Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Konferences vadītāja: Armanda Vilciņa, Dienas Bizness žurnāliste

SKATĪTIES KONFERENCI PILNEKRĀNA REŽĪMĀ šeit.

Pasākuma programma:

I Daļa | Atjaunojamie Energoresursi Ilgtspējīgai Lauksaimniecības Attīstībai

The new CAP: Enabling sustainable energy transition in agriculture and forestryPenelope Vlandas, Policy Officer, DG Agriculture and Rural Development, European Commision

10.20 – 10.40 Pasākumi SEG emisiju samazināšanai un to ietekme lauksaimniecībā

Dr.oec. Dina Popļuga, LLU prodekāne, asociētā profesore

10.40 – 11.00 Ūdeņraža ražošana no lauksaimniecībā pieejamajiem resursiem

Aivars Starikovs, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis

11.00 – 11.20 Eiropas Zaļais kurss – draudi un iespējas pašmāju lauksaimniekiem

Iveta Grudovska, Zemnieku saeimas eksperte

11.20 – 11.40 Biogāzes vērtība

Martins Dombrovskis, Bright Biomethane reģionālais pārdošanas vadītājs

11.40 – 12.00 Biomethane as transportation fuels support mechanisms

Jesse Buiteveld, Project developer at HoSt Bioenergy Systems

12.00 – 12.20 Atbalsts virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu lauksaimniecībā

Jānis Grasbergs, LR zemniekopības ministra padomnieks

Ii Daļa I Aer Potenciāls Lauksaimniecības Enerģētikas Un Transporta Attīstības Sekmēšanai

12.20 – 12.50 Biodegvielas. Izejvielas un tehnoloģijas

Valdis Kampars, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūta direktors

12.50 – 13.10 Biomasas izmantošana zaļās enerģijas ieguvei

Aigars Laizāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors

13.10 – 13.30 Biometāna iegūšana un izmantošana lauksaimniecības nozarē

Kristīne Veģere, RTU vadošā pētniece

13.30 – 13.50 Lauksaimniecības transporta zaļināšana

Andris Bružs, SIA “Intrac Latvija” valdes loceklis

13.50 – 14.10 Biogas production and its use potential in Estonia

Ahto Oja, Board member of Biometaan OÜ, Chairman of the Estonian Biogas Association

14.30 – 15.10 Diskusija. AER nozares potenciāla izmantošana un valsts atbalsts Eiropas Zaļā kursa mērķu saniegšanai

Jānis Eglīts, LR zemkopības ministra biroja vadītājs

Edijs Šaicāns, LR EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos

Jānis Irbe, LAEF valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no galvenajām noteicošajām tēmām pasaulē un sevišķi Eiropā kļuvusi ekonomikas un jebkādu citu procesu zaļināšana.

Liela daļa Vecā kontinenta šā brīža politiķu nobrieduši turpināt veikt veselu ekonomikas transformācijas procesu. Tas paredz to, ka teju jebkas jau tiek un vēl lielākā mērā tiks skatīts caur tādu prizmu, kas izvērtē tā ietekmi uz klimatu.

Šajā procesā arvien vairāk tiek ierautas arī komercbankas, kurām par standartu kļūst tā saucamā zaļā finansēšana. Tas nozīmētu, ka bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams. Mērķis šādai pieejai ir novirzīt naudu prom no tradicionālās ekonomikas uz tādas ekonomikas finansēšanu, kas ir klimatam draudzīga.

Protams, dzīvošana zaļāk skan labi, un šis mērķis ir apsveicams. Tomēr šāda mēroga pārmaiņas pašas par sevi līdzi sev nes arī riskus. Zināmas bažas ir par to, ka klimatam draudzīgie risinājumi ne vienmēr patiesībā ir tik zaļi, kā tie tiek sākotnēji mālēti, un gluži par standartu kļūst tas, ka jebkurš tirgus dalībnieks un arī politiskais uzstādījums cenšas sevi pasniegt pēc iespējas zaļākā gaismā, lai gan realitāte var izrādīties cita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstis apņēmīgi virzās ekonomiku zaļināšanas virzienā. Tiesa gan, par vairākām šīs politikas daļām joprojām tiek lauzti šķēpu. Dažkārt tiek norādīts, ka ne vienmēr ekonomiku zaļināšanai var būt cerētais efekts, kur dažos gadījumos iznākums šādai politikai pat var izrādīties pilnīgi pretējs.

Nupat, piemēram, Mediterranean Shipping Company, kas ir otra lielākā konteineru pārvadāšanas kompānija pasaulē, vadītājs Sorens Tofts paudis pārliecību, ka Eiropas Savienības kaitīgo emisiju samazināšanas plāns galu galā draud radīt situāciju, kad kuģošanas industrijas radītās kaitīgās emisijas atmosfērā pat pieaug, ziņo Financial Times (FT).

Viņš norāda, ka jaunie noteikumi uz oglekļa neitrālās degvielas trūkuma fona liks samazināt kuģu braukšanas ātrumu. Tas savukārt novedīšot pie tā, ka, lai saglabātu esošo servisa kvalitāti, būšot nepieciešami vairāk jauni kuģi. Viņš liek noprast, ka uz Rietumu ierobežojumu fona jaunie kuģi un konteineri tikšot finansēti un radīti Āzijā, un pasaules oglekļa emisiju apmērs tādējādi pat pieaugšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biotehnoloģiju uzņēmums Alternative Plants piesaistījis 500 000 eiro investīcijas

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants" piesaistījis 500 000 eiro investīcijas izaugsmei eksporta tirgos un ražošanas jaudu palielināšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Lindermanis.

Iepriekš uzņēmums no dažādiem avotiem un Eiropas Savienības (ES) projektos piesaistījis vēl aptuveni 500 000 eiro.

Starp investoriem ir fondi, ar kuriem uzņēmumam jau ir bijusi veiksmīga sadarbība agrīnās attīstības stadijās - "Buildit Latvia" un "SOSV", kā arī piesaistīts jauns investors "Givaldi".

Ražo aktīvās izejvielas no pūķgalves  

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst....

Alternative Plants" pēdējo divu gadu laikā sācis trīs ES finansētu pētniecības projektu izpildi, no kuriem ir partneris divos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētos praktiskas ievirzes pētījumu projektos, kā arī dalībnieks ES līdzfinansēta 17 partneru konsorcija "Horizon2020" programmas "InnoCoCells" projektā, kurā kopā ar vadošajiem Eiropas augu biotehnoloģijas pētniecības institūtiem un uzņēmumiem gan izstrādā efektīvas un ilgtspējīgas augu izcelsmes kosmētikas izejvielas, gan šādu produktu testēšanas un regulācijas vadlīnijas.

Uzņēmums ir veicis ieguldījumus pilotražotnes izveidē, lai nodrošinātu infrastruktūru efektīvai bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai, izmantojot augu šūnu kultūras, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Pirmie trīs produkti, izejvielas ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz ādas veselību, jau ir komercializēti.

Patlaban uzņēmumam nepieciešams palielināt pašreizējās šūnu kultivēšanas jaudas, kā arī balstoties uz esošo tehnoloģiju izstrādāt jaunas izejvielas ar tirgū pieprasītām īpašībām. Gada laikā, veicot ieguldījumus ražošanas iekārtās, tiks palielinātas esošo produktu ražošanas jaudas. Papildu investīcija paātrinās arī jau sākto jauno produktu izstrādi, ļaujot uzņēmuma tuvāko gadu laikā piedāvāt tirgū vismaz divas jaunas izejvielas.

SIA "Alternative Plants" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatdarbība ir kosmētikas aktīvo izejvielu ražošana, izmantojot biotehnoloģisku pieeju, kultivējot augu šūnas.

"Alternative Plants", piesaistot investīcijas no vairākiem riska kapitāla fondiem, izveidojis pilotražotni Rīgā. Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis četras izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.

"Alternative Plants" 2020.gadā strādāja ar 31 136 eiro apgrozījumu un guva 80 070 eiro peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2964 eiro un tā īpašnieki ir Anna Ramata-Stunda (40,15%), Mārtiņš Borodušķis (40,15%), "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" (5,53%), Elza Kaktiņa (5,06%), Reinis Rutkis (5,06%) un Baiba Silamiķele (4,05%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rada spēles no otrreizējām izejvielām

Db.lv, 24.11.2021

Pirmo vietu konkursā ieguva Raimonds Tirzna no Daugavpils, izveidojot patriotisku puzli “Atpazīsti Latvijas novadus”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latraps" un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu grupas veidotais uzņēmums "ASNS Ingredient" nākamgad sāks būvēt zirņu proteīna izolāta rūpnīcu Jelgavā, un jau 2024.gadā paredzēta ražotnes atklāšana.

Paredzēts, ka trešajā darbības gadā uzņēmums sasniegs 68 miljonu eiro apgrozījumu un nodokļos samaksā 8,2 miljonus eiro.

Rūpnīcā tiks ražots - zirņu proteīna izolāts un tā blakus produkti - 99% ciete, šķiedrviela, lopbarības proteīns un raugs. Izstrādātā tehnoloģija ir ļoti efektīva - 86% no izejvielas (zirņiem) tiks pārstrādāti galaproduktos, bet atlikušie 14% ir mitruma zudumi un ražošanas atbirumi.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Visu galaproduktu ražošana jau ir pārbaudīta testa ražošanas procesos sertificētās laboratorijās – pētniecības un attīstības uzņēmumā Improve (Francija), laboratorijā Bilacon (Vācija), tehnoloģiju ražotājā Buhler (Šveice), kā arī pētniecības, attīstības un ražošanas uzņēmumā Hamilton. Ražošana ir izstrādāta un pielāgota, lai iegūtu nepieciešamo standartu.

Kopējās investīcijas, kas ir nepieciešamas, lai uzbūvētu zirņu proteīna izolāta ražotnes pirmo kārtu 69 tūkstošu tonnu zirņu pārstrādei Latvijā ir 80 miljoni eiro.

Projekts sola virkni ieguvumu, tai skaitā jaunas, strauji augošas pārtikas industrija apakšnozares attīstību, radot iespēju FOOD TECH uzņēmumu un LLU bizness orientētas zinātnes attīstībai. Tāpat kā ieguvums tiek sagaidīta iespēja aizstāt esošo graudu izejvielas eksportu ar augstas pievienotās vērtības eksportspējīgu produktu grozu, palielināt eksporta apjomu par 30 miljoniem eiro, eksportējot uz Eiropas Savienību, Austrāliju un ASV.

Zirņu proteīna ražotnes projekts iekavējies par apmēram pusgadu 

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies...

Projekta realizētāji paredz, ka tiks samazināta importējamo lopbarības proteīna bilance par desmit miljoniem eiro.Rūpnīcā paredzēta 91 jauna darbavieta, bet izejvielas piegādās vairāk kā 1500 zemnieku saimniecības. Tiek plānots arī CO2 izmešu samazinājums lauksaimniecībā, līdz 3.17% CO2 samazinājuma uz kopējām sējuma platībām.2021.gadā notika ražošanas procesa detalizētas dokumentācijas un tehniskā projekta izstrāde, kā arī būvniecības tehnoloģiskā koncepta izstrāde. Projekts ir pieteikts Lauku atbalsta dienesta un Lielo investīciju atbalsta programmām, cerot saņemt publisko līdzfinansējumu. Darbs saistībā ar stratēģiskā partnera iesaistīšanu pašlaik notiek pie sadarbības nosacījumu saskaņošanas.

Trešajā ceturksnī paredzēts noslēgt gala vienošanos ar stratēģisko investoru un finansētājiem.Gada noslēgumā un nākamā gada sākumā plānots veikt būvprojekta un iekārtu publisko iepirkumu, kā arī nākamā gada pirmajā ceturksnī jau sākt būvniecību.

Patlaban Eiropā ir seši zirņu proteīna ražotāji, no kuriem tikai trīs izmanto mitro ražošanas metodi un tādējādi iegūst proteīna izolātu. Pārējās kompānijas izmanto sauso frakcionēšanu, līdz ar to tiek iegūts zemāka koncentrāta proteīns. “ASNS Ingredient” kā septītā Eiropas ražotne arī paredzējusi izmantot mitro ražošanas metodi.

Latvija un Jelgava kā rūpnīcas būvniecības vieta tika izvēlēta, jo mēranie laika apstākļi reģionā ir labvēlīgi zirņu audzēšanai, nodrošinot augstu ražu ar labas kvalitātes olbaltumvielu. Tāpat mums ir ļoti konkurētspējīgas ražošanas izmaksas – gan vietējie, gan reģionālie izejvielu piegādātāji. Jelgavai ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, jo 300 kilometru rādiusā rūpnīca spēj piesaistīt reģionā izaudzēto izejvielu.

Turklāt ir laba transporta infrastruktūra ar tiešu piekļuvi attīstītai auto un dzelzceļu infrastruktūrai, nodrošinot efektīvu loģistiku un zemas transporta izmaksas. Rūpnīca atradīsies maksimāli tuvu izejvielu un gatavās produkcijas eksporta tranzīta koridoriem - ostām, Rail Baltic un tranzītceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas osta un uzņēmumi turpinās investēt zaļajā enerģijā un viedajās tehnoloģijās

Db.lv, 06.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties viedo tehnoloģiju un zaļās enerģijas nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības un biznesa procesiem, gan Rīgas ostas uzņēmumi, gan Rīgas brīvostas pārvalde pauž gatavību turpināt attīstīt un investēt zaļās enerģijas, viedo tehnoloģiju un IT projektos.

Energoefektivitāte, ostas procesu automatizācija un kravu aprites ātrums ir vieni no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, kas tieši ietekmē un nākotnē vēl vairāk ietekmēs Rīgas ostas piedāvājumu un konkurētspēju. Ostas digitālo tehnoloģiju un IT risinājumu projektu īstenošanai šajā gadā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt turpat miljonu eiro.

“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.

"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.

Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijā paātrinās inflācija – vai tā bremzēs alus darītavas un citas nozares?

Rolands Viršils, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Stratēģiskas nozīmes preces un izejvielas būtiski ražot Eiropas Savienībā

LETA, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskas nozīmes preces un izejvielas ir būtiski ražot Eiropas Savienībā (ES), par Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas (AP) pausto informēja parlamenta Preses dienestā.

"Tagad, kad karadarbības Ukrainā dēļ tiek traucētas vai izjauktas ierastās piegāžu ķēdes, ir būtiski attīstīt spēju stratēģiskas nozīmes preces, piemēram, mikroshēmas, un svarīgās izejvielas ražot tepat ES," šodien pēc komisijas sēdes norādīja Tērauda.

Komisijas sanāksmē deputāti sprieda, ka lielākais izaicinājums Latvijas rūpniecībā ir metāla izstrādājumi un mēslošanas līdzekļi, kuriem jāmeklē jauni piegāžu tirgi. Tikpat būtiski ir rast jaunus piegāžu ceļus un piegādātājus ķīmiskajām vielām koksnes apstrādei un finiera ražošanai, kā arī saulespuķu eļļas piegādei pārtikas rūpniecībā.

Attiecībā uz Latvijas rūpniecībai kritiski svarīgajām izejvielām un komponentēm Tērauda norādīja, ka pašlaik Eiropā tiek pārorientētas tirdzniecības attiecības, lai piegādes padarītu drošākas un rastu jaunus piegādātājus gan Eiropā, piemēram, Balkānu valstīs, gan ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Mazie uzņēmumi jauno izaicinājumu priekšā

Dagnis Iljins, "Noviti Finance" Biznesa finansēšanas vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija Latvijā būtiski nobremzēja ekonomikas attīstību, tajā skaitā ļoti negatīvi ietekmēja arī mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Lieki piebilst, ka karš Ukrainā problēmas saasinās vēl vairāk.

Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.

Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai klusums nozīmē gatavošanos pirms vētras?

Arnis Blūmfelds, ERST Finance izpilddirektors, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.

Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?

Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam

Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru