Šogad deviņos mēnešos Latvijā nereģistrētā nodarbinātība bijusi uz pusi lielāka nekā pērn. Valsts Darba inspekcija (VDI) šogad atklājusi 2 200 bez rakstveida darba līguma nodarbināto, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā.

«Šobrīd mēs nevaram runāt par situācijas uzlabošanos. Faktiski situācija ir diezgan nepatīkama,» LNT raidījumam 900 sekundes pavēstīja VDI vadītājs Renārs Lūsis.

Viņš stāstīja, ka VDI šogad uz pusi vairāk uzņēmumos atklājusi nelegālo nodarbinātību, savukārt četras reizes vairāk bijuši tādi uzņēmumi, kas pārkāpumus pieļāvuši atkārtoti. «Tā ir nepatīkama un bīstama tendence, ka uzņēmums pat pēc soda turpina pārkāpumu. Par šādu pārkāpumu sodi ir daudz bargāki,» piebilda VDI vadītājs.

Lūsis atklāja, ka nemainīgs līderis nelegālās nodarbinātības jomā ir būvniecība. «Ja pagājušogad būvniecībā bija puse visu pārkāpumu, tad šogad tendences ir mainījušās - būvniecība ir līdere, taču ne tik izteikta. Tagad būvniecībā ir apmēram 18% visu pārkāpumu,» stāstīja VDI direktors. Viņš piebilda, ka būvniecībā nelegālā nodarbinātība ir samazinājusies, bet citās nozarēs pieaugusi, piemēram, apstrādes rūpniecībā, individuālo pakalpojumu sniegšana kā frizieru un apsardzes pakalpojumi. Tāpat problemātiskas nozares ir kokapstrāde un tirdzniecība.

Pārbaudot vairāk nekā 1000 uzņēmumus, Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada pirmajos sešos mēnešos pieķērusi 583 nereģistrēti nodarbinātos. Anti-topā līderpozīcijās ir būvniecība, mežizstrāde un lauksaimniecība, otrdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

No visiem nereģistrēti nodarbinātajiem 339 bija bez darba līguma, bet 189 ar līgumu, taču bez paziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam. Par pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 234 345 eiro.

«Tas procents - tas daudz nemainās, apmēram tā arī turas, pēdējos gadus ir 25% plus mīnus. Tas ir tas līmenis, kādā nereģistrētā nodarbinātība tiek konstatēta,» stāstīja VDI pārstāvis Raivis Bušmanis.

VDI norāda, ka 2013. un 2014.gadā klasiskā nereģistrētā nodarbinātība mazinājās, tātad arvien vairāk uzņēmumu iziet no darbošanās absolūtajā «ēnu ekonomikas» sektorā. Tomēr arvien biežāk nākas saskaras ar jaunām formām, kā darba devēji cenšas slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir atjaunojusi būvdarbus vienā augstceltņu Z-Towers tornī, savukārt otrā tornī šobrīd darbu atsākšana nav atļauta saistībā ar iespējamiem draudiem nodarbināto veselībai, pastāstīja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Viņš gan piebilda, ka par augstceltņu būvniecību atbildīgais uzņēmums ir informējis VDI, ka darba aizsardzības nepilnības ir novērstas arī otrā tornī, tāpēc tuvākajā laikā tiks veikts objekta apsekojums un pieņemts lēmums par atļauju vai aizliegumu turpināt darbus.

Kā ziņots, 14.decembrī augstceltņu Z-Towers būvlaukumā, krītot no augstuma, gāja bojā 21 gadu vecs strādnieks, apstiprināja VDI. Uz izmeklēšanas laiku objektā visi būvdarbi tika apturēti.

Vēlāk VDI būvlaukumā konstatēja vairākas nedrošas darba vietas. Kādi tieši pārkāpumi tika konstatēti, VDI pārstāvji neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» sacīja VDI pārstāvis Vincevs.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir pilnībā atļāvusi turpināt augstceltņu Z-Towers būvdarbus, jo projekta attīstītājs ir novērsis inspekcijas saskatītos iespējamos draudus nodarbināto veselībai, apstiprina VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

Kā ziņots, 13.decembrī augstceltņu Z-Towers būvlaukumā, krītot no augstuma, gāja bojā 21 gadu vecs strādnieks. Uz izmeklēšanas laiku objektā visi būvdarbi tika apturēti.

Vēlāk VDI būvlaukumā konstatēja vairākas nedrošas darba vietas. Kādi tieši pārkāpumi tika konstatēti, VDI pārstāvji neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» sacīja VDI pārstāvis Vincevs.

Arī projekta Z-Towers attīstītājas AS Towers Construction Management pārstāvis Artūrs Ivanovs neatklāja, kādas nedrošas darba vietas VDI objektā atklājusi, jo negadījuma izmeklēšanas laikā uzņēmums nevarot sniegt nekādus komentārus. Ivanovs arī piebilda, ka attīstītāji sadarbojas ar visām negadījuma izmeklēšanā iesaistītajām institūcijām un visus konstatētos pārkāpumus novērsīs noteiktajos termiņos.

Veidojot Latvijā dažādas valsts institūcijas un organizējot to darbu, ir sanācis tā, ka ar ēnu ekonomikas apkarošanu nodarbojas gan Nelijas Jezdakovas vadītais Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan arī Valsts darba inspekcija (VDI), kuras šefs šobrīd ir Renārs Lūsis un kuras kompetencē cita starpā ietilpst darba līgumu kontrole.

Šobrīd aktīvi tiek spriests, ka gadījumos, kad kādā uzņēmumā tiek konstatēta strādājošo nodarbināšana bez darba līgumiem vismaz 50% apmērā no visa kolektīva, VDI turp varētu doties roku rokā ar VID, lai tas pārtrauktu attiecīgās firmas darbību, tādējādi īstenojot vēl ciešākas sadarbības politiku. Pirmajā brīdī šāds plāns izklausās gana loģisks un īpaši nekādus komentārus neprasa, tomēr, paanalizējot sīkāk...

Kā zināms, pašreiz VID ir vienīgā institūcija Latvijā, kas par noteiktiem grēkiem var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību un tam nevajag kaut kur doties roku rokā ar kādu citu valsts ierēdņu biroju. Ņemot vērā, ka arī ideja par labāku informācijas apriti ikdienas darbā ar VDI nenāktu par ļaunu, faktiski būtu vērts uzreiz veikt nedaudz radikālākas reformas valsts pārvaldē. Laika gaitā Latvijā ir izveidojies, ka VID atrodas Finanšu ministrijas, bet VDI – Labklājības ministrijas pārziņā, un šis arī ir aspekts, kura kontekstā būtu veicamas izmaiņas. Redz, atbilstoši tam, kā pašreiz nākotni ir iztēlojusies VDI vadība, iznāktu tā – VDI konstatētu, ka vismaz puse kāda uzņēmuma darbinieku raujas vaiga sviedros bez līguma, VID izdarītu melno darbu, apturot šādas firmas saimniecisko darbību, bet lauri tiktu VDI. Principā jau nodokļu maksātājiem varētu būt vienalga, kura valsts iestāde tiek pie spīdīgākas spalvas, tomēr minēto procesu varētu optimizēt. Respektīvi, tas būtu izdarāms, pārceļot VDI no Labklājības ministrijas paspārnes uz VID. Vēl vienkāršāk sakot, integrējot šo inspekciju VID un piešķirot tai tādu pašu statusu, kāds jau ir, piemēram, Finanšu policijai vai Muitas kriminālpārvaldei.

Lai arī daži no bijušajiem Ventspils degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbiniekiem ir vērsušies Valsts Darba inspekcijā (VDI) pēc konsultācijām, pašlaik cīnīties par bijušo darbinieku tiesībām varētu tikai tiesa, un VDI rokas nu jau ir par īsām.

Jau rakstīts, ka šīs nedēļas sākumā Ventspils Statoil DUS «pēc pušu vienošanās» no darba labprātīgi, nesaņemot kompensācijas, aizgāja teju viss kolektīvs.

«Tad, kad darba attiecības jau ir izbeigtas, abām pusēm vienojoties, VDI vairs neko nevar darīt,» Db.lv stāstīja VDI ārējo sakaru eksperts Aivis Vincevs, paužot, ka dienesta pārziņā nav vērtēt, vai darbinieki «pušu vienošanos» parakstījuši labprātīgi vai arī tika piespiesti.

Valsts darba inspekcija (VDI) jau desmito gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana, informē VDI.

Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Tematiskās pārbaudes ietvaros VDI sadarbosies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, daļu pārbaužu veicot kopā.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā deviņi nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās, un vēl deviņi, krītot no liela augstuma, tāpēc veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu.

Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Valsts darba inspekcijas (VDI) direktora amatā iecelts Renārs Lūsis, kurš līdz šim bija VDI direktora vietnieks, bet 2011. gada februārī tika iecelts par VDI direktora pienākumu izpildītāju uz noteiktu laiku.

Valdība otrdien atbalstīja R. Lūša iecelšanu VDI direktora amatā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt labu pārvaldību un Labklājības ministrijas (LM) ieteikumus. R. Lūsis atbilstot VDI direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

R. Lūsim ir maģistra grāds ekonomikā un profesionālā augstākā izglītība darba aizsardzībā. Pirms darba VDI viņš strādāja LM.

Iepriekšējais VDI vadītājs Arnis Luhse amatu atstāja pērn 14. janvārī. Uz VDI direktora amatu tika izsludināts konkurss, taču tas tika pārtraukts saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem un plānotajām strukturālajām reformām.

SIA "Adugs Production" pārsūdzējis Valsts darba inspekcijas (VDI) piemēroto 1000 eiro sodu par nepamatotu ieturējumu veikšanu no saviem darbiniekiem un viņu atstāšanu bez iztikas līdzekļiem, aģentūrai LETA pavēstīja VDI.

Līdz ar to patlaban tiek lemts par turpmāko rīcību, proti, vai sods tomēr tiks piemērots, vai nē. Lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams vismaz mēnesis. Kā skaidro VDI, sākotnējo 1000 eiro sodu bija piemērojis VDI inspektors, bet patlaban pārsūdzēšanas dēļ lieta nodota VDI direktoram Renāram Lūsim.

Jau ziņots, ka VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

VDI skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Valsts darba inspekcija (VDI) augstceltņu Z-Towers būvlaukumā konstatējusi vairākas nedrošas darba vietas, pastāstīja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

(Pievienota 5.rindkopa.)

Kādi tieši pārkāpumi konstatēti, Vincevs neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» viņš sacīja.

Objekta darbība ar VDI rīkojumu ir apturēta kopš 14.decembra. Līdz 29.decembrim uzņēmumam ir jāsakārto nedrošās darba vietas, tad VDI dosies atkārtotā pārbaudē un lems par rīkojuma atcelšanu, pastāstīja Vincevs. Novērst nepilnības uzņēmums var arī ātrāk, un līdz ar to arī ātrāk atsākt darbus, viņš piebilda.

Tikmēr VDI turpinās letālā nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kas varētu ilgt līdz pat 80 dienām. Tāpat ir uzsākta un tiks turpināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, jo VDI saskatījusi objektā iespējamus darba aizsardzības pārkāpumus, skaidroja Vincevs.

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par iespējamiem darba apstākļu pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI šodien izskata konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" sagatavotos dokumentus par darba apstākļu pārkāpumiem. Kalniņa skaidroja, ka šodien "Adugs Production" lietā ir tikai viens no administratīvā procesa posmiem, pēc kura uzņēmumam vēl ir tiesības iesniegt gan papildu skaidrojumus, gan tos pamatojošus dokumentus.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Tāpēc pašlaik VDI nekādus komentārus par lietu vēl nesniedz.

VDI inspekcijas direktors Renārs Lūsis pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio pauda, ka uzņēmumā konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". Konditorejas uzņēmums šādam vērtējumam nepiekrīt.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina uzsvēra, ka kopš šā gada maija, kad darba inspekcija veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem no darba inspekcijas netika saņemti, bet pēc Valsts policijas (VP) paziņojuma par aizdomām par cilvēku tirdzniecību kompānijā inspekcija pieprasījusi sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Jarkina uzsvēra, ka atbilstoši attiecīgam pieprasījumam 3.decembrī VDI "Adugs Production" vērsies ar saviem skaidrojumiem par situāciju uzņēmumā.

"Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei. Pretējā gadījumā inspekcijas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši VDI vai VP," pauda kompānijas advokāte.

Kā ziņots, VDI direktors Renārs Lūsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka konditorejas uzņēmumā "Adugs Production" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". VDI ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā. Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Tāpat ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs Production" valdes priekšsēdētājs.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

VP aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

10.novembrī VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu.

1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un Rīgas apgabaltiesa 9.decembrī nemainīja šo drošības līdzekli. Rīgas apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Zukuls pēc diviem mēnešiem var lūgt vēlreiz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību, noskaidroja LETA.

Minētais gan automātiski nenozīmē, ka Zukulam būs vēl jāpavada divi mēneši cietumā, jo policijas izmeklētājs jebkurā brīdī pats var izlemt par šāda drošības līdzekļa atcelšanu.

Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau samaksājuši 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti, aģentūrai LETA apstiprināja VP.

Kopš šā gada martā Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāka darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju pārbaudes, līdz šim konstatēti divdesmit pārkāpumi.

Pārbaužu mērķis bijis pārliecināties, vai tādi pakalpojumi kā darba vides risku novērtēšana un darba aizsardzību pasākumu plāna izstrāde tiek veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un atbilst reālajai situācijai.

VDI konstatētie pārkāpumi visbiežāk bijuši saistīti ar nepietiekamu speciālistu kvalifikāciju (nepietiekamu izglītības līmeni fizisku personu gadījumā) vai pakalpojumu sniegšanu bez kompetentās institūcijas statusa iegūšanas (juridisku personu gadījumā). «Piemēram, uzņēmums, kas sniedz skaistumkopšanas, grāmatvedības vai juridiskos pakalpojumus, sniedz arī pakalpojumus darba aizsardzības jomā,» skaidro VDI.

Pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, ne visos veikalos tiek ievērota darba drošība, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Pašlaik VDI veic pārbaudes visā Latvija. Lūsis atzīst, ka cilvēkiem atmiņa ir pārāk īsa, un Maxima mācība tiek aizmirsta. VDI darbinieki atklājuši veikalus, kuros evakuācijas ejas nav atbrīvotas, darbinieki ne visi ir apmācīti evakuēties, kā arī visiem darbiniekiem nav veiktas veselības pārbaudes.

Tematiskās pārbaudes notiek arī būvniecībā, kur šogad notikuši jau trīs letāli nelaimes gadījumi, kas ir vairāk nekā visā 2013.gadā, teica Lūsis.

Viņš atgādināja, ka VDI ir pabeigusi izmeklēšanu par nelaimes gadījumu Maxima veikalā Zolitūdē. VDI izmeklēšanas komisija identificēja nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga Maxima Latvija, proti, netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā.

Pēdējā laikā ir pieaudzis Valsts darba inspekcijā (VDI) saņemto iesniegumu skaits par stresu un emocionālo vardarbību darbavietās, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Viņš norādīja, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadība pat neapjauš, ka darbinieki cieš no stresa vai emocionālās vardarbības.

Īstenojot kampaņu par psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, VDI ir aptaujājusi gandrīz 4000 respondentu - lielākoties valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus - un noskaidrojusi, ka aptuveni 60% no viņiem pēdējā laikā ir palielinājies darba apjoms un nākas biežāk strādāt pēc darba laika.

Savukārt divas trešdaļas aptaujāto ir norādījušas, ka darbavietā piedzīvotās psihoemocionālās slodzes dēļ, viņuprāt, ir pasliktinājusies viņu veselība, pastāstīja Lūsis. VDI direktors gan piebilda, ka anketēšanas gaitā iegūtie dati vēl tiek apkopoti un analizēti. No pirmdienas, 14.oktobra, VDI pārstāvji dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Erke apturēta ražošana un atlaisti darbinieki. Kurzemes reģionālajā Valsts darba inspekcijā (VDI) saņemtas vairākas sūdzības no šī mēbeļu ražošanas uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem par atlaišanu bez brīdinājuma un darba algas neizmaksāšanu.

VDI ar rakstiskiem iesniegumiem vērsušies divi uzņēmuma darbinieki, saņemts arī viens anonīms iesniegums, bet 17 darbiniekiem inspektori snieguši konsultācijas klātienē, informēja Kurzemes reģionālās VDI vadītāja Dzintra Pētersone. Daudzi darbinieki konsultējušies atkārtoti, lai noskaidrotu savas tiesības un rīcību, saņemot uzteikumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.

Atlaistie darbinieki nobažījušies par to, cik juridiski pamatota bijusi atlaišana, proti, vai uzņēmums ir rīkojies tiesiski, piedāvājot pārtraukt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties. Darbiniekiem, kuri ir piekrituši pārtraukt darba tiesiskās attiecības, abpusēji vienojoties, un kuri uzskata, ka viņi ir maldināti no uzņēmuma puses, ir tiesības vērsties tiesā, atzina Pētersone.

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI), liecina ministrijas sniegtā informācija.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība.

Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis, informēja VDI pārstāvis Aivis Vincevs.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divas nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā, cietušajam bija aptuveni 50% ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

Valsts darba inspekcija (VDI) no š.g. 19. oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā, informē VDI pārstāve Dace Aleksāne.

Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

«Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem atkārtoties,» norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

Valsts Darba inspekcija (VDI) aizvadītajā gadā ir pieķērusi gandrīz trīs tūkstošus nelegāli nodarbinātu cilvēku, kas ir 2011. gada līmenī, sacīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Sarunā ar Latvijas Radio R. Lūsis vienlaikus atzīmēja, ka pērn veiktas par 200 pārbaudēm mazāk nekā gadu iepriekš, un situācija šajā jomā joprojām ir ļoti aktuāla, tāpēc tā arī 2013. gadā būs inspekcijas prioritāte.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets, vērtējot rezultātus, VDI piešķīris papildus resursus kapacitātes stiprināšanai. Šie resursi izpaužas kā 22 papildus amata vietas, kuras sadalot pa reģioniem, lielākais īpatsvars aiziet uz Rīgu, stāstīja R. Lūsis. Viņš norādīja, ka Rīgā patlaban tiekot meklēti aptuveni divdesmit jauni inspektori. Ar piešķirtajiem papildus resursiem VDI paredzējusi pārbaužu skaita palielināšanu.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā