Lai arī ekonomiskā situācija ir mainījusies, darba devēju attaisnojumi par to, kāpēc uzņēmumā ir ēnstrādnieki, nemainās – nereģistrētā nodarbinātība joprojām tiek attaisnota ar grūtajiem apstākļiem.

«Darba devēju politika, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nav strauji uzlabojusies,» trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Turklāt arī Latvijas sabiedrības attieksme esot divējāda – lai arī iedzīvotāji it kā nosoda nereģistrēto nodarbinātību un par to ziņo vairāk, pētījumi un VDI inspektoru vērojumi liecina, ka vienlaikus pret nereģistrēto nodarbinātību jūtama iecietīga attieksme un darbinieki ir gatavi strādāt neoficiāli.

Pērnais gads bijis ražīgākais VDI darbībā – atklāti 2958 nereģistrēti nodarbinātie, kas ir par 62,3% vairāk nekā 2010. gadā, informēja R. Lūsis. Visvairāk ēnstrādnieku joprojām bijis būvniecībā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, kad būvniecībā un citās jomās nereģistrēti nodarbināto skaits bija ļoti atšķirīgs, pērn situācija mainījusies. «Nereģistrētā nodarbinātība vairs nav vienas, divas nozaru problēma,» atzina R. Lūsis. Vislielākais ēnstrādnieku īpatsvars ir Rīgā.

Kā vienu no VDI problēmām viņš minēja augsto kadru mainību – katrs piektais VDI darbinieks ir jauns darbinieks, kura apmācīšanai pilnvērtīgam darbam nepieciešams laiks. Darbinieki VDI atstājot gan zemā atalgojuma, gan negatīvās attieksmes dēļ, ar ko nākas saskarties, pārbaudot uzņēmumus. VDI trūkst arī tehniskā nodrošinājuma, piemēram, lai dotos pārbaudīt mežizstrādes darba vietas, inspekcijai ir tikai viena pilnpiedziņas automašīna Zemgales reģionā. «Ja kāds saka, ka mežā VDI netiks klāt, viņam zināmā mērā ir taisnība,» atzina R. Lūsis.