Speciāla likuma par dabas stihijas seku likvidēšanu mežsaimnaiecībā nebūs, bet tajā iekļautās normas paredzēts iestrādāt Meža likumā. Tā tika nolemts Ministru kabineta komitejas sēdē. «Specāils likumprojekts vētras seku likvidācijai mežsaimniecībā satur dažādas atsauces uz Meža likuma normām, kā rezultātā tas ir samudžināts un grūti saprotams, tāpēc lietderīgāk ir attiecīgās normas iestrādāt pašā Meža likumā,» uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka tādējādi arī pēc citām vētrām postījumu likvidēšanai būs skaidrs mehānisms un to nevajadzēs radīt no jauna. Premjers arī aicināja Zemkopības ministriju sagatavot priekšlikumu grozījumiem pašreizējā Meža likumā, kas jau esot atvērts Saeimā un ko varētu apstiprināt jau februāra pirmajā pusē. Jāatgādina, ka Zemkopības ministrija vēlējās pieņemt speciālu likumu, kurš atļautu valdībai noteikt īpašus meža un dabas aizsardzības, koku ciršanas noteikumus vētras postījumu likvidēšānai. Proti, ciršanas tiesību piešķiršanas iespējas: mežos, kuri nav īpašumā, bet gan tikai nodoti valdījumā, kā arī tiem mežu īpašniekiem (drīkst cirst tikai robežstigas), kuri ir izcirtuši, bet paredzētajā termiņā nav atjaunojuši mežus, bet viņu mežos vētras seku likvidācijai ir nepieciešams izsniegt ciršanas atļauju. «Nav nozīmēs vai šis normas tiek ietvertas speciālā likumā vai Meža likumā, bet gan cik ātri tos akceptē Saeima,» uzsver Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols. Jāatgādina, ka kopumā vētrā nopostīti 7.3 milj. m3 koksnes.