Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Latvijā nekreditējat, tikai ārzemēs?

Iveta Brūvele: Tieši tā. Šobrīd kreditējam Polijā, Rumānijā un Spānijā. Latvijā ir mūsu galvenais birojs un biznesa smadzenes, ko veido pamatā vietējie talanti. Tomēr mūsu ambīcijas un biznesa potenciāls slēpjas ārpus Latvijas.

Krišjānis Znotiņš: Izmantojot digitālo tehnoloģiju iespējas, ģeogrāfija vairs neierobežo! Savā ziņā mums pat ir paveicies, ka dzīvojam valstī, kur ir liels intelektuālais kapitāls, bet kur par ierobežotu patērētāju skaitu konkurē daudzi uzņēmumi. Tas mums liek domāt globāli. Varētu teikt, ka šis ir visas Latvijas fintech nozares stāsts – mums nav Vācijas izmēra ekonomikas, tādēļ veiksmīgam biznesam ir jāmeklē iespējas arī citur.

Mākslīgais intelekts arī tiek izmantots?

Iveta Brūvele: Mašīnmācīšanos jeb mākslīgo intelektu klientu maksātspējas novērtēšanā izmantojam jau vairāk nekā piecus gadus. Tāpat esam ieviesuši virkni citu automatizētu procesu, kuros ir mākslīgā intelekta elementi. Mākslīgais intelekts un uzņēmumu māka to izmantot, pilnveidojot visu kreditēšanas ciklu, sākot no pieteikuma saņemšanas, turpinot ar tā izvērtēšanu un pēcāk ar kredīta apkalpošanu, noteiks, kuri finanšu tehnoloģiju uzņēmumi būs veiksmīgi vidējā un ilgtermiņā. Šobrīd Wandoo šīs vēl jaunās tehnoloģijas sniegtās iespējas izmanto priekšzīmīgi, un tas ir ļāvis apsteigt dažus krietni lielākus un bagātākus konkurentus.

Kāds ir jūsu kreditēšanas modelis – mazi kredīti, vidēji, patēriņa, kādus mērķus finansējat?

Iveta Brūvele: Tie ir patēriņa kredīti, salīdzinoši nelielas summas. Vidējais kredīta apmērs ir 300 eiro. Visbiežāk šādi aizdevumi ir saistīti ar kādu vajadzību, ko būtu iespējams nosegt no algas, bet līdz tās saņemšanai vēl kāds brīdis jāpagaida, kamēr vajadzība jārisina uzreiz, piemēram, steidzams automašīnas remonts. Katrā tirgū gan ir savas nianses.

Krišjānis Znotiņš: Kreditēšanas produkts nav pats svarīgākais. Mūsu gadījumā galvenais ir tas, ko klients pieprasa. Strādājam trīs dažādos tirgos Eiropā un redzam, ka iznākumā klients vēlas ātru un ērtu risinājumu, tomēr veids, kā tas tiek nodrošināts dažādās valstīs, atšķiras. Polijā un Spānijā klienti ir pieraduši strādāt ar īstermiņa aizdevumiem. Proti, klients saņem aizdevumu uz fiksētu termiņu, atrisina vajadzību un atdod naudu. Rumānijā mēs piedāvājam kredītlīnijas tipa produktu, kas nozīmē, ka klienta rīcībā nauda ir ilgāku laiku. Pēc būtības nav lielas atšķirības no banku kredītkartēm. Īsāk sakot, mēs piedāvājam kreditēšanu, bet katrā valstī forma ir atkarīga no tā, kā klients to vēlas redzēt un kāds ir viņa faktiskās vajadzības raksturs.

Kādu finansējumu izmantojat paši?

Iveta Brūvele: Līdz šim primāri no pūļa platformām un privātiem investoriem. Tieši otrajam kanālam ir lielākais pienesums mūsu gadījumā. Šogad plānojam piesaistīt kapitālu vēl no kādas starptautiskas bankas. Plānojam arī obligāciju emisiju – visticamāk, ka pagūsim sagatavoties līdz 2025. gadam. Šogad un nākamajos gados lielu uzmanību pievērsīsim tieši kapitāla piesaistes kanālu diversifikācijai, lai mums būtu pieejami līdzekļi ar dažādiem atmaksas termiņiem un ar dažādām aizņēmumu procentu likmēm.

Ja reiz plānojat obligāciju emisiju, tad kādi ir pašreizējie finanšu rezultāti un galvenie sasniegumi?

Iveta Brūvele: Neraugoties uz to, ka pēdējos piecus gadus pasaule piedzīvo dažādus globālus izaicinājumus, sākot ar pandēmiju, turpinot ar inflāciju un beidzot ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, esam spējuši noturēt veselīgu izaugsmes trajektoriju. Aizvadīto gadu noslēdzām ar 20,5 milj. eiro lielu apgrozījumu un neto portfeļa pieaugumu 60% apmērā. Tāpat 2023. gadā strādājām ar 400 tūkst. eiro peļņu un 20,5 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr kompānijas EBITDA sasniedza 3,8 milj. eiro, kas ir par teju 3,2 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā. Šogad plānojam apgrozījumu kāpināt līdz 35 milj. eiro un dubultot kompānijas EBITDA rādītāju. Augam strauji, plānojam investēt turpmākajā attīstībā un uzturēt augstu biznesa rentabilitāti.

Svarīgākie projekti, kurus uzņēmums realizējis?

Iveta Brūvele: Pagājušā gada lielākais notikums bija biznesa uzsākšana Rumānijā. Kaut esam nostrādājuši šajā tirgū tikai gadu, jau tagad redzam, ka, par spīti stingrajai regulācijai, tajā ir milzīgs potenciāls, un šī tirgus nozīme mūsu portfelī turpmākajos gados būtiski augs. Tāpat pērn iegādājāmies uzņēmumu Data Invision, kas būtiski papildināja mūsu tehnoloģisko pusi.

Kāds var Latviju pārspēt regulācijās?

Iveta Brūvele: Pilnīgi noteikti! Ja runājam tieši par kreditēšanu, tad Rumānijā prasību un atskaišu mehānismu ir vairāk un šī joma ir stingrāk regulēta nekā Latvijā. Mēs personīgi nebaidāmies apgūt tos tirgus, kuros jau eksistē iepriekš pieņemts regulējums, bet tam ir jābūt skaidram, sabalansētam un ar saprātīgām prasībām.

Tad Rumānija būs šī gada apjomu audzēšanas pamatā?

Krišjānis Znotiņš: Ja runājam par apjomiem, tad mums jau ir konkrēti skaitļi. Ja salīdzinām pērnā gada 1. ceturksnī izsniegto kredītu apmēru ar šī gada pirmajiem trīs mēnešiem, tad šogad trīs reizes pārsniedzam pērnā gada attiecīgā perioda rezultātus. Tas ir grupas kopējais rezultāts, kas norāda uz to, ka augam visos tirgos, tostarp Rumānijā. Rumānija patiesībā tā īsti ieskrieties sāk tieši šobrīd, gada otrajā ceturksnī.

Atgriezīšos nedaudz vēsturē, pie pieredzes. Kāda ir pandēmijas laika pieredze kreditēšanā?

Krišjānis Znotiņš: Šajā stāstā ir divas puses. Pirmā ir kapitāla piesaiste un investori. Jāteic, ka šajā laikā investori kļuva krietni piesardzīgāki. Uz pāris mēnešiem tas būtiski samazināja kapitāla piesaistes iespējas, bet, redzot, ka pasaule tomēr nav sabrukusi, interese atjaunojās. Pēc laika sāka parādīties arī jauni investori, kas iepriekš nebija mūsu biznesa segmentā ieguldījuši. Proti, daļai sabiedrības uzkrājās papildu līdzekļi, ko ieguldīt, jo būtiski samazinājās ekonomiskā aktivitāte. Pandēmijai mazinoties un pieaugot inflācijai, radās papildu vilkme pēc lielāka ienesīguma.

Klientu puse? Kā uzvedas kredītņēmēji?

Krišjānis Znotiņš: Pieprasījums pēc kredītiem pat pieauga. Jāteic, mēs rīkojāmies atbildīgi un sākām stingrāk izvērtēt klientus un viņu riska profilus. Saprotams, ka vajadzības šādā laikā var augt, bet tām jābūt sabalansētām ar iespējām izpildīt uzņemtās saistības. Turklāt katrā valstī šos globālos satricinājumus ekonomikas izjūt atšķirīgi. Vienā ietekme ir lielāka, citā savukārt mazāka. Tieši tādēļ arī ir vērts domāt par diversificētu ģeogrāfisko tvērumu.

Vai tas nozīmē, ka patēriņa kredītu nemaz visiem pēc kārtas nedodat?

Krišjānis Znotiņš: Tas patiesībā ir viens no mītiem par nozari. Proti, ka patēriņa kredītus dod visiem, kas prasa! Tā gluži nav. Mums ir ar mākslīgo intelektu papildināts riska izvērtēšanas algoritms, kur par katru klientu tiek mirklī ievākts liels daudzums datu. Klienta profils tiek izveidots dažu sekunžu laikā, un rezultātā aizdevumu saņem 10% līdz 15% cilvēku, kas aizpildījuši pieteikumu. Īpatsvars ir neliels. Tas parāda šīs nozares briedumu, spēju pamatot savus lēmumus un to, ka kreditēšana mūsdienās ir datos balstīta joma.

Kā situācija mainās vai nemainās, iestājoties reālas inflācijas apstākļiem pēc 2022. gada februāra?

Iveta Brūvele: Jums ir taisnība, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā un patēriņa cenu pieaugumam, situācija tirgū eskalējās, bet mums tas nozīmēja to pašu ko pandēmijas laikā, tikai par kārtu vairāk. Parādījās aizvien vairāk investoru, kuri meklēja iespēju ieguldīt naudu tā, lai to nezaudētu. Arī kredītu pieprasījums turpināja augt. Tas savukārt nozīmēja to, ka klientu atlases kritēriji bija jāpadara striktāki. Mūsu darbs bija kritiski reaģēt uz ekonomiskās situācijas eskalāciju un nedot kredītus visiem, kas tos prasa. Tieši šajā mirklī inflācijas slogs daudziem kļuva nepanesams, un šos apstākļus esam iemācījušies izvērtēt ļoti labi.

Krišjānis Znotiņš: Klientu izvērtēšana ir nepārtraukts process attīstībā. Esmu sācis savu karjeru tradicionālo komercbanku segmentā un labi atceros, ka risku izvērtēšanas algoritmi tika apstiprināti un ieviesti ilgākam laika posmam, kas var novest pie novēlotas reakcijas. Mūsu gadījumā datus apstrādā mākslīgais intelekts, un īsā laika periodā par klientu ir radīts priekšstats, kas dod iespēju izdarīt secinājumu. Riska noteikšanas algoritms pilnveidojas laikā, tam nav noteikta dzīves cikla – 3, 6 vai 12 mēneši. Tas mums palīdz pieņemt pareizus, informētus un datos balstītus lēmumus un mazina ārējo risku ietekmi uz portfeļa kvalitāti arī sarežģītākos laikos.

Kāds ir pamats pašreizējo tirgu izvēlei – Polija, Spānija, Rumānija?

Iveta Brūvele: Tirgus izvēlei būtiska ir datu pieejamība. Ja datu nav, mēs klientu nevaram izvērtēt kvalitatīvi. Līdz ar to, pētot jaunus tirgus, mēs izvērtējam datu pieejamību valstī. Tad seko likumiskais ietvars. Mūsu biznesam ir nozīmīgi, lai regulācija nebūtu pārlieku smagnēja. Tirgus izvēlē būtiski arī tas, ko klientiem vajag un vai mēs varam šo vajadzību apmierināt. Mums ir svarīgi, lai spējam darīt visu ātri, digitāli un atbilstoši pieprasījumam. Rumānija, Spānija, Polija – tie ir regulēti, saprotami un konservatīvi tirgi, bet arī tādi, kuros pazīst finanšu produktus, kuros ir labi digitalizācijas rādītāji un kur ir kvalitatīvi klientu dati.

Domājat arī par jauniem tirgiem? Arī ārpus Eiropas?

Iveta Brūvele: Jā! Esam jau tos izvēlējušies. Pavisam trīs jauni tirgi. Viens no tiem būs Centrāleiropā. Pēc rakstura tas ir samērā līdzīgs tirgus Polijai. Pārējie divi tirgi būs Dienvidamerikas rietumu reģionā un Āfrikas rietumkrastā. Abi ir nozīmīgas un lielas ekonomikas savos kontinentos.

Eksotiskas zemes, kā ar riskiem?

Iveta Brūvele: Pēdējie divi mūsu izpratnē ir krietni riskantāki tirgi. Datu pieejamība ir vājāka nekā Eiropā, arī klienti būs vairāk jāizglīto par produkta īpašībām. Tomēr noteicošs ir tirgus izmērs. Piemēram, noskatītajā Āfrikas tirgū vien ir vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju ar vidējo vecumu zem 20 gadiem. Tie ir citi mērogi un cits stāsts par biznesu. Iespējams, ka šis ir viens no galamērķiem, kur vēlētos nonākt. Kreditēšana ir labs starts, bet vēlamies mūsu zināšanām un pieredzei atrast vēl citu pielietojumu. Mēs saredzam iespējas valstīs, kur finanšu pakalpojumi noteiktai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pieejami. Te ir runa par attīstību visos fintech sektoros, ne tikai kreditēšanā.

Krišjānis Znotiņš: Eiropa ir pamats, stabilitāte. Bet lielā izaugsme ir citos ģeogrāfiskajos plašumos. Abus virzienus apvienojot, veidojas veselīga risku diversifikācija.

Komanda ir gatava šim jaunajam izaicinājumam?

Iveta Brūvele: Mums visiem ir liels entuziasms šobrīd, un esam ar sparu ķērušies klāt jaunajam uzdevumam. Viena lieta ir kreditēšana un spēja strādāt starptautiski. Esam to apguvuši. Jaunie tirgi dos iespēju parādīt mūsu zināšanas un potenciālu. Šīs jaunās iespējas ir atklājušas netveramu degsmi darboties. Ir skaidrs, ka komanda vēlas darīt! Ir liels entuziasms par produktu, kuru vēlamies piedāvāt. Mēs gribam piedāvāt lietas, kas cilvēkiem tiešām ir vajadzīgas, un tajā redzam plašas iespējas attīstībai.

ECB likmes, Krievijas – Ukrainas krīze. Kādas ir tuvākā laika prognozes, un kā tas ietekmēs jūsu nozari?

Iveta Brūvele: Mums ir viena galvenā priekšrocība, ja runājam par apdraudējumiem, ko rada karš Ukrainā, – mums nav īpašumu un fiziskas klātbūtnes valstīs. Esam, protams, domājuši daudz par scenārijiem, ko darīt, ja kaut kas notiek. Tas ir svarīgi ne tikai mums, bet arī mūsu investoriem. Ir daudz grūtāk pārliecināt vācu investoru šodien ieguldīt biznesā no Latvijas, ja blakus notiek karš. Attieksme ir citāda nekā pret uzņēmumiem no Šveices. Bet pie mums nāk investori, kuri meklē augstāku ienesīgumu. To arī piedāvājam. Krievijas tuvums neapšaubāmi ietekmē biznesu. Tajā pašā laikā ir pozitīvās vēstis – mēs rūpīgi domājam par biznesa nepārtrauktību, proti, augstāka datu drošība, vēl mazāk fiziskas klātbūtnes. Pēc būtības šobrīd nav svarīgi, kur mēs atrodamies fiziski – mūsu sistēmas un dati ir digitāli un drošībā.

Krišjānis Znotiņš: Ja runājam par ECB likmēm, tad jāsaka, ka šis ir interesants laiks. Potenciāli, ja likmes kaut nedaudz tiks samazinātas, samazināsies arī naudas cena tirgū. Tas vien nozīmē to, ka investori šajā pārejas periodā mēģinās fiksēt savu ieguldījumu ienesību nākotnē par šo augsto cenu. Principā ir sagaidāms laiks, kad uzņēmumi jau gribēs lētāku naudu, bet investori vēl tādu nevēlēsies piedāvāt. Pieņemu, ka tieši mūsu obligāciju emisija varētu sakrist ar šo periodu un būt ļoti interesants piedāvājums investoriem 2025. gadā. Jau šobrīd redzam šo interesi, piesaistot investorus privātā kārtā. Patlaban esam ceļā, lai uzsāktu papildu finansējuma piesaisti caur pūļa finansējuma platformu. Mums notiek sarunas ar vienu lielu banku, kas nav no Baltijas reģiona. Proti, mēs visos veidos gatavojamies ECB iespējamiem lēmumiem par procentu likmēm un noteikti būsim gatavi brīdim, kad svārstības sāksies. Jo plašāk būs diversificēta finansējuma piesaiste, jo gatavāki būsim. Turklāt pastāv iespēja, ka patērētāju gaidas pēc likmju mazināšanas nepiepildās. Vēl aizvien ir iespējamas svārstības abos virzienos, lai gan liela daļa ekonomistu deklarē, ka gaida likmju samazināšanu.

Vai var teikt, ka Wandoo Finance ir unikāls piedāvājums, vai ar kaut ko atšķiraties no citiem? Kas ir jūsu trumpis tirgū?

Iveta Brūvele: Ja ārēji, tad piedāvājam tādu pašu produktu kā daudzi citi pakalpojuma sniedzēji. Mūsu unikalitāte patērētājam tieši nav redzama, tā ir iekšienē. Pirmkārt, tā ir komanda un cilvēki, un vairums mūsu darbinieku, kas šeit strādā no pirmās dienas, tā arī nav mainījuši darba vietu. Cilvēki ir mūsu unikālā vērtība. Otrkārt, tā ir plašā kolektīvā pieredze no dažādām finanšu sektora jomām. Saliekot to visu kopā, mēs varam veidot jaunu piedāvājumu un domāt par plašāku finanšu pakalpojumu klāstu. Unikālā vērtība ir radītā vide uzņēmumā, kas cilvēkus šeit notur. Esmu strādājusi arī citos fintech uzņēmumos, un iemesls, kādēļ gribēju veidot kaut ko savu, daļēji slēpās apstāklī, ka vēlos darīt kaut ko citādi tieši uzņēmuma vides veidošanā. Otra būtiskā atšķirība slēpjas tehnoloģijās, kuras lietojam un kas galvenokārt saistītas ar riska novērtēšanu. Mākslīgo intelektu sākām izmantot krietni ātrāk nekā citi, un tas mums dod pamatīgas priekšrocības tirgū. Klienta kvalitatīva izvērtēšana dažās sekundēs ir priekšrocība, un es pieņemu, ka ar to esam unikāli. Tas dod mums pārliecību, ka spēsim veiksmīgi darboties arī jaunajos tirgos.

Krišjānis Znotiņš: Šobrīd datu apstrādi un analīzi sākam izmantot arī klientu piesaistē, ne tikai risku analīzē. Proti, dati var kalpot par pamatu laba piedāvājuma veidošanai, kas atbilst klienta vajadzībām. Par datiem runājot, gribas līdzību stāstīt. Redziet, var diviem pavāriem iedot vienas un tās pašas sastāvdaļas, taču iznākumā saņemt divus dažādus ēdienus. Vēl katram pavāram ir kāda slepenā garšviela, par kuru viņš nevienam nestāsta. Ar datiem ir līdzīgi. Tos izmanto daudzi, bet kā izmanto, tas jau ir pieredzes jautājums. Wandoo apvieno cilvēkus no dažādiem fintech uzņēmumiem, un mēs datus aplūkojam pa savam, savā mērcē. Iznākumā mēs darbojamies nevis no produkta pozīcijas, bet no tā, ko vēlas klients, kā viņš grib saņemt šo kredītu, un to nosaka datu analīze.

Par plānoto obligāciju emisiju nākošgad – kādā procesa fāzē esat?

Krišjānis Znotiņš: Virzāmies soli pa solim. Esam sasnieguši pietiekamu korporatīvo briedumu, lai izmēģinātu kapitāla tirgus iespējas. Spējam to pamatot ne tikai ar izaugsmes rādītājiem, bet arī ar sasniegto biznesa pārvaldības jomā. Mums ir astoņu gadu pieredze, ar mums sadarbojas privātie investori, fondi, bankas u.c. kapitāla tirgus dalībnieki. Esam rentabls un diversificēts bizness. Esam gatavi, bet vēl ir vairāki mājasdarbi, kas līdz potenciālajai obligāciju emisijai jāpaveic. Kopumā man ir prieks par Baltijas kapitāla tirgu, jo tas kļūst aizvien dzirdamāks, redzamāks un uzņēmumiem interesantāks.

Kā radās nosaukums Wandoo? Tam ir kāda nozīme?

Iveta Brūvele: Nosaukums pamatā ir atvasināts no frāzes “Want to do”, kas tiešā tulkojumā no angļu valodas nozīmē “vēlos darīt”. Taču kādēļ tieši Wandoo? Tādēļ, ka vēlējāmies savam biznesam skanīgu un autentisku nosaukumu, kas neeksistē nevienā mums zināmā valodā un kas attiecīgi nozīmētu, ka nekur pasaulē neatradīsies vēl kāds uzņēmums ar šādu nosaukumu. Savukārt nosaukumā ieslēptais kods jeb šī vēlme darīt, manuprāt, teicami atspoguļo kā uzņēmuma darba kultūru, tā arī ambīcijas.

Visi jūsu galvenie tirgi ir ārpus Latvijas, ko Latvija iegūst no šāda biznesa?

Krišjānis Znotiņš: Tā ir, mēs naudu pelnām starptautiskajos tirgos. Ko no tā iegūst Latvija? Pirmkārt, esam uzņēmums, kas eksportē finanšu pakalpojumus un atbilstošā apmērā nodokļus maksā šeit. Tas nozīmē, ka citās valstīs nopelnītā nauda atnāk līdz Latvijas budžetam. Otrkārt, attīstot biznesu, mēs piesaistām ārvalstu investīcijas, kas tiešā un netiešā veidā ieplūst mūsu valsts ekonomikā caur biznesa izaugsmi, inovatīvu tehnoloģiju attīstīšanu, cilvēkresursiem u.tml. Tāpat visi mūsu augsti kvalificētie darbinieki strādā Rīgā, proti, mēs vietējiem talantiem piedāvājam starptautisku pieredzi un labi atalgotu darbu, savukārt pozīcijās, kuras vietējais darba tirgus nespēj aizpildīt, piesaistām ārvalstu speciālistus. Tas nebūt nav slikti, apzinoties to, ka daudzās jomās Latvijā pietrūkst darba roku. Turklāt finanšu nozarē ir teju neizsmeļamas izaugsmes iespējas pretēji, piemēram, tradicionālajām nozarēm, kas nereti ir cieši saistītas ar konkrētu dabas resursu vai izejvielu pieejamību un pietiekamību. Tas nozīmē, ka arī valsts kopējais fintech eksporta potenciāls ir augsts un mēs esam viens no vietējiem uzņēmumiem, kas to gana sekmīgi apgūst.