Jaunākais izdevums

Šodien notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par Rīgas apvedceļa A5 Salaspils-Babīte pārbūvi par ātrgaitas autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi".

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks plkst.17 attālināti tiešsaistes videokonferencē.

Ar Vides pārraudzības valsts biroja 2020.gada 12.decembra lēmumu ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma no 11,6. kilometra (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2 kilometram (A10) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu.

Projektā esošo divjoslu Rīgas apvedceļu (A5) plānots pārbūvēt par ātrgaitas autoceļu ar divām brauktuvēm jeb četrām braukšanas joslām. Tiek izskatītas divas pārbūves alternatīvas, kuras atšķiras detaļās, jo pārbūvējamā ceļa pamattrase nemainīsies.

Daļu esošo pieslēgumu autoceļam A5 plānots likvidēt. Krustojumi ar šķērsojošajiem autoceļiem plānoti kā divlīmeņu ceļu mezgli, un tiks pilnībā novērsti vienlīmeņa pieslēgumi ar kreisajiem pagriezieniem.

Vietējā satiksme tiks organizēta pa zemākas kategorijas autoceļiem, pieslēdzot tos paredzētajos divlīmeņu ceļu mezglos. Plānotais atļautais maksimālais braukšanas ātrums autoceļa posmā būs 130 kilometri stundā.

Projekts ietver arī jaunu A5 savienojumu ar Rīgas lidostu - gar plānotā dzelzceļa "Rail Baltica" rietumu pusi un pa Dzirnieku ielu līdz valsts reģionālajam autoceļam P133.

Paredzētās darbības skars Ķekavas, Olaines un Mārupes novadus.

Ar pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu un tā kopsavilkumu var iepazīties līdz 31.martam, un šajā laikā var sūtīt rakstiskus viedokļus par paredzētās darbības ietekmi uz vidi Vides pārraudzības valsts birojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Rīgas apvedceļa sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles sistēmas posmu

Db.lv, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu

LETA, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.

LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.

Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķekavas apvedceļa būvdarbos pabeigti 65% no darbu apjoma

LETA, 24.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa būvdarbos patlaban pabeigti 65% no darbu apjoma, intervijā sacīja apvedceļa būvnieka "Kekava ABT" dalībnieka - ceļu būves uzņēmuma "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis.

Viņš norādīja, ka tieši šogad apvedceļa būvniecībā būs jāpaveic finansiālā ziņā apjomīgākie darbi. Ja raugās no finanšu pozīcijām, tad 1.martā darbi bija pabeigti par apmēram 65%.

Rikmanis skaidroja, ka līdz marta beigām ir plānots pabeigt visus zemes darbus ap trasi, lai ceļš iegūtu savas aprises un iekļautos vidē un ainavā.

"Ceļš šobrīd gandrīz ir izbraucams, ja neskaita vienu mākslīgo būvi pāri valsts galvenajam autoceļam A5, kur atlikusi viena laiduma izbūve. Tiklīdz laikapstākļi ļaus, tā sāksies asfaltēšanas darbi, lielā daļā posmu asfalta apakškārtas ir jau ieklātas," teica Rikmanis.

Šogad galvenie būvnieku uzdevumi ir asfaltēšanas darbi, jāizbūvē aprīkojums - marķējums, ceļazīmes, barjeras, ūdens notekas, aizsargvaļņi, skaņu slāpējošās sienas utt., kā arī jāveic labiekārtošana - jāstāda apstādījumi un jāapzaļumo teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes organizācijas izmaiņas uz Bauskas šosejas (A7) aiz Ķekavas, kur notiek Ķekavas apvedceļa un Bauskas šosejas divlīmeņu krustojuma izbūve, tehnisku iemeslu dēļ stāsies spēkā no trešdienas, 24.maija, nevis no otrdienas, kā tika plānots iepriekš, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme no līdzšinējā apbraucamā ceļa būs novirzīta uz topošā Ķekavas apvedceļa posmu. Ātruma ierobežojums apbraukšanas posmā būs 50 un 30 kilometri stundā.

LVC aicina autovadītājus pievērst uzmanību izmaiņām satiksmes organizācijā, braukt uzmanīgi un ievērot ātruma ierobežojumus.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas tiek īstenots pēc PPP jeb "projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt" modeļa.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Dziesmu un deju svētku laikā tramvaju satiksmi nodrošinās pār vienu Brasas tilta pusi, kas līdz šim laikam tiks pilnībā izbūvēta. Tilta otras puses būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada rudenim, informē Rīgas dome.

Brasas tilta vienu pusi ir plānots pabeigt līdz 20. jūnijam, lai uz Dziesmu un deju svētkiem pār to varētu atjaunot tramvaja satiksmi. Šobrīd būvdarbu progress ir pārliecinošs. Līdz šīs nedēļas beigām plānots pabeigt atbalstsienas un pārejas plātnes izbūvi Gaujas ielas pusē, mikropāļu izbūvi tramvaja kontakttīklu balstiem un hidroizolācijas noslēdzošo kārtu.

Jau ziņots, ka 2019. gada maijā Brasas tilta būvdarbus apturēja, tilta nesošajās konstrukcijās atklājot būtiskus bojājumus. Izmainītā būvprojekta ietvaros veic pilnīgu tilta pārbūvi, nevis jau esoša tilta atjaunošanu. Brasa tilta pārbūvi uzsāka 2022. gada maijā, pēc tam, kad Ministru kabinets atbalstīja vairāk nekā 11 miljonu eiro liela aizdevuma piešķiršanu projekta realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

22. aprīlī 17 jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā notiks atvērto durvju diena

Sadarbības materiāls, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorijā izveidota industriālā teritorija

Db.lv, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt savu nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” jau šobrīd ieslēdzis 172 5G bāzes stacijas visā Latvijā, aprīlī to kopējam skaitam sasniedzot jau 200. Tāpat līdz ar 5G tīkla aktivizēšanu uzņēmums sāk piedāvāt 5G pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem.

Plānots, ka līdz gada beigām “Bite” tīklā darbosies vairāk nekā 350 5G bāzes stacijas, operatora 5G tīklam aptverot teju 30% Latvijas teritorijas un nodrošinot 5G pieejamību līdz pat 50% Latvijas iedzīvotāju.

Šobrīd “Bite” 5G tīkls darbojas vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā un tās apkārtnē, Carnikavā, Ādažos, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Valmierā, Gulbenē, Koknesē, Ikšķilē, Salaspilī, Rēzeknē, Iecavā, Jēkabpilī, Baldonē, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs, Saulkrastos, Aizputē un Bauskā. Savukārt līdz gada beigām tas būs pieejams arī Talsos, Tukumā, Saldū, Balvos, Kandavā, Alūksnē, Limbažos un citviet.

“Tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte, un nākamos 10 gadus mūsu fokuss tiks veltīts 5G. Jau līdz šim esam mērķtiecīgi strādājuši pie 5G ieviešanas “Bite” tīklā kopā ar mūsu partneri “Ericsson”, sagatavojot tīklu 5G apraidei, aprīkojot bāzes stacijas ar modernām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Šobrīd mūsu mērķis ir izbūvēt 5G tīklu priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta patēriņš, bet arī liels skaits “Bite” tīklā pieslēgto ierīču. Kopumā līdz 2023. gada beigām tīkla attīstībā investēsim 17 miljonus eiro, no kuriem puse tiks novirzīti tieši 5G attīstīšanai,” informē "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs un pārvaldītājs “Marno J” tirdzniecības centra “Pilsētas Pasāža” Jelgavā pārbūvē ieguldīs vairākus miljonus eiro un plāno uzlabot energoefektivitāti aptuveni par 30%, informēja uzņēmuma tirdzniecības centru vadītāja Jūlija Jaunzeme.

Būvdarbi jau ir sākušies, un tos ir plānots noslēgt šā gada nogalē. Visaptverošu pārbūvi piedzīvos gan centra fasāde, gan iekštelpas, būtisks akcents likts uz energoefektivitāti un pakalpojumu pieejamību un klāstu.

““Pilsētas Pasāža” jau teju 20 gadus ir lielākais šāda veida tirdzniecības centrs Zemgales novadā. Pārbūvi bijām iecerējuši jau kādu laiku, taču to aizkavēja Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, un tagad mērķtiecīgi ejam uz to, lai šā gada beigās visus darbus pabeigtu un atvestu uz Jelgavu jaunus nomniekus un pakalpojumus,” skaidroja Jaunzeme.

Pārbūves laikā pilnībā tiks atjaunoti un remontēti visi pieci ēkas stāvi, tostarp apakšzemes stāvvieta, kurā tiks mainīta un uzlabota satiksmes organizācija, tā kļūs ērtāka, saprotamāka un spēkratiem drošāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts par gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas.

Noteikumu projekts paredz uzsākt Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu grantu programmu 12,44 milj. eiro apmērā, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi no apkures iekārtām Latvijas pilsētās.

Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.

Pateicoties šīm investīcijām, līdz 2025.gada beigām tiks panākts piesārņojuma smalko daļiņu emisiju samazinājums vismaz 50 tonnas gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Latvijā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 19.janvārī atklās jaunuzcelto veikalu Salaspilī, kura investīciju apjoms sasniedzis gandrīz 8,5 miljonus eiro.

Jaunais veikals Salaspilī arī radījis 40 labi apmaksātas darba vietas.

“Salaspils novads aktīvi attīstās, un arī mēs šeit redzam labu potenciālu savai izaugsmei,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja. Turpinot tīkla attīstību Latvijā, šajā gadā iecerēts atvērt vēl vairākus jaunus “Lidl” veikalus.

Jaunā “Lidl” veikala ēka Salaspilī ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1440 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” iestādījis ap 600 košumkrūmu un koku lielstādu, to skaitā bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 tūkstošu eiro vērtībā.

Par “Lidl” līdzekļiem veikala apkārtnē modernizēta satiksmes infrastruktūra un uzlabota satiksmes drošība – izveidotas paaugstinātas gājēju pārejas, uzstādīts jauns un moderns ielu apgaismojums. “Lidl” Salaspils veikala ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās “Lidl” ēkās tiek izmantota 100% Latvijā ražota “zaļā elektrība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas Metropole: Pašvaldības ir ķīlnieku lomā ANM un ES fondu projektu īstenošanā

Db.lv, 03.03.2023

Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” aicina atbildīgo Finanšu ministriju pārskatīt nosacījumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai pašvaldībām.

Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī un nepieciešamību nodrošināt stabilu pašvaldību finanšu plūsmu, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai, kā arī palielināt avansa un starpposma maksājuma slieksni līdz 90% no pašvaldību īstenoto projektu izmaksām.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ieviešanas specifiku, tas nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu.

“Mūsu priekšlikums ir paredzēt pašvaldībām tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektu izmaksām, kas pārsniedz apstiprināto projektu finansējumu, , PVN izmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai. Tāpat līdzšinējā pieredze rāda, ka nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredz avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmeklē papildus līdzekļi projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem augsto aizdevumu procentu likmju dēļ, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām,” norāda Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk 28 miljonus eiro vērtos Rail Baltica integrēšanas projektus Rīgas centrā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru