Pārsteigumu par aktīvo uzņēmējdarbību Latvijas laukos pauduši 15 dažādu ārvalstu tirdzniecības kameru un uzņēmumu pārstāvji, kas apmeklēja Talsu novadu.

Ārvalstu delegācijas sastāvā bija dažādu nozaru, uzņēmumu un valstu pārstāvji, tostarp Kanādas un Nīderlandes vēstniecību pārstāvji, Īrijas, Vācijas un Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kameru vadītāji, juridisko firmu, banku, kā arī loģistikas, atkritumu apsaimniekošanas un citu uzņēmējdarbības nozaru vadošie pārstāvji, informē Talsu Komersantu klubs.

Viesi izteikuši vēlmi apskatīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar netradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem un ražo specifisku produkciju. Apskatei tika piedāvāta SIA Brabantia Latvia, kas ir Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs.

Viesus pārsteiguši arī kvalitatīvie Talsu novada ēdināšanas uzņēmumi. Pusdienas Strazdes pagasta kafejnīcā Serpentīns viesi pielīdzinājuši Rīgas smalkāko restorānu ēdieniem, kas atšķiras tikai cenu ziņā.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Sapņiem, ka ar Krievijas enerģētiskās varas solījumiem Turcijai izdosies grozīt Eiropas līdzšinējo attieksmi, pagaidām nav pamata

Decembra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Turciju un darīja zināmu, ka šai valstij turpmāk varētu būt daudz svarīgāka loma Eiropas enerģētikā nekā līdz šim. Konkrēti tas nozīmēja to, ka Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vada projekta, saukta par Dienvidu straumi, apturēšanu uz Dienvideiropu, bet arī par to, ka šī Krievijas energokompānija vispār vairs negrasās Eiropā būvēt gāzes vadus. Ja eiropiešiem vajagot gāzi, tad lai runājot par to ar jauno tranzītvalsti Turciju. Turki, protams, laiku lieki netērēja un vēl pirms Ziemassvētkiem ielūdza vizītē ES žurnālistus, starp kuriem biju arī es, lai paziņotu savas vēlmes un pozīcijas, tādējādi mēģinot kārtis sajaukt no jauna.

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Tūrisma uzņēmums Fly Me Away orientējas uz ceļojumiem brīvdienās un biznesa attīstību saredz vietās, kur cilvēkiem nav plašas pieejas tiešajiem galamērķiem; jaunākā filiāle nodibināta Horvātijas pilsētā Zagrebā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kur vasarā lido visas zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā. Pagājušā gada beigās sākām darbu un šī gada jūnijā atklājām savu filiāli Zagrebā,» stāsta Jurģis Sedlenieks, Fly Me Away (SIA Baltic Ad Hoc) vadītājs.

Saistībā ar Krievijas gaisa telpas ierobežošanu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi varētu samazināties par 20-25%, intervijā stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš skaidroja, ka pārlidojumu skaits virzienā no Eiropas uz Krieviju un Āziju ir samazinājies par apmēram 75-80%. Tādējādi no visa aviācijas bloka LGS un aviodispičeri ir tie, kurus šī situācija skar visvairāk, un viņiem būs nepieciešama palīdzība.

"Tie, kuri interesējās un skatās "Flyradar", brīnās, kā var būt, ka uz Krieviju lidmašīnas tomēr lido. Taču tās ir citu valstu aviokompānijas - turki, ēģiptieši, serbi, Āzijas valstis, kas turpina šajā virzienā lidot," skaidroja Linkaits, piebilstot, ka apjoms ir samazinājies ļoti būtiski, un tas kopumā LGS ieņēmumus var samazināt par 20-25%.

Viņš arī minēja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām skatīsies, kā var atbalstīt LGS.

Starptautiskā transporta foruma sammita laikā Leipcigā, Vācijā satiksmes ministrs Uldis Augulis ir ticies ar Ukrainas, Turcijas un Ķīnas transporta ministriju vadību, lai vienotos par tranzīta koridoru attīstīšanas iespējām un definētu turpmākos soļus šim uzdevumam.

Ar Ukrainas infrastruktūras ministra pirmo vietnieku Volodimiru Korņijenko panākta vienošanās par to, ka Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas dzelzceļa un loģistikas uzņēmumu eksperti tiksies Ukrainā un apspriedīs konteinerkravu formēšanas jautājumus Odesas vai Iļjičevskas ostā. Konteinervilciena Zubr popularizēšanai šoruden tiks rīkota tā prezentācija Stambulā. Uz šo pasākumu Turcijas transporta un komunikācijas ministrs Mehmets Habiba Soluka apņēmās uzaicināt plašu ieinteresēto Turcijas uzņēmumu loku, kā arī Ziemeļvalstu pārstāvjus. Pēc U. Auguļa teiktā, turki ir ieinteresēti atbalstīt Latvijas centienus attīstīt Zubr.

Eiropas Savienības (ES) solidaritātes trūkuma dēļ Kipras ekonomika nonākusi tik pat katastrofālā situācijā, kāda tā bija pēc Turcijas iebrukuma1974. gadā, pavēstījis valsts ārlietu ministrs Jans Kasulids.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Les Echos ārlietu ministrs norādīja, ka tagad Kirpai jāsāk gandrīz no tukšas vietas, līdzīgi kā tas bijis pēc tam, kad Turcija iebrukuma laikā bija iznīcinājusi valsts ekonomiku, vēsta Euobserver.

«Es nerunāšu par solidaritāti. Eiropa tēlo, ka palīdz mums, bet cena, kas par to ir jāmaksā, ir pārāk augsta – brutāla mūsu ekonomikas modeļa iznīcināšana, kas iedzīvotājiem radīs milzīgas un ilgstošas grūtības,» sacīja J. Kasulids.

Ministrs norādīja, ka neviens neesot teicis, ka starptautiskā aizdevuma sarunas noslēgsies ar tik pēkšņu, radikālu un vardarbīgu valsts ekonomikas modeļa sagraušanu. Vienīgā valsts, kas Kipru esot atbalstījusi, bijusi Luksemburga. Neoficiālu atbalstu izteikusi arī Grieķija, tomēr tikai Luksemburga Kipru Eirogrupā aizstāvējusi atklāti.

Kad ne vietējie, ne starptautiskie politdarboņi kādas nozares darbībā neiejaucas ar ekonomiski ne pārāk pamatotiem plāniem, tad arī Latvijā notikumi rit savu dabisko gaitu un tautsaimiecībai no tā visa atlec kāds labums. Pēdējais piemērs tam ir turku nacionālās lidsabiedrības Turkish Airlines lēmums atklāt regulāru kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu.

Acīmredzot kravu apjomi ir sasnieguši kritisko masu, lai sāktu ar diviem lidojumiem nedēļā. Atkarībā no tirgus pieprasījuma Turkish Cargo var gan izmantot lielākas lidmašīnas, gan palielināt reisu skaitu. Abas puses, proti, gan Turcijas, gan Latvijas spēlētāji, saka skaidri un gaiši – šis ir tīrs biznesa projekts, kam ar politiku nav nekāda sakara. Turki izpētīja tirgu, salika ciparus un lidostas Rīga infrastruktūras un tajā darbojošos komersantu kapacitāti kopā un secināja, ka šis ir tas brīdis, kad var sākt pelnīt arī ar regulāriem kravu pārvadājumiem. Labi viņiem, labi Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo kravas visos pasaules nostūros caur Stambulu tagad varēs piegādāt vai saņemt ātrāk nekā līdz šim.

Debates par to, kas vajadzīgs vispirms – ilgtermiņa zemes nomas līgums ar Turcijas investora Aslanli Metalurji meitas uzņēmumu SIA Liepāja Steel vai dokumentācija par vides drošību –, noslēdzās, Liepājas SEZ un investoriem paliekot savās pozīcijās.

Proti, Liepājai vajag garantijas un dokumentus, ka būs videi draudzīga ražošana, bet investoram vajag ilgtermiņa līgumu, lai vispār redzētu darījumu jēgu.

Metalurga krāsns pirkumam gads

2021. gada 30. aprīlī SIA FeLM, kas procesā pārstāvēja Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi Turcijas uzņēmumam Aslanli Metalurji, kas turpat izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā. Sākotnēji tika izteikta gatavība investēt 200 miljonus eiro, un jāteic – gada laikā kopš šī līguma noslēgšanas turki ir iegādājušies arī skābekļa ražotni, kuras izbūve savulaik izmaksāja 15 miljonus eiro. Pēc tam Liepājas speciālā ekonomiskā zona izmantoja zemes pirmpirkuma tiesības zem Liepājas metalurga kausētavas, vēlāk laipni piedāvājot zemi nomāt, kā arī prasot nokārtot būvniecības un vides prasības.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Islāma valstu tirgos Turcijas bizness sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem uztvertu kā iespēju, ne konkurenci, intervijā DB saka prezidents Abduls Gils, kurš ar uzņēmēju delegāciju ieradies vizītē Latvijā.

Latvijā Turciju reklamē kā vārtus uz islāma zemju tirgiem, tomēr mēs tajos esam arī eventuāli konkurenti. Cik nopietna ir šādas sadarbības iespēja?

Šai ziņā mēs jūtamies ļoti komfortabli, jo uzskatām, ka mūsu labās attiecības un vēsturiskās saites ar islāma pasauli tiešām ir mūsu priekšrocība. Nozīmīgiem Turcijas uzņēmumiem islāma zemēs ir liela mēroga biznesa projekti, un turki ir ļoti atvērti kopuzņēmumiem ar draudzīgu valstu kolēģiem.

Proti, ka Latvijas-Turcijas kopuzņēmums paver islāma zemju tirgu arī latviešu precēm vai pakalpojumiem?

Tieši tā. Jūsu investīcijas un bizness šādi var nonākt Irākā, Lībijā, Āfrikā vai Vidusāzijā, kur mums ir ļoti lieli projekti. Šādas partnerības ļoti labi varētu darboties tandēmā trešajās valstīs. Arī tādēļ es Latvijā ierodos kopā ar nozīmīgu uzņēmēju delegāciju, lai piedalītos biznesa forumā, un mans aicinājums Latvijas uzņēmējiem ir dibināt šādas partnerības ar Turcijas uzņēmējiem.

Havas Europe piecos gados ieguldījis Rīgā septiņus miljonus eiro, cer uz līgumu ar SAS un airBaltic attīstību

Nav neviena iemesla, lai uz Rīgu neattiektos izaugsmes prognozes globālajā aviācijā, proti, 4–5% pieaugums gadā turpmākos 20 gadus. Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Havas Europe, kas starptautiskajā lidostā Rīga sniedz virszemes pakalpojumus, Latvijas biroja vadītājs Mutlu Baškans, operatīvās vadības direktors Simons Zitcers un Havas Ground Handling pārdošanas un mārketinga menedžeris S. Mete Erna.

Havas kā pirmais un lielākais lidostas virszemes pakalpojumu uzņēmums Turcijā ietilpst TAV Airports uzņēmumu grupā, nodrošinot pasažieru un lidlauka pakalpojumus 25 lidostās Turcijā un septiņās lidostās Eiropā. 2014. gadā Havas grupa apkalpoja vairāk nekā 350 tūkst. lidojumu.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Valdība slepenā sēdē nolēmusi lūgt aviosabiedrības airBaltic auditorus pasteigties ar savu ziņojumu iesniegšanu.

Viņiem lūgts saīsināt termiņu no sākotnēji noteiktā 4.jūlija līdz Pirmsjāņu dienām, raksta Diena. Piebilstot, ka nav izslēgts, ka vienīgais, ko valsts ar airBaltic varēs iesākt, ir pārdot sev piederošās akcijas (52,6%), jo ieguldījumiem valstij šobrīd nav naudas.

Interesi par uzņēmumu izrādījusi Ķīnas lielākā privātā aviokompānija Hainan Airlines, arī B.Fliks minējis, ka būtu gatavs izmantot savas pirmpirkuma tiesības.

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis uz jautājumu, cik nopietni vērtējama Ķīnas aviosabiedrības Hainan Airlines interese par airBaltic iegādi, un vai audits netiek veikts, lai sagatavotu airBaltic valsts kapitāldaļas pārdošanai, atbildēja noliedzoši. «Pilnīgi noteikti nē. Turklāt interesi par airBaltic izrāda ne tikai ķīnieši, interesējas arī vācieši, turki un amerikāņi. Šī interese ir saprotama, jo airBaltic izveidotais lidojumu tīkls paver plašas iespējas,» sacīja U.Augulis.

Pašlaik neviens no lielajiem ceļojumu organizētājiem Latvijā nenodrošina čārterreisus uz Kipras Republiku, informē laikraksts Neatkarīgā.

Tas norāda, ka vēl pirms dažiem mēnešiem tūrisma operators Novatours prezentēja savus vasaras ceļojumus, starp kuriem bija atrodami arī piedāvājumi atpūtai Kiprā. Taču tagad šo piedāvājumu vairs neesot.

Operatora Novatours pārdošanas direktors Enriko Ružickis Neatkarīgajai teicis, ka ceļojumu programma uz Kipru ir slēgta, taču šim lēmumam neesot nekāda sakara ar ekonomiskajām problēmām. Proti, ceļojumu iepriekšpārdošanā visās trijās Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – pieprasījums pēc atpūtas Kiprā bijis tik niecīgs, ka operators izlēmis programmu slēgt. Līdz ar to čārterreisu no Rīgas uz krīzes skarto valsti nebūs.

Latvijas liellopus izsolēs aizvien aktīvāk iepērk turki, par ko liecina pirmā Baltijas liellopu izsoļu nama darbības rezultāti. Pirms gada aktīvu darbību sākušais SIA Baltic Beef cattle auction (Baltijas liellopu izsoļu nams) šogad paplašinājis savu darbību, izvēršoties kaimiņvalstī Lietuvā, kur septembra vidū plānotas pirmās liellopu izsoles.

Kompānijas dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Ādams Db pastāstīja, ka solis Lietuvas virzienā sperts, lai nodrošinātu lielāku klientu piesaisti un nodrošinātu vajadzīgos apjomus. Latvija pagaidām esot pārāk maza lielajā liellopu tirgū, tāpēc bijis jādomā par paplašināšanos.

Taujāts par līdzšinējo pieredzi izsoļu rīkošanā, K. Ādams stāsta, ka gājis labi un nevarot sūdzēties. Ja izsoļu nama darbības sākumā izdevies vienā reizē realizēt līdz 100 liellopiem, tad vēlāk apjoms pieaudzis līdz 150, savukārt paplašināto telpu kapacitāte būs ap 350 liellopu. Gada laikā mainījusies arī iepircēju ģeogrāfija – sākumā pašmāju liellopus pirkuši partneri no Vācijas, Holandes, Nīderlandes, tad šobrīd vērojama liela Turcijas pārstāvju aktivitāte. To varot skaidrot ar Turcijas valdības aktivitāti, kas vēlas veicināt vietējās lauksaimniecības attīstību, nodrošinot attiecīgu finansējumu. Tieši Turcijas pārstāvju aktīvās darbības dēļ cenas ir pieaugušas, bet problēma esot tā, ka «viņi tirgu apgriezuši ar kājām gaisā un daudz neskatās uz liellopu kvalitāti». K. Ādams cer, ka tas nebūs ilglaicīgi un to saprotot arī vietējie saimnieki, kas iegulda kvalitatīvu ganāmpulku attīstībā. Kā liecina izsoļu nama rezultāti, ja pērn rudenī bullīšu līdz viena gada vecumam svarā no 250 – 300 kg cena svārstījās ap 1.20 – 1.33 Ls/kg, tad šogad februārī un martā tā jau būtiski pārsniegusi 2 Ls/kg. Tiesa, pēdējos divos mēnešos tā atkal nedaudz sarukusi.

Konteinervilciens Zubr no Latvijas līdz Turcijai ir iespējams; jāsabalansē valstu intereses.

Šobrīd konteinerpārvadājumi no Turcijas ar prāmi pāri Melnajai jūrai uz Ukrainas ostām Odesu vai Iļjičevsku un tad tālāk pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Latvijas ostām, lai kravas ar prāmi nogādātu Skandināvijā, ir vairs ne tikai vēlmju domāšana, bet reāls projekts, DB norāda Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Turki ir gatavi vest savas preces šādā veidā, izmantojot konteinervilcienu Zubr, Turcijā notiekošajā 11. Transporta, jūras lietu un komunikācijas forumā apstiprinājis Turcijas transporta, jūrlietu un komunikāciju ministrs Binali Jildirims. Turku kravu pārvadātāji būs ieguvēji, jo no Latvijas varēs 24 stundu laikā piegādāt kravas Baltijas valstīs, Helsinkos, Stokholmā, Varšavā, Minskā un Maskavā, kā arī 48 stundu laikā jebkurā vietā Ziemeļeiropā, norāda K. Ozoliņš.

Latviju arvien vairāk apgādā citas ES dalībvalstis; vietējie zemnieki nespēj izlīst cauri cenas adatas caurumam, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Ikdienā biežāk iznāk ieiet lielveikalā – nebrauks jau pēc darba līkumu uz tirgu, lai nopirktu to Latvijas sīpolu un burkānus pāris ēdienreizēm. Sanāk pabalstīt arī nīderlandiešus, poļus. Toties brīvdienās cenšamies pēc iespējas vairāk produktu iepirkt no vietējiem zemniekiem, lai pietiktu nedēļai un nenāktos pēc dārzeņiem iet uz lielveikalu,» tā savas ģimenes paradumus ražas pārpilnības laikā raksturo 32 gadus vecā Elita, kuru Diena uzrunā kāda Rīgas lielveikala augļu un dārzeņu nodaļā. Tur cenu zīmes vēsta, ka burkāni ievesti no Lietuvas, sīpoli – no Nīderlandes, pētersīļi – no Itālijas, zaļie loki – no Polijas, plūmes – no Ungārijas. Lai arī viss minētais aug arī pie mums.

Piecu sešu gadu laikā grib dubultot kravu apgrozījumu; turki pārsniedz plānoto un grib lidot biežāk

To seminārā Latvijas eksportētājiem norādīja Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājas padomnieks Artūrs Kokars. Pēc viņa teiktā Dienas Biznesam, lidosta ir saņēmusi ziemas lidojumu sarakstu, un tas ir apstiprinājums, ka turku avioreisi tiks turpināti un Turkish Cargo (TC) Rīgā ir uz palikšanu. DB jau rakstījis, ka jūlija sākumā TC uzsāka regulārus kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu divas reizes nedēļā ar Airbus 330-200F, kas var uzņemt līdz 68 t kravas. Tādējādi ar ātrāku piekļuvi TC maršrutu tīklam Baltijas valstu komersantiem ir pieejami ātri savienojumi uz Tālajiem Austrumiem, Āfriku, Tuvajiem Austrumiem, kā arī uz Uzbekistānu, Kazahstānu, Kirgizstānu un Turkmenistānu.

Turcijas būvniecības uzņēmumi iekarojuši Tuvo Austrumu, Centrālāzijas un Āfrikas tirgus, šādi veicinot Turcijas kopējo izaugsmi un padarot valsti par reģiona mēroga brokeri, vēsta Associated Press.

Islāmiskā Turcijas valdība jūtas neapmierināta ar lēno virzību dalībai Eiropas Savienībā, tādēļ tā, izmantojot savu politisko ietekmi un ekonomisko varenību, darbību izvērsusi jaunattīstības valstīs. Galvenokārt tās ir islāma un bijušās Padomju Savienības valstis, kā arī liela daļa Āfrikas.

Lai gan šobrīd turku celtnieki nekonkurē ar Eiropu, ASV, Ķīnu un Japānu, tomēr dažādu Turcijas ārzemju projektu vērtība no 596,71 miljoniem eiro 2000. gadā sasniegusi 18,57 miljardus eiro 2008. gadā. Pagājušajā gadā, globālās finanšu krīzes ietekmē, projektu kopējā vērtība nokritās līdz 15,7 miljardiem eiro.

Šobrīd Turcijas valdība cer palielināt starptautisko līgumu kopējo vērtību līdz 39,3 miljardiem eiro 2015. gadā.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju