Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Apkārtējās vides aizsardzības prasības jau projektēšanas laikā bijušas visai stingras, jo celulozes rūpnīca atrodas iekšzemē, Elbas upes krastā, apmēram 150 km uz dienvidaustrumiem no Hamburgas, kur atrodas upes ieteka Ziemeļjūrā, atgādina Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā Arnis Treimanis. Turklāt 500 m attālumā no celulozes ražotnes atrodas Elbas upes biosfēras dabas rezervāts. Laika gaitā dažas prasības kļuvušas pat vēl stingrākas, nekā tika izvirzītas sākotnēji, galvenokārt attiecībā uz gāzveida izmešiem, skaidro A. Treimanis. Rūpnīcas pirmais darbības gads ir pierādījis, ka moderna celulozes rūpnīca ārpus savas teritorijas neizpludina smakojošus sēra savienojumus, norāda A. Treimanis. Citu normēto gāzu (piemēram, slāpekļa oksīdu) emisiju vides institūcijas kontrolē on -– line režīmā. «Tas nozīmē, ka rūpnīcas dūmvados ievietoto mēraparātu rādījumus var apskatīties uz kontrolējošo iestāžu monitoriem jebkurā diennakts laikā,» uzsver A. Treimanis. Viņš arī norāda, ka, ceļot pirmo Vācijas sulfāta tehnoloģijas celulozes rūpnīcu un zinot eksistējušos aizspriedumus pret šādu tehnologiju, saimnieki — Mercer International centās nodrošināt projekta caurspīdīgumu. Piemēram, celtniecības laikā, tika uzstādītas vairākas telekameras, kas internetā jebkuram interesentam jebkurā vietā deva iespēju sekot ražotnes celtniecības gaitai.

Uz bankrota sliekšņa stāvošā Lietuvas lidsabiedrība flyLAL nolēmusi lauzt janvāra sākumā noslēgto vieošanos par 100% akciju pārdošanu Šveices fondam Swiss Capital Holding (SCH).

«Kompānija ir sākusi līguma laušanas procedūru ar Swiss Capital Holding,» teikts flyLAL paziņojumā. Tajā lidsabiedrības vadītājs Vitauts Kaikaris norāda, ka Šveices fonds, parakstot vienošanos, apstiprināja savus nodomus investēt Lietuvas kompānijā, taču nav pildījis savas saistības un nav laikā veicis maksājumu. «Tāpēc, ka potenciālais Lietuvas aviokompānijas investors nav izpildījis savas saistības, flyLAL aptur savu darbību un neizslēdz bankrota iespēju,» uzsver Kaikaris. «Mēs to darām tāpēc, lai novērstu turpmāku parādu palielināšanos un kreditoru stāvokļa pasliktināšanos.»

Latvijā «pieņemas spēkā» diskusijas par programmatūras izvēli valsts pārvaldē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pamatojieties uz premjera doto uzdevumu, izvērtējusi iespēju valsts pārvaldē pilnībā pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) operētājsistēmām un datorprogrammām. Ministrija savā atbildē premjeram vērš uzmanību, ka valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri gan tiek nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Tāpēc tām iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāta pāriešana uz APP risinājumiem nozīmētu zaudēt IT infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus.

«RAPLM ir izvērtējusi iespēju pilnībā pāriet uz APP, bet iespēja daļēji pāriet un darbā izmantot APP nav tikusi apskatīta,» Db norādīja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Viņš sacīja, ka LATA piekrīt ministrijas viedoklim, ka pilnīga pāreja uz APP risinājumiem šobrīd nav finansiāli pamatota, taču asociācija uzskata, ka daļēja pāreja, izmantojot APP atsevišķās jomās, sniegtu tūlītēju finansiālu ietaupījumu. LATA atzīmē, ka lietderīgi būtu izvērtēt pāreju uz APP gadījumos, kad valsts iestādēs izmantotajām licencēm beidzies nomas termiņš, vajadzīgas jaunas programmatūras versijas vai nepieciešami jauni programmatūras licenču iepirkumi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra lauzusi līgumus par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanu Kombuļu pagastā, jo komersanti snieguši nepatiesu informāciju par uzņēmumu.

Projektu iesniegumā uzņēmumi norādīja, ka uz projekta iesniegšanas brīdi atbilda mazā un vidējā komersanta (MVK) statusam. Pārbaudot šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, LIAA secināja, ka neviens no šiem uzņēmumiem uz projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi neatbilda MVK statusam.

Līgumi lauzti, jo LIAA ir atcēlusi lēmumus par projektu apstiprināšanu. SIA Baltic Solo, kas iesniedza projektu iesniegumu par profesionālās apskaņošanas tehnikas iegādi Indras pagastā, pretendējot uz maksimālo atbalstu 70 000 Ls un SIA GTC, kas pretendēja uz ES struktūrfondu atbalstu 60 921.01 Ls, Šķeltovas pagastā iegādājoties diožu ekrānu ar vadības sistēmu.

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Rēzeknieši gatavo gandrīz septiņus miljonus eiro vērtu ēsmu smagajām industrijām – lai piesaistītu investorus, radītu darbavietas un liktu apņēmīgāk notikt uzņēmējdarbības asinsradei.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Laikraksta Dienas Bizness žurnāls Biznesa Plāns apmeklēja Rēzekni dažas dienas pirms sākās jauna rūpniecības kompleksa radīšanas process degradētajā un bez pielietojuma pamestajā zonā Rēzeknes Ziemeļu rajonā – padomju okupācijas laikā tieši tur pulsēja pilsētas industriālā sirds, darbojās Piena konservu kombināts, Slaukšanas iekārtu rūpnīca, Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca (REBIR). Rēzeknieši tēmē uz smagajām nozarēm, jo tieši to uzmanības piesaistīšana var nodrošināt vairāk jaunu darbavietu.

Pašlaik revitalizācijai paredzētās teritorijas malā slejas pelēks padomju rēgs. Tā ir pilsētas katlumājas «atmirusī» daļa, grandioza ķieģeļu celtne, kura kļuva lieka, pilsētai atsakoties no mazuta kurināmā un pārejot uz gāzi. Apkārtējā ainava arī nav rosinoša. Aizaugusi, pielūžņota vieta. Šur tur vijas milzu cauruļu ceļi. Teritorijas malā mākoņus graiza varens sarkano ķieģeļu dūmenis kā pamatīgs veco laiku obelisks. Pērn katlumājas daļu Rēzeknes pašvaldība pārņēma savā bilancē no pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli. Tālāk tapa projekts, lai tukšās celtnes vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātmetru platībā pielāgotu ražošanas telpām un noliktavām, bet trīsstāvu korpusu varētu izmantot birojiem. Patlaban tur redzamas atliekas no siltumtīklu vecā vadības bloka, kantora un laboratorijām ar gadu gaitā neskartām ķīmisko vielu pudelēm un kolbām. Ēkas pārtapšana sākusies šoruden un noslēgsies nākamgad. Pašvaldība atklātas izsoles ceļā meklēs nomnieku, izvirzot prasības gan par plānotajām investīcijām, gan jaunu darbavietu radīšanā. Nomniekam, ja tas būs viens komersants, būs jānodrošina vismaz 95 darbavietas un 3,5 miljonu eiro liels ieguldījums iekārtās, ko pats arī izmantos. Nosacījumi paredz, ka objektam jāsāk jaunā dzīve, tas ir – pašvaldībai jāatrod investors, līdz 2020. gadam. «Visbeidzot komersants nāks iekšā ar savām iekārtām un darbagaldiem,» ceļa beigas no pamesta grausta līdz modernai ražotnei rezumē Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs. «Būs foršas, modernas telpas, kur varēs uzsākt ražošanu, faktiski tikai samontējot un palaižot savas iekārtas».

AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca masu atlaišanas nav, tomēr šā gada pirmajā ceturksnī ir plānota darbinieku skaita samazināšana sakarā ar ražošanas apjomu situatīvu krišanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lai palielinātu rūpnīcas darbības ekonomisko efektivitāti, tiks veikta ražošanas reorganizācija, ražošanas procesu optimizācija, esošo izdevumu samazināšana, kas var negatīvi ietekmēt personāla skaitu.

Tomēr uzņēmuma darbā ar Krievijas dzelzceļu un tā nozares uzņēmumiem no Krievijas puses traucēkļu nav. Ņemot vērā pozitīvās sadarbības daudzgadīgo pieredzi, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir iespēja nodarboties ar savu pamatdarbības veidu (dīzeļlokomotīvju remontu un to rezerves daļu ražošanu), taču šo pakalpojumu izmaksas sakarā ar Krievijas rubļa devalvāciju Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca kļūst par ekonomiski neizdevīgiem pasūtījumiem. AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ieņēmumi no darījumiem ar Krievijas uzņēmumiem ievērojami samazinājušies sakarā ar rubļa devalvāciju, kas arī ietekmē noslēgto kontraktu skaitu ar tradicionālajiem Krievijas Federācijas partneriem 2015.gadā to ekonomiskās nelietderības dēļ.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

" 2007.gada pirmajos sešos mēnešos Dacia pārdošanas apjomi ir būtiski palielinājušies - 47 valstīs pārdotas vairāk kā 110 000 automašīnas;

" Paplašinot piedāvājumu klāstu ar Dacia Logan MCV un Dacia Logan Van, Dacia zīmols arvien lielāku popularitāti izkarojis Rietumeiropā;

" 2007.gadā Pitesti rūpnīca Rumānijā un Casablanca rūpnīca Marokā palielināja ražošanas apjomu, lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu.

Pārdošanas apjoms turpina pieaugt

Dacia pārdošanas apjoms strauji turpināja pieaugt pēc Dacia Logan MCV un Dacia Logan Van laišanas apgrozībā 2007.gada sākumā. Jūnija beigās no kopēja Dacia pārdošanas apjoma 60% sastādīja Logan (pārdotas 74 928 automašīnas 47 valstīs), 35% - Logan MCV (32 943 automašīnas 29 valstīs) un 5% - Logan Van (3849 automašīnas Rumānijā un Bulgārijā). Straujākais pārdošanas apjoma pieaugums - 63,3% - vērojams Rietumeiropā, kur pārdotas 32 889 automašīnas. Dacia zīmolam šobrīd pieder 1,38% no pasažieru automašīnu tirgus Francijā (pārdotas aptuveni 15 000 automašīnas) un, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, tas ir par 30,8% vairāk. Līdzīga situācija vērojama arī Vācijā - 2007.gada pirmajos sešos mēnešos Dacia pārdošanas apjomi, salīdzinot ar to pašu periodu 2006.gadā, ir trīskāršojušies. Sevišķi strauju pārdošanas apjoma pieaugumu nodrošināja Dacia Logan MCV, kas tirgū parādījās 2007.gada februārī.

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Ik gadu vairāki miljoni kubikmetru kurināmās koksnes, celulozes šķeldas un papīrmalkas tiek eksportēts no Latvijas uz Ziemeļvalstīm. No vienas puses, to var vērtēt kā pozitīvu aspektu, jo galu galā pašu mājās pieprasījums pēc šīs koksnes nav liels.

Labāk lai par tās eksportu tiek saņemta nauda un nevis tā vienkārši sapūst mežā. No otras puses, ir jāņem vērā pēdējā laika globālie ekonomiskie satricinājumi un tas, ka situācija mainās arī pasaules koksnes pārstrādes nozarē. Lai nepaliktu zem nevajadzīga sitiena vienu no Latvijas tautsaimniecības spēcīgākajām — meža nozarēm, situācija ir rūpīgi jāizvērtē un uz to arī laicīgi jāreaģē.

Ražošanas un tirdzniecības globalizācija jau vairākus gadus liek uzņēmējiem meklēt tās valstis, kuras piedāvā gan zemākas izejvielas ieguves, gan ražošanas vietas. Tas, ka pēdējo gadu laikā vairums ražotnes pārceltas uz Āzijas valstīm, kur lētāks darbaspēks un zemākas cita veida ražošanas izmaksas, nav noslēpums. Var tikai prognozēt, ka šīs ekonomikas lejupslīdes apstākļos, līdzekļu ekonomija kļūst par vienu no galvenajiem izdzīvošanas un tālākas attīstības nosacījumiem un arvien vairāk uzņēmēju lūkosies pēc iespējām ietaupīt līdzekļus.

Lietuviešu zinātnieki atraduši negaidītu alternatīvu plastmasas maisiņiem - kaņepju šķiedru, vēsta Vz.lt. Viņi piedāvā no tās iegūt nanocelulozes kristālus, kas var kalpot par izejvielu stingrākam un arī ekoloģiskākam iesaiņojumam, kurš ātrāk sadalītos.

Šāda ideja radusies Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes studentam Martīnam Juršim, bet tās īstenošanā iesaistījusies Ķīmijas un bioinženierijas katedras zinātniece Ingrīda Bružaite.

Zinātnieki lēš, ka, pievienojot plastmasai tikai dažus procentus pulverveida vielas, kas iegūta no kaņepju šķiedras, iesaiņojums kļūtu par 30% stingrāks un sairtu divreiz ātrāk par parastajiem plastmasas iesaiņojumiem.

Kā norādījusi Bružaite, lielākā daļa plastmasas iesaiņojumu, kas šobrīd tiek izmantoti Lietuvā, sairst tikai 400-500 gadu laikā.

Eiropas Parlaments šopavasar atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) plānu būtiski samazināt vieglo vienreizējo plastmasas maisiņu lietošanu. Saskaņā ar EK datiem katrs eiropietis gada laikā izlieto vidēji 198 tādus maisiņus, savukārt Lietuvā gada vidējais patēriņš, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sasniedz pat 250-450 maisiņus.

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Pieprasījums pēc papīrmalkas Latvijā no Skandināvijas celulozes rūpnīcām vairāku iemeslu dēļ šogad tiek prognozēts vēl mazāks nekā pērn, kaut arī vairāki spēlētāji plānojuši apjomus kāpināt. To liecina lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Pagājušā gada janvāra vētras postījumi Zviedrijā un Latvijā faktiski ir apmetusi kājām gaisā papīrmalkas tirgu. Pēc speciālistu aplēsēm, vētras sekas vismaz papīrmalkas tirgū varētu izjust ne tikai šogad, bet arī 2007. gadā, jo Zviedrijā vēl joprojām uz pārstrādi celulozes rūpnīcās gaida milzīgas papīrmalkas grēdas. Jāatgādina, ka Zviedrijā vētrā cieta ap 80 milj. m3 (Latvijā 7.44 milj. m3) koksnes. Loģiski, ka Zviedrijas celulozes ražotņu īpašnieki, kuriem pieder arī vētrā cietušie meži, priekšroku dod nevis importētajiem resursiem no Latvijas, bet gan savos mežos iegūtās vētrā cietušās koksnes pārstrādei. Jāņem vērā, ka Zviedrija līdz vētrai bija lielākais apaļkoksnes (papīrmalkas) iepircējs — apmēram 85 % no kopējā apjoma, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Tāpēc tiek prognozēts, ka papīrmalkas tirgus pirmsvētras situācijā varētu atgriezties 2006. gada nogalē — 2007. gada sākumā. Tomēr garantijas nav, ka šīs prognozes piepildīsies, it īpaši, ja vēl papildus vētras efektam spiedienu uz šo jomu radīja Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streiks pagājušā gada vasarā. Kā vēl viens iemesls tiek minēta Skandināvijas valstu meža nozares koncernu ieviestā izmaksu samazināšanas un peļņas uzlabošanas politika.

Sadarbojoties 15 spēcīgiem Eiropas pētniecības institūciju un industrijas partneriem no astoņām valstīm, tostarp tādiem pasaulslaveniem uzņēmumiem kā "Adidas" un akadēmiskiem partneriem kā Aalto universitāte, Eiropas Savienības (ES) programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā CELLFIL tiks attīstīta ilgtspējīga liocela pavediena un no tā izgatavotu tekstilizstrādājumu ražošana, kā arī sekmēta daudzveidīga tā izmantošana.

Bioloģiskas izcelsmes un ekoloģiskā procesā ražots liocels ir videi draudzīga alternatīva sintētiskajiem fosilajiem pavedieniem, kas pašlaik dominē tekstilrūpniecībā.

Tekstilizstrādājumu patēriņš ir viens no galvenajiem slogiem dabas resursiem, samazina izejvielu pieejamību un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropas Komisija uzstāj uz nepieciešamību veicināt aprites ekonomiku, nodrošinot, ka visi tekstilizstrādājumi ES tirgū ir ilgmūžīgi, labojami un otrreizēji pārstrādājami, liela daļa izgatavoti no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem un nesatur bīstamas vielas. Lai Eiropā un pasaulē veicinātu aprites ekonomikas attīstību, tekstila un apģērbu rūpniecībā ir jāveic būtiskas pārmaiņas - ir vajadzīgas inovācijas visā ražošanas procesu ķēdē, kas pašlaik ir sadrumstalota un neefektīva. Projekta "Celulozes liocela šķiedras kā mērogojams risinājums apritīgu tekstilizstrādājumu ražošanai" (CELLulose Lyocell FILaments as a Scalable Solution for Circular Textile Production jeb CELLFIL) mērķis ir veicināt tekstilrūpniecības ilgtspējību un apritīgumu, nosakot jaunu standartu videi draudzīgām inovācijām Eiropā.