Eksperti

Vai varēsim atļauties nededzināt atkritumus?

Imants Stirāns, SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Jāpiemin, ka bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta no 2024. gada 1. janvāra visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Atkritumu dedzināšana kā viens no pārstrādes veidiem veiksmīgi papildinātu jau esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un pārvērstu elektrībā un siltumā tos atkritumus, kuru cita veida pārstrāde nav iespējama vai patērētājiem būtu ļoti dārga.

Vārdu salikums “atkritumu dedzināšana” pirmšķietami saistās ar piesārņojumu, kas tiks radīts. Tas ir kaut kas tāds, ko iedzīvotāji nevēlas redzēt savu māju tuvumā. Modernās tehnoloģijas nodrošina to, ka no atkritumiem iegūst siltumu un elektrību, un tiek izpildītas arī Eiropas Savienības prasības, kuras paredz samazināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz ne vairāk kā 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma - tieši tik paliek pāri pēc atkritumu sadedzināšanas.

Viens no inovatīvākajiem atkritumu dedzināšanas piemēriem atrodas te pat netālu – pašā Kopenhāgenas pilsētas centrā (Amager Bakke). Dāņi ir pasaulē slaveni ar savu dzīves apmierinātību un viņi ir spējuši radīt arī veiksmīgu risinājumu, kā nodrošināt nešķirotu sadzīves atkritumu otrreizēju izmantošanu vislabākajā iespējamā veidā, padarot pilsētas un tās iedzīvotāju vajadzības par galveno prioritāti.

Tādējādi, pateicoties inovatīvām tehnoloģijām, tika izveidota atkritumu dedzināšanas rūpnīca, kuras mērķis ir ražot enerģiju no savāktajiem atkritumiem. Uz rūpnīcas jumta atrodas mākslīgā slēpošanas trase, kura ļauj vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem izmēģināt spēkus slēpošanā.

Dānijai savu kalnu nav, tāpēc tika lemts par labu slēpošanas trases izbūvei virs kompleksa jumta pašā Kopenhāgenas sirdī. Tas tika atzīts par vienu no labākajiem risinājumiem Eiropā attiecībā uz energoefektivitāti, atkritumu apstrādes spēju un koncentrēšanos uz vidi, un atzinību no sabiedrības puses. Gadā sadedzinot līdz pat 400 000 tonnu atkritumu, tiek saražota elektrība 60 000 mājsaimniecībām, bet ar siltumu nodrošinātas 160 000 mājsaimniecības.

Eiropas Savienības valstu prakse rāda, ka atkritumu dedzināšana, izmantojot attīstītākās mūsdienu tehnoloģijas, ir saprātīgākais ceļš, kurā mēs ne tikai samazinām kaitējumu videi, bet arī spējam no atkritumiem sildīt mājas, kā arī nodrošināt tās ar elektrību. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šādas rūpnīcas vēl nav. Atkritumu dedzināšanas tehnoloģiju izmantošana Latvijai nodrošinātu īpaši šobrīd nozīmīgo energoresursu neatkarību.

Mūsu aptuvenie aprēķini rāda, ka ar šī brīža atkritumu daudzumu un esošā kalna pakāpenisku rekultivāciju poligons “Getliņi” spētu, piemēram, nodrošināt visus rīdziniekus ar karstā ūdens apgādi. Jautājums par atkritumu izmantošanu kā kurināmo ir jārisina steidzami, jo tikai tā spēsim samazināt pieaugošo izmaksu ietekmi un stiprināt energoresursu neatkarību nākamajām paaudzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēma līdz šim nav ietekmējusi atkritumu struktūru Getliņu poligonā

LETA, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligonā "Getliņi" pagaidām nav jūtamas izmaiņas atkritumu struktūrā pēc šogad 1.februārī ieviestās depozīta sistēmas, atzina "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

"Pagaidām absolūti nejūtam izmaiņas. Mēs gribētu izjust, jo bioloģiskajos atkritumos stikla piemaisījums ir ļoti liels, kas sagādā problēmas," teica Stirāns, pagaidām neprognozējot, kad izmaiņas varēs sajust.

Viņš gan arī piebilda, ka atkritumu struktūra pēdējos gados ir mainījusies, īpaši pēc arvien aktīvākas atkritumu šķirošanas.

"Ar atkritumiem ir vienkārši - to ietekmē ekonomiskā situācija. 2008.gada krīzē ekonomika nobruka par 30% un arī nešķiroto atkritumu apmērs samazinājās precīzi par 30%. Tagad tendence ir nedaudz citāda - cilvēku nepaliek vairāk, arī Covid-19 pandēmija ietekmēja atkritumu apmēru. Jo sliktāk dzīvojam, jo mazāk atkritumu. Dzīves līmenis nepieaug, tas ir stabils, tādēļ arī atkritumu apmērs nepalielinās," teica Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Getliņi EKO” no 7. janvāra uzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes kompleksa patstāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Komplekss ir lielākais šāda veida atkritumu pārstrādes objekts Baltijas valstīs.

Plānots, ka kompleksā tiks pārstrādātas 125 000 tonnas bioloģisko atkritumu gadā, kā rezultātā tiks saražotas līdz 100 000 tonnām komposta.

Projekta kopējās izmaksas ir 39,22 milj. ero (bez PVN), t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalsts 29,55 milj. eiro apmērā.

“Bioloģisko atkritumu pārstrādes kompleksa pārņemšana no būvniekiem ir nozīmīgs pieturas punkts, turpinot uzsākto virzību uz to, lai Latvijā realizētu pasaulē modernākās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Bioloģisko atkritumu pārstrāde fermentācijas tuneļos ļauj iegūt tehnisko kompostu un biogāzi, kas tiek izmantota Getliņu energoblokā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Nepilnu deviņu mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, esam pārliecinājušies, ka komplekss ilgtermiņā sekmēs aprites ekonomiku. Tāpat paredzams, ka tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana”, atzīst SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru