Jaunākais izdevums

Pagaidām konkrētas sarunas par starptautiskā aizdevuma atmaksu ar Latvijas valdību nav notikušas, taču Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tic, ka Latvija būs spējīga pilnvērtīgi īstenot starptautiskā aizdevuma programmu un 2012.gadā sākt aizdevuma atmaksu.

Tā intervijā portālam Nozare.lv atzina SVF Eiropas departamenta vecākā padomniece Anne Marija Gulde-Volfa, kura 2009.gadā bija arī SVF misijas vadītāja Latvijā.

SVF programma Latvijā beigsies šogad un 2012.gadā Latvijai būs jāsāk atmaksāt aizņemtā nauda. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju 2012.gadā Latvijai no starptautiskā aizdevuma būs jāatmaksā vairāk nekā 200 miljoni latu.

Gulde-Volfa atgādināja, ka bijušas vairākas valstis, kas veiksmīgi izpildījušas SVF programmas, un tiek sagaidīts, ka arī Latvija to spēs, kaut arī atmaksa esot atkarīga no ekonomiskās situācijās valstī.

«Ja recesija turpināsies un ekonomiskā situācija neļaus Latvijai sākt atmaksāt starptautisko aizdevumu, pastāv iespēja, ka tiek izveidota jauna programma, kas pagarinātu atmaksas periodu un balstītu nepieciešamo ekonomisko pielāgošanos. Bet, visticamāk, Latvija varēs rast iespējas pārfinansēties tirgū,» sacīja Gulde-Volfa.

Viņa uzsvēra, ka aizdevuma programma Latvija tikai veidota tā, lai stabilizētu Latvijas ekonomiku un valsts varētu atmaksāt aizdevumu.

«SVF nebūtu sācis programmu Latvijā, ja būtu kaut mazākās bažas par Latvijas spēju aizdevumu atmaksāt. Un, kā jau zināt, sākotnēji prasīto 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) vietā Latvijai līdz šim bija vajadzīgi 4,3 miljardi eiro (3,08 miljardi latu), tādēļ izredzes atdot aizdevumu ir labas. Nasta ir daudz mazāka, kā bijām gatavojušies programmas sākumā,» atzina SVF pārstāve.

Jau ziņots, ka par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

Finansējums starptautiskā aizņēmuma programmā ir pieejams pa daļām līdz 2011.gada beigām, lai stabilizētu Latvijas finanšu sistēmu, pārstrukturizētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot valsts konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību, tādējādi radot stabilu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

Saskaņā ar informāciju Valsts kases interneta mājaslapā līdz 2010.gada decembrim Latvija no starptautiskā aizņēmuma bija saņēmusi 3,084 miljardus latu, no tiem 2,025 miljardi latu nākuši no Eiropas Komisijas, 766,4 miljoni latu - no SVF, 208,7 miljoni latu - no Pasaules Bankas, bet vēl 64,4 miljonus latu veido ERAB ieguldījums AS Parex banka subordinētajā un akciju kapitālā.

Aizdevuma atmaksas grafiks noteic, ka jau 2012. gadā Latvijai ir jāatmaksā vairāk nekā 200 miljoni latu SVF, bet 2013. gadā jau 390 miljoni latu. Lielākās summas Latvijai būs jāatmaksā 2014. gadā un 2015. gadā - kopsummā aptuveni 1,8 miljardi latu.

Valsts kase skaidro, ka parādu kopumā var atmaksāt trīs veidos: veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu un šo pārpalikumu novirzot parāda segšanai, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (piemēram, divus lielus aktīvus: AS Parex banka un AS Citadele banka), kā arī pārfinansējot parādu ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kārtējais mājiens par Grieķijai nepieciešamo papildus palīdzību

Jānis Rancāns, 22.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā Grieķijas problēmas netiks atrisinātas un nāksies izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes māktajai valstij, atzinis Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Tādējādi Eirogrupas vadītājs kļuvis par kārtējo augsto eirozonas amatpersonu, kas publiski atzinusi, ka ar esošo starptautiskā aizdevuma programmu Grieķijai nepietiks un, iespējams, Atēnām nāksies piešķirt jaunu aizdevumu.

Sarunā ar laikrakstu Het Financieele Dagblad J. Dijselblūms norādīja, ka «Grieķijas problēmas 2014. gadā netiks atrisinātas un būs jānotiek kaut kam vēl». Vienlaikus Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka jebkuras palīdzības veids un izmērs būs atkarīgs no Grieķijas veikto reformu progresa.

Iespēju, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums, atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas ministrs jau iepriekš brīdinājis gan Vācijas parlamentu, gan masu medijus, ka Eiropas nodokļu maksātājiem vajadzēs Grieķijai aizdot papildus naudu. Runas par gaidāmo trešo starptautiskās palīdzības programmu Grieķijai Vācijā līdz šim bijušas visai pieklusinātas, jo Berlīne vēlas izvairīties no nepopulāru tēmu pārspriešanas pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Spānija cer «izkulties» pati saviem spēkiem

Jānis Rancāns, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansiāla palīdzība Spānijai nav nepieciešama, valsts ir konkurētspējīga un ilgtspējīga, pavēstījis ekonomiskās krīzes nomocītās valsts ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss.

Uzvirmojušas baumas, ka Spānijai, kas jau lūgusi palīdzību savam banku sektoram, varētu būt nepieciešams pilna apmēra aizdevums. Starptautisko palīdzību Madride varētu lūgt pat šajā nedēļas nogalē. To noliedzis Spānijas ekonomikas ministrs, kurš, uzstājoties ar runu Londonas Ekonomikas skolā, sacījis, ka aizdevums viņa valstij nebūs vajadzīgs vispār.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus nākamgad iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Spānijas premjera Marjano Rahoja vadītā valdība uzsver, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Patlaban Spāniju skārusi recesija, bet bezdarba līmenis valstī pietuvojies 25 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pirms diviem gadiem Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirtais aizdevums esot bijusi vienīgā izeja, lai izdzīvotu ekonomiskās krīzes priekšvakarā.

Tā diskusijā par Latviju bez starptautiskā aizdevuma, norādīja eksperti. Tomēr esot jāapzinās, ka tas bija svarīgs, bet savā ziņā īslaicīgs drošības spilvens. Šobrīd esot nopietni jāstrādā pie ekonomikas stimulēšanas, lai samazinātu ārējo parādu un veicinātu investīciju piesaisti.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka 2008.gada nogalē Valsts kasē nauda bija trīs mēnešiem un bez starptautiskās programmas pērn budžets būtu jāsamazina nevis par 500 milj. latu, bet gan 1,6 miljrd. latu. Aizņemšanās procenti Latvijai bija 3,25 % gadā, salīdzinot ar 9,6%, par kādiem finanšu tirgū aizņēmās Lietuva. SVF un EK neko neuzspiežot, tas esot mīts. Latvija uzrakstījusi programmu, par kuru abas puses vienojās, un tajā nebija SVF vai EK diktāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu holdinga kompānijas “Marginalen AB” grupas uzņēmumi – “GelvoraSergel” un “Aizdevums.lv” parakstījuši biroja nomas līgumu ar Skanstē topošo biroju ēku kompleksu “Elemental Business Centre”, kļūstot par nu jau ceturto projekta enkurnomnieku.

Noslēgtais līgums paredz, ka vienā “Elemental Business Centre” ēkā telpas nomās tādi “Marginalen AB” grupas uzņēmumi kā “GelvoraSergel” un “Aizdevums.lv”. “Marginalen AB” grupas uzņēmumu nomāto biroju telpu kopējā platība būs 1250 m2, un lielākā daļa no tiem atradīsies vienas “Elemental Business Centre” ēkas 5. stāvā.

“GelvoraSergel” ir viens no vadošajiem parādu ārpustiesas atgūšanas uzņēmumiem un lielākajiem cesijas darījumu īstenotājiem Latvijas tirgū. Savukārt “Aizdevums.lv” pamatdarbības veids ir patēriņa aizdevumu izsniegšana fiziskām un juridiskām personām.

“Marginalen AB” grupas uzņēmumu biroja telpu atvēršana plānota vienlaikus ar “Elemental Business Centre” ēkas nodošanu ekspluatācijā šā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipra cīnās par maigākiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem

Jānis Šķupelis, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody’s: Kipras aizdevums ietekmēs Eiropas banku kredītreitingus

Jānis Rancāns, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros ar nodevu paredzēts aplikt noguldījumus, ietekmēs Eiropas bankām piešķirtos kredītreitingus, brīdinājusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Moody’s uzsver, ka starptautiskais aizdevums Kiprai ir samazinājis tūlītējus draudus valsts ekonomikai un atspoguļo eirozonas politiķu vēlmi izvairīties no valsts maksātnespējas. Tomēr tas arī rada briesmas, kas citās parādu skartajās eirozonas valstīs, no bankām varētu sākt aizplūst kapitāls, norādīja reitingu aģentūra.

Janvārī Moody’s samazināja Kipras reitingu par trīs pakāpēm – no B3 līdz Caa3, par iemeslu nosaucot pieaugošās valdības parādsaistības. Aģentūra arī norādīja, ka Kipras parādsaistību pieaugums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs un tāpēc valsti, iespējams, var piemeklēt maksātnespējas iestāšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody's: Slovēnijai varētu būt nepieciešama starptautiskā glābšanas programma

Jānis Rancāns, 01.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnja varētu būt nākamā eirozonas dalībvalsts, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, pavēstījusi kredītreitingu aģentūra Moody's, vienlaikus samazinot valstij piešķirto reitingu.

Slovēnijas kredītreitings samazināts no Baa2 līdz Ba1. Aģentūra arī norādījusi uz neskaidrību, kas saistīta ar valsts finansēm.

Moody's izplatījusi brīdinājumu, ka Slovēnija varētu kļūt par nākamo eirozonas valsti, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Par eirozonas dalībvalsti Slovēnija kļuva 2007. gadā. «Slovēnijas neaizsargātība ārēju satricinājumu priekšā, līdzīgu tiem, kurus radīja krīze Kiprā, varētu sagādīt grūtības valstij finansēt sevi par ilgtspējīgām likmēm,» atzina aģentūra. Tas palielina risku, ka valsts varasiestādēm nāksies griezties pie startautiskajiem aizdevējiem pēc palīdzības.

Iepriekš Slovēnijas valdība publiskoja savas aplēses, ka valsts bankām, tostarp vienām no lielākajām valsts kredītiestādēm Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka, līdz jūlijam nepieciešama kapitāla «injekcija» gandrīz miljards eiro apmērā, aplēsusi valsts valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Slovēnijas ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja Slovēnijas IKP kritumu 2,9% apmērā. Slovēnijas tautsaimniecības samazināšanās bijusi arī smagākā kopš 2009. gada globālās recesijas sākuma.

IKP samazināšanās atspoguļo iekšējā patēriņa un investīciju apjoma kritumu, kas gada griezumā laika posmā no janvāra līdz martam, attiecīgi pazeminājās par 7,7% un 20,7%, vēsta Wall Street Journal. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 1,8% palielinājies valsts eksports.

Balkānu valsts, kas 2007. gadā ieviesa eiro, uzsākusi apjomīgu reformu īstenošanu, lai izvairītos no Eiropas Savienības ārkārtas palīdzības, kādu saņēmusi Grieķija, Kipra, Īrija, Portugāle un Spānija, lūgšanas. Bažas par Slovēnijas ekonomiku īpaši saasinājās martā, kad Kiprai tika piešķirts starptautiskais aizdevums. Slovēnija uzsākusi privatizācijas programmu, kas ir daļa no 1,2 miljardus lielā valsts finanšu rekapitalizācijas plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja Kipra atteiksies no starptautiskā aizdevuma noteikumiem, krīzes skartās valsts bankas darbību atjaunot nevarēs, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Ministrs uzsvēris, ka lielākās Kipras bankas, gadījumā, ja tām nebūs pieejami ārkārtas finanšu līdzekļi, būs maksātnespējīgas, vēsta BBC. Db.lv jau ziņoja, ka Kipras parlaments noraidījis pretrunīgi vērtēto starptautisko aizdevumu, kura ietvaros noguldījumiem tiktu piemērota vienreizēja nodeva. Pēc balsojuma Kiprā uzsākušās sarunas par alternatīva glābšanas plāna izveidi.

Komentējot Kipras parlamenta balsojumu, Vācijas finanšu ministrs norādījis, ka viņš to nožēlojot. «Eiropas Centrālā banka (ECB) ir skaidri pateikusi, ka bez reformu programmas palīdzība Kiprai nevar tikt sniegta. Kādam tas ir jāskaidro Kipras iedzīvotājiem, un es domāju, ka viņiem [varasiestādēm] nebūs iespēju atvērt bankas. Divas lielākās Kipras bankas ir maksātnespējīgas, ja vien nesaņems ārkārtas palīdzību,» sacīja V. Šoible. Kipras bankas, baidoties no kapitāla aizplūšanas, patlaban būs slēgtas līdz ceturtdienai, iepriekš pavēstīja valsts centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozona vienojas par jauna ārkārtas aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, gaidāmi plaši protesti

Jānis Rancāns, 03.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu Eirozonas amatpersonas ar Grieķiju Vīnē ir principāli vienojušās par to, ka Grieķijai tiks piešķirts jauns starptautiskais ārkārtas aizdevums, aizstājot jau esošo, vēsta Reuters, atsaucoties uz anonīmu avotu.

Aizdevuma atmaksas termiņa sākums tiks atlikts līdz 2014. gadam, tomēr Grieķijai nāksies samazināt savus tēriņus vēl par 6,4 miljardiem eiro un uzsākt apjomīgo privatzēšanas programmu

Aizdevuma apjoms un to cik daudz naudas piešķirs katrs starptautiskais donors tiks izlemts 20. jūnijā eirozonas finanšu ministru sanāksmē. Nav vēl zināms, vai to atbalstīs Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Tikmēr Grieķijā prokomunistiskās arodbiedrības PAME biedri ir ieņēmuši finanšu ministriju Atēnās un izkāruši lielu plakātu aicinot uz ģenerālstreiku. Ceturtdien Moody’s samazināja Grieķijas kredītreitingu no B1 līdz Caa1, norādot ka valsts ir tikai pavisam nelielā attālumā no bankrota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

OECD: straujāka eirozonas ekonomikas izaugsme nav gaidāma

Ritvars Bīders, 13.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskā darbība eirozonā ir palielinājusies, taču straujāka eirozonas valstu ekonomiskā atlabšana pagaidām vēl nav gaidāma, savā ziņojumā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Organizācija iesaka eirozonas valstīm konsolidēt valsts finanses, taču brīdina, ka tas varētu kavēt ekonomikas izaugsmi īstermiņa. OECD arī skaidro, ka Eiropas Centrālajai banka (ECB) būtu jāpārtrauc ekonomikas izaugsmi veicinošie pasākumi tiklīdz eirozonas valstīs parādās augstas inflācijas riski.

Nākamo divu gadu laikā OECD eirozonai prognozē ekonomisko izaugsmi 1,5 līdz 2 % robežās.

OECD aicina eirozonas valdības uzlabot fiskālo disciplīnu, kā arī īstenot reformas, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

Db.lv jau vēstīja, ka šogad starptautiskais aizdevums bijis nepieciešams divām eirozonas valstīm – Grieķijai un Īrijai, turklāt joprojām pastāv bažas par to, ka šāds aizdevums varētu būt nepieciešams arī Portugālei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu klubiņam, kura iestāšanās nosacījumi ir starptautiskā aizdevuma pieņemšana, pievienojusies arī Spānija. Šai valstij banku glābšanai kopumā tiks doti 100 miljardi eiro (summa vēl var mainīties). Nepieciešamie līdzekļi tiks ņemti no kāda Eiropas glābšanas fondiem (EFSF vai ESM).

Šim aizdevumam ir ļoti interesanta un svarīga nianse. Tas paredzēts vien banku glābšanai un neuzspiedīs valstij stingrus starptautisko aizdevēju nosacījumus. Tiesa gan, tiks prasītas turpmākas Spānijas banku sektora reformas un sagaidāma arī tā uzraudzība no starptautisko aizdevēju puses. Būtībā Spānija saņems naudu (audzējot savu parādu) un tad to dos tālāk problemātiskajām bankām. Šajā ziņā, šķiet, aizdevēji nobijušies no Grieķijas pieredzes. Proti, valstī tiek celti tik lieli iebildumi pret starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, ka tie galu galā netiek pildīti. Grieķijas gadījums radījis precedentu, ka nepaklausības problēmas var valsti novest tikt tālu, ka tiek apšaubīta valsts dalība eirozonā. Šķiet, aizdevēji, ņemot vērā Spānijas ekonomikas lielumu (ceturtā lielākā eirozonas ekonomika un lielāka par Grieķijas, Īrijas un Portugāles ekonomikām kopā), ar šādu scenārija piepildīšanos riskēt negrib. Šajā frontē izšķiroši būs šīs nedēļas nogales Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāti. Ja Grieķijā pie varas nokļūs partijas, kas neatbalsta starptautisko aizdevumu, valstij eirozonu, visticamāk, nāksies pamest. Ja tā būs, sagaidāms, ka ievērojami saasināsies arī pārējo perifēro valstu situācija. Ļoti iespējams, ka tādā gadījumā pastiprināsies depozītu noplūde no šaubīgajām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija ir nākamā rindā pēc Spānijas, kurai var būt nepieciešams aizdevums.

Līdz ar to, ka Spānija beidzot nonākusi starptautisko aizdevēju skarbajos apskāvienos, palielinājušās spekulācijas par to, kas būs nākamā valsts, kura nespēs pašu spēkiem tikt galā ar savām ekonomikas problēmām. Šobrīd kā nākamā rindā tiek minēta Itālija, kur lielākās problēmas ir milzīgais valsts parāds (virs 120% no IKP) un vājais banku sektors. Itālijas valsts kasei ik mēnesi, lai finansētu savas vajadzības, ir jāspēj pārdot obligācijas 35 miljardus eiro apmērā.

Šobrīd sagaidāms, ka investori pievērsīs pastiprinātu uzmanību šai valstij un sliktas ziņas var būt dzirkstele siena šķūnī. Uz visa šī fona zudusi ticība politiķu solījumiem, ka starptautiskais aizdevums nebūs nepieciešams. Kādēļ gan uzticēties, ja Grieķijas, Īrijas, Portugāles un nu jau Spānijas politiķi, roku liekot uz sirds, solīja tāpat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas domino kauliņi turpina gāzties, un arī Kipras valdības pārstāvji paziņojuši, ka valstij būs nepieciešama Eiropas palīdzība.

Šādi paziņojumi nākuši klajā tikai dažas dienas pēc tam, kad ticis ziņots, ka Spānijai valsts sektora glābšanai arī būs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Līdz ar to Kipra ir piektā valsts pēc Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Spānijas, kas vairs pašas spēkiem nespēj tikt galā ar valsts ekonomikas problēmām. Jautājums: vai būs arī sestā? Ja būs, tad tā, visticamāk, būs Itālija, un naudas šīs valsts glābšanai var arī nepietikt. Katrā ziņā Kipras grūtības uz visa notiekošā fona ir lielisks iemesls spekulācijām par eirozonas parādu krīzes plešanos plašumā.

Kas attiecas uz Kipru, tad valsts premjers ziņojis, ka nauda valstij nepieciešama steidzīgi un jau līdz šā mēneša beigām. Kipras ekonomika ir jūtami mazāka par Latvijas ekonomiku, un arī aizdevuma summa šai valstij tiek lēsta mazāka. Šobrīd analītiķu aplēses liecina, ka Kiprai varētu būt nepieciešami aptuveni četri miljardi eiro. Protams, šī summa izskatās niecīga, ja ņem vērā tās summas, kas atlicinātas citu eirozonas valstu glābšanai. Piemēram, Spānijas banku sektora glābšanai tiks atlicināti aptuveni 100 miljardi eiro, lai gan arvien vairāk tiek spriests par to, ka šis nebūs vienīgais aizdevums, ko nāksies pieņemt šai valstij. Tiek lēsts, ka arī Kipra starptautisko aizdevumu varētu piesaistīt ar līdzīgiem nosacījumiem kā Spānija. Proti, nauda būs paredzēta tikai banku glābšanai, un līdz ar to valstī varētu pilnā sastāvā neiebraukt starptautisko aizdevēju uzraudzības brigāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai nav nepieciešams trešā starptautiskā aizdevuma palīdzība un valsts spēj pati finansēt savas vajadzības, panākot labākus parāda nosacījumus un atgriežoties starptautiskajos finanšu tirgos jau nākamgad, pavēstījis Grieķijas ārlietu ministrs Evangels Venizels.

«Mēs ļoti labi saprotam, ka citām valstīm ir grūti pieņemt Grieķijas parāda norakstīšanu. Tomēr mēs neprasām parāda norakstīšanu, bet gan aizdevuma noteikumu mīkstināšanu. Tas neuzliks papildus slogu mūsu starptautiskajiem partneriem,» E. Venizela sacīto citē Reuters.

Grieķijas parādu krīze joprojām ir viens no lielākajiem eirozonas finansiālās stabilitātes apdraudējumiem, bet pati valsts jau sesto gadu cīnās ar recesiju. Bezdarba līmenis Grieķijā tikmēr sasniedzis 28%, un smagākā situācija ir jauniešu vidū, kur vairāk nekā puse ir bez darba.

«Šajā gadījumā mēs runājam par iespēju zaudēt veselu paaudzi,» sacīja Grieķijas ārlietu ministrs, norādot uz to, ka šāda situācija var valsts sabiedrībā radīt sociālu sprādzienu, ja iedzīvotāji tiek piespiesti turpināt dzīvot stingras fiskālās taupības apstākļos. «Jaunus budžeta izdevumu samazinājumus nav iespējams paveikt. Nav iespējams arī vēl vairāk samazināt algas un pensijas,» uzsvēra E. Venizels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sākotnēji starptautiskais aizdevums Latvijai plānots 12 miljardu eiro apmērā

Ritvars Bīders, 27.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tika plānots starptautiskais aizdevums Latvijai, sākotnēji līdzekļu apmērs, kādu Latvija cerēja aizņemties, bija 12 miljardi latu.

Sākotnēji tika domāts, ka Latvijai nepieciešamo papildu līdzekļu apmērs būs krietni lielāks, proti, 12 miljardu eiro apmērā, taču pakāpeniski plānošanas periodā šī summa saruka līdz 7,5 miljardiem eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt Latvija! norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka starptautiskā aizdevuma programma Latvijā ir noslēgusies. Tiesa gan, Pēc aizdevuma programmas slēgšanas Latvijas konsultēšanās ar SVF politikas īstenošanā gan nebeidzas. Saskaņā ar starptautiskā aizdevuma noteikumiem tagad sāksies pēc programmas izpildes monitorings, aizdevējiem sevišķu uzmanību pievēršot Latvijas makroekonomikas un strukturālajai politikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas oligarhi tikuši brīdināti par gaidāmo noguldījumu «apcirpšanu» Kiprā

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas finansisti un oligarhi no Kipras bankām izņēmuši naudu aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā, kad īsi pirms tika izlemts par nodevas piemērošanu noguldījumiem saņēma brīdinājumus.

Ziņas par Kipras starptautiskās glābšanas ietvaros paredzētajiem pasākumiem nonākušas investoru rīcībā, kas steidzīgi iztukšojuši savus kontus, vēsta britu laikraksts Daily Express. Nav skaidrs, kas veicinājis ziņu noplūdi, tomēr to, ka informācija bija pieejama pirms notikušā, apstiprinājuši vairāki Londonā dzīvojošie finansisti.

«Mēs zinām, ka nedēļās pirms Kipras aizdevuma daudzi no salas izveda naudu. Savukārt brīdinājumi varēja būt nākuši no bankām, valdības vai pat no Briseles,» sacīja finanšu eksperts Džonatans Deiviss (Jonathan Davis). Tiek uzskatīts, ka liela daļa savu naudu pārveda uz Lielbritānijā esošo Bank of Cypurs UK.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nav noskaņojuma maksāt parādus, kurus garantējuši nodokļu maksātāji

Dienas Bizness, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīlnieku lomā – tā kārtējo reizi var nodēvēt situāciju, kādā ir nonākusi Latvijas valdība. Šoreiz saistībā ar kompāniju Liepājas metalurgs (LM), kuras īpašnieku rīcību būtu vērts izvērtēt likumsargājošajām iestādēm.

Principā valdībai šobrīd ir jāizvēlas viens no diviem scenārijiem, turklāt šajā gadījumā runa ir par dilemmu, jo neviens no tiem nav uzskatāms par pozitīvu.

Pirmkārt, valdība var nelikties ne zinis par LM un tā lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina žēlabām un nesniegt šim uzņēmumam nekā no savulaikj prasītā atbalsta vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Tādā gadījumā būs jārēķinās ardivām sekām – jāatmaksā kredīts itāļu aizdevējiem UniCredit S.p.A bankai, ko savulaik ir garantējusi Latvijas valsts, kā arī Liepājā var sākties sociālā krīze, jo daudzi tās iedzīvotāji gluži vienkārši paliks bez darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipras bankās ierastais dzīves ritms varētu atgriezties tuvāko nedēļu laikā

Jānis Rancāns, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo nedēļu laikā Kipra varētu atteikties no kapitāla plūsmas ierobežojumiem savās bankās, pavēstījis valsts finanšu ministrs Haris Georgiads (Haris Georgiades).

Ministrs sagaida, ka kapitāla kontroles pasākumi, kas Kipras bankās tika ieviesti pēc tam, kad valsts saņēma starptautisko aizdevumu, lai nepieļautu naudas aizplūšanu no valsts kredītiestādēm, tiks atcelti «dienu vai nedēļu laikā». Viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nav mēnešu jautājums, un ministrs ir optimistiski noskaņots par to, ka izdosies atcelt ierobežojumus.

Patlaban Kiprā dienas laikā no bankām var izņemt 300 eiro, bet dodoties uz ārvalstīm – līdzi iespējams ņemt tikai divus tūkstošus eiro. Savukārt uzņēmumi, ja nav saņēmuši Centrālās bankas atļauju, uz ārvalstīm nedrīkst pārskaitīt finanšu līdzekļus, kas pārsniedz 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijai naudu vajadzēs jau pēc trīs gadiem

Jānis Rancāns, 05.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau līdz 2015. gadam Grieķijas aizdevēji – Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka - Atēnām varētu piešķirt vēl 50 miljadus eiro.

Aizdevēji esot pauduši nopietnas bažas, ka Grieķija varētu neatgriezties starptautiskajos valūtu tirgos 2015. Gadā, un tāpēc būs nepieciešams jauns aizdevums, vēsta Vācijas Der Spiegel.

Vācijas medijs skaidro, ka topošajā aizdevēju ziņojumā par situāciju Grieķijā minēts, ka nav garantiju Atēnu spējām atgriezties tirgos, un tāpēc valstij, iespējams, būs vajadzīga ārēja finanšu palīdzība līdz 50 miljardiem eiro. Der Spiegel arī norāda, ka šo brīdinājumu Vācija pieprasījusi izņemt no ziņojuma galavarianta.

Savukārt Berlīne uzsver, ka neesot izteikusi šādu lūgumu un noliedz medijā pausto informāciju. Starptautisko aizdevēju ziņojums par situāciju Grieķijā tiks publicēts pēc tam, kad Atēnas pabeigs parādu restrukturizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu efektīvu ražošanas procesu un iespēju iegādāties jaunas iekārtas, Luminor banka ar 491 000 eiro atbalstījusi metālapstrādes uzņēmuma SIA Torgy Baltic tālāko darbību.

Aizdevums paredzēts jaunas lāzergriešanas iekārtas iegādei.

Uzņēmums nodarbojas ar metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanu. SIA Torgy Baltic Latvijā darbojas jau 17 gadus un ražo metāla izstrādājumus naftas un gāzes infrastruktūras izveidei pēc mātes uzņēmuma Torgy Mek, Industri AS (Norvēģija) un māsas uzņēmuma Torgy Atlantic Ltd. (Lielbritānija) pasūtījumiem.

“Lielākā daļa mūsu saražotās produkcijas tiek eksportēta grupas klientiem – naftas un gāzes ieguves un apstrādes uzņēmumiem, kā arī kompānijām, kas nodarbojas ar materiālu un risinājumu piegādi industrijas pārstāvjiem visā pasaulē. Vienlaikus mēs attīstām metālapstrādes pakalpojumu sniegšanu arī vietējā tirgū un šogad esam saņēmuši un izpildījuši vairākus pasūtījumus no uzņēmumiem Latvijā. Ņemot vērā to, ka daļa mūsu uzņēmuma rīcībā esošo iekārtu tiek lietotas jau aptuveni 15 gadus un savu laiku ir nokalpojušas, Luminor aizdevums palīdzēs iegādāties jaunu lāzergriešanas iekārtu, kas nepieciešama turpmākās darbības nodrošināšanai. Pateicoties šai iespējai, uzņēmuma rīcībā būs augstākās kvalitātes Šveices uzņēmuma Bystronic ražojuma BySmart Fiber 3015 iekārta. Tā nodrošinās īpaši precīzu metālmateriālu apstrādi, un ar 10 KW jaudīgo lāzeri ir iespējams sagriezt līdz 30 mm biezu un tonnu smagu metāla loksni,” saka SIA Torgy Baltic rūpnīcas vadītājs Akops Aleksanjans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Starptautiskais Valūtas fonds netic Spānijai

Jānis Rancāns, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānija šogad un nākamgad nespēs izpildīt savus budžeta deficīta samazināšanas mērķus, bet valsts parāds pieaugs līdz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF prognozē, ka Spānijas budžeta deficīts šogad sasniegs septiņus, bet nākamgad 5,7 procentus no valsts IKP, vēsta Reuters. Salīdzinājumam – patlaban Spānija cer budžeta deficītu «noturēt» 6,3% apmērā šogad un 4,5% apmērā 2013. gadā.

Lai cīnītos ar ekonomikas nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Premjera Marjano Rahoja vadītā valdība ir pārliecināta, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Iepriekš Spānijas banku auditā tika secināts, ka valsts kredītiestāžu sekotram būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas finanšu ministrs – krīze ir kā Lernas hidra

Jānis Rancāns, 07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels salīdzinājis valsti piemeklējušo parādu krīzi ar Lernas hidru, kuru iespējams uzvarēt tikai kopīgiem spēkiem, vēsta AP.

«Ne viens nav tik stiprs, kā Hērakls, kurš vienatnē uzvarēja Lernas Hidru,» sacīja Grieķijas finanšu ministrs. «Mums visiem kopīgi vajag cīnīties šajā kaujā, atmetot sīkas partiju nesaskaņas,» norādīja E. Venizels.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijā notiek koalīcijas sarunas par nepieciešamajām reformām, kurām vajadzētu nodrošināt starptautiskā aizdevuma saņemšanu. «Ir skaidrs, ka pret Grieķiju un tās iedzīvotājiem tiek vērsts milzīgs spiediens,» sarunu pārtraukuma laikā klāstīja E. Venizels.

Vēstīts arī, ka Grieķijas valdība apņēmusies samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 15 tūkstošiem. Šis lēmums grieķu sabiedrībā pārkāpj vienu no lielākajiem tabu, jo valsts pārvaldes darba vietas Grieķija vienmēr ir agresīvi aizstāvējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

S&P: Kipru piemeklējusi «selektīva maksātnespēja»

Jānis Rancāns, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) no CCC līdz SD (selektīva maksātnespēja) samazinājusi parādu krīzes skartās Kipras kredītreitingu.

«Mēs samazinājām Kiprai piešķirto kredītreitingu līdz selektīvai maksātnespējai pēc tam, kad valdība pavēstīja, ka veiks obligāciju apmaiņu. Mūsuprāt, obligāciju apmaiņa groza attiecīgo parādsaistību noteikumus un ir tas, ko mēs, saskaņā ar kritērijiem, uzskatām par krīzes apmaiņu,» izplatītajā paziņojumā norāda S&P.

S&P norāda, ka paredzētā darījuma ietvaros vairāk nekā 50% Kipras parādzīmju tiks nomainītas ar citām obligācijām, kurām ir garāks atmaksas termiņš, bet lielākā daļā šajā programmā iesaistīto ir valsts komercbankas.

Reitingu aģentūras ekonomisti norāda, ka varētu paaugstināt Kipras reitingu, ja vien obligāciju apmaiņas process norisināsies veiksmīgi un kā iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru