Dabas resursu nodokļa (DRN) paaugstinājums kūdrai palielinās stādu audzētāju produkcijas pašizmaksu un gala cenu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, komentējot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītos grozījumus DRN likumā.
DRN paaugstinājums kūdrai no 2027. gada līdz 7,5 eiro par tonnu audzētājus pārāk būtiski neietekmēšot, bet no 2028. gada plānotais DRN paaugstinājums neapstrādātajai kūdrai līdz 25 eiro par tonnu gan atstāšot būtisku ietekmi.
Vītoliņš negatīvi vērtēja to, ka grozījumu izstrādātāji nav mēģinājuši izpētīt un izvērtēt, kā viņu plāni ietekmēs saistītās nozares, un nav tās uzklausījuši. Par šiem grozījumiem biedrība uzzinājusi tikai no publiski pieejamās informācijas presē.
Viņš skaidroja, ka kūdras audzētāji izmanto gan neapstrādātu kūdru, gan kūdras substrātu, un līdz šim iegādāties neapstrādātu kūdru audzētājam bijis lētākais variants. Neapstrādātā kūdra esot skāba un rupja un ļoti ērti izmantojama rododendru, skujeņu, ēriku, mahoniju un citu skābo augu audzēšanai lielajos podos, kā arī augsnes ielabošanai, piemēram, uz lauka.
Biedrības valdes priekšsēdētājs sacīja, ka lauka ielabošanu ar kūdru jāveic tad, kad augsne ir nabadzīga, vai arī, piemēram, Latgalē augsne daudzās vietās ir mālaina un skujeņu audzēšanai pārāk bāziska, tādēļ to ir nepieciešams skābināt. Tāpat mālaina augsne ir ļoti smagnēja un augsnes struktūru var uzlabot tikai ar kūdru, ielabojot konkrētas stādīšanas vietas vai visu lauku.
"Tagad sanāks tā, ka man būs lētāk pirkt apstrādāto kūdru. Smieklīgi! Ir tāda sajūta, ka šos noteikumus ir rakstījuši cilvēki, kuriem nav ne mazākā nojausmas par to, kas notiek, piemēram, dārzkopībā un ko ar kūdru dara. Tāda sajūta, ka viņi domā, ka kūdru tikai dedzina," uzsvēra Vītoliņš.
Tāpat stādu audzētāju biedrības vadītājs atzīmēja, ka katram augam un kokam ir vajadzīgs noteikts augsnes substrāts, kurā tos audzē. Latvijā stādu audzēšana ir attīstījusies no 50.-70. gadiem, zinātniskā bāze kūdras izmantošanai dārzkopībā izveidojās padomju laikos un Dārzkopības institūts ir ilgstoši strādājis, lai radītu pēc iespējas efektīvākas ražošanas metodes, izmantojot vietējo un pieejamo resursu - kūdru.
Vītoliņš uzsvēra, ka alternatīvas, ar kurām varētu kūdru aizvietot, piemēram, sapropelis vai kokšķiedra, šobrīd ir ekonomiski neizdevīgas. Tāpat Latvijā neesot iespējams šīs alternatīvas pietiekami efektīvi iegūt, tostarp sapropeļa iegūšanas process šobrīd ir pārāk dārgs un nav izstrādātas tehnoloģijas, kā to no ezeriem izgūt pietiekami lēti.
Savukārt kompostu neiegūst Latvijā un to ir jāimportē, kas paredz garas piegādes ķēdes un papildu izmaksas, akcentēja Vītoliņš. Tāpat esot arī ļoti sarežģīti nodrošināt komposta viendabīgumu un fitosanitārās prasības, tostarp to, lai kompostā nebūtu dažādi karantīnas un nekarantīnas organismi. Neesot iespējams nodrošināt arī to, lai komposts nebūtu piesārņots ar smagajiem metāliem un dzīvsudrabu.
Viņš apgalvoja, ka lēmums arī samazinās Latvijas stādu audzētāju konkurētspēju Eiropas tirgū, jo citās Eiropas valstīs stādu ražošanas apmēri ir daudz lielāki un tur ir attīstītākas tehnoloģijas. Tāpat Centrāleiropas valstīm esot izdevīgāka ģeogrāfiskā situācija, jo Latvijai produkcija uz šo reģionu jāved lielāku attālumu.
Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka audzētāji būtu spējīgi mainīt darbības praksi, ja iepriekš būtu nodrošināts adekvāts pārejas periods un valdība vai citas atbildīgās institūcijas būtu palīdzējušas veikt padziļinātus pētījumus un pārbaudes, lai atrastu citas alternatīvas kūdrai. Tomēr līdz šim šādi pētījumi esot bijuši tikai epizodiski.
Tāpat viņš atzīmēja, ka kūdras cenas paaugstināšanas rezultātā vietējie audzētāji nevarēs iegādāties vietējo produkciju un būs spiesti iegādāties nekvalitatīvāku produkciju, piemēram, no Ukrainas.
Tomēr, šādam lēmumam stājoties spēkā, nebūs tā, ka audzētāji pilnībā nevarēs atļauties iegādāties kūdru, bet tiks meklētas alternatīvas, skaidroja Vītoliņš. Tostarp audzētāji savās audzētavās noņems auglīgo zemes virskārtu, pildīs podiņos un maisīs to ar kūdru mazākās proporcijās. Taču šāda metode paaugstinot sanitāros riskus, jo ar augsni ir iespējams izplatīt nematodes, kailgliemežu oliņas, Spānijas kailgliemežus un dažādas sēklas.
Atbildot uz jautājumu, vai šāds lēmums izraisīs stādu audzētāju bankrotus, viņš minēja, ka jau šobrīd stādu audzētāji pārtrauc darbību, ko ietekmēja 2024. un 2023. gadā tirgū novērojamais pastāvīgais kritums un inflācija. Šogad darbību varētu pārtraukt vairāki mazie stādu audzētāji.
Vītoliņš teica, ka organizācija nosūtīs KEM iebildumus, kuros norādīs, ka nav veikts adekvāts lēmuma ietekmes uz citām nozarēm izvērtējums.
Jau ziņots, ka DRN likmi kūdrai no 2027. gada plānots palielināt vairāk nekā desmit reizes, bet no 2028. gada neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai nodokļa likmi paredzēts palielināt vēl vairāk nekā trīs reizes, kamēr kūdras substrātam - par vairāk nekā 66%, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai nodotie grozījumi DRN likumā.
Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027. gadā.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028. gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.
Latvijas Stādu audzētāju biedrība apvieno vairāk nekā 100 stādu audzētājus no visas Latvijas un tās mērķis ir risināt audzētāju kopīgās intereses un veicināt nozares attīstību.
