Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Latvijas informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumu grupa FMS pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.jūnijam, strādāja ar 3,38 milj. Ls apgrozījumu. Tas ir par 20% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, kad FMS grupas apgrozījums bija 2,82 milj. Ls.

Gandrīz pusi jeb 43% veido ieņēmumi no FMS grupas sabiedrības SIA FMS Software izstrādāto produktu Horizon un Horizon Start pārdošanas un uzturēšanas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieņēmumi šajā pozīcijā ir pieauguši par 27%.

FMS pērn īstenojis vairāk nekā 50 jaunu IT risinājumu ieviešanas projektus valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums no projektu vadības, konsultāciju un klientu atbalsta pakalpojumiem ir pieaudzis par 19%. Tāpat par 10% palielinājusies IT risinājumu izstrāde pēc pasūtījuma.

«Pirmo reizi pēc trīs gadu stagnācijas ir atsācies apgrozījuma pieaugums. Arī šajā finanšu gadā plānojam kopējā apgrozījuma pieaugumu par vismaz 20%,» atzīmē FMS grupas valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

FMS vērsīsies tiesā, lai apstrīdētu Konkurences padomes (KP) noteikto 64 tūkstoši eiro naudas soda piemērošanu FMS Software. Uzņēmums paziņojumā medijiem norāda, ka KP pieņemtais lēmums ir ne tikai nepamatots un liecina par IT tirgus neizpratni, bet apdraud arī citus Latvijas IT tirgus dalībniekus.

Uzņēmums vērsīsies tiesā pēc saņemtā KP lēmuma, kas norāda uz pārkāpumiem FMS grupā ietilpstošā SIA FMS Software izstrādātās resursu vadības sistēmas Horizon un Horizon Start izplatīšanā. FMS uzskata, ka KP argumenti liecina – lēmuma pieņēmēji nav iedziļinājušies Latvijas IT tirgus struktūrā, ir nepareizi definējuši attiecības tās dalībnieku starpā un piemērojuši sodu, neņemot vērā uzņēmuma vairākkārtējus skaidrojumus.

«Mēs Konkurences padomes lēmumam nepiekrītam un uzskatām to par nepamatotu. IT tirgū pats būtiskākais ir programmas gala lietotājs. Tādēļ, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitāti, izplatītāji nereti vēršas pie programmu izstrādātājiem ar jautājumiem, kas skar tehniska rakstura konsultācijas vai atlaižu piešķiršanu. Tā ir nozares specifika, kuras mērķis ir sniegt labumu klientam, nevis deformēt konkurenci, kā to kļūdaini secina KP. IT tirgus ne visiem ir zināms, tādēļ esam vairākkārt vērsušies KP ar skaidrojumiem un aicinājuši analizēt un pārbaudīt ekonomisko kontekstu. Diemžēl mūsu argumenti tā arī nav ņemti vērā,» savā paziņojumā skaidro FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, piebilstot, ka FMS nav saņēmis arī KP argumentus, kādēļ uzņēmuma sniegtie skaidrojumi ir noraidīti.

Viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijām Ziemeļvalstīs Visma Group 2015.gada janvārī Rīgā atvērs pakalpojumu centru, informēja IT risinājumu kompānijas SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

«Plānots, ka pirmajā gadā Visma pakalpojumu centrā sāks strādāt 50 darbinieki, bet 2016.gada laikā plānots pieņemt vēl aptuveni 150 darbiniekus,» sacīja Bergs. Visma pakalpojumu centrs no Rīgas apkalpos uzņēmuma klientus Ziemeļvalstu tirgū.

Viņš norādīja, ka patlaban lielu starptautisku kompāniju ārpakalpojumu centru izvietošana Rīgā ir kļuvusi populāra un arī Visma savu pakalpojumu centru no Norvēģijas pārceļ uz Rīgu. «Darbaspēka izmaksas te ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā Norvēģijā, bet mentalitātē esam līdzīgi un arī potenciālo darbinieku zināšanas ir augstā līmenī,» sacīja Bergs.

Pagājušā gada nogalē Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu piemērot sodu 45 000 latu (64 000 eiro) apmērā vienam no lielākajiem grāmatvedības programmu izstrādātājiem Latvijā SIA FMS Software.

Kā norāda KP, uzņēmums vairāk nekā piecus gadus ierobežoja konkurenci starp izplatītājiem, kas visā Latvijā tirgo grāmatvedības programmas Horizon (iepriekš Apvārsnis) un Horizon Start (iepriekš Uvis), tā liedzot klientiem – uzņēmumiem un valsts iestādēm – gūt labumu no izplatītāju sāncensības.

Pārbaudot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju, KP konstatēja, ka SIA FMS Software līgumos ar izplatītājiem iekļāvusi nosacījumu, kas ierobežo to iespējas savstarpēji konkurēt par klientiem. Ja viens izplatītājs bija uzsācis sarunas ar potenciālo klientu, tas šo klientu uz noteiktu laiku «rezervēja» un SIA FMS Software ierobežoja citu izplatītāju iespējas uzrunāt konkrēto klientu.

Resursu vadības programmas Horizon un citu biznesa IT risinājumu izstrādātājs SIA FMS ir kļuvis par vienas no lielākajām Ziemeļvalstu IT kompānijām – Visma Group - daļu. Tā iegādājusies visas SIA FMS un SIA FMS Software akcijas.

«Mēs jau kādu laiku meklējām investoru, kas uzņēmumam palīdzētu attīstīties, nodrošinot pieeju jaunām tehnoloģijām, zināšanām un plašākam tirgum. Tāpēc uzsākām sarunas ar Norvēģijas uzņēmumu Visma Group un beidzot varam ar prieku paziņot, ka darījums ir noslēgts,» sacīja SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Viņš uzsver, ka uzņēmums nu ir daļa no starptautiski spēcīgas IT kompānijas, kas turpmākajos gados varēs veikt nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Arī SIA FMS vadības komanda ir motivēta turpināt darbu Visma Group sastāvā.

Īpašnieku maiņa neietekmēšot uzņēmuma ikdienas darbu un attiecības ar klientiem, kompānija turpinās darbu kā iepriekš.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Jānis Bergs plāno pusgadu atpūsties, un pēc tam viņš varētu iesaistīties jaunās biznesa aktivitātēs.

«Tuvāko pusgadu gribētu atpūsties, kopumā bijis intensīvs darba cēliens,» DB saka uzņēmējs un bijušais IT uzņēmuma Visma Enterprise (iepriekš FMS) izpilddirektors Jānis Bergs. Jāatgādina, ka pirms pāris dienām Visma Enterprise izplatīja informāciju medijiem, ka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais izpilddirektors J. Bergs ir atstājis savu amatu.

Konkrētu plānu šobrīd vēl nav – ir citi biznesa projekti, kuros esmu iesaistīts, piemēram, Mobilly, Lietuvā – mācību firma, kā arī vairāki startup projekti. Laiku varētu aizpildīt ar esošajiem projektiem, taču esmu ieinteresēts jaunos uzņēmumos, lai virzītu jaunas idejas. «Esmu to darījis un turpināšu darīt,» uzsvēra J. Bergs. Vērtējot savu aiziešanu no Visma Enterprise, J. Bergs norāda, ka parasti šādos gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks un zīmols, seko izmaiņas vadībā. Pērn DB intervijā (16.07.2014.) J. Bergs uz jautājumu, par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software, viņš atbildēja, ka vienošanās paredz – summa netiek atklāta, taču tā ir pietiekami solīda. Uz DB jautājumu, vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, J. Bergs atbildēja, ka liela daļa no summas tika samaksāta uzreiz un būs nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē.

Iesniegtajā gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka SIA FMS neto apgrozījums pērn pieaudzis par 24% un ir 10,3 milj. EUR. Uzņēmuma vadība apgrozījuma kāpumu skaidro ar visu sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanas prasībām. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 35,370 tūkst. EUR apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, FMS peļņa ir sarukusi par 62,3%, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

SIA FMS pamatdarbība ir vadības un procesu automatizācijas IT risinājumu ieviešana, projektu vadība un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana. Šā gada jūnijā FMS kapitāldaļas iegādājās viens no lielākajiem Ziemeļvalstu IT uzņēmumiem – Visma Group.

SIA FMS vadība plāno nākotnē Latvijas klientiem piedāvāt uzņēmumu vadības produktus no FMS jaunā īpašnieka Visma Group produktu klāsta un pakāpeniski uzsākt dažādu mākoņskaitļošanas risinājumu piedāvāšanu saviem klientiem.

Droši vien ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Berga bazārs, spriež Aleksis J. Karslons, kura vecvecvectēvs Kristaps Bergs no laukiem ieradies Rīgā un 19. gadsimta beigās izveidoja šo kvartālu.

Kvartāla atjaunošanu sāka A. Karlsona tēvs un viņa māsa Ieva Laukers. Viņš pats Latvijā dzīvo un strādā kopš 2006. gada. «Man ir gandarījums par to, ka varu piedalīties šajā procesā, varu turpināt tradīcijas, kas sāktas 1887. gadā. Domāju, ka arī rīdzinieki varētu būs lepni par šo kvartālu, ne tikai mana ģimene. Tas ir neatņemama, svarīga Rīgas, Latvijas vēstures sastāvdaļa. Šī bija viena no pirmajām latviešu uzņēmēja attīstītām vietām Rīgā. Turklāt K. Bergs bija saistīts ar latviešu biedrību, kas veicināja latviešu identitātes stiprināšanos, neatkarību no valdošās vāciešu elites,» viņš stāsta.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Mana darba vērtējums no kolēģu puses bija viens no lielākajiem ieguvumiem, piedaloties konkursā.

Tā DB pauž Marlēna Rasa, IT tehnoloģiju uzņēmuma SIA FMS biroja administratore, kas pērn uzvarēja Officeday Latvia, laikraksta Dienas Bizness un radio Star FM rīkotajā konkursā Biroja administratore. Konkursam viņu pieteica kolēģi. Pirms tam Marlēna bija redzējusi reklāmas internetā, kaut ko par konkursu bija dzirdējusi arī radio, tomēr bijusi pārsteigta, ka piedalīsies arī pati. Sākumā Marlēna esot bijusi skeptiska par konkursu. Bijušas bažas, vai tajā netiks vairoti stereotipi par sekretārēm vai tajā nebūs vairāk skaistuma konkursa elementu, nevis profesionālu biroja administratoru lietu. Tomēr bažas izrādījušās nepamatotas. «Man šķiet svarīgi, lai konkursa rīkotāji arī turpmāk spētu pieturēties pie šīs latiņas, ka jāvērtē biroja vadītājam būtiskās prasmes,» viņa rosina.

Atzīmējot 10 gadu jubileju, pie viesnīcas Hotel Bergs ieejas iekārtots kāpostlauks.

Viesnīcas Hotel Bergs grafiskā atpazīstamības zīme jeb logo ir kāposts kā atgādinājums tam, ka pilsētbūvnieks Kristaps Bergs Berga Bazāru 1887. gadā sāka īstenot vietā, kur tolaik pletās Rīgas priekšpilsētas kāpostu lauki.

Pēc turpat 130 gadiem vēsture atgriezusies, un Elizabetes, Marijas un Dzirnavu ielu ieskautā Berga Bazāra centrā atkal ir kāpostlauks, kuru atbilstoši mūsdienīgai pilsētvidei un Berga Bazāra šodienas konceptam iekārtojusi Berga Bazāra dārzniece Maija Strazdiņa, katram Berga Bazāra pastāvēšanas gadam veltīdama pa kāpostgalvai.

126 kāpostgalvas speciāli esot izmeklētas zemnieku lielsaimniecībā Kaži, Svitenē, netālu no Rundāles.

Izglītības un zinātnes ministrija IT konkursā diskvalificē lētākos un izvēlas dārgāko piedāvājumu.

Uzmanības lokā ir nonācis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ilgi auklētais un aprūpētais serveru infrastruktūras resursu nomas un datu centra pakalpojumu iepirkums. Kopumā konkursā bija pieteikušies trīs pretendenti - nozarē zināmi un stabili Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi - DEAC, Datakom un Lattelecom.

DEAC iesniegtais piedāvājums, kura kopējā līgumcena bija 124,8 tūkst. Ls tika noraidīts, jo uzņēmums nebija iesniedzis apakšuzņēmēju apliecinājumus, ka, atbilstoši nolikumam prasībām, uz tiem neattiecas Publisko iepirkuma likuma pirmās daļas nosacījumi. «DEAC pārsvarā strādā ar privātā biznesa segmentu. Mēs atzīstam, ka tīri birokrātiski, nezinot likumdošanas īpatnības, uzņēmums savā piedāvājumā nepievienoja pāris dokumentus, bet tos mēs varētu iesniegt stundas laikā,» uzsver DEAC Pārdošanas departamenta vadītājs Ģirts Kazainis.

Strauji pieaugusī pārtikas tirgotāju apetīte pēc peļņas šobrīd dzen izmisumā ražojošos uzņēmumus. Šī iemesla dēļ divi lieli piena pārstrādes uzņēmumi jau apsver iespēju daļēji atteikties no vietējā tirgus par labu eksportam.

Tūrkompānijas pārorientējas

Līdz ar nemieriem arābu valstīs masu tūrisms pārorientēsies uz Eiropas kūrortiem, tā Tez Tour vadītājs Baltijā K. Paļgovs.

Enerģētika

Latviju diskvalificē

«Tā kā Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ir izvēlējusies tādu elektrības pārvades operatora nodalīšanas modeli, kad tīklu aktīvi paliek elektroenerģijas tirgotājam, nevis pārvades operatoram, uzskatām, ka Latviju šogad nebūs iespējams pievienot Nord Pool biržas apgabalam,» norāda Nord Pool spot pārstāvis Pasi Koukanens.

Izglītības un zinātnes ministrija IT konkursā diskvalificē lētākos un izvēlas Lattelecom piedāvājumu, kas ir vairākas reizes dārgāks nekā noraidīto pretendentu - DEAC un Datakom - piedāvātā cena.

«Tie ir kosmiski un vājprātīgi cipari. Ja nevienam nerodas jautājums, kāpēc šāda kosmiska cena, tad jājautā kādā valstī mēs dzīvojam?» pārdomās dalās viena no diskvalificētajiem uzņēmumiem - DEAC - valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis

Sniega nauda iztērēta

Sniega tīrīšana un izvešana no galvaspilsētas pašvaldībai izmaksājusi pusmiljonu un tam paredzētā nauda Rīgā jau gandrīz iztērēta.

Pārvadājumi

Draudi maršruta mikriņiem

Sākot ar 2012.gadu par sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā varēs sniegt tikai pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme. Šobrīd šo pakalpojumu sniegšanā ir iesaistītas arī astoņas privātas kompānijas, kurām tirgu visticamāk nāksies nu pamest.

Par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursu sākušās apspriedes politiskā līmenī, atsaucoties uz laikraksta rīcībā esošu neoficiālu informāciju, ziņo Dienas Bizness.

DB jau vairākkārt rakstīja, ka ar 35 pasažieru vilcienu iepirkumu saistītā pretendentu konkursa atlasē radušies sarežģījumi, tāpēc konkursa rezultātu paziņošana no sākotnēji iecerētām divām nedēļām jau aizkavējusies par diviem mēnešiem.

Viens no trim konkursa pretendentiem Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), kas šajā konkursā startē kopā ar pasaules vadošo vilcienbūves uzņēmumu Bombardier, jau paziņojuši, ka viņu piedāvājums no šī konkursa, visticamāk, tiks izslēgts, lai gan tikai viņi no visiem trim konkursa pretendentiem ir gatavi vilcienus ražot Latvijā, izmantojot sava ārzemju partnera tehniskās zināšanas. A/s Pasažieru vilciens DB kategoriski noliedz, ka lēmums par kāda pretendenta izslēgšanu no minētā konkursa jau būtu pieņemts.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Krīze Berga bazāru atgriezusi pagātnē - par nomniekiem kļuvuši iesācēji, jo ar kredītnastu apgrūtinātie bija spiesti aiziet, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Deviņdesmitajos gados Berga bazārs darbojās kā jaunu uzņēmumu inkubators, un tagad atkal ir līdzīga situācija, intervijā laikrakstam salīdzina Bergu dzimtas mantinieks, viens no lielākajiem Rīgas namīpašniekiem, advokāts Justs Nikolajs Karlsons un viņa dēls Justs Karlsons.

Krīze nav metusi līkumu arī šim Rīgas centra kvartālam, daļa iepriekšējo nomnieku vairs nespēja maksāt par telpām. Viņš gan ir optimists un uzskata, ka krīzi viņa uzņēmumi veiksmīgi pārdzīvos. Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, viņa ģimene - viņš, dzīvesbiedre Dana un dēls Aleksis - turpina attīstīt Hotel Bergs lauku rezidenci - Rūmenes muižu.

Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Atjaunojamo energoresursu biznesa pārstāvji domā, ka topošais zaļās enerģijas likums darbosies fosilās enerģijas interesēs.

Cīņā par uzvaru iepirkumos Bergs saplūcas ar Sprūdžu

Krustugunīs nokļuvuši Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas IT slēgtie konkursi.

Atpūta

Rudeni bauda kā pirms krīzes

Zelta rudens baudītāji Siguldā un citviet Latvijā strauji kāpinājuši apgrozījumu ēdināšanas un tūrisma kompānijām.

Finanses

Attīstības banka var būt kuplāka

Veidojot Attīstības banku, tiek apsvērta doma apvienot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Vides investīciju fondu un Lauku atbalsta fondu.

Konflikts

Strīdus ābolu apķīlā ofšoram

Tiesā apstrīdēta Publisko iepirkumu likuma norma par vidējo algu nozarē, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Edmunda Sprūdža vadītais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums HansaWorld Latvia Satversmes tiesā ir apstrīdējis Publisko iepirkumu likuma normu, kura nosaka, ka pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā, ja tā darba ņēmēju mēneša vidēja darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

DB jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē plašu ažiotāžu publiskajā telpā bija izpelnījies tieši Finanšu ministrijas (FM) centralizācijas iepirkums. FM iepirkumā HansaWorld Latvia piedāvājums 94,5 tūkst. Ls apmērā tika diskvalificēts, jo uzņēmums neatbilda kritērijam par algu lielumu. Aktīvi viedokli pauda gan E. Sprūdžs, gan arī IT uzņēmuma FMS valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs, kura vadītais uzņēmums FM iepirkumā ar 199,5 tūkst. Ls vērtu piedāvājumu tika atzīts par uzvarētāju.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.