East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.
Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.
East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?
Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.
Šobrīd jūsu Baltijas portfeli veido 23 īpašumi ar vairāk nekā 500 000 kvadrātmetriem. Kādas īpašumu kategorijas jūsu gadījumā šobrīd ir stratēģiski nozīmīgākās?
East Capital Real Estate portfelī ietilpst gan industriālās telpas un biroji, gan tirdzniecības centri un viesnīcas. Jāsaka, ka esam klātesoši visos segmentos, taču vislielāko daļu veido industriālie objekti un loģistika, kas arī ir bijis apzināts un stratēģisks lēmums. Tieši šo segmentu redzam kā vissabalansētāko ieguldījuma veidu, kas vienlīdz labi nodrošina gan stabilu atdevi, gan noturību pret tirgus svārstībām. Ja skatāmies uz sadalījumu procentuāli, tad industriālās telpas un loģistika veido 47% no visa mūsu portfeļa, tam seko biroju ēkas ar 26%, tirdzniecības centri ar 18% un viesnīcas ar 9%. Tas nozīmē, ka industriālais segments mūsu portfelī ir dominējošs. Arī nākotnē plānojam saglabāt uzsvaru uz ieguldījumiem industriālajos objektos, jo šis virziens mums joprojām ir stratēģiski nozīmīgs, tomēr tas neizslēdz investīciju iespējas arī citos segmentos - birojos, tirdzniecībā un viesmīlībā. Šobrīd fokusējamies uz attīstību industriālo nekustamo īpašumu segmentā, vienlaikus esam atvērti citiem segmentiem, saglabājot līdzsvaru ieguldījumu portfeļa diversifikācijā.
Kā kopumā vērtējat Latvijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgus līdzšinējo attīstību un potenciālu, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu?
Latvija man personīgi ir ļoti mīļa, jo tā ir mana zeme, tomēr, ja skatāmies Baltijas valstu trijnieka kontekstā, Latvija nekustamo īpašumu tirgū diemžēl vienmēr saņem bronzas medaļu. Tā ir statistika, kas gadiem nav mainījusies, un man kā latvietim tas rada zināmas skumjas. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka kopš neatkarības atjaunošanas mūsu trīs mazās valstis tomēr ir gājušas ļoti dažādus ceļus un birokrātija mūsu valstī joprojām ir krietni smagnējāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Manuprāt, tieši šis ir bijis viens no attīstību visvairāk bremzējošajiem faktoriem. Tas gan nenozīmē, ka mums trūkst uzņēmīgu cilvēku - tieši otrādi, mums ir daudz lielisku uzņēmēju, kas strādā, cenšas, ir inovatīvi un pārvar milzīgas grūtības. Tomēr tikai pēdējos gados esam sākuši kaut nedaudz pietuvoties Lietuvai un Igaunijai. Skaudrs piemērs tam ir notikumi pēc finanšu krīzes 2008.gadā. Kamēr kaimiņi aktīvi virzījās uz priekšu, meklējot ceļus, kā attīstīties, Latvija iestiga ilgstošā stagnācijā. Komerciālā nekustamā īpašuma tirgū faktiski nenotika pilnīgi nekas līdz pat 2016. gadam.
Visu interviju lasiet 28.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
