Jaunākais izdevums

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

2018.gadā šie pieci uzņēmumi kopā apgrozīja 45,03 milj. EUR, 2019.gadā – 29,67 milj. EUR, aizpērn visu piecu uzņēmumu apgrozījumam samazinoties. Pārskatu par 2020.gadu neviens no sarakstā esošajiem “Sodra” grupas uzņēmumiem vēl nav iesniedzis.

Kā no rāda Lursoft, 2019.gadā kopējais Top 20 lielāko meža īpašnieku sarakstā esošo uzņēmumu apgrozījums, atšķirībā no “Sodra” grupas kompānijām, ir pieaudzis. 2018.gadā TOP 20 uzņēmumi kopā apgrozīja 430,90 milj. EUR, bet 2019.gadā – 448 milj. EUR. Peļņa veidoja ceturto daļu no apgrozījuma. J

Lielāko daļu no TOP 20 uzņēmumu kopējā apgrozījuma veidoja viens uzņēmums – AS “Latvijas valsts meži”. Aizpērn tā apgrozījuma īpatsvars TOP 20 lielāko meža īpašnieku kopējā rādītājā sasniedza 83,73%.

Latvijas kapitāla uzņēmumi starp TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem ir mazākumā, liecina Lursoft apkopoti dati.

Ja Zviedrijā bāzētās “Sodra” grupas uzņēmumi pieci no TOP 20, tad blakus tiem atrodami vēl seši uzņēmumi, kuru pamatkapitālā ieguldījumus veikuši zviedru uzņēmēji. TOP 20 sarakstā atrodami trīs uzņēmumi ar tiešajām investīcijām no Nīderlandes, kā arī pa vienam uzņēmumam, kuru īpašnieki ir no Luksemburgas un Dānijas.

Starp 20 lielākajiem mežu īpašniekiem atrodami vien četri uzņēmumi ar vietējo pamatkapitālu, tostarp, viens no tiem ir Rīgas pašvaldībai piederošais SIA “Rīgas meži”, bet astotajā pozīcijā ierindojies valsts kapitālsabiedrība AS “Latvijas valsts meži”.

Vienīgais sarakstā esošais privātā vietējā kapitāla uzņēmums, kas 100% apmērā pieder vienai personai, ir SIA “Stiga RM”, secināms pēc Lursoft apkopotajiem datiem. Augusta beigās SIA “Stiga RM” īpašumā bija mežs 6,05 tūkst. ha platībā, kas to lielāko meža īpašnieku sarakstā ierindo 14.vietā. Andrim Ramoliņam piederošais uzņēmums pagājušajā gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 23,92 milj. EUR, gadu noslēdzot ar 1,95 milj. EUR peļņu. Pusi no SIA “Stiga RM” kopējā apgrozījuma 2020.gadā veidojuši ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijā. Jānorāda, ka mežu apsaimniekošana un mežizstrāde ir tikai viens no SIA “Stiga RM” pamatdarbības virzieniem. Uzņēmums nodarbojas arī ar bērza saplākšņa ražošanu un pārdošanu, kā arī apaļkoku pārdošanu. Uzņēmums norāda, ka 2020.gadā pieauguši tā kopējie aktīvi, kas galvenokārt saistīts gan ar ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi ilggadīgiem stādījumiem, gan ar meža zemju platību pieaugumu.

Pēc īpašumā esošo mežu platību apjoma lielākais vietējā kapitāla uzņēmums ir SIA “Rīgas meži”, rāda Lursoft apkopotā informācija. Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā uzņēmuma īpašumā ir 45,80 tūkst. ha mežu, kas to lielāko mežu īpašnieku sarakstā starp daudzajām ārvalstu kapitāla kompānijām ierindo otrajā pozīcijā.

2020.gadā SIA “Rīgas meži” Mežsaimniecības daļa atjaunojusi mežu 320,28 ha platībā, kopumā iestādot nepilnu 1 miljonu priežu, egļu, bērzu, melnalkšņu un ozolu stādu. Lai sagatavotos nākošā pavasara koku stādīšanai, uzņēmums arī veicis augsnes sagatavošanu 463,63 ha platībā. Sākot ar 2020.gada otro pusgadu, uzņēmums arī veicis intensīvu pameža kopšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā kopumā 240 ha platībā.

Lursoft pieejamais gada pārskats rāda, ka pagājušajā gadā SIA “Rīgas meži” apgrozījums audzis par 8,26%, sasniedzot 18,21 milj. EUR. Lielāko daļu no uzņēmuma ieņēmumiem, t.i., 14,71 milj. EUR, veidojuši ieņēmumi no virsmu izsolēm un kokmateriālu pārdošanas. Pagājušajā gadā SIA “Rīgas meži” arī 2,38 milj. EUR apmērā saņēmis dotācijas.

Lielāko meža īpašnieku sarakstā pārstāvēti arī vietējā kapitāla uzņēmumi AS “Latvijas valsts meži” un SIA “Latvijas Finieris Mežs”, kas, savukārt, pieder AS “Latvijas Finieris”. Mežkopības un mežizstrādes uzņēmums SIA “Latvijas Finieris Mežs” dibināts 2007.gadā, tā reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu veido 12,56 milj. EUR. Pagājušajā gadā, kā rāda Lursoft pieejamā informācija, sarucis gan SIA “Latvijas Finieris Mežs” apgrozījums, gan arī peļņa. Apgrozījums krities par trešdaļu, sarūkot līdz 645,86 tūkst. EUR, bet peļņa bijusi teju uz pusi mazāka nekā 2019.gadā. Tā aizvadītajā gadā nokritusies līdz 123,60 tūkst. EUR. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka 2020.gadā īpašumu iegādē SIA “Latvijas Finieris Mežs” investējis 0,95 milj. EUR. Apmežojot lauksaimniecībā neizmantotās zemes un iegādājoties jaunus īpašumus, uzņēmuma īpašumā esošo meža zemju apjoms gada laikā pieaudzis par 314 ha. Meža īpašumu iegādi uzņēmums plānojis veikt arī turpmāk, ieguldot resursus to apsaimniekošanā. Iecerēts attīstīt SIA “Latvijas Finieris Mežs” infrastruktūru un palielināt esošo īpašumu vērtību.

Lielāko mežu īpašnieku TOP 20 sarakstā esošais lielākais pelnītājs visus gadus bijis AS “Latvijas valsts meži”, kuram piekrītošā meža platība šī gada augusta beigās veidoja 11,10 tūkst. ha. Kopumā AS “Latvijas valsts meži” pārvalda un apsaimnieko 1,62 milj. ha Latvijas Republikas zemes. Pērn uzņēmums apgrozīja 349,69 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 62,29 milj. EUR lielu peļņu. Lielāko daļu no uzņēmuma ieņēmumiem, t.i., vairāk nekā 320 milj. EUR veidoja ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū arvien vairāk aug interese par meža apsaimniekošanu kā ilgtermiņa pakalpojumu, pauda SIA "Pata" grupas Mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Gatis Megnis.

Viņš skaidroja, ka pēdējos gados koksne kā izejmateriāls ir kļuvis ļoti pieprasīts visā pasaulē - koksni arvien biežāk izmanto, lai, piemēram, būvniecībā aizstātu tādus materiālus kā tērauds, alumīnija, betons vai plastmasa, ieviešot dabai daudz draudzīgākus risinājumus, kas patērē mazāk enerģijas. Vienlaikus domāšanas maiņa un pāreja uz "zaļo būvniecību" ir radījusi pietiekami nozīmīgu pieprasījumu pēc kokmateriāliem arī Latvijā.

"Augstam pieprasījumam nāk līdzi arī sīva konkurence," sacīja Megnis, uzsverot, ka kopumā konkurence jāvērtē pozitīvi, jo konkurence ne vien uzlabo kopējo pakalpojumu kvalitāti, bet arī veicina nozares attīstību. Cita starpā uzņēmumi ir motivēti strādāt efektīvāk, produktīvāk un veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izstrādātu kopīgu pozīciju un aizstāvētu savas intereses visos politiskajos līmeņos saistībā ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanas iespējamajām negatīvajām sekām, zemes izmantotāji — lauksaimnieki, mežsaimnieki, kūdras ieguvēji — veidos kopīgu padomi un visus problēmjautājumus turpmāk skatīs Ministru prezidenta vadītā starpinstitūciju darba grupā.

Tās darbā plānots iesaistīt arī Latvijas zinātniekus, lai kopīgi rastu vislabākos un Latvijas tautsaimniecībai vismazāk sāpīgos veidus, kā samazināt CO2 izmešus un kā palielināt CO2 piesaisti.

Šāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes un SIA “Laflora” kopīgi rīkotajā seminārā-diskusijā “Latvijas tautsaimniecības nozares Eiropas zaļā kursa krustugunīs. Vai Latvijā vēl būs lauksaimniecība, mežsaimniecība un kūdras ražošana?” tapušais risinājums turpmākajai darbībai.

Tā kā ES zaļais kurss neietekmēs tikai un vienīgi Latvijas zemes izmantotājus, noteikti nepieciešams intensificēt sadarbību ar citu ES dalībvalstu zemes apsaimniekotājiem, jo īpaši ar attiecīgo nozaru Eiropas līmeņa asociācijām. Svarīgi, lai nozaru pārstāvji ne tikai tiktu uzklausīti, bet sarunas un sadarbība rezultētos konkrētā rīcībā Eiropas Savienības struktūrās. Latvijā platforma visu ieinteresēto pušu sarunai varētu būt Ministru prezidenta vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome vai speciāli “Fit for 55” radīta padome, kurā bez zemes lietotājiem un viņu produkciju izmantojošajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tiktu iekļauts arī finanšu sektors un Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju augstākā politiskā un praktiskā vadība un, protams, zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti", 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru