Jaunākais izdevums

Pamatojoties uz neauditētajiem finanšu rezultātiem, būvniecības tehnikas nomas uzņēmuma AS “Storent Holding” grupas apgrozījums 2024. gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 8,46 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 1,67 miljonus eiro.

Īpaši rezultatīva bija grupas darbība Baltijas reģionā, uzrādot nomas apgrozījuma pieaugumu par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.

Ieguldot apjomīgus finanšu līdzekļus procesu digitalizācijā un automatizācijā, šī gada janvārī grupa noslēdza pāreju no esošajām ERP jeb uzņēmuma resursu plānošanas sistēmām uz jaunām mākoņsistēmām visās piecās darbības valstīs. Neraugoties uz sarežģīto pārejas procesu, nomas ienākumi līdz martam pieauga par 2%, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, un lielākais ienākumu pieaugums – 7% – bija vērojams tieši Baltijas valstīs. Tas skaidrojams ar aktīvo grupas iesaisti liela mēroga industriālajos projektos, piemēram, "Rail Baltic", vēja parkos Lietuvā, kā arī projektos militārajā nozarē.

"Mūsu prognozes liecina, ka 2024. gadā AS "Storent Holding" apgrozījums turpinās pieaugt, pateicoties iekšējās darbības sistēmas uzlabojumiem, strukturālām izmaiņām, vienkāršojot grupas juridisko struktūru, kā arī mērķtiecīgiem ieguldījumiem tehnikas parkā. Patlaban aktīvi meklējam iespējas turpmākai izaugsmei visās piecās valstīs un kā vienu no grupas kapitāla palielināšanas iespējām apsveram arī IPO jeb pirmreizēju uzņēmuma akciju izlaišanu fondu biržā, sniedzot iespēju iedzīvotājiem kļūt par investoriem un AS "Storent Holding" akcionāriem," norāda "Storent" grupas līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs.

Martā AS "Storent Holding" izsludināja parakstīšanos uz uzņēmuma obligāciju publisko piedāvājumu par kopējo summu septiņi miljoni eiro. Lielās investoru intereses rezultātā grupa kopumā piesaistīja 10 miljonus eiro, kas tiek izmantoti, lai paātrinātu uzņēmuma paplašināšanos, attīstītu tehnikas parku un atvērtu jaunus nomas noliktavas.

Līdz ar aprīli atsākusies aktīvāka tehnikas nomas sezona – jau šobrīd nomas ienākumi tiek novērtēti ar divciparu pieaugumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un ar katru nākamo mēnesi gaidāma vēl pozitīvāka tendence. Patlaban AS "Storent Holding" darbības fokuss vērsts uz esošās tirgus daļas palielināšanu un uzņēmuma rentabilitātes uzlabošanu, kā arī pērn par 13 miljoniem eiro iegādāto tehnikas iekārtu apsaimniekošanu un investīciju plāna īstenošanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā.

Finanses

AS Storent Holding emitēs obligācijas ar 10 % likmi un ir gatavs jaunam attīstības posmam

Db.lv,01.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums “Storent Holding” 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis gandrīz 20 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma EBITDA bija 4,4 miljoni eiro.

Lai paātrinātu ilgtermiņa attīstību, “Storent” ieguldījis ievērojamus līdzekļus tehnikas parka atjaunošanā, komandas attīstīšanā un IT risinājumu pielāgošanā tehnikas nomas vajadzībām.

Lai gan uzņēmuma nomas ieņēmumi nedaudz pārsniedza 2023. gada pirmā pusgada rezultātu, peļņas rādītāju ietekmēja augošās personāla izmaksas, iznomājamās tehnikas nolietojums un ievērojami lielāki procentu maksājumi. Neskatoties uz sarežģīto būvniecības tirgu, “Storent” sagaida pakāpenisku tirgus atveseļošanos, sākot ar 2024. gada otro pusi.

“2024. gada pirmajā pusē “Storent” investēja 15,5 miljonus eiro tehnikas parka nomaiņā un paplašināšanā. Tuvākajos mēnešos investīcijas tajā sasniegs 25 miljonus eiro, veicinot “Storent” izaugsmi 2025. gadā,” saka “Storent Holding” valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Baltijas lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem AS Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistīja finansējumu 23 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 10%.

Šī ir līdz šim apjomīgākā obligāciju emisija uzņēmuma vēsturē, kas izpelnījās rekordlielu investoru interesi īpaši no Latvijas. Vairāk nekā 1600 privātie un arī institucionālie investori izvēlējās piedalīties Storent izaugsmes stāstā. Tas apliecina pieaugošu uzticību uzņēmuma stratēģiskajam virzienam un liecina par investoru bāzes paplašināšanos.

Par AS Storent Holding obligācijām ievērojama interese bija no jaunajiem investoriem – no kopējā pieprasījuma apjoma 16 miljoni eiro bija jaunie rīkojumi, savukārt 7 miljoni eiro nāca no obligāciju apmaiņas piedāvājuma. Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc rīkojumu skaita, vislielākā aktivitāte bija no Igaunijas – 40% no visiem rīkojumiem, kamēr no Latvijas tika saņemti 37% un no Lietuvas – 23%. Savukārt, ģeogrāfiski pēc ieguldījumu apjoma vislielāko daļu veidoja Latvijas investori ar 73% no kopējā pieprasījuma, kam sekoja Lietuvas investori ar 15% un Igaunijas investori ar 13%. Kopumā investori bija no 17 valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju emisiju 2024. gada martā, kad uzņēmums piesaistīja 10 miljonus eiro, šī emisija izpelnījās būtiski lielāku interesi no investoriem – gan piesaistītā finansējuma apjoma, gan investoru skaita, gan arī institucionālo investoru pieprasījuma ziņā. No kopējā pieprasījuma 22% veidoja tieši institucionālie investori. Tas apliecina investoru pieaugošo uzticību Storent izaugsmes plāniem.

Pakalpojumi

Storent Holding šī gada pirmajos divos mēnešos kāpina ieņēmumus Baltijā par 20%

Db.lv,14.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Storent Holding (Storent), kas ir Baltijā viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem, šī gada pirmajos divos mēnešos palielināja ieņēmumus Baltijas valstīs par 20 %, bet Ziemeļvalstu tirgos (Somijā un Zviedrijā) par 6 %, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Kāpumu nodrošināja gan augošais būvniecības tirgus Baltijā, gan Storent līdzšinējie ieguldījumi IT sistēmās un tehnikas parka modernizācijā.

2025. gadā Storent plāno 10–15% izaugsmi, lai gan paredzams, ka izaugsmes temps noieta tirgos atšķirsies. Būvniecības nozares prognozes Baltijā liecina, ka no 2025. līdz 2028. gadam sektors piedzīvos stabilu izaugsmi. Latvijā un Igaunijā tiek prognozēts vidējais gada pieauguma temps virs 4%, ko veicinās ieguldījumi infrastruktūras, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā. Lietuvas būvniecības sektora kāpums tiek lēsts 3,5% apmērā gadā, galvenokārt pateicoties investīcijām enerģētikā, transportā, mājokļu attīstībā un rūpnieciskajā būvniecībā. Šie attīstības tempi liecina par stabilu pieprasījumu pēc būvniecības tehnikas nomas, radot labvēlīgu vidi turpmākai Storent izaugsmei esošajos tirgos. Turklāt Storent darbojas ne tikai būvniecības, bet arī ceļu infrastruktūrā, militārajā, ražošanas, lauksaimniecības, renovāciju un pasākumu jomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 17. aprīlim investoriem visās Baltijas valstīs ir iespēja piedalīties AS "Storent Holding" obligāciju emisijā līdz 35 miljonu eiro apmērā ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi.

Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, kā arī esošajiem divu obligāciju emisiju investoriem tiek piedāvāta iespēja apmainīt obligācijas, saņemot apmaiņas prēmiju. Obligācijām ar dzēšanas termiņu 2025. gada beigās tiek piedāvāta papildu apmaiņas prēmija 1% apmērā, bet obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā — 0,5 % no apmainīto obligāciju nominālvērtības. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot uzņēmuma saistību refinansēšanai, uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV, kā arī jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 45,254 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,1% vairāk nekā 2023.gadā, taču kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 254 486 eiro, liecina "Storent" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp 2024.gada ceturtajā ceturksnī "Storent" strādāja ar 12,361 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada ceturtajā ceturksnī, un guva 376 093 eiro peļņu, kas ir 3,8 reizes mazāk.

Kompānijā informē, ka 2024.gadā "Storent" investēja gandrīz 24 miljonus eiro, lai paplašinātu un uzlabotu nomas tehnikas parku - tagad 32% no visām tehnikas vienībām ir jaunākas par diviem gadiem.

Paplašinot darbību, uzņēmums 2025.gada sākumā atvēra 30. nomas punktu. Tas atrodas Kauņā, Lietuvā, savukārt nākamais tiks atvērts Gulbenē, Latvijā. Izmantojot labvēlīgos apstākļus un saredzot potenciālu arī turpmākai izaugsmei, "Storent" gatavojas jauniem tehnikas iepirkumiem līdz 20 miljonu eiro vērtībā vēl pirms aktīvās sezonas sākuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Storent 24 miljonu eiro investīcijas tehnikas parkā nonākušas tirgus apritē, ceturtajā ceturksnī palielinot kopējos ieņēmumus par 12%. Uzņēmums ir paziņojis par turpmākās attīstības plāniem, atklājot jaunas iespējas investoriem 2025. gadā.

Trešais ceturksnis ir galvenais peļņu nesošais periods Storent grupai. Lai izmantotu šo tirgus tendenci, uzņēmums koncentrēja lielus ieguldījumus uz gada trešo ceturksni, tādejādi iegūstot lielāko iespējamo peļņu šajā gadā. Stratēģija atmaksājās – trešajā ceturksnī Grupa sasniedza neto apgrozījumu 13,5 miljonu eiro apmērā, EBITDA 4,9 miljonu eiro apmērā un neto peļņas rādītājs sasniedza teju 1,4 miljonus eiro.

2024. gada pirmajos deviņos mēnešos Storent ieguldīja 22 miljonus eiro sava tehnikas nomas parka atjaunošanā un paplašināšanā, kas ir vislielākais investīciju apjoms, ko Storent ieguldījis viena kalendārā gada laikā. Veiksmīgi ieguldījumi noveda pie būtiska ieņēmumu un rentabilitātes uzlabošanās. Ieņēmumi no pašas tehnikas nomas pieauga par 16%, kamēr ieņēmumi no splitrent nomas aprīkojuma bija tikai 3%, un tas rezultējās ar 16% EBITDA pieaugumu, salīdzinājumā ar 2023. gada trešo ceturksni. Deviņu mēnešu laikā uzņēmums sasniedza 159 tūkstošu eiro peļņu pirms nodokļiem. Nozīmīga ieguldījumu daļa tiek novirzīta pacēlāju, zemes darbu tehnikas, teleskopisko iekrāvēju un ģeneratoru produktu grupām. Lielākā daļa tiek novirzīta strauji augošajam sektoram, kas koncentrējas uz vēja un saules enerģijas parku būvniecību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") atvēris tehnikas nomas punktu Kauņā, Lietuvā, aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāvji.

Līdz ar šī punkta atvēršanu "Storent" ir 30 nomas punkti piecās valstīs.

Jaunais nomas punkts atrodas Kauņas centrālajā daļā. Tā fokuss galvenokārt vērsts uz mazajiem instrumentiem, kas ir uzreiz pieejami klientiem no apkārtējiem būvniecības un renovāciju objektiem. Tomēr, tāpat kā jebkurā "Storent" nomas punktā, klienti var pasūtīt visu tehnikas klāstu, tostarp lielās tehnikas vienības, ko piegādā pēc pieprasījuma.

Šobrīd "Storent" ir 13 nomas punkti Latvijā, astoņi Lietuvā, četri Igaunijā, četri Somijā un viens Zviedrijā.

"Storent" 2023.gadā strādāja ar 19,464 miljonu eiro apgrozījumu un guva 5,24 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Eksperti

Kāpēc ir vērts iet biržā? Uzņēmums tā kļūst krietni stiprāks

Daiga Auziņa-Melalksne, Storent Holding neatkarīgā padomes locekle,07.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,01.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs strādājošais kafijas tirdzniecības koncerns "Coffee Address Holding" parakstījis līgumu par 75% Rumānijas kafijas risinājumu pakalpojumu sniedzēja "Eur Comtur" kapitāldaļu iegādi, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Par darījumu summu uzņēmums neinformē.

Darījuma noslēgšanai nepieciešams saņemt Rumānijas iestāžu atļauju un izpildīt iegādes līgumā noteiktos nosacījumus.

Paziņojumā teikts, ka "Eur Comtur" stratēģija atbilst "Coffee Address Grupas" darbībai. Uzņēmuma pievienošana "Coffee Address Grupas" došot papildu iespējas izmantot uzņēmuma izstrādātos pārdošanas konceptus, informācijas tehnoloģijas infrastruktūru un izaugsmi plašākos tirgos.

"Eur Comtur" piedāvā pašapkalpošanās kafijas un uzkodu tirdzniecības automātu risinājumus.

Jau ziņots, ka 2024.gadā "Coffee Address Holding" koncerns pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 44,214 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 5,6 reizes un bija 1,504 miljoni eiro eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Reklāmraksti

Storent Latvija direktors: Inovācijas būvniecībā nāk ne tikai no būvniekiem

Sadarbības materiāls,08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieriem Mihailam Fridmanam, Andrejam Kosogovam un Pjotram Avenam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "ABH Holdings" varētu sūdzēt tiesā Kipru, jo tās Finanšu ministrija nav devusi atļauju un tādēļ "ABH Holdings" nav varējis pārdot tam piederošo Krievijas banku "Alfa-bank", ziņo Kipras portāls "Jevropa Kipr".

Pēc "ABH Holdings" vadītāja Pāvela Nazarjana teiktā Krievijas biznesa laikrakstam "Vedomosti", "ABH Holdings" vaino Kipras Finanšu ministriju bezdarbībā, jo tā vairāk nekā 15 mēnešus nav devusi atļauju "ABH Holdings" Kipras meitasuzņēmumam "ABH Financial" pārdot tam piederošo "Alfa-bank" mātesuzņēmumu "AB Holding".

"ABH Holding" noslēdzis līgumu par "AB Holding" akciju pārdošanu 2023.gada februārī.

Jau ziņots, ka Maskavas apgabala arbitrāžas tiesa maijā apmierināja Krievijas Finanšu ministrijas prasību apturēt "ABH Financial" korporatīvās tiesības attiecībā uz Krievijas bankas "Alfa-bank" mātesuzņēmumu "AB Holding".

Pēc Nazarjana teiktā, "mūsu netieši piederošie Krievijas aktīvi ir zaudēti neatgriezeniski un, visticamāk, bez pienācīgas kompensācijas".

Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltkrievu uzņēmums rada reputācijas riskus iepirkumā

Diena.lv,07.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Ekonomika

Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā Latvijas uzņēmums - peļņas līderis

Db.lv,13.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Luminor banka šogad piešķīrusi papildu 850 tūkstošu eiro ražošanas un metālapstrādes uzņēmumam Weld (Industrial Holding grupas uzņēmums), kopējam uzņēmuma finansējumam kopš 2019. gada sasniedzot jau teju 4,6 miljonus eiro.

Finansējumu uzņēmums izmantos ražošanas ēkas rekonstrukcijai, turpinot ēkas uzlabošanas darbus, tostarp izbūvējot saules paneļu parku “zaļākai” darbībai.

Uzņēmums Weld 2019. gadā Daugavpilī iegādājās degradētu ēku, kas savulaik bijusi ķīmiskās šķiedras rūpnīca un lielākā rūpnīca pilsētā. Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ēku renovējis un uzlabojis, un šobrīd tur izvietota mūsdienīga un ilgtspējīga metālapstrādes ražotne. Tādējādi pilsētā ne tikai sakārtota degradēta teritorija, bet radīta videi draudzīga un “zaļa” ēka – pateicoties uz jumta izvietotajam saules paneļu parkam, ražotne nepatērē papildu enerģiju, jo tai pietiek ar pašražoto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu.

Nodokļi

Endziņš: Valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās straujāku ekonomikas izaugsmi

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.