Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Ekonomistu iezīmētie plāni, kas notiktu eiro sabrukšanas gadījumā, uzrāda tik lielus zaudējumus ne tikai eirozonas eksportētājvalstīm, bet arī tādām valstīm kā Latvija, kuras valūtas kurss ir piesaistīts eiro, ka galu galā eiro tiks glābts, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā, R. Zīle norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti un rodas jautājums – kāpēc valstij stāties kaut kur, no kurienes nāk sliktas ziņas.

Tomēr esot skaidrs, ka lats ir piesaistīts eiro un gandrīz visa ārējā tirdzniecība notiek ar Eiropas Savienību, un lats nekur brīvi «peldēt» nevar, norādīja R. Zīle. Viņš arī intervijā pauda pieņēmumu, ka Latvijas Banka ir pētījusi, kam piesaistīt latu, ja notiek sliktākais scenārijs un eiro sabrūk.

R. Zīle sarunā ar laikrakstu arī uzsvēra, ka valūta ir jāpiesaista pie tās valūtas, kāda ir Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem. Tāpat piesaistei jābūt pret valūtu, kas nav pārāk dārga, lai varētu eksportēt.

Krīzi Spānijā radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība un Latvija patlaban iet to pašu ceļu, šodien konferencē Termiņuzturēšanās atļaujas: vai ilgtspējīgs valsts izaugsmes dzinējspēks? pauda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Ošlejs uzsvēra, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ir bīstama politika, raugoties no ekonomikas viedokļa. Viņš uzsver, ka pievienošanās eirozonai nozīmē rūpīgu attīstības politikas izvēli. Kā salīdzinājumu Ošlejs izvēlējās pretstatīt situāciju Vācijā un Spānijā. Vācija ir izvēlējusies attīstīt ražošanu, savukārt Spānija - tūrismu un nekustamo īpašumu pārdošanu. «Redzam atšķirību abās valstīs - viena ir sekmīga, bet otra piedzīvo ekonomiskas grūtības,» atzīmēja Ošlejs.

Ekonomists norādīja, ka krīzi Spānijā neradīja valdības izšķērdība, jo valsts bija fiskāli atbildīga. To radīja nekustamo īpašumu tirdzniecība. Ošlejs iesaka mācīties no Spānijas un Vācijas pieredzes. «Nedrīkst subsidēt nekustamo īpašumu nozari, jāsubsidē rūpniecības nozare. Šobrīd ejam Spānijas ceļu, kurš beigsies tāpat kā Spānijai,» brīdināja Ošlejs.

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Eiropas Savienības budžetu perspektīvā varētu pildīt digitālais nodoklis un arī izmešu (CO2 ) nodoklis, kas skartu ikvienu māju, dzīvokli un transportu.

Tādu iespējamo risinājumu Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle. Viņš norādīja, ka pēdējos gados ir bijis ļoti daudz diskusiju par tā dēvētajiem “ES pašu resursiem” un pašlaik tos pilda nodoklis par nepārstrādājamo plastmasu, kura ienākumi samazināsies, jo Eiropa tādu produktu nevēlas.

“Ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuri tieši pildītu ES budžetu. Viens no tiem Eiropas nodokļiem, kas paver iespējas, ir tā dēvētais digitālais nodoklis. Lielās platformas gūst milzīgus ienākumus un peļņu, bet nodokļos teritorijās, kurās gūst šo labumu, tikpat kā neko nemaksā,” skaidroja R. Zīle. Viņš atgādināja, ka ES Zaļā kursa dokumentos būtībā paredzēts ieviest emisiju (CO2 ) izmešu nodokli par transporta degvielu, par mājokli, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaujot transportu un mājokļus, kas pašlaik ir ārpus šīs sistēmas.

Finanšu ministra Andra Vilka (V) nesenos izteikumus par to, ka ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk «izlikt» Grieķiju ārpus eirozonas, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle intervijā Rietumu Radio novērtēja par neveiksmīgiem, norādot, ka valstij, kura pati vēl nav iestājusies eirozonā, nevajag piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei.

«Latvijas valsts augstākajām amatpersonām publiski nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi,» uzskata Zīle. «Pēc manām domām, ir nepareizi valsts amatpersonai, kas pārstāv valsti, kas vēl nav eirozonā, izteikties par eirozonas valsti un faktiski piebalsot Vācijas ministriem un kanclerei [Angelai Merkelei], kura par šiem jautājumiem izsakās daudz diplomātiskāk,» norādīja EP deputāts.

Kā norāda Zīle, arī Vācija, kas no saviem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām ir finansējusi banku sektoru Spānijā, Itālijā un it īpaši mazajā Grieķijā, «faktiski ir veicinājusi vieglo dzīvi un burbuli šajās valstīs, kas pirka Vācijas preces un pakalpojumus». Zīle izteicās, ka «Vācijai jānes savs slogs» un nostāties tikai Vācijas pozīcijās ir nepareizi.

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Situācija ar AirBaltic patlaban neapšaubāmi ir sarežģīta, investors tika atrasts vēlu, un tas ir pārmetums Prudentia, ka tas notika tikai šā gada vasarā, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Ir nepieņemams, ka AirBaltic flotē varētu parādīties Sukhoi Superjet, jo šis civilo lidmašīnu ražotājs darbojas sancionēta militāro lidmašīnu ražotāja paspārnē, kas palīdz attīstīt Krievijas militāro kompleksu.

Valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu, un pirmdien būs atkārtots lēmums, taču neredzu iemeslu, kādēļ Saeimai par to būtu jābalso, jo Saeimai prasīt piekrišanu ir samērā nekorekti, ņemot vērā, ka tā nezina visas detaļas līguma kontekstā, uzsvēra R. Zīle, piebilstot, ka valdībai ir tieša informācija par investoru, turklāt naudas izcelsmes pārbaude ir attiecīgo dienestu rīcībā.

Zīle piebilda, ka lēmums nonāks arī līdz Eiropas Komisijas uzraugošajām institūcijām un Eiropā patlaban šajā situācijā saistība ar Krievijas naudu nav vienalga.

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Lietuvas satiksmes ministram Rimantam Sinkevičam, otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputātiem prezentējot Lietuvas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras prioritātes satiksmes jomā, nācies uzklausīt vairumu nepatīkamu jautājumu no dažādu valstu un politisko grupu pārstāvjiem.

Kā informē EP Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas preses asistents Rolands Pētersons, deputātus neapmierināja jaunā ES transporta ministru padomes vadītāja attieksme Rail Baltica otrās kārtas projekta - ātrgaitas dzelzceļa līnijas - īstenošanas jautājumā, savā ievadrunā Rail Baltica pat nepieminot.

Komitejas deputāti sēdē uzsvēra nepieciešamību, izmantojot ES budžeta līdzekļus, īstenot tādus transporta projektus, kas dotu maksimālu pievienoto vērtību ES pilsoņiem un nodrošinātu ES dalībvalstu savstarpēju savienošanu ar mūsdienīgu transporta tīklu. Viņi izteica bažas par Lietuvas satiksmes ministra nostāju, ka Rail Baltica projekts virzoties labi, jo tā pirmajā kārtā līdz 2015.gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Tāpat deputāti izteica neizpratni par ministra iepriekš publiski pausto, ka Rail Baltica otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šī projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas. Tomēr, pēc deputātu domām, Lietuvas pusē ir augstas amatpersonas ar lielu ES pieredzi, kuras šo lietu varētu ievirzīt pareizās sliedēs.

Lielbritānijas neizstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vairs nav iespējama, un to ir atzinuši pat tie britu politiķi, kuri iestājas pret «Brexit», šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Pēc viņa paustā, pat ja Lielbritānijā tiktu sarīkots atkārtots «Brexit» referendums, viss nebūtu tik vienkārši, turklāt joprojām nevar izslēgt, ka referenduma rezultāts būtu tāds pats kā pirms divarpus gadiem. «Tas nav tik vienkārši, un es domāju, ka to ceļu nevajag iet nevienam,» izteicās Zīle.

Politiķis atzina, ka, lai arī ļoti daudzi, tai skaitā viņš pats, Lielbritāniju nākotnē labprātāk redzētu ES valstu saimē, tomēr nebūtu pareizi tagad mēģināt pārliecināt britu politiķus par nepieciešamību rīkot atkārtotu referendumu vai kā citādi mainīt lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz demokrātiskā procesā paustu vēlētāju vairākuma viedokli.

Komentējot Lielbritānijas nespēju nobalsot par «Brexit» vienošanos, Zīle pieļāva, ka šī iemesla dēļ varētu būt neliela pretimnākšana no ES puses. «Es domāju, ka šeit ir politiskās gribas jautājums. Tomēr divas puses Eiropas demokrātijās sarežģītā brīdī var atrast abpusēji pieņemamus risinājumus,» uzskata EP deputāts.

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) ievēlēts par vienu no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājas Robertas Metsolas vietniekiem, kļūstot par pirmo Baltijas pārstāvi šajā amatā, informē Nacionālajā apvienībā (NA).

EP deputāti 18.janvārī tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā.

Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. NA atzīmēja, ka viņu partijas pārstāvis esot vienlaikus arī viens no pieredzes bagātākajiem Baltijas deputātiem parlamentā, kurš tajā ievēlēts un strādā kopš 2004.gada.

Eiroparlamentārietis kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle atzīst, ka Lielbritānijas aiziešana no ES radīs mīnusu nedaudz vairāk nekā 10 mljrd. eiro apmērā (iemaksā ap 16 mljrd., bet saņem atpakaļ ap 6 mljrd. eiro). «Esmu dzirdējis pesimistiskas prognozes no dažādām pusēm, taču Lielbritānija šajā plānošanas periodā savas saistības pildīs, un, pat sākot sarunas par izstāšanos 2017. gadā, tās var beigties 2019. gadā, kad arī šis daudzgadu budžets jau ir nobeiguma fāzē,» skaidro R. Zīle.

Viņš uzsver, ka tādējādi nekādi finansējuma samazinājumi laikā no 2014. līdz 2020. gadam nav paredzami. «Cits stāsts ir par nākamo ES plānošanas periodu 2021.–2027. gadam, jo tajā britiem būs jau citas attiecības ar ES, taču, kādas tās būs, vēl grūti spriest,» norāda R. Zīle. Viņš arī atzīst, ka britu aiziešana no ES kopējam budžetam un ekonomikai nekādu milzu robu nerada, jo tā īpatsvars būs ap 1%. Tādiem Eiropas motoriem kā Vācijai un Francijai tas nebūtu būtisks.

EP deputāts un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets atzīst, ka Brexit var ietekmēt ES budžetu. Tas vienā variantā var kļūt mazāks, un tad arī jātērē būs mazāk. Otrs variants varētu būt, ka ES budžets nemainās, bet citas valstis palielina savas iemaksas. Pagaidām tās ir tikai spekulācijas.

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Eiroparlamenta deputāts un partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle prognozē, ka vēlēšanās, kas, iespējams, būs jau rudenī, savu pārstāvniecību partija Saeimā varēs dubultot.

Viņš intervijā Neatkarīgajai atzīmē, ka tās varētu būt 15 vai 16 vietas. Līdz ar to R.Zīle partijas izredzes vērtē kā labas. «Mēs esam viena no retajām partijām ar klasisku ideoloģisku ievirzi. Ne tikai nacionālajā politikā, bet arī sociālajos un ekonomiskajos jautājumos,» norāda priekšsēdētājs.

Viņš arī piebilst, ka atšķirībā, piemēram, no Vienotības, kas sastāv no sociālliberāļiem, kā sevi saucot tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kā arī no klasiskiem konservatīvajiem, kā Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība, kas ir «nacionāla un reizē ar dažiem citiem elementiem iekšā».

Nepieciešams diskutēt ar sabiedrību par atsevišķu nodokļu paaugstināšanu, intervijā telekanālam LNT teica Eiropas parlamenta deputāts, iespējamais Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) premjera amata kandidāts Roberts Zīle.

Viņš piekrīt finanšu ministram Andrim Vilkam (V), ka ar nodokļu pārdali nepietiks, lai segtu visas vajadzības - 2% aizsardzībai, kā arī nepieciešamos finanšu palielinājumus veselības, izglītības un citām jomām.

Zīle uzskata, ka ir vairākas jomas, kurās var iekasēt vairāk nodokļu, piemēram, kapitāla ienākums, nekustamais īpašums u.c. Viņaprāt paaugstinot nodokļus ienākumiem no kapitāla, kapitāls neaizplūdīs uz citām valstīm. Pašlaik esot tieši otrādi, kapitāls koncentrējoties tur, kur ir lielāka kārtība un augstāki nodokļi. Latvija turklāt esot valsts, kurā ir viszemākie nodokļi ienākumiem no kapitāla.

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Satiksmes ministriju izdevies attīrīt no Šlesera saimniekošanas, jo pretējā gadījumā stratēģiskie uzņēmumi jau sen būtu pārdoti.

Tā premjera amata kandidāts no partiju apvienības Visu Latvijai/TB/LNNK, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle atspēkoja tēvzemiešiem veltītos pārmetumus par līdzšinējo bezdarbību, esot valdībā un vadot Satiksmes ministriju (SM). Asas iebildes politiķiem veltīja uzņēmējs Antons Martukāns, sakot, ka partija tikai vaino citus, lai gan tā saimnieko gan Satiksmes ministrijā, gan darbojas valdībā, taču reāli padarīto neredz. Piemēram, Polijā esot gan zemāks PVN bērnu precēm un pārtikai, gan labāki ceļi, taču Latvijā nekas nemainās gadiem. R. Zīle pārmetumus gan noraidīja, skaidrojot, ka, esot valdībā, tēvzemiešiem no 8 vietām nācies zaudēt trīs un ar šādu skaitu politiskos lēmumus ietekmēt esot ļoti grūti. Viņš gan palepojās, ka tieši viņa vadībā 1997. gadā veidotais valsts budžets bija sabalansēts.

«Es Aivi Roni pazīstu kā vienu no pieredzējušākajiem Latvijas diplomātiem un ārlietu ekspertiem, taču labu laiku arī kā atsevišķu finanšu aprindu lobistu, kuru mērķis «buma» priekšvakarā bija radīt Latvijā ārvalstu finanšu pakalpojumu centru. Latvijai ir paveicies, ka viņam tas neizdevās,» atbildot uz laikraksta Diena jautājumu, kādi ir novēlējumi nākamajam satiksmes ministram, sacījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

«Citādi, iespējams, iestājoties krīzei, mūsu finanšu institūciju saistību apjoms būtu tuvs Īslandes vai Īrijas līmenim,» viņš turpinājis.

«Aivja Roņa kā bezpartejiska kandidāta izvirzīšana satiksmes ministra amatam liecina par vairākām problēmām - partiju bailēm no atbildības un pieņemto lēmumu sekām šajā nozarē, saasinātu interešu grupu cīņu utt. Man izšķirošais kritērijs, vērtējot Aivja Roņa darbību, būs viņa izvēle saistībā ar nupat Eiropas Komisijas apstiprināto septiņu gadu programmu transporta jomā Connecting Europe. Ja satiksmes ministrs izvēlēsies konsekventi strādāt pie ES transporta komisāra Sīma Kallasa un arī manis atbalstītā Rail Baltica projekta, tad varēs teikt, ka pieredzējušā diplomāta izvēle ir par labu Rietumu jeb ES attīstības ceļam. Ja ne... tad acīmredzot par labu savu kā lobista mērķu piepildīšanai,» skaidrojis Zīle.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam kopumā, rēķinot pēc 2011. gada cenām, tiks atvēlēti 29,3 miljardi eiro (20,57 miljardi latu), šodien balsojumā vienojās Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Kā atzīst EP deputāts, ECR grupas koordinators Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), tā ir pirmā reize ES vēsturē, kad tiks paredzēts tik liela apjoma finansējums ES kopējās nozīmes projektiem transportā, enerģētikā un telekomunikācijās.

Kā informēja EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele, EP deputāti šodienas balsojumā apstiprināja vienošanos ar dalībvalstīm par jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kura mērķis ir pabeigt Eiropas nozīmes transporta, enerģijas un telekomunikāciju tīkla izveidošanu. Atsevišķā balsojumā deputāti arī pieņēma vadlīnijas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) attīstīšanai.