Mazumtirdzniecība

Šonedēļ Durbē festivāla Zemlika ietvaros notiks dabai draudzīgo preču gadatirgus

Vēsma Lēvalde, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

27. oktobrī Latvijas mazākajā pilsētā Durbē notiks zemnieku, mājražotāju un amatnieku tirgus. Galvenais tirgus princips – savā zemē pašu izaudzēts, savām rokām darināts, iesaiņots un pārdots dabīgs produkts.

«Pasākuma organizatori saka nē! sintētiskajai gultasveļai, cukurvatei un čehu lunaparkam un aicina tirgotājus pārdomāt, vai dabīgs, pašu audzēts un glīti pasniegts tiešām padara produktu par modes un stila aksesuāru, nereti liekot to pārvērtēt līdzīgos tirdziņos galvaspilsētā,» pauž tirdziņa rīkotāji.

Amatnieku un zemnieku preču tirdziņš notiks otrā mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla Zemlika ietvaros. Paralēli festivāla mūzikas programmai pēc rekonstrukcijas atvērtajā Durbes muzejā notiks kolektīva mājas vīna darīšana vietējās vīndares un citu dabas velšu pārstrādātājas Evijas Kopštāles vadībā.

Tāpat festivāla laikā tiks demonstrētas vairākas filmas. 26. oktobra pēcpusdienā bijušā veikala telpās pilsētas centrā tiks izrādītas latviešu jauno autoru īsfilmas, bet 27. oktobrī viena otrai sekos lietuviešu un igauņu dokumentālās filmas. Festivāla ietvaros Durbē viesosies Dirty Deal Teatro ar izrādi Sieviete – Dieviete.

Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls Zemlika 2012.gada 26. un 27. oktobrī Durbē notiks otro reizi. Ar dažādu žanru ārvalstu un vietējo mūziķu koncertiem, mākslas un mūzikas radošajām darbnīcām, semināriem, lekcijām, kino, teātri, vietējo izejvielu ēdamzāli un citām aktivitātēm pasākums iecerēts kā ikgadējs notikums. To rīko paši durbenieki, piesaistot finansējumu arī no ārvalstu vēstniecībām un kultūras fondiem.

«Festivālā Zemlika savus noieta veicināšanas komunikācijas rīkus neintegrē ne bankas ar visvairāk apmierinātiem kredītņēmējiem, ne mobilo sakaru operatori, kura tīklā saziņa Durbes apkārtnē joprojām ir traucēta, ne vietējie brūži, kuru alus, kā izrādās, nemaz netiek ražots Latvijā,» norāda festivāla rīkotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbē Māra Pēkas saimniecībā nogatavojušās pirmās pašu audzētās zemenes. «Jā, mums ir sācies zemeņu laiks,» apstiprinājis audzētājs. Pirmās sarkanās ogas durbenieks nogatavinājis siltumnīcā, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jautāts par šķirni, kas spējusi tik ātri nogatavoties, M. Pēka atbildējis: «Šī ir «Honey». Tulkojumā – medus, un tā arī garšo!» Tās tik ātri spējušas nogatavoties, jo siltumnīcā ir tām vajadzīgie apstākļi – siltums, skaidrojis M. Pēka.

«Pirmās – baigi labās!» tā par vietējā audzētāja veikumu sociālajos tīklos ziņojis M. Pēkas kaimiņš Aigars Putra. Viņš zemenes no audzētāja iegādājies pirmdien. Durbē pirmo nogatavojušos zemeņu īpašnieks saka: ogas tiek pārdotas uz vietas par līgumcenu – apmēram 12 eiro kilogramā.

Pirmā zemeņu raža Latvijā šogad reģistrēta 18. aprīlī Jelgavas novada Staļģenē. Tās tiek pārdotas par 25 eiro kilogramā, informē Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016.gada 1.oktobra Tukuma novada iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties vienoto biļeti, kas paredzēta braucienam ar diviem transportlīdzekļiem – autobusu un vilcienu. Pasažieris, iegādājoties biļeti Pasažieru vilciena biļešu kasē vai pie konduktora, varēs tikt no Rīgas līdz Tukuma stacijai ar vilcienu un pēc tam, uzrādot šo pašu biļeti, pārsēsties SIA Tukuma auto apkalpotā maršruta autobusā. Šo biļeti varēs nopirkt arī autobusā, lai tiktu no apdzīvotas vietas Tukuma novadā līdz Rīgai.

Iegādājoties vienoto biļeti, pasažieris par braucienu maksās lētāk un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantot būs ērtāk, jo pasažierim, pārsēžoties no viena transportlīdzekļa otrā, būs jāuzrāda tikai viena biļete. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta arī vienotā abonementa biļete, kas pielāgota pasažieru braukšanas paradumiem un kas nodrošina vēl papildu atlaides. Tāpat pasažieri var nopirkt vienu bagāžas biļeti, kas paredzēta braucienam gan ar vilcienu, gan autobusu.

Vienoto biļeti varēs izmantot Pasažieru vilciena maršrutā Rīga–Tukums un piecos SIA Tukuma auto apkalpotajos maršrutos – Nr.3211 Jauntukums–MRS, Nr.3212 Jauntukums–Tukuma Lauktehnika, Nr.3213 Durbe–L.Dzelzceļa iela–Tukuma Lauktehnika, Nr.3214 Durbe–Tukuma Lauktehnika un Nr.3215 Jauntukums–Ozoliņi–MRS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad tiešsaistē vērojuši aptuveni 3,5 miljoni cilvēku, un kopējais skatījumu laiks pārsniedzis 730 000 stundas, informē LDF pārstāvji.

Iepriekšējos gados nodrošinātās tiešraides šogad papildināja divas kameras pie mazā ērgļa ligzdām, kā arī pie līdz šim nevērotas jūras ērgļa ligzdas.

Vissmagāk šogad gāja novēroto melno stārķu pārim, kas izaudzināja četrus jaunos putnus. Tāpat aizvadītā vasara bija pārbaudījums abiem jūras ērgļu pāriem, kuri cīnījās gan ar karstumu, gan barības trūkumu, gan arī piedzīvoja mazuļu izkrišanu no ligzdas. Zivjērgļa ligzdas vērošanu šogad pārtrauca negaiss, savukārt ūpja, mazo ērgļu un vistu vanaga ligzdās putni šogad tikai ciemojās, bet ligzdošanu neuzsāka.

Visvairāk skatītā tiešraide šogad, līdzīgi kā citos gados, bija jūras ērgļu ligzda Durbē - tai bija aptuveni 1,8 miljoni skatījumu. Otrajā vietā ierindojās melnā stārķa ligzdas tiešraide no Siguldas novada un jūras ērgļu ligzdas tiešraide no Ziemeļkurzemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Durbē par Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem radīs unikālu istabu

Dienas Bizness, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbē top informatīvi izglītojoši izklaidējoša istaba par Durbes ezera rašanās vēsturi. «Tas būs kaut kas unikāls, nebijis,» sola biedrības Liepājas rajona partnerība projekta vadītāja Santa Brāle, vēsta Kursas Laiks.

«Manī šī ideja dega labu laiku,» atklājusi S. Brāle. «Visi zina, ka ir Durbes ezers, bet neko vairāk par ūdenstilpi nevar pastāstīt,» viņa pamatojusi izvēli rakstīt un īstenot šādu projektu.

Ideja par Durbes ezera popularizēšanu projekta vadītājai radusies, esot ekskursijās gan Austrijā, gan pie Peipusa ezera Krievijas un Igaunijas pierobežā. Istaba atradīsies Durbes centrā, bijušajā domes ēkā, un jebkurš interesents no vasaras sākuma tur varēs uzzināt vairāk par Durbes ezeru, informē Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz Liepāju vilinās ar Aktiem naktī, atmiņām par kino un vikingu laivu

Vēsma Lēvalde, 05.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas būvuzņēmēju interesantākie arheoloģiskie atklājumi

Gunta Kursiša, 12.07.2013

Šogad aprīlī, darbus veicot Latvijas energoceltniekam (LEC), Piltenes pagastā pie Ventas projekta «Kurzemes loks» ietvaros tika uzrakti seni kapi.

Foto avots: LEC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.

Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.

«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz autoceļa Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) posmā no Durbes līdz Grobiņai notiek autoceļa seguma rekonstrukcijas – seguma pastiprināšanas darbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Darbi uzsākti pagājušā gada pavasarī, tos veic piegādātāju apvienība ACBR 78. Kopējās investīcijas šajā ceļa posmā ir plānotas 9 266 415,67 eiro, tajā skaitā PVN.

Pašlaik posmā Durbe – Grobiņa jau ir ieklāta asfalta pamat kārta un turpinās saistes kārtas un virskārtas ieklāšana. Pēc tam notiks nomaļu izbūve, barjeru un ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī horizontālā marķējuma krāsošana.

Plānots, ka līdz septembra beigām būvdarbi objektā tiks pabeigti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tīrīs Tebras un Durbes upes gultnes Pāvilostas novadā

Dienas Bizness, 05.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada domes izsludinātājā iepirkuma konkursā par Tebras un Durbes upes attīrīšanas darbiem uzvarējis uzņēmums SIA Serviss RJ, kas upju gultnes apņēmusies iztīrīt līdz nākamā gada aprīlim, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā/RIVERWAYS īstenošanas laikā Pāvilostas novadā tiks attīrītas divas upes – Tebra un Durbe.

«Upes ir ļoti aizaugušas, nav pat iespējams ar laivu pārvietoties,» stāstījusi Pāvilostas novada projektu koordinatore Vizma Ģēģere. Darba ir tik daudz, ka kompānija, kas sākotnēji uzvarējusi konkursā, apskatot upes, secinājusi – tā nespēj prasīto izpildīt, raksta ReKurZeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēcpusdienā noticis smags ceļu satiksmes negadījums uz Liepājas šosejas pie Kalvenes, kurā iesaistīts arī a/s Nordeka pasažieru autobuss. Negadījumā cietuši 11 cilvēki, liecina mediķu sniegtā informācija.

Kā informē Valsts policija, ceļu satiksmes negadījums noticis šodien plkst.14.20, tajā iesaistīti trīs transporta līdzekļi. Pie luksofora apstājusies vieglā automašīna un Nordeka satiksmes autobuss, kurā savukārt ietriekusies kravas automašīna ar Cemex logo. Inerces rezultātā satiksmes autobuss sadūries ar priekšā stāvošo vieglo automašīnu.

Negadījumā iesaistīti 26 cilvēki - 24 autobusa pasažieri un divi autovadītāji, stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola.

Kopumā slimnīcā nogādāti 11 cilvēki, tostarp trīs no viņiem smagā stāvoklī. Izsaukums uz negadījuma vietu tika saņemts plkst.14.21 un uz to devās sešas mediķu brigādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā uz ceļiem izvietoti vēl četri stacionārie fotoradari

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Durbes novada priekšsēdis: šeit dzīve kā kūrortā

Dienas Bizness, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Durbes novada priekšsēdis Jānis Ruško uz Durbi pārcēlās pirms diviem gadiem, bet uzskata, ka tur ir dzīve kā kūrortā un ka tie, kas grib strādāt, šeit ir turīgi cilvēki, raksta laikraksts Diena.

Iepriekš Durbes novadu vadīja bijušais Saeimas deputāts un kādreizējais reģionālās attīstības ministrs un pašreizējais z/s Mazpoļi saimnieks Andrejs Radzevičs, kurš turpmāk pildīs novada domnieka pienākumus. Savukārt pašreizējais pilsētas mērs J. Ruško uz pastāvīgu dzīvi Durbē pārvācies pirms diviem gadiem uz sievas dzimtas mājām.

J. Ruško, jautāts par to, vai viņu nebaida grūtības, ko var sagādāt spēcīgā opozīcija, norāda: «Nu un? Kas par to, ka viņš [A. Radzevičs] ir bijis ministrs. Šeit nav nekāda politika. Te ir tikai saimnieciski jautājumi.»

Durbes centrā ir ne tikai pabeigts ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekts, bet renovētas arī vairākas ēkas, raksta Diena. Novada dome plāno turpināt savest kārtībā dzīvojamo fondu, lai piedāvātu dzīvokļus liepājniekiem, jo «Liepāja tuvu, laba satiksme, ezers, skola un arī bērnudārzu paplašināsim,» tā J. Ruško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā durvis apmeklētājiem vērusi Skrundas muiža. Līdz ar to ir noslēdzies pēdējo trīs gadu laikā viens no vērienīgākajiem vēsturiskā objekta rekonstrukcijas projektiem Latvijā.

Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.

Skrundas muižas pārvaldnieks ir A/S Skrundas muiža, kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu.

Edgars Vizulis, A/S Skrundas muiža valdes loceklis, norāda: «Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” pēdējā pusotra mēneša laikā uzstādījis vēl 25 jaunas 5G bāzes stacijas dažādās Latvijas vietās.

Tagad “Tele2” 5G tīkls darbojas arī Ādažos, Augstkalnē, Durbē, Irlavā, Limbažos, Rumbulā un Turlavā. Kopumā “Tele2” ir uzstādījis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas jau 46 apdzīvotās vietās Latvijā.

Kā atzīmē “Tele2”, tad lielākais 5G bāzes staciju skaits šobrīd ir uzstādīts Rīgā un tuvējos Rīgas novados, kur ir lielāka mobilo sakaru tīkla noslodze un nepieciešama papildu kapacitāte 4G tīklam.

“5G pakāpeniski kļūst par pilnvērtīgu mobilo sakaru tehnoloģiju Latvijā, jo arvien lielākam cilvēku skaitam ir iespēja to izmantot. Šobrīd jau vairāk nekā 32 000 klientu savā ikdienā izmanto 5G viedierīces un šis skaits turpina pakāpeniski augt,” atzīst “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Šobrīd norit arī aktīvs darbs pie 5G attīstības plānošanas nākamajam gadam, un ir skaidrs, ka “Tele2” 5G staciju skaits palielināsies par vairākiem simtiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes panācis produkcijas tirgošanu Rimi un Maxima lielveikalos Rīgā.

Durbes veltes produkcija tiks tirgota sešu Rimi veikalu zemnieku produkcijas nodaļā Klēts, informē KBI. Uzņēmums ir iesaistījies arī kooperatīvajā sabiedrībā Saime, kas atbalsta un attīsta Latvijas laukos ražoto preču tirdzniecību veikalu tīkla Maxima veikalos. «Lai uzņēmums apgūtu arvien lielāku tirgus daļu, nepieciešams ieviest dažādus jauninājumus. Tā, piemēram, papildus jau esošajai produkcijai piedāvājam iegādāties vīriešu zapti, kā arī vīnu, kas darināts no bērzu sulas,» stāsta uzņēmuma īpašniece Evija Kopštāle. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc Durbes veltēm ir ievērojami audzis, īpaši pēc vīniem, kas mērāms pat trīskāršā apmērā. E. Kopštāle atzīst, ka pērnā gada pieprasījums pēc eksotiskā pieneņu ziedu vīna bijis lielāks, nekā uzņēmums bija cerējis un plānojis, tāpēc šogad tas saražots ievērojami vairāk. Ziemassvētku laikā Durbes veltes gatavojas piedāvāt iespēju pasūtīt apgleznotas vīna pudeles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Joprojām topā angļu valoda

Anda Asere, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.

Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.

«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.

«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»

Komentāri

Pievienot komentāru