Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod mobilo sakaru kompānijai SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam "Telia Company" ("Telia"), kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums (IPO) un kotēšana biržā.

Tas izriet no "Telia" sagatavotā piedāvājuma. Ņemot vērā dokumenta slepenību, netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu.

Atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti, plašākus komentārus par ierobežotas pieejamības informatīvā ziņojuma saturu nesniedz, tomēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šis darba dokuments balstās uz SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") pieaicināto konsultantu veikto tirgus izpēti.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Nākamo trīs gadu laikā datu pārraides apjoms dubultosies un izaugsme aptuveni šādu tempu saglabās arī turpmāk, intervijā aģentūrai LETA prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau pašreiz spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus. Tomēr "Tet" ir stratēģiski pareizi veicis investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ salīdzinoši mierīgi skatās uz šīm tendencēm.

Vienlaikus, runājot par atteikšanos no kādu tehnoloģiju izmantošanas, Tatarčuks norādīja, ka "Tet" vairāk nekā piecus gadus pamazām pāriet no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma.

Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ "Tet" priekšrocība ir, ka uzņēmums no 2017.gada investē optiskajos tīklos, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat arī "Tet" ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem.

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ieskatā ir nepieciešams pārskatīt sakaru nozares regulējumus, lai tie attiektos uz visiem nozares spēlētājiem, tostarp ir nepieciešams veikt pilnīgi visu licences saņēmušo komersantu patieso labuma guvēju pārbaudi, intervijā sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka ir aktuāls jautājums par to, vai iespēja nodarboties ar sakaru biznesu ar salīdzinoši mazām nodevām un ne pārāk stingru regulējumu atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm. "Tet" ieskatā par to ir jāpadomā vēlreiz.

Patlaban visi mazie operatori, kuri reģistrējoties samaksā 200 eiro nodevu, automātiski piekļūst gan vietējām telefonu numuru datubāzēm, gan viņiem piešķir numerācijas diapazonus, gan arī viņi piekļūst IP adresēm.

"Mūsuprāt, ir jāapdomā, vai kontrole nav nepieciešama stingrāka, ņemot vērā apstākļus, kuros mēs faktiski atrodamies un kāda valsts mums atrodas tepat blakus. Iespējams, mums vajag stingrāku regulējumu nekā Spānijā, kas tomēr atrodas zināmu gabaliņu no mums," sacīja Tatarčuks.

Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu Tet un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skata punkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.

Piekrītot Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas (LIAK) prezidenta N. Berga teiktajam, ka šim nozarei būtiskajam lēmumam jābūt pieņemtam atklāti un ar pārliecinošu pamatojumu, piedāvājam Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) viedokli. LTA Latvijā pārstāv daudzskaitlīgāko elektronisko sakaru komersantu pulku un allaž ir iestājusies par konkurenci nozarē.

Minētā jautājuma likmes ir augstas – īpaši runājot par fiksēto līniju optiskā tīkla operatoru Tet. Šī daudzu gadu rezultātā un vairāk nekā pusmiljarda eiro ieguldījumos tapusī infrastruktūra savā ziņā ir unikāla – neviens cits operators šodien tādu nevar piedāvāt un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs. Lai gan Latvijas tirgū ir vēl daži citi fiksētā tīkla operatori, nevienam no tiem tīkls nepārklāj visu valsti, kā arī lielākajās pilsētās to infrastruktūra var nebūt nākotnes droša, piemēram, Rīgas pašvaldība strādā pie galvaspilsētas izskata sakārtošanas, un tai ir iebildumi pret gaisa vadiem, kas stiepjas starp ēkām. Tet infrastruktūra ir ieguldīta pazemes kabeļu kanalizācijā.

Paplašinot optiskā interneta tīklu galvaspilsētā un reģionos, tā pieslēgumi izbūvēti vairāk nekā 7000 jaunās adresēs, kopējām investīcijām optikas tīkla izvēršanā sasniedzot 6,9 miljonus eiro.

Gada laikā par 7,5% pieaugusi datu plūsma interneta tīklā, kā arī būtiski uzlabota tā aizsardzība pret DDoS jeb piekļuves atteices uzbrukumiem. Modernizējot interneta tīklu, vērā ņemta programmatūras un iekārtu ilgtspēja, tā nodrošinot stabilu pakalpojuma kvalitāti ilgtermiņā.

“Atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, Tet optiskā tīkla attīstībā esam ieguldījuši vairāk kā 66 miljonus eiro. Šogad būtisku uzmanību esam vērsuši arī uz ilgtspējas un drošības jautājumiem. Pabeidzot interneta tīkla modernizāciju, kas nodrošina datu pārraidi starp vairākiem tīkla mezgliem, izmantotas jaunākās paaudzes iekārtas un programmatūra, nodrošinot stabilu pakalpojumu kvalitāti nākamos desmit gadus, turklāt ļaujot mums darboties ekonomiskāk un ievērojot ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipus, kas saskan ar Tet Ilgtspējas mērķiem. Savukārt aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem šogad investēts teju miljons eiro,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors.

Nelegālās datu pārraides dēļ valsts katru gadu visdrīzāk zaudē vairākus desmitus miljonus eiro, intervijā sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tā ir summa, ko valsts zaudē nodokļos un dividendēs no tai piederošajiem nozares uzņēmumiem, un tas kopumā negatīvi ietekmē valsts ekonomiku, pauda Tatarčuks.

Vienlaikus "Tet" ieskatā faktiski nekas nav darīts, lai nelegālie tīkli tiktu novākti.

"Mēs varam iziet uz jebkuras Rīgas ielas, palūkoties augšup un ieraudzīt faktisko situāciju. Tas gan bojā pilsētas vidi, gan ir līdzvērtīgi tam, ja uz katra stūra tirgotu nelegālo alkoholu un cigaretes," teica Tatarčuks.

Viņš akcentēja, ka nelegālie tīkli rada zaudējumus ekonomikai, kā arī tie ir būtiski apdraudējumi kopējai infrastruktūras drošībai, jo "neviens nezina, no kurienes tie tīkli nāk, pie kā ir pieslēgti un vai X stundā šajos tīklos tiks pārraidīta Latvijas prezidenta uzruna vai arī kaut kas cits".

Tet izvērš Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu, piedāvājot klientiem iespēju savus datus izvietot arī Vācijā – partneru datu centrā Frankfurtē, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā un Kopenhāgenā.

Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Tet Cloud izvietošana Frankfurtē ļaus kritiskos datus, sākot no valsts kultūras mantojuma arhīviem līdz pat uzņēmumu stratēģiski nozīmīgai informācijai, glabāt Eiropas centrā.

“Apzinoties ģeopolitiskos riskus, ir svarīgi tos izvērtēt un operatīvi reaģēt uz to radītajiem izaicinājumiem, jo viens ir skaidrs, ka klientiem drošu IT infrastruktūru vajag tagad un vajadzēs arī tuvākajos gados. Dati ir katras organizācijas “degviela”, gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, tādēļ ir svarīgi, ka tie ir izvietoti ģeogrāfiski rezervētos datu centros gan Latvijā, gan ārpus tās, jo tikai tā varam klientam garantēt augstu IT infrastruktūras pieejamību un datu drošību. Piesaistot partnerus Frankfurtē, esam savu datu centra piedāvājumu pārklājumu paplašinājuši ģeogrāfiski, tuvākajos mēnešos uzsākot IT infrastruktūras izvietošanu Vācijā. Esošie un jaunie TetCloud platformas lietotāji varēs savus datus turēt gan Latvijā, gan ārpus tās, neveicot kapitālinvestīcijas infrastruktūrā, bet nepieciešamos resursus izvēršot Eiropā, veicot tikai dažus klikšķus TetCloud platformā,” uzsver Tet datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Ir paredzams, ka līdz 2025.gadam kiberuzbrukumus piedzīvos vismaz viena trešā daļa no Latvijas kritiskās infrastruktūras, intervijā prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš stāstīja, ka kiberincidentu skaits pieaug, kā arī tie kļūst "gudrāki", tādēļ Latvijā ir ļoti nopietni gan jāturpina uzturēt esošās prasmes, gan jāinvestē jaunās tehnoloģijās un jābūt augstā gatavības līmenī katru dienu. Tostarp viņš minēja, ka pērn apjomīgākais kiberuzbrukums piedzīvots dienā, kad Saeima pieņēma lēmumu par to, ka Krievija ir teroristiska valsts.

Tatarčuks piebilda, ka gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan privātajā sektorā apzināšanās līmenis par kiberdraudiem ir augstā līmenī, taču optimisms mazinās, kad tiek runāts par to, cik daudz tiek ieguldīts kiberdrošības risinājumus.

"Investīcijas ir jāveic neatliekami un šobrīd! Attīstībai vajadzētu būt straujākai," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka pēc "Tet" aplēsēm 20 līdz 30% institūciju un uzņēmumu būtu jādara daudz vairāk, nekā viņi dara šobrīd.

Tehnoloģiju uzņēmums Tet sadarbībā ar pasaulē lielāko atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāju Neste turpmāk datu centru ģeneratoru darbināšanai izmantos Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu.

Videi draudzīgāka dīzeļdegviela nodrošinās Tet DATTUM un DC6 datu centru darbību, nozīmīgi mazinot vienu daļu CO2 emisiju. Pārejai uz dabai draudzīgākas dīzeļdegvielas izmantošanu Tet līdz šim ieguldījis ap 20 000 eiro, iegādājoties pirmās sešas tonnas degvielas.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē datu centri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, jo izmanto aptuveni 3% no kopējā pasaules elektroenerģijas patēriņa, bet līdz 2030. gadam varētu patērēt jau 4%. Datu centru energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmums katru gadu investē 300 tūkstošus eiro.

“Esam ilgstoši strādājuši pie tā, lai uzlabotu datu centru jaudas izmantošanas efektivitāti un klientiem piedāvātu konkurētspējīgākus pakalpojumos. Šogad esam sākuši realizēt “zaļo kursu”, kas ir saistīts ar pāreju uz zemu emisiju datu centriem. Šī kursa ietvaros pirmajiem diviem datu centriem sākam pāreju uz videi draudzīgāku degvielu, kas samazinās CO₂ izmešu daudzumu, kas rodas ģeneratoru darbināšanas rezultātā,” uzsver Tet Datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga. “Atjaunojamās dīzeļdegvielas izmantošana datu centros ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no rezerves ģeneratoru izmantošanas vidēji par 90%.”

SIA Citrus Solutions neauditētie finanšu dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 67,57 miljonus eiro (2022. gadā attiecīgi – 57,92 miljoni eiro). Tas ir 17 % pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un arī uzņēmuma vēsturiski lielākais apgrozījums.

“Skatoties uz priekšu, arī 2024. gadā prognozējam stabilu biznesa kāpumu, jo turpinās darbi pie Austrumu robežas (Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas) izbūves un Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Jau gada sākumā ir noslēgti jauni līgumi par noteiktu valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību un vairāku objektu inženiersistēmu uzturēšanas darbiem. Uzņēmums turpina aktīvi strādāt pie savas konkurētspējas uzlabošanas, veicot procesu efektivizāciju, būvniecības tehnoloģiju pilnveidošanu un darbinieku kompetenču attīstību,” saka Dāvis Eniks, SIA Citrus Solutions izpilddirektors.

Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs, norāda, ka SIA Citrus Solutions ir svarīga loma Tet grupā: “Esmu gandarīts, ka Citrus Solutions veiksmīgi realizē uzņēmuma stratēģiju, kas saistīta ar projektu realizāciju pēc “projektē un būvē” principa. Uzņēmums realizē vairāku valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektu būvniecību un ir izveidojis atbildīga aizsardzības un drošības industrijas dalībnieka reputāciju. Citrus Solutions turpina veiksmīgi strādāt un būt viens no tirgus līderiem arī savas uzņēmējdarbības sākotnējā biznesa jomā – optiskā interneta tīklu projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā.”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā par galalietotāju tiesību pārkāpšanu, laika posmā no 2024.gada 27.februāra līdz 2024.gada 24.maijam 108 445 galalietotājiem nosūtot paziņojumus par plānotajiem līguma grozījumiem ar īsāku termiņu nekā vismaz mēnesis pirms līguma grozījumu stāšanās spēkā.

“Lai arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka elektronisko sakaru komersants var veikt vienpusējus grozījumus elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā, vienlaikus komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par līguma grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas galalietotāja tiesības izbeigt līgumu, pirms stājas spēkā plānotie grozījumi, tostarp, paaugstināta cena par pakalpojumu vai mainīts tā apjoms. SIA “Tet” galalietotājus par plānotajiem līguma grozījumiem informēja vidēji 27-30 dienas pirms to spēkā stāšanās, tā vienlaikus arī gūstot materiālu labumu no ātrākas līguma stāšanās spēkā. Turklāt, tā kā SIA “Tet” apņēmās risināt katra galalietotāja pretenzijas individuālā kārtā, nevis, piemēram, izvēloties automātiskus risinājumus, pārkāpuma sekas kopumā netika novērstas arī pēc tam, kad SPRK vērsās pie komersanta. Attiecīgi SPRK padome ir nolēmusi piemērot SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā,” skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Veiksmīga biznesa atslēga ir komanda, kura grib un var strādāt kopā. Tai arī jāatrodas īstajā vietā un laikā. Un vienmēr ir kāds nezināmais un neparedzamais faktors, ko jābūt gatavam izmantot, uzskata Omniva Grupas komercdirektors un Omniva vadītājs Latvijā Gusts Muzikants

Gusts Muzikants uzņēmējdarbībā ir kopš 1996. gada, tātad kopumā 28 gadus. Uzsākot darba gaitas, viņam bija svarīgi strādāt kompānijās, kurās bija augsta līmeņa biznesa vadības prakse. “Mans galvenais mērķis bija mācīties. Tā kā tolaik vietējos uzņēmumos tā nebija izplatīta parādība, izvēlējos fokusēties uz starptautiskajiem biznesiem,” atmiņās par karjeras pirmsākumiem dalās G. Muzikants. Tādējādi 15 gadus viņš pavadījis, strādājot FMCG (ātras aprites patēriņa preču) jomā – tādos uzņēmumos kā Pepsi, SCA un Kimberly-Clark. Viņš sāka kā Pepsi tirdzniecības pārstāvis, bet šo karjeras posmu noslēdza kā Kimberly-Clark Baltijas un Dienvidu Centrālās Eiropas reģiona vadītājs. Tad G. Muzikants nolēma mainīt nozari un pievienojās Lattelecom/ Tet, kur pavadīja gandrīz 10 gadus. “Tā bija izcila iespēja izmantot lielajos starptautiskajos uzņēmumos iegūtās zināšanas un kopā ar komandu faktiski radīt jaunu kompāniju Tet, kas no klasiska telekomunikāciju uzņēmuma pārtapa tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā,” stāsta G. Muzikants.

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Lai biznesā gūtu panākumus, uzņēmumam ir ne tikai jāseko līdzi tirgus aktualitātēm, bet arī jābūt tām soli priekšā, domā Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors.

Digitālā komunikācija, kurā darbojas NESS, ir ļoti mūsdienīga nozare, kas nepārtraukti aug un attīstās, tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas šajā jomā būt veiksmīgi, ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm digitālajā pasaulē un jāmēģina paredzēt, kādi risinājumi klientiem būs nepieciešami nākotnē, norāda J.Karāns. Mēs negaidām, kamēr tirgus vai mūsu klienti pieprasīs jaunas lietas un iespējas - mēs cenšamies būt notikumiem soli priekšā un tā noteikti ir viena no mūsu biznesa veiksmes atslēgām, norāda NESS izpilddirektors.

Nebaidās mēģināt

Pirmo darba pieredzi guvu 16 gadu vecumā, kad vasarās strādāju par dežurantu Valmieras sporta stadionā, stāsta J.Karāns, kurš bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu sportistu. “Visu mūžu esmu bijis fiziski aktīvs un skolas laikos nopietni nodarbojos ar peldēšanu. Lai gan šis sporta veids man ļoti patika, diezgan ātri sapratu, ka Latvijā profesionāli peldētāji nepelna pārāk lielu naudu, tāpēc šo ideju atmetu. Par citām profesijām nesapņoju, taču zināju, ka vēlos darīt kaut ko interesantu. Negribēju, lai mana ikdiena darbā ir vienmuļa un garlaicīga, taču par konkrētu virzienu tolaik domu vēl nebija. Pēc vidusskolas absolvēšanas mēģināju pretoties visam un visiem, kā ietekmē augstskolā, kurā iestājos pavadīju vien pāris mēnešus. Pēc tam studijas pametu un sāku strādāt uzziņu dienestā 1188. Jau tolaik man vairāk patika lietas darīt, nevis sēdēt augstskolas solā un klausīties, ko man stāsta citi,” teic J.Karāns, kurš pēc viena pavadīta gada uzziņu dienestā 1188, tā paša uzņēmuma, SIA Lattelecom (pašlaik SIA Tet), ietvaros sāka nodarboties ar biznesa klientu apkalpošanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies septiņi viceprezidenti – četri no iepriekšējā sasaukuma, trīs jaunpienācēji.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, “TET” pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine. Savukārt AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzņēmēja, Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega Grāpe un Cēsu Uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins viceprezidentu sastāvam ir šī sasaukuma jaunpienācēji.

“LTRK ir uzņēmēju organizācija, kurā visu nosaka biedru aktivitāte. Un man ir patiess prieks, ka ir izdevies nokomplektēt jaudīgu viceprezidentu komandu - profesionāļus, ar lielu pieredzi uzņēmējdarbībā. Nākamajos trīs gados mūs darbības fokuss būs uz atbalstu biedru eksporta darbībās, privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm.", atzīmē LTRK prezidents Aigars Rostovskis,

Digitālo inovāciju grupas “Helmes” ieņēmumi pērn sasniedza 101,3 miljonus eiro, kas ir par 9,6% vairāk, nekā gadu iepriekš (2022. gadā šis rādītājs bija 92,4 miljoni eiro).

Grupā ietilpst arī pašmāju uzņēmums “Helmes Latvia”, un galvenie kompānijas darbības tirgi ir Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Vācija, ASV, Lietuva, Zviedrija, Francija un Somija. Peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas pērn sasniedza 13,0 miljonus eiro, bet tīrā peļņa - 9,9 miljonus eiro. Grupā strādā aptuveni 1400 darbinieki.

Uzņēmums aktīvi strādā, lai samazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju. Kompānija ieguvusi vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001, kas apliecina paveikto vides pārvaldības sistēmas attīstīšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas jomā.

“Lai mazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju, būtiska nozīme ir pārdomātai funkcionalitātei. Viens no risinājumiem ir ilgtspējīga programmatūra - domāšanas veids vai pieeja, kuras elementus daudzi IT nozares profesionāļi pielieto jau šobrīd. Uzskatām, ka ilgtspējai jākļūst par būtisku komponenti arī publiskā sektora īstenotajos IT sistēmu izstrādes un uzturēšanas iepirkumos, kas ilgtermiņā sniegtu būtiskus ieguvumus ne tikai videi, bet arī ekonomikai,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nodrošinās pop-up lidojumus no Rīgas uz Liepāju gan 2024. gada pasaules rallija čempionāta (WRC) posma Latvijā Tet Rally Latvia, gan mūzikas festivāla Summer Sound norises laikā.

Reisi paredzēti no 11. jūlija līdz 22. jūlijam un no 1. augusta līdz 5. augustam, veicot lidojumus divas reizes nedēļā (uz Liepāju ceturtdienās un sestdienās, bet uz Rīgu pirmdienās un piektdienās). Vienvirziena biļešu cenas ekonomiskajā un biznesa klasē ir noteiktas attiecīgi 39 EUR un 99 EUR. Ekonomiskajā klasē būs tikai viens papildu pārdošanas līmenis.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Par lidojumu atsākšanu uz Liepāju mēs diskutējam jau kopš pandēmijas, un zinām, ka pieprasījums ir, jo daudzi cilvēki vēlas regulāri ceļot starp galvaspilsētu un Latvijas trešo lielāko pilsētu darba, mācību, kultūras un izklaides nolūkos. Esam gandarīti izmantot mūsu jauno pop-up lidojumu konceptu, lai nodrošinātu netraucētu ceļošanu uz šīs vasaras lielākajiem pasākumiem – ralliju un mūzikas festivālu, tādējādi nodrošinot tīkla efektivitāti un uzlabojot savienojamību ar Rīgu un arī citām valstīm.”