Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Mājokļa uzkopšana ir visai intīms pakalpojums, tāpēc svarīgi iemantot klientu uzticību.

SIA "Zelta birste" īpašniece Eva Beriņa teic, ka klienti ne vienmēr vēlas, lai viņu māju uzkopj kaimiņiene, tāpēc ir gatavi maksāt par to, lai cilvēks mērotu 50km līdz darba veikšanas vietai. "Mēs ļoti nopietni uztveram konfidencialitāti. Šis ir tik intīms pakalpojums! Cilvēks ieiet tavā guļamistabā - kur vēl intīmāk? Tāpēc klientiem ir jāspēj mums uzticēties. Mani darbinieki ir mans zelts," viņa uzsver.

E. Beriņa novērojusi, ka cilvēki izvērtē, par ko viņi maksā un novērtē nopirkto laiku, ko var veltīt ģimenei. Viņa uzskata, ka visaugstākā godalga ir tā, ka ir ģimenes, kur kopš uzkopšanas pakalpojuma izmantošanas vīrs ar sievu vairs nestrīdas. "Ja spēju sasniegt šādu rezultātu, tad es un manas meitenes ir īstajā vietā," tā viņa.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Darbu AS “CleanR Grupa” telpu uzkopšanas uzņēmuma “Vizii” valdes priekšsēdētāja amatā uzsācis ilggadējs nozares pārstāvis Andrejs Šilinskis.

Šilinskis telpu uzkopšanas un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, kopš 2002. gada strādājot uzņēmumā “Impel Serviks” un 2018. gadā ieņemot tā valdes priekšsēdētāja amatu. Līdztekus Šilinskim “Vizii” valdē strādā arī tās līdzšinējais pārstāvis Juris Zālītis.

Šilinskis ir arī Latvijas Regbija federācijas valdes loceklis. Viņš absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un ieguvis bakalaura grādu Uzņēmējdarbības vadībā biznesa augstskolā RISEBA.

“CleanR Grupa” pērn veikusi strukturālas pārmaiņas, vairākas biznesa funkcijas nodalot jaunos Grupas meitas uzņēmumos, stiprinot korporatīvās pārvaldības modeli, ieviešot ilgstpējīgus risinājumus ikdienas pārvaldībā, investējot infrastruktūras modernizācijā un pakalpojumu automatizācijā, u.c.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Ņujorkā sestdien izcēlās ugunsgrēks Trampa tornī, kurā gājis bojā viens un cietuši četri cilvēki, paziņoja policija un ugunsdzēsēji.

Bojāgājušais ir 67 gadus vecs vīrietis, kurš tika atrasts ugunsgrēka vietā - dzīvoklī ēkas 50.stāvā.

Četri cietušie ir ugunsdzēsēji.

Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās vairāk nekā 100 ugunsdzēsēji, un ugunsgrēka dēļ tika slēgtas vairākas Manhetenas ielas.

No 58 stāvus augstā debesskrāpja 50.stāva nāca dūmi un liesmas.

Tramps tviterī pavēstīja, ka ugunsgrēks nodzēsts līdz pulksten 18.30 ( svētdien plkst. 1.30 pēc Latvijas laika).

Par ugunsgrēks cēloņiem netiek ziņots.

8.janvārī uz Trampa torņa jumta izcēlās neliels ugunsgrēks, kurā cieta trīs cilvēki.

202 metrus augstajā tornī atrodas Trampa privātais dzīvoklis, viņa kompāniju grupas «The Trump Organization» galvenais birojs, citi biroji un dzīvokļi, kā arī restorāni.

Tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošā uzņēmuma SIA «MD Galerija Azur» īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums «KS Holding» tirdzniecības centra «Galerija Azur» rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja tirdzniecības centra «Galerija Azur» direktore Ilze Brazeviča.

Pēc «Galerija Azur» direktores teiktā, 2016.gada oktobrī Lietuvas uzņēmums «KS Holding» iegādājās tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošo uzņēmumu «MD Galerija Azur» ar mērķi veikt vērienīgu tirdzniecības centra rekonstrukciju.

Viņa atgādināja, ka pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas ir plānots atvērt ceturto «K Senukai» veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā «K Senukai» koncepta veikals Baltijas valstīs. Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas ir plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals «Rimi», kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Uzņēmējdarbības attīstībai Luminor banka piešķīrusi vairāk nekā pusmiljonu eiro SIA BCS, vienam no lielākajiem uzņēmumiem profesionālās uzkopšanas jomā. Uzņēmumam atvērta jauna kredītlīnija 350 000 eiro apmērā un izsniegts līzings par 200 000 eiro.

Aizdevums piešķirts ar Altum garantijas nodrošinājumu.

SIA BCS kredītlīniju izmantos tehnikas apkopei, kā arī ikdienas izdevumu segšanai, savukārt līzings paredzēts dažādas tehnikas iegādei, kas nepieciešama saimnieciskajai darbībai, tostarp teritorijas uzkopšanas tehnikai, mazgāšanas mašīnām u.c.

Uzņēmums nodarbojas ar lielveikalu, biroju ēku un citu telpu uzkopšanu, kā arī sniedz ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus un veic cita veida uzkopšanas darbus. SIA BCS lielākie sadarbības partneri ir Maxima, Rimi, IKEA, Drogas, Kronospan, Realto, Euro Aptieka, Vairāk saules u.c., t.sk. valsts un pašvaldību objekti, piemēram, Valsts Ieņēmumu dienests, RTU, Latvijas nacionālais vestūres muzejs, Daugavpils Olimpiskais centrs, Liepājas koncertzāle Lielais dzintars u.c.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Šorīt Vecrīgā izcēlies ugunsgrēks Latvijas okupācijas muzeja ēkā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Īsi pirms plkst.10 tika saņemta informācija, ka no kādas trīsstāvu mājas Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā, nāk dūmi.

Notikuma vietā patlaban strādā 20 ugunsdzēsēji. Pēc Palkavnieces stāstītā, ēkā notiek gruzdēšana starpsienu siltinājumā.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāve Inta Plūmiņa sacīja, ka ēkā pamanīts sadūmojums, kas nācis no siltinājuma materiāla, taču degšana ar atklātu liesmu nenotiek. «Patlaban notikuma vietā strādā gan ugunsdzēsēji, gan būvnieka «Skonto būve» darbinieki. Uz ēku devušies arī VNĪ pārstāvji,» sacīja Plūmiņa.

Uz Latvijas Okupācijas muzeja ēkas jumta strādā četri ugunsdzēsēji, bet pie nama redzamas kopumā četras ugunsdzēsēju mašīnas un viena mediķu brigāde. No ārpuses nav redzami dūmi vai uguns.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Dubaijā naktī uz piektdienu izcēlās ugunsgrēks vienā no pasaules augstākajām dzīvokļu torņēkām, taču pēc vairākām stundām tas tika nodzēsts, paziņoja Dubaijas oficiālais mediju birojs.

Ugunsgrēkā neviens nav cietis.

Ugunsgrēks izcēlās 79 stāvu debesskrāpja Torch Tower devītajā stāvā, telekanālam Gulf News paziņoja Dubaijas policijas preses sekretāre.

Liesmas bija pārņēmušas vairāk nekā 40 stāvus vienā ēkas pusē, vēstīja ziņu aģentūras AP žurnālists.

Varas iestādes veiksmīgi evakuējušas cilvēkus no šīs ēkas, tviterī paziņoja Dubaijas mediju birojs.

Pēc vairākām stundām liesmas izdevās nodzēst.

Dubaijas policija norobežoja rajonu ap ēku, lai pasargātu cilvēkus no uguns un krītošām atlūzām.

352 metrus augstajā ēkā liels ugunsgrēks bija izcēlies arī 2015.gada sākumā.

Tūristu iecienītā Londonas tirgū izcēlies liels ugunsgrēks, kura likvidēšanai pirmdienas rītā nosūtītas desmit ugunsdzēsēju automašīnas un 70 ugunsdzēsēji, pavēstīja Londonas Ugunsdzēsības dienests.

Ugunsgrēks izcēlies Kamdenas tirgū, un liesmas pārņēmušas trīs tirgus ēkas stāvus un arī jumtu, ziņoja ugunsdzēsēji.

«Uguns izplatījās ļoti ātri,» pastāstīja aculiecinieks Džons Ribss, paužot bažas par iespējamu ēkas eksploziju.

Tomēr pēc vairākām stundām ugunsdzēsējiem izdevās apturēt liesmu izplatīšanos, lai gan ugunsgrēks pilnībā vēl nav nodzēsts.

Nav zināms, vai ugunsgrēkā kāds ir cietis, informēja Londonas policija.

Papildināts viss teksts

Fotoattēlu galeriju skatīt augstāk!

Stingrie sociālās drošības pasākumi Covid-19 epidēmijas ierobežošanai ir "uzlikuši uz pauzes" teju visu pakalpojumu biznesu. Taču vienas nozares, piemēram, viesmīlības sabrukums nozīmē lielas problēmas daudzās saistītajās nozarēs. Tādēļ mēs esam stingri pārliecināti, ka valsts atbalstu nedrīkst dalīt tikai tieši skartajām nozarēm. Tas ir jāpiešķir pēc pavisam citiem kritērijiem.

Lietuva un arī Igaunija šo vienkāršo lietu ir sapratušas. Latvija – nē. Latvijā ir 40 "pareizās" nozares transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras jomās, kurās strādājošie 73 000 cilvēku var saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdzšinējās algas (bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī). Gadījumos, ja ieņēmumi ir samazinājušies par 50%. Un ir visas pārējās nozares, kurām šis atbalsts nepienākas, kaut arī pastāv liels skaits uzņēmumu, kuri tiešā veidā ar savu darbību ir saistīti un savā darbībā atkarīgi no šīm krīzes skartajām nozarēm.

Pavisam konkrēts piemērs. "Civinity" grupas uzņēmums "ALG Cleaning" nodrošina tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumus septiņās lielākajās viesnīcās Rīgā. Uzņēmums ir 100% atkarīgs no situācijas viesmīlības nozarē. Tā kā viesnīcu darbs ir apstājies, "stāv" arī uzkopšanas bizness. No gandrīz 70 strādājošajiem "ALG Cleaning" patlaban darbu var nodrošināt tikai astoņiem. Ar tik lielu skaitu pietiek, lai augstāk minētajās viesnīcās izpildītu minimālās uzkopšanas prasības. Taču mums nav nesāpīgu risinājumu pārējo nodarbināšanai un nav arī līdzekļu, ar kuriem apmaksāt dīkstāvi.

Aizvadītais pusotrs gads darba tirgū ir bijis dažādiem izaicinājumiem un dīvainībām pārpilns. No vienas puses – darba devēju konkurence par laba līmeņa speciālistiem ir vēl lielāka nekā "pirmskovida" laikos. No otras – personāla speciālisti savā darbā bieži saskaras ar izmisumu, kad krīzes laikā bez darba palikušie piesakās uz teju jebkuru, arī pavisam nepiemērotu vakanci.

Un kā trekns, pilnīgi nevajadzīgs punkts šai neskaidrajai situācijai ir prasība par jebkuru darbinieku, neatkarīgi no slodzes, maksāt minimālās VSAOI 170 eiro apmērā.

Prasība, kas stājas spēkā no 1.jūlija, būtiski ietekmēs apsaimniekošanas un uzkopšanas nozari, kurās darbojas arī "Civinity" grupas uzņēmumi. Iemesls ir itin vienkāršs. Mums ir ļoti daudz nepilnu slodžu darbinieki – sētnieki, apkopējas, tehniskie speciālisti objektos. Tās ir iecienījuši cilvēki, kas vēlas strādāt vien dažas stundas dienā. Iemesli katram savi – mācības, kopjams tuvinieks, mazs bērniņš, viegli savienot ar kādu hobiju vai citu darbu, veselības stāvoklis vai vienkārši ir brīvs laiks.

Ir pagājuši vien daži mēneši kopš spēkā stājusies norma par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu un jau tagad ir redzams, ka it kā labi domātā ideja nav realizēta labākajā iespējamajā veidā. Iespējamās sekas ir sniegto pakalpojumu kvalitātes kritums un “ēnu” daļas palielināšanās.

Jāatzīst, ka pēdējie divi gadi uzkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nav bijuši viegli – ik pa laikam ieviesto ierobežojumu dēļ pieprasījums ir kļuvis daudz nestabilāks, tādēļ cīņa par līgumiem ir kļuvusi daudz sīvāka. Piemēram, pretendentu skaits izsludinātajos publiskā sektora iepirkumos, salīdzinot ar pirmspandēmijas laikiem, ir pieaudzis divas vai pat trīs reizes, reizēm sasniedzot pat 15 pieteikumus vienā konkursā.

Pirmajā mirklī varētu šķist, ka nekas slikts tas nav – lielai konkurencei teorētiski vajadzētu piespiest uzņēmumus ieviest efektīvākus risinājumus, lai varētu piedāvāt to pašu cenu. Taču realitāte ir cita.

Pirmkārt, ieviesto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ (papildu dezinfekcijas līdzekļu izmantošana, biežāka uzkopšana, u.t.t.) ir pieaugušas izmaksas, un līgumcenas visnotaļ objektīvu iemeslu dēļ ir palielinājušās par 3-10%.