Jaunākais izdevums

Tekstila nozarei gada sākumā izteiktās drūmās prognozes sāk lēnām skaidroties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī problemātiskākais tekstila rūpniecības segments – veļas šūšana – pamazām atjauno ražošanas jaudu, tomēr paredz šogad aptuveni par 20% mazāku kopējo apgrozījumu nekā pērn. Vairākos nozares uzņēmumos tiek ieviestas modernākas tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi gan ražošanas procesā, gan sortimenta dažādošanā. Arvien lielāka nozīme ir radošajam potenciālam uzņēmumā, kas ļauj veiksmīgi strādāt arī nelieliem ražotājiem.

Lēnām mostas

Veļas nozares situācijas indikators ir materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics. Tās atkarība no mazaktīvajiem NVS tirgiem ir aptuveni 65%. Krievijas rubļa vērtības kritums un Krievijas ekonomikas straujā pasliktināšanās Lauma Fabrics realizāciju šā gada pirmajā ceturksnī samazināja gandrīz uz pusi. Visu pirmo ceturksni uzņēmums strādāja vien trīs dienas nedēļā, taču no aprīļa tās ir jau četras dienas. Samazināts arī darbinieku skaits (no 525 līdz 445), taču tālākas personāla izmaiņas nav plānotas. Vienlaikus ļoti stabila ir realizācija Polijā un Rietumeiropā, lai arī tā nespēj kompensēt Krievijas kritumu. Situācija, sākot ar otro ceturksni, varētu lēnām uzlaboties, tomēr gads kopumā draud ar 25–30% kritumu pret pagājušo gadu, lēš Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar 38,2 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 4% zemāks nekā 2013. gadā, un kritums notika tieši gada beigās kā Krievijas krīzes sekas. Lielas cerības ražotājs saista ar pabeigto ERAF projektu, par pieciem milj. eiro rekonstruējot apdares cehu un uzstādot modernas krāsošanas iekārtas. Daudziem uzņēmumiem gada sākums bija kritisks, taču neviens nav apturējis ražošanu pilnībā, zina teikt Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs.

«Mazajiem ir grūtāk, jo nav brīvas naudas, trūkst apgrozāmo līdzekļu,» viņš stāsta, norādot, ka lielie uzņēmumi ar finanšu rezervēm vieglāk pārdzīvo tirgus īslaicīgu apstāšanos.

Visu rakstu Ledus sakustējies lasiet 2. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Noslēgti pirmie līgumi ar ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem par iesaistīšanos tekstila apsaimniekošanas sistēmā

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vienu kāju hop, ar otru kāju stop: tekstila apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas līkloči

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksāsim par apģērbu, apaviem un mājas tekstilu pēc 1.jūlija?

Kaspars Zakulis “Latvijas Zaļā punkta” direktors, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvērtētu iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos, vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» un AS «Latvijas Zaļais punkts» uzsācis tekstila šķirošanas pilotprojektu.

Investējot 45 tūkstošus eiro, Rīgā un vairākās Pierīgas pašvaldībās kopumā tiks izvietoti 20 speciāli konteineri apģērbu, apavu un citu tekstila izstrādājumu šķirošanai. Pirmie tekstila šķirošanas konteineri tiks izvietoti vairākos Rīgas mikrorajonos, kā arī tuvākajā laikā vairākās Pierīgas pašvaldībās. Konteineru atrašanās vietas varēs noskaidrot Latvijas Zaļā punkta mājaslapā interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē.

Projekta laikā plānots veikt izpēti par to, cik, kāda veida un kādas kvalitātes tekstila izstrādājumus Latvijas iedzīvotāji nodod kā nevajadzīgos, kādas ir to tālākās pārstrādes un realizēšanas iespējas, kā arī to, cik plašs konteineru pārklājums ir nepieciešams un kādas ir sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas. Datu vākšana notiks vismaz pusgadu - līdz 2020.gada februārim - un pēc tam tiks veikta to analīze un izpēte, lai piedāvātu reālos Latvijas iedzīvotāju paradumos un datos balstītus risinājumus visaptverošas tekstila šķirošanas sistēmas izveidei Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot atbildību tekstilizstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, nosakot dabas resursu nodokļa likmi 0,50 eiro apmērā par vienu tirgū laisto tekstilizstrādājumu, t.sk. apģērbu un apavu kilogramu.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai "Latvijas Zaļais punkts" ir sācis līgumu slēgšanu ar tekstila izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, tādējādi nodrošinot dabas resursa nodokļa 100% atbrīvojumu, kā arī nodrošinās tekstila izstrādājumu atkritumu savākšanu, atkārtotu lietošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis: "Lai arī tekstilizstrādājumu apsaimniekošana ražotāju atbildības sistēmas ietvaros stāsies spēkā tikai šogad no 1.jūlija, jau kopš pērnā gada novembra esam mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai ražotāji un tirgotāji varētu iesaistīties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā. Ņemot vērā īso laika sprīdi starp normatīvā regulējuma pieņemšanu un tā spēkā stāšanās termiņu, jau šobrīd esam gatavi saviem klientiem garantēt pilnvērtīgu iesaistīti tekstila atkritumu apsaimniekošanā, kas paredz mūsu klientiem 100% atbrīvojumu no DRN nodokļa. Lai arī 1.jūlijs šķiet gana tālu, mūsu pieredze rāda, ka itin bieži līgumu slēgšana un citu formalitāšu sakārtošana tiek atstāta uz pēdējo brīdi, kā rezultātā netiek saņemts atbrīvojums un nākas maksāt pilnu dabas resursu nodokli 100% apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būveksperti: Daugavas stadiona ledus halli nedrīkst izmantot konstrukciju pārslodzes dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot iespējas iedzīvotājiem šķirot atkritumus, sadarbībā ar vides apsaimniekotāju SIA «Eco Baltia vide» un Latvijas Zaļo punktu pie sešiem «Rimi» veikaliem uzstādīti specializētie konteineri tekstila šķirošanai.

2,2 m augstajos un 1,14 m platajos un dziļajos tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un pārstrādei nodot nevajadzīgos apavus, apģērbus, aizkarus, gultas veļu un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Konteineru uzstādīšanu Latvijas Zaļais punkts veic tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kura laikā līdz 2020. gada februārim plānots praksē izvērtēt iespējas Latvijā attīstīt tekstila atkritumu šķirošanas infrastruktūru un izpētīt konteineru saturu un pārstrādei derīgo tekstila atkritumu apjomu.

«Pilotprojekta ietvaros vērtēsim, kā varam efektīvi nošķirot apģērbus no atkritumu plūsmas un kādas ir to turpmākās izmantošanas iespējas, jo no 2025.gada visā Latvijā būs jānodrošina tekstila šķirošana,» skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc “AJ Power Recycling” un “3R” plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 000 eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Ar mērķi mazināt atkritumu apjomu Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada jūlija plānots attiecināt arī tekstilizstrādājumiem. Tas paredz, ka turpmāk preču ražotājam vai pārdevējam būs jāuzņemas atbildība par preces pilnu dzīves ciklu – ne tikai par tās saražošanu, bet arī gala apsaimniekošanu, ieskaitot utilizēšanu.

Dabas resursu nodokļa sistēmā liela loma ir arī ražotāju atbildības sistēmām, jo to galvenais uzdevums ir atbilstoši normatīviem savākt un apsaimniekot tekstilizstrādājumus (nodot pārstrādei, reģenerācijai), samazinot kaitējumu videi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lielākais projekts - attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā

Linda Zalāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Sasniegt «nekurieni» Grenlandes ledus cepurē

Iesaka: Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors, bloga adventures.lv autors; Rakstu sagatavojusi: Linda Zalāne, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot ilgtspējas kultūru, tirdzniecības centrs “Spice” nodibinājis sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “AJ Power Recycling”, kuras ietvaros pie tirdzniecības centra “Spice” tiks izvietoti pirmie uzņēmuma tekstila šķirošanas konteineri Rīgā.

Specializētajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nevis nonākšanu kopējos atkritumos.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 24 tūkstoši tonnas jaunu tekstilizstrādājumu, turklāt to ražošanā var tikt izmantotas teju 1900 dažādas ķīmiskas vielas, un daļai no tām piemīt arī negatīva ietekme uz vidi. Tieši tādēļ arī tekstilam, tāpat kā plastmasai, stiklam un citiem šķirojamajiem atkritumiem, ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana.

Atsaucoties uz pašmāju vides aizsardzības biedrības “European Environment Mission” veiktā pētījuma datiem, gada laikā nešķirotajos sadzīves atkritumos kopumā nonāk vairāk nekā 26,7 tūkstoši tonnu tekstila atkritumu, kas pēc tam nonāk poligonos. Lielu daļu tekstilizstrādājumu atkritumu veido tieši mājsaimniecību vajadzībām iegādātie tekstilizstrādājumi. Latvijā ievestais tekstilizstrādājumu daudzums būtiski – pat 46 reizes – pārsniedz Latvijā savākto atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ziema slidotājus nelutina

Kristīne Stepiņa
, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia izsolē pārdota ledus halle Rīgā, Brīvības gatvē 333 par izsoles cenu 1,1 miljonu eiro, informē Hiponia.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, kuriem konkurējot, izsoles sākumcena tika pārsniegta par 100 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar izsoles noteikumiem esošajam halles nomniekam, kā arī zemes īpašniekam divu mēnešu laikā ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties ledus halli par izsolē noteikto cenu.

Ledus halle tika pārdota atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsolē tika piedāvāts iegādāties aprīkotu un funkcionējošu ledus halli Rīgā, Brīvības gatvē 333, kas atrodas Latvijas Sporta akadēmijas teritorijā. Ledus halles ekspluatācija uzsākta 2006. gadā. Izsolē piedāvātā lietu kopība ietver nekustamo īpašumu – 2-stāvu ledus halli un kustamo mantu. Ledus hallē tiek veikta saimnieciskā darbība. Halles kopējā platība ir 4021,7 m2, ledus laukuma izmēri 58m x 28m. Ledus halles tribīnes aprīkotas ar 320 sēdvietām un papildus stāvvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru