Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Eiropas ieroču ražotāju ieņēmumi gada salīdzinājumā kāpuši par 13% līdz 151 miljardam dolāru, ko veicināja lielākais pieprasījums saistībā ar karu Ukrainā un sajūtas par Krievijas radītā apdraudējuma palielināšanos.

Simts pasaulē lielāko nozares kompāniju vidū esošo četru Vācijas ieroču ražotāju - "Rheinmetall" (pasaulē 20. lielākais nozares uzņēmums), "ThyssenKrupp" (61.), "Hensoldt" (62.) un "Diehl" (67.) ieņēmumi pieauguši par 36%, sasniedzot 14,9 miljardus ASV dolāru.

1966. gadā SIPRI izveidoja Zviedrijas parlaments. Institūts seko militārajiem izdevumiem un konfliktiem, un kopš 2012. gada veido lielāko bruņojuma ražotāju sarakstu, balstoties uz pārdošanas apmēriem.