Eksperti

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbība jāatjauno nekavējoties

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas Turība rektors, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Ierobežotās valsts budžeta iespējas Latvijā vēl ilgi neļaus finansēt augstāko izglītību tādā līmenī, kā mēs to vēlētos, tādēļ papildu finanšu avotu atrašana, kas šajā gadījumā ir banku resurss, ir pareiza un pamatota rīcība. Vienkāršoti šīs sistēmas darbību varam aprakstīt šādi: valsts budžets veido vienu finansējuma ceturtdaļu, bankas - trīs. Valsts jau gada laikā savu ceturtdaļu atgūst caur nodokļiem. Piemēram, Biznesa augstskolas Turība ieņēmumi no studiju maksām veido aptuveni četrus miljonus eiro, savukārt, nodokļos tiek nomaksāts vairāk nekā miljons eiro. Studiju process tiek realizēts par banku līdzekļiem, ko, atbilstoši kredīta nosacījumiem, studējošais, pabeidzot studijas, ilgākā laika posmā atdod bankai.

Ir vairāki faktori, kas runā par labu šādai kreditēšanas sistēmai. Pirmkārt, valsts budžeta relatīvi nelielais līdzfinansējums nodrošina studiju iespējas lielākam skaitam studentu, nekā vienkārši apmaksājot mazāku skaitu budžeta vietu. Otrkārt, šāda finansēšanas kārtība, kad arī students ir līdzatbildīgs par šī finansējuma izlietojuma lietderību, jo kredīts būs jāatdod, palielina finanšu izlietojuma efektivitāti salīdzinājumā ar situāciju, kad budžeta vieta vienkārši tiek finansēta, īpaši neinteresējoties, kā studējošais mācās, un, vai pabeidz studijas.

Jau iepriekš bijusi iespēja prognozēt dažādus ar izglītības sistēmas attīstību un finansēšanu saistītus procesus. No pieredzes varu teikt, ka pārmetums par to, ka 13 miljonu vietā ir nepieciešami 15,8 miljoni, ir nevietā. Hipotētiski varam iedomāties, kā situācija būtu attīstījusies, ja vīrusa nebūtu? Tādā gadījumā IZM sniegtā prognoze ir bijusi samērā precīza. Taču, sākoties Covid-19 pandēmijai, apstākļi ievērojami mainījās, līdz ar to bija jāparedz lielāks līdzfinansējums šim mērķim, attiecīgi vienojoties ar bankām, ko ministriju ierēdņi vienkārši nogulēja. Tagad jārīkojas ātri un precīzi - vispirms jāatrod resursi esošajā budžetā, lai pabeigtu šo gadu, ko, spriežot pēc pieejamās informācijas, IZM jau ir izdarījusi, tāpēc tagad jāparedz atbilstošs kredītu garantijas fonds arī nākamā gada budžetā.

Nepieciešamību rīkoties ātri nosaka arī tas, ka ekonomiskā aktivitāte pēdējo nedēļu laikā atkal ir samazinājusies. Tas nozīmē nepieciešamības pieaugumu pēc studiju kredītiem ne tikai no jauno studentu puses, bet arī no to studējošo puses, kuri studē vecākajos kursos un kuriem var rasties īslaicīgas finanšu grūtības tieši ziemas mēnešos. Arī šādos apstākļos ir būtiski sniegt iespējas iegūt augstāko izglītību visiem, kas vēlas un ir spējīgi to izdarīt. Statistika liecina, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni saņem lielāku atalgojumu, tātad veic lielākus nodokļu maksājumus valsts budžetā un zemāka bezdarba līmeņa dēļ tērē mazāk valsts līdzekļus nodarbinātības sistēmā. Rezultātā augstāks iedzīvotāju izglītības līmenis sekmē lielāku valsts ekonomisko stabilitāti, bet resursi, kas izlietoti augstākajā izglītībā, faktiski ir investīcija valsts un visas sabiedrības attīstībā. Raugoties no šāda viedokļa, studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbināšana maksimālā apjomā ir būtiska valsts izaugsmē. Ceru, gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank kredītus studentiem plāno sākt izsniegt augusta vidū

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" gatavojas izsniegt valsts garantēto studiju un studējošo kredītu 2020./2021.mācību gadam un ir iesniegusi pieteikumu finanšu institūcijā "Altum", informē bankas pārstāvji.

Plānots, ka studiju un studējošo kredītus "Swedbank" sāks izsniegt no augusta vidus.

"Līdz ar jaunajiem grozījumiem studiju un studiju kredītu piešķiršanā augstākā izglītība Latvijā kļūst pieejamāka plašākai sabiedrības daļai, un šobrīd darām visu, lai varētu būt daļa no šī atbalsta mehānisma. Šobrīd esam iesnieguši pieteikumu "Altum" par kredītu izsniegšanu, kā arī pielāgojam bankas sistēmas, lai vēlākais no augusta vidus jau varētu studentiem izsniegt kredītus ar "Altum" portfeļgarantiju. Atvieglotie nosacījumi kredītu noformēšanai un saņemšanai ļaus studentiem uzsākt mācību procesu bez raizēm par finansiālo nodrošinājumu, kas nereti līdzšinējā sistēmā daudziem bija liels šķērslis," norāda Sergejs Romaņuks, "Swedbank" patēriņa finansēšanas virziena vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tikai viena banka

Žanete Hāka, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts galvojumu izsniegšanu, taču nesen pieņemtais jaunais kreditēšanas modelis nākotnē varētu interesi palielināt.

Šā gada aprīlī valdība pieņēma jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, kas paredz vienkāršotas procedūras tā noformēšanai un saņemšanai, un to būs iespēja saņemt bez otrā galvotāja, kā arī būs iespējams noslēgt kredīta līgumu attālināti.

Paredzēts, ka turpmāk galvojumu sniegs finanšu institūcija "Altum" portfeļa garantijas instrumenta veidā un būs vienkāršotas procedūras, kā rezultātā būs paātrināta kredītu saņemšana. Maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā, un paredzams, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt ap 2000 šādu kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdzšinējā sistēma noteica, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu, atgādina IZM. Lai saņemtu kredītu, bija nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem ir grūti nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru