvijas dzīvojamā NĪ sektoram ir lielākais potenciāls reģionā. Visu to izvērtējot, nolēmām visu investīciju un komerciālā īpašuma vērtēšanā uzkrāto pieredzi Baltijas valstīs papildināt arī ar dzīvojamā NĪ vērtēšanu Latvijā," saka "Newsec" valdes priekšsēdētājs Latvijā Ģirts Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru