Vai sabiedrības ieguvums no godīgas konkurences ir izmērāms? 

No preču un pakalpojumu daudzveidības iegūst gan patērētājs, gan visa tautsaimniecība kopumā.

Ivars Kassalis - Konkurences padomes loceklis, 2018. gada 02. jūlijs plkst. 7:50

Foto: LETA

Konkurence rada produktivitātes pieaugumu, inovācijas un ekonomikas izaugsmi, savukārt patērētāji saņem kvalitatīvākus produktus par konkurētspējīgākām cenām. Konkurences padomes (KP) vieni no galvenajiem uzdevumiem ir sekot līdzi tirgus koncentrācijai, uzņēmēju aizliegtām vienošanām un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, lai rūpētos, ka patērētājs saņem pēc iespējas lielāku ieguvumu no brīvas un godīgas konkurences.

Ikvienai valsts iestādei ir jābūt atbildīgai sabiedrības priekšā, lai attaisnotu savu eksistenci un pievienoto vērtību, tāpēc sabiedrībai būtu jāzina, kāds tai ir ieguvums no konkurenci uzraugošās iestādes darba. Svarīgi ir saprast, vai iestādes sniegtais labums ir samērīgs pret iestādes uzturēšanas izdevumiem. Vai un kā šo labumu var izmērīt?

Dažādi pētījumi liecina, ka aizliegtu vienošanos rezultātā cenas patērētājam var pieaugt pat par 50 % un vairāk. Cenu pieaugums ir vērojams arī pārmērīgas tirgus koncentrācijas un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā. Novēršot šādus konkurences pārkāpumus, iegūst gan citi nozares uzņēmumi, gan patērētāji. KP, atklājot pārkāpumus un piemērojot naudas sodus, izglītojot un konsultējot uzņēmumus, preventīvi attur tos no iesaistīšanās pārkāpumos. Tāpat iestāde, veicot uzņēmumu apvienošanās kontroli, nepieļauj nelabvēlīgu tirgus varas koncentrāciju vai neadekvātu cenu pieaugumu. Savukārt, izvērtējot normatīvos aktus un sniedzot rekomendācijas, KP palīdz novērst valsts un pašvaldību radītus konkurences kropļojumus. Tādējādi iestāde veicina tiesiskas un vienlīdzīgas konkurences vides attīstību.

Lai novērtētu sabiedrības tiešos ieguvumus no KP aktivitātēm, iestāde ir izstrādājusi ieguvumu aprēķina metodiku, ņemot vērā gan Eiropas Komisijas, gan OECD un citu valstu konkurenci uzraugošo iestāžu praksi.

Metodika izvērtē KP darbības rezultātā novērstās negatīvās sekas uz patērētāju. Tās pamatā ir prognozējošā analīze, kurā tiek aprēķināts minimālais sabiedrības ieguvums, jo izmantotie pieņēmumi ir maksimāli konservatīvi. Faktiskais sabiedrības ieguvums no KP darba varētu būt lielāks.

KP aizliedz uzņēmumu apvienošanās vai atļauj tās ar saistošiem noteikumiem gadījumos, kad tiek prognozēta negatīva ietekme uz konkurenci un patērētājiem. Tādējādi tiek novērsts iespējams cenas pieaugums pat līdz 2% apmēram no apvienošanās uzņēmumu apgrozījuma.

Savukārt, ja KP atklāj aizliegtu vienošanos starp konkurentiem jeb karteli, piemēram, pašvaldības izsludinātajā iepirkumā, tad sabiedrības ieguvums tiek aprēķināts 10% apmērā no kartelī iesaistīto uzņēmumu iepriekšējā gada apgrozījuma. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas rezultātā prognozējamais sabiedrības ieguvums ir gandrīz 7% no uzņēmuma apgrozījuma. Piemēram, 2016. gadā KP atklāja pārkāpumu saistībā ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu būvmateriālu nozarē. Tā rezultātā sabiedrības ieguvums mērāms 8,4 milj. eiro apmērā no novērstā potenciālā cenu pieauguma.

Papildu ieguvumu sabiedrībai var aprēķināt arī no preventīvi veiktajiem pasākumiem, jo veiksmīgas mediācijas procedūras samazina risku, ka uzņēmumi nākotnē pārkāps Konkurences likumu. Tādējādi sabiedrības ieguvums no šādas procedūras tiek mērīts līdz 5% no brīdināto uzņēmumu apgrozījuma.

Nevar noliegt, ka arī tādas KP aktivitātes kā tirgu uzraudzība un pētījumi, sadarbība ar citām publiskām institūcijām un sabiedrības izglītošana sniedz ieguvumus sabiedrībai. Taču tie netiek iekļauti aprēķina metodikā. Jāatzīmē, ka metodikā netiek iekļauti arī KP piemērotie naudas sodi, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā. Pagājušajā gadā iestāde piemēroja sodus vairāk nekā 10 milj. eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka atklāto pārkāpumu skaits un apjoms katru gadu ir mainīgs, sabiedrības ieguvuma aprēķins atsevišķos gados var rādīt ievērojamas novirzes no vidējās tendences. Tāpēc KP, sekojot OECD ieteikumiem, izmanto triju gadu vidējo rādītāju. Tas ļauj iegūt objektīvākus datus par tiešo sabiedrības ieguvumu.

Viena no KP izvirzītajām darbības prioritātēm ir sabiedrības ieguvums, kas vismaz 20 reizes pārsniedz iestādes gada budžetu jeb, citiem vārdiem sakot, viens ieguldītais eiro sniedz 20 eiro atdevi sabiedrībai. Pašlaik iestāde šo mērķi sasniedz un turpinās strādāt tā, lai nodrošinātu maksimālu sabiedrības ieguvumu arī turpmāk. Proporcionāli lielāko daļu no aprēķinātā sabiedrības ieguvuma sastāda novērstais cenu pieaugums, atklājot tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās. Noslēgumā var secināt, ka godīga konkurence sekmē visas sabiedrības labklājību un sabiedrības ieguvums no KP darbības ir izmērāms naudā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 22. maijs plkst. 11:22

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas...

2012. gada 26. novembris plkst. 17:11

Noskaidroti konkursa «Klientu servisa lepnums 2012» finālisti, kas  decembra sākumā...

2011. gada 10. maijs plkst. 8:55

«Sajūtu līmenī mēs sen nojautām, ka tā varētu būt taisnība, ka pie...

2010. gada 29. oktobris plkst. 11:23

Noskaidrotas Latvijā populārākās preces, kuras ražotas Izraēlā. Apkopojot un izanalizējot pieejamo...

2010. gada 22. jūlijs plkst. 17:48

Līdz šim no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem vairāk cieta luksuspreces,...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2018. gada 29. jūnijs plkst. 6:23

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 9:17

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 8:15

Tas, ka dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā, vairs nevienu neizbrīna, taču reti kurš...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 12:44

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku...

2018. gada 26. jūnijs plkst. 11:53

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 8:02

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts...

2018. gada 22. jūnijs plkst. 6:30

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš,...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 11:55

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 10:33

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde....

2018. gada 21. jūnijs plkst. 6:08

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri...