Juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi informācijas iesniegšanas nodrošināšanai no nākamā gada 12. februāra.
Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reģistrējot vairākus darījumu reģistrus, kas turpmāk nodrošinās informācijas pieņemšanu un analīzi, par ziņošanas sākšanas termiņu Eiropas uzraudzības institūcija noteikusi 2014. gada 12. februāri. Paredzēts, ka ziņošanas pienākums aptver tos atvasinātos līgumus, kas ir noslēgti pēc vai bija spēkā 2012. gada 16. augustā.
Lai saņemtu pre-LEI identifikatoru, juridiskajām personām jāsazinās ar vienu no iestādēm, kas saņēmusi tiesības piešķirt identifikācijas kodus.
Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam, kas ir aptuveni sešas nedēļas, un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja.
Pēc identifikācijas koda saņemšanās, uzņēmumam būtu jāizlemj par ziņošanas kārtību. Latvijas gadījumā daļa darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem tiek noslēgta starp uzņēmumu un banku, tāpēc, ziņojot par noslēgto darījumu, banka varēs paziņot arī par klientu, ja puses iepriekš vienosies par šādu kārtību. Ja darījums noslēgts starp diviem nefinanšu uzņēmumiem, pastāv vairāki risinājumi. Piemēram, katra iesaistīta puse var ziņot par sevi pati vai puses vienojas par ziņošanas deleģēšanu vienam no uzņēmumiem, vai arī uzņēmējs vienojas ar banku par ziņošanas nodrošināšanu, informējot par visām nepieciešamām darījuma detaļām. Vienoties par ziņošanas deleģēšanu ir iespēja ne tikai ar banku, bet arī ar kādu trešo personu, pārliecinoties, ka tā ir spējīga izpildīt šo pienākumu.
Finanšu instrumentu tirgus likums paredz soda sankcijas par Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu neievērošanu. Konstatējot, ka uzņēmums nav ziņojis par minētiem darījumiem, FKTK būs tiesīga izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu, kas juridiskajām personām ir līdz 100 tūkstošiem latu.
FKTK min piemērus, kādos gadījumos jāievēro regulas prasības. Piemēram, uzņēmums, kas eksportē preces un/vai pakalpojumu un kas savas naudas plūsmas (ieņēmumi valūtā no eksporta operācijām) pārvaldīšanai noslēdz valūtas nākotnes līgumus (forward) vai valūtas mijmaiņas līgumus (swap). Uzņēmums, kuram liels īpatsvars un/vai liela apjoma izdevumi ir saistīti ar degvielas iegādi, un kas noslēdz atvasinātos līgumus uz degvielu ar nolūku pārvaldīt degvielas nākotnes izmaksas. Uzņēmums, kas attīsta un/vai pārvalda nekustamo īpašumu un kuram saistībā ar šo ir hipotekārie kredīti bankā ar mainīgo procentu likmi. Nolūkā pārvaldīt procentu risku uzņēmums noslēdz procentu likmju mijmaiņas līgumu (interest rate swap). Uzņēmums, kas sagaida kādas preces cenas celšanos tirgū un kā investors noslēdz atvasināto līgumu par šādu preci, cerot saņemt peļņu no šī ieguldījuma.
