Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Latvijas tautsaimniecībai vajag investīcijas, nevis bremzes

Māris Ķirsons, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa paaugstināšana Latvijā slāpē investīciju ieplūšanu, samazina biznesa apjomus un darba vietas daudzās jomās, lielākās ieguvējas no tā ir mūsu konkurentvalstis

Tā intervijā DB atzīst a/s ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi, īsti pat neiedziļinoties problēmas būtībā, ar balsu vairākumu pieņēma lēmumus, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm, samazinot investīcijas, kas nozīmē arī mazāk darba vietu, mazākus nodokļus. DB jau iepriekš rakstījis par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu jau no pērnā gada 1. septembra, slieksnis no 142 300 eiro ir pacelts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, turklāt īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par 80 000 eiro.

Vai pašlaik nav laiks atgriezties pie diskusijām Saeimā par TUA nosacījumiem?

Ir pēdējais laiks to darīt, ņemot vērā neiepriecinošo kopējo tautsaimniecības stāvokli Latvijā. Krievijas tūristu pieplūdums uz Latviju arī rūk – viesnīcas, restorāni kļūst tukšāki. Nedaudz pārsteidz, ka politiķi ignorēja Igaunijas pieredzi, pārejot uz eiro. Ziemeļu kaimiņvalstī pēc eiro ieviešanas būtiski saruka ārvalstu investīciju pieplūdums, viņu lielākajā partnervalstī Somijā iestājās ekonomiskais atslābums. Diemžēl Latvijā pērn pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīciju apmērs ir mazāks nekā 2013. gadā, kad vēl bija lats. Ārvalstu investīciju straumes apsīkums kopā ar citiem minētajiem faktoriem ir katalizators, lai pārskatītu TUA jautājumu. Latvijai ir jābūt piedāvājumam dažādiem investoriem. Ražošana ir pārcēlusies uz zemo izmaksu valstīm un Latvijai nav īstu cerību piesaistīt lielas investīcijas šajā jomā. Mūsu valsts pozīciju vēl vairāk pasliktina dārgā elektrība un kvalificēta darbaspēka trūkums. Līdz šim daļēji investīcijas rūpniecībā nodrošināja ES struktūrfondu atbalsts – subsīdijas. Tomēr jāsaprot, ka arī pie 100% uzdāvinātām iekārtām un infrastruktūras daudzus Latvijā ražotos produktus var pārdot tikai pašizmaksas līmenī, jo pašizmaksa ir augstāka nekā zemo izmaksu valstīs. Viena no iespējām ir piesaistīt investorus pakalpojumu sektorā. Latvijai būtu jāpapēta Lielbritānijas piemērs, kur ārzemnieki pārceļas uz dzīvi un kļūst par šīs valsts nodokļu maksātājiem (sākotnēji maksājot samazinātu nodokļa likmi). Cerēt, ka TUA gribētāji investēs uzņēmuma pamatkapitālā 150 000 eiro, nodarbinās noteiktu skaitu strādājošo un valsts budžetā samaksās konkrētu summu, nav nopietni. TUA mārketings bija labāks par realitāti, jo tagad tās saņēmējiem ik gadu jābrauc uz Latviju un atkārtoti jāapstiprina visi dokumenti. Daudz lētāk izmaksā dzīvokļi iegādāties par 2000 eiro kādā mazpilsētā un saņemt vīzu (par 50 eiro) uz trīs gadiem, kas ļauj Latvijā uzturēties 90 dienas pusgada laikā.

Vai politiķu bažas par Krievijas turīgo cilvēku pirkumiem un to ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem ir pamatotas?

Krievijas turīgie cilvēki pērk īpašumu ne tikai Latvijā, bet arī Londonā, Kiprā, Francijā, Čehijā utt. Vai tad tur tiek runāts par kādu drošības apdraudējumu? TUA pārsvarā cenšas iegūt izglītoti, eiropeiski orientēti, pragmatiski cilvēki, kuriem pašiem vairāk par visu interesē mierīga, prognozējama vide stabilai attīstībai. Turklāt DB publicētais materiāls par kapitāla izcelsmi lielajos uzņēmumos pierāda vēl kādu aksiomu, ka Krievijas investori iegulda ne tikai tieši, bet bieži vien izmanto citu valstu – Nīderlandes, Kipras – izdevīgos holdingkompāniju darbības nosacījums. Pavisam nesen veiktais KPMG pētījums par nerezidentu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību parādīja, ka tā ir nedaudz augstāka par 2%. Tas nav ļoti daudz, tomēr 130 000 trešo valstu turīgo iedzīvotāju zina par Latviju un var arī pieņemt lēmumu investēt Latvijā vai citādi sadarboties. Svarīgi tas ir situācijā, kad investīcijas ir ļoti vajadzīgas. Būsim reālisti: ja arī bažām par nestabilitāti mūsu reģionā ir pamats, mēs kā valsts nevaram izvēlēties savu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Nav iespējams kopīgiem spēkiem pārnest valsti uz citu reģionu. Vienīgais pareizais risinājums Latvijas gadījumā ir rūpīgs un pārdomāts darbs, lai veidotu ekonomiski stipru valsti, izmantojot mūsu priekšrocības. Tā ir ļoti vienkārša patiesība, ko populisti bieži vien aizmirst – lielā mērā no panākumiem ekonomikā ir atkarīga arī mūsu drošība. Tikai veiksmīga un bagāta valsts spēj investēt nepieciešamos līdzekļus aizsardzībā, kultūrā, izglītībā un veselības aizsardzībā.

Visu interviju Latvijas tautsaimniecībai vajag investīcijas, nevis bremzes lasie pirmdienas, 26. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina pārtraukt atkārtotu TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

LETA, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumu krēslas zona – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TUA saņēmēji 5000 eiro iemaksu par atkārtotas atļaujas pieprasīšanu varēs veikt pa daļām

LETA, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā 5000 eiro maksājumu valsts budžetā varēs veikt arī pa daļām, paredz šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās.

Pērn 6.jūnijā Imigrācijas likumā tika noteikts, ka ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši TUA par ieguldījumiem kapitālsabiedrībā, iegādājoties nekustamo īpašumu, vai ieguldot banku pakārtotajās saistībās un iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus, atkārtoti pieprasot un saņemot TUA, jāveic vienreizējs maksājums valsts budžetā 5000 eiro apmērā.

Vienlaikus tika noteikts, ka šis nosacījums netiek piemērots tiem TUA saņēmējiem, kuri to saņēmuši saskaņā ar iepriekš spēkā esošajām Imigrācijas likuma redakcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija un jaunuzņēmumu kultūras attīstība veicina to, ka uzņēmēji strādā no visdažādākajām vietām pasaulē, un valsts pievilcība un atvērtība var būt iemesls izvēlēties vienu vai otru vietu.

Viens no mehānismiem, kas veicina valsts pievilcību, ir termiņuzturēšanās atļaujas jeb t.s. startup vīzas. Kopš 2017. gada marta ārzemnieks var saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. 2. novembrī bija izsniegtas deviņas startup vīzas, viena no tām ir anulēta, bet neviena nav atteikta, informē Ģirts Pommers, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāizmanto iespējas piesaistīt no Krievijas bēgošos gudros prātus

Māris Ķirsons, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju tiek atzīts Arnis Riekstiņš

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz par Latvijas bagātāko uzņēmēju ir atzīts uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, - tā rāda šodien klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas nākamnedēļ, 9. oktobrī nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertu vērtējumu, izmantojot Lursoft informāciju, gada laikā Arņa Riekstiņa īpašumu vērtējums palielinājies par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 172 miljonus eiro. Ilggadēji TOP 100 pirmajā vietā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs nu tajā ieņem tikai trešo vietu: viņa īpašumu vērtējums dramatiski sarucis no 315 līdz 100 miljoniem eiro. Savukārt viņa kompanjons Ernests Bernis sarakstā ir vietu zemāk.

Kopumā Latvijas turīgāko cilvēku pirmais desmitnieks tagad izskatās šādi:

1. Arnis Riekstiņš (172 miljoni eiro)

2. Leonīds Esterkins (120 miljoni eiro)

3. Oļegs Fiļs (100 miljoni eiro)

4. Ernests Bernis (98 miljoni eiro)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Fiļs pērn nopelnījis 18 795 370 eiro. Pētījuma autori norāda, ka Fiļs joprojām izbauda finanšu krīzes izdzīvotāja statusa finansiālos rezultātus - viņam kopā ar kompanjoniem piederošā kredītiestāde pērn ir dubultojusi peļņu līdz 43,7 miljoniem eiro. Banka, kas veiksmīgi pārcieta ekonomisko krīzi un sekmīgi turpina izaugsmi, pērn atvēra meitasbanku Luksemburgā, kā arī turpina ilgtermiņa depozītus aizstāt ar obligācijām, tādējādi 2013.gada beigās investoru īpašumā atradās ABLV Bank obligācijas 308,4 miljonu eiro vērtībā.

Savukārt Bernis nopelnījis 18 791 000 eiro. Pētījumā teikts, ka Bernim ir zemāka vieta šajā topā, jo viņam pieder arī 80% SIA Jūras avots, kas jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Tikmēr ABLV Bank darbība ir pārliecinoša un, spriežot pēc pašreizējiem datiem, Bernim nodrošinās vietu starp lielākajiem pelnītājiem arī nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

DB klubs: Latvija iekritusi vidējā līmeņa slazdā

Daiga Laukšteina, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir «gulējusi» ap 20 gadu, tāpēc ārvalstu investoru piesaistē vēl joprojām ir jaunpienācējas un atpalicējas statusā

Tā uzskata AS ABLV Bank līdzīpašnieks, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Latvijā Oļegs Fiļs, kurš šī gada pirmajā Dienas Biznesa uzņēmēju kluba pasākumā iepazīstināja ar savu redzējumu par Latvijas ekonomisko situāciju salīdzinājumā ar citām valstīm. 2016. gadā jāieskrienas ar pievilcīgu piedāvājumu starptautiska maza un vidēja biznesa atvēršanai ES, jo ar lielām korporācijām jau nokavējām, viņš saka.

«Gandrīz viss, par ko es runāšu, ir citās valstīs, bet nav pietiekami izplatīts Latvijā,» iesāk O. Fiļs. Pēc viņa domām, pēdējos 20 gadus, attīstoties no zemākā līmeņa uz vidējo, uzkrātais privātais un valsts kapitāls uz kopējā Eiropas fona nav īpaši liels. Līdz ar to ārvalstu investīcijas un to piesaiste ir vitāli svarīgas, mēģinot valstij attīstīt ekonomiku un pretendēt uz lielākiem ieņēmumiem budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baņķiera mūža projekts

Monta Glumane, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Miljonāru saraksta priekšgalā joprojām Fiļs un Bernis

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Fiļa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 299 miljonus eiro. Arī Berņa bagātība gada laikā augusi par 64 miljoniem eiro, sasniedzot 296 miljonus eiro.

Šogad trešo vietu saglabājis AS Rietumu banka lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins, kura īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 114 miljoniem eiro, sasniedzot 256 miljonus eiro.

Ceturtajā vietā ierindots otrs lielākais Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko, kura īpašumu vērtība gada laikā augusi par 58 miljoniem eiro, sasniedzot 131 miljonu eiro.

Savukārt piektajā vietā ierindojies kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura īpašumu vērtība gada laikā nav mainījusies un ir saglabājusies 80 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī joprojām baņķieri

Dienas Bizness, 19.10.2017

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde, Miljonāru topa autors Lato Lapsa

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vanags: Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saskaņošanai nodotas Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2018.gadam

Rita Jansone, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikai jābūt prognozējamai; Latvijā ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Tā tika secināts Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.

2014. gadā noslēdzas iepriekšējās nodokļu politikas darbības termiņš, kas tapa krīzes perioda nogalē, kad būtiskākais bija nodrošināt tautsaimniecības atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti. Patlaban sociālekonomiskā situācija ir mainījusies, tomēr uzņēmējiem joprojām viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir nodokļu sistēmas prognozējamība. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija ir uzņēmusies darbu izstrādāt jaunas nodokļu politikas stratēģijas piedāvājumu.

Konferencē Kādai būt nodokļu politikai Latvijā? tika pārrunāti nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumi mēģinot atbildēt uz jautājumu - kas jādara lai 2020. gadā nosegtu iztrūkstošos 6%-7% valsts budžetā, kas radīsies ES struktūrfondu finansējuma samazinājuma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī noslēdzies nekustamo īpašumu finansēšanas darījums 28 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā AS Baltic RE Group finansiālā sadarbībā ar ABLV Bank ir investējusi vairākās vēsturiskās ēkās Vecrīgā, informēja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Darījuma rezultātā paredzēts Kaļķu ielu padarīt par ģimenēm draudzīgu iepirkšanās ielu. Baltic RE Group AS izpilddirektors Džovanni Dalla Zonka norādīja: «Tas ir kā liels lielveikals, kas sadalīts ielas garumā.»

Ēkas tika papildus rekonstruētas un pielāgotas atbilstoši jauno nomnieku, pazīstamu zīmolu pārstāvju prasībām. Kopējā iznomājamā platība ir 14 000 m2 un to veido sešas ēkas - Kaļķu ielā 15, Kaļķu ielā 12/14, Kaļķu ielā 6, tāpat arī Kungu ielā 1, Krāmu ielā 2 un Šķūņu ielā 19. Kopumā ēkās paredzēta vieta 35 vietējiem un ārzemju nomniekiem.

Dž. D. Zonka uzsvēra, ka Rīga šādam darījumam izvēlēta, jo ir centrālā Baltijas valstu pilsēta ar nozīmīgu tūrisma potenciālu. Tāpat viņš piebilda, ka šim projektam piemēroti zīmoli būtu Zara, Tommy Hilfiger, kas orientējas uz ģimenēm. Savukārt O. Fiļs norādīja, ka iepirkšanās ielas izveide Vecrīgā būs kā alternatīva lielajiem tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pērn ABLV Charitable Foundation sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,7 miljonu eiro apmērā

LETA, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ļauj anulēt TUA vai atcelt vīzu trešo valstu pilsoņiem par pašizolācijas pārkāpumiem

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atļaujot anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai atcelt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs anulēt TUA ārzemniekam vai atcelt lēmumu par izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai TUA izsniegšanu.

PMLP to varēs darīt, ja pārvalde būs konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas būs saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus.

Iepriekš norādīts, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katru gadījumu PMLP analizēts individuāli.

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru