Jaunākais izdevums

Nākotnē nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai vairs nevajadzēs, bet valdes locekļiem par adreses atbilstību tiks noteikta atbildība.

To paredz Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums. Valdība uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim izstrādāt grozījumus Komerclikumā, Šķīrējtiesu likumā, kā arī Civillikumā. Savukārt, atbilstoši valdības uzdevumam, Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāpārskata komersanta sasniedzamības izpratne nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

«Šobrīd ir pāragri minēt konkrētu termiņu, taču, visticamāk, tas varētu būt no 2020. gada, jo grozījumu iesniegšanas termiņš valdībā ir sava veida starta brīdis, tāpēc ka attiecīgo likumu izmaiņu normas ir jāakceptē parlamentā,» uz jautājumu par to, kad varētu stāties spēkā jaunā kārtība, atbild Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka valdības informatīvais ziņojums nozīmē to, ka visas ministrijas ir vienojušās par izmaiņām juridisko adrešu jautājumā un šī jautājuma virzība būs atkarīga no nākamā Saeimas sasaukuma un arīdzan tās izveidotās valdības.

Jāatgādina, ka pērn Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, skatot grozījumus Komerclikumā, trīs reizes atgriezās pie jautājuma par nepieciešamību iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka (pārvaldnieka) piekrišanu, tomēr deputātu vairākums neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača piedāvājumu. Proti, ministrs piedāvāja atteikties no nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā, vienlaikus par šīs informācijas patiesumu atbildību uzlikt valdes loceklim. Piedāvājums bija noteikt kriminālatbildību valdei par nepatiesu ziņu sniegšanu. Ideja bija par to, ka adreses īpašniekam nekur nav jādodas, tikai atliek informēt Uzņēmumu reģistru par «dzeguzēnu», un šī valsts iestāde attiecīgi rīkojas, piemērojot vienkāršo likvidāciju. DB jau iepriekš rakstīja, ka Bulgārijā, Īrijā, Slovākijā, Zviedrijā, Dānijā un Igaunijā paredzēta kriminālā vai administratīvā atbildība, ja uzņēmums ir sniedzis nepatiesas ziņas komercreģistram, savukārt Dānijā un Slovākijā – attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšana un likvidācija.

Visu rakstu Valdei liks atbildēt par juridiskās adreses atbilstību lasiet ceturtdienas, 20.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «PNB Banka» (iepriekš AS «Norvik Banka») 4.decembrī reģistrējusi trīs jaunus uzņēmumus, kuru pamatkapitāls noteikts vairākos miljonos eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viens no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «EL15», tā pamatkapitāls ir 7 937 000 eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Elizabetes iela 15-3; šajā ēkā atrodas AS «PNB Banka» VIP klientu apkalpošanas ofiss.

Otrs jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA «BU21». Šī uzņēmuma pamatkapitāls ir 6 126 000 eiro, un tā juridiskā adrese ir Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela 21E, kur atrodas bankas filiāle.

Savukārt trešais jaunreģistrētais uzņēmums ir SIA «BU21 fitness». Šī uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 663 000 eiro, un arī tā juridiskā adrese ir Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela 21E.

Visi trīs ir AS «PNB Banka» pagājušajā nedēļā reģistrētie uzņēmumi ir lielākie jaunreģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla, liecina «Lursoft» statistika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi

Anda Asere, Māris Ķirsons, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad maijā reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, šis gads iezīmējies ar jauno uzņēmumu skaita kāpumu.

Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4171, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vairākums, t.i., 91,28% no aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Maijā reģistrēti arī 45 individuālie komersanti, 12 zemnieku saimniecības, 3 akciju sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv citas tiesiskās formas.

Reģionālajā sadalījumā vērtējot, redzams, ka 47% no visiem pagājušā mēneša jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 21,32% Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem lielāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur maijā reģistrēti 77 jauni uzņēmumi, savukārt zemākā tā bijusi Vidzemē, kur uzņēmēju pulkam aizvadītā mēneša laikā piepulcējušies 58 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome nolēmusi nojaukt novembrī degušo 1914.gadā celto jūgendstila ēku Kalnciema ielā 2B, apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Iepriekš vēstīts, ka kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, atrodas divas 20.gadsimta sākumā celtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 2708 kvadrātmetri - vienas adrese ir Kalnciema iela 2B, bet otras - Raņķa dambis 14. Abas ēkas jau daudzus gadus netiek apsaimniekotas un atzītas par B kategorijas vidi degradējošām būvēm.

Naktī uz 25.novembri ēkā Kalnciema ielā 2B daļā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas.

Ēkas īpašnieks līdz šim pastarpināti caur SIA «K2B» un vēl vienu Latvijas firmu bija igauņu uzņēmums «Tradesman EU», kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas «Novira Capital» biroju ēkā «Novira Plaza», Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieks un vadītājs Iļja Gerčikovs kļuvis par 2001.gadā dibinātā skaistumkopšanas salona SIA "Salons Flamingo" vienīgo īpašnieku, patieso labuma guvēju un valdes locekli, liecina "Lursoft" informācija.

Līdz ar īpašnieka maiņu "Salons Flamingo" nosaukums nomainīts uz SIA "Real Dream".

Tāpat piektdien, 5.martā, reģistrēta "Real Dream" jaunā juridiskā adrese, kas pārcelta no Madonas uz Baznīcas ielu 7-14, Rīgā. Šajā adresē reģistrēts arī Gerčikovam piederošais skaistumkopšanas līdzekļu ražošanas uzņēmums SIA "Dzintars Beauty".

"Real Dream" 2019.gadā strādāja ar 3747 eiro apgrozījumu un cieta 1048 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Real Dream" līdzšinējās īpašnieces bija Īrisa Bedeice (24,51%) un Inita Bortņikova (75,49%). Kopš 2020.gada septembra Bortņikova bija iecelta par "Real Dream" likvidatori, bet pirms tam viņa ieņēmusi uzņēmuma vienīgās valdes locekles amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļos izveidoti nelegāli hosteļi Rīgā ir zināma problēma, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste, komentējot trešdien notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā.

Pēc viņas teiktā, asociācijas ieskatā nelikumīgi izveidoti hosteļi, līdzīgi, kāds bija trešdienas rītā degušais hostelis, kopumā var tikt uzskatīta par aktuālu problēmu. "Asociācija vairākkārt ir aktualizējusi problēmu. Pagājušajā gadā mēs arī vēlējāmies, lai Tūrisma likumā iekļautu tādu terminu kā viesu dzīvoklis, tādējādi arī šīs īstermiņa uzturēšanās vietas vai apartamentus iekļaujot likumā un arī uz tiem attiecinot noteiktās prasības," sacīja Graikste.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Vienlaikus attiecīgais termins asociācijas izpilddirektorei nezināmu iemeslu dēļ pēdējos likuma grozījumos netika iekļauts. "Varbūt šis notikums [ugunsgrēks] būs iemesls, lai to aktualizētu atkal, un deputāti saprastu, ka tas ir svarīgi," teica Graikste.

Viņa uzsvēra, ka LVRA jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību valstiskā regulējumā sakārtot jautājumu par tūristu izmitināšanu dzīvokļos.

Līdz 2005.gadam Latvijā naktsmītnēm bija obligāta sertifikācija, un Ministru kabineta deleģēta asociācija kopā ar uzraugošajām institūcijām naktsmītnes apsekoja, lai pārliecinātos par to drošību. Savukāt kopš 2005.gada tūrisms, pēc Graikstes teiktā, ir nereglamentētā sfēra visas Eiropas līmenī, tādējādi atzīstot, ka tūrismā netiek radīta bīstamība dzīvībai, veselībai un kaitējums videi. "Tomēr līdz ar to šāds obligātais novērtējums arī ir izkritis," teica Graikste.

Vienlaikus esot joprojām pietiekami daudz naktsmītnes, kas sertifikāciju, kas nav obligāta, tomēr izvēlas veikt. Mītni novērtē un sertifikātu piešķir LVRA izveidots uzņēmums SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Tūrisma likumā, kas tostarp paredz tajā iekļaut jaunu terminu - "viesu dzīvoklis" - valdībā tika apstiprināti 2019.gada oktobrī.

Bija paredzēts, ka par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmētu kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

Vienlaikus Saeimas deputāti, pagājušā gada rudenī par likuma grozījumiem lemjot trešajā lasījumā, attiecīgo terminu lēma izslēgt no grozījumiem. Kā liecina 2020.gada 8.oktobra Saeimas sēdes stenogramma, priekšlikums par termina izslēgšanu no likumprojekta nāca no parlamenta Juridiskā biroja puses.

Kā ziņots, ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 trešdienas rīta gāja bijā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie.

Pēc publiski pieejamās informācijas minētajā adresē atradies hostelis "Japanese Style Centrum".

Internetā atrodamā informācija liecina, ka hostelis atradies 21.dzīvoklī. Zemesgrāmatas dati liecina, ka konkrētais īpašums kopš 2019.gada pieder 1996.gadā dzimušajam juristam Andrejam Gailim. Viņam pieder arī turpat netālu Marijas ielā 1 reģistrētais "Hotels & Apartments", kuram šajā adresē ir hostelis. 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 83 900 eiro un strādāja ar 31 788 eiro peļņu. Dati par 2019. un 2020.gadu nav pieejami.

Jau pēc ugunsgrēka Gailis trešdien sāka dzēst savus profilus dažādos sociālajos tīklos, novēroja aģentūra LETA. Piemēram, Gailis jau izdzēsis kontus no "Facebook" un "Linkedin".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV vērš sankcijas par sadarbību ar Ziemeļkoreju pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma Falcon International īpašnieku

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs (The U.S. Department of the Treasury’s Office of Foreign Assets Control, OFAC) vērš sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu un tā valdes locekli Turcijas pilsoni Huseinu Sahinu, kuram Latvijā pieder uzņēmums SIA «Falcon International», par sadarbību ar Ziemeļkoreju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

ASV Finanšu departamenta ārvalstu ieguldījumu kontroles birojs norāda, ka Turcijā reģistrētais uzņēmums SIA «Falcon International Group» ir mēģinājis tieši vai netieši importēt, eksportēt vai reeksportēt ieročus un luksusa preces Ziemeļkorejā, sacīts biroja 4.oktobrī izplatītajā paziņojumā. Birojs vērš sankcijas pret uzņēmumu, kā arī pret uzņēmuma valdes locekli un vienīgo īpašnieku Huseins Sahins un uzņēmuma ģenerāldirektoru Erhanu Culhu par darbībām, tieši vai netieši rīkojoties SIA «Falcon» interesēs vai SIA «Falcon» vārdā. Paziņojumā norādīts, ka SIA «Falcon International Group» arī ir filiāle Latvijā.

Līdz ar noteiktajām sankcijām ASV personām ir aizliegts sadarboties ar jebkuru no identificētajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par caurlaidi Jūrmalā varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā "Skinest Grupp" izveidojusi jaunu uzņēmumu SIA "Skinest Asset Management", liecina "Lursoft" informācija.

"Skinest Asset Management" pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Grupp", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Uzņēmuma juridiskā adrese atrodas Marijas ielā 1, Daugavpilī. Šajā adresē reģistrēta arī AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" un citi uzņēmumi, kā arī partija "Daugavpils-mana pilsēta".

"Skinest Grupp" ir dalībnieks arī tādos uzņēmumos, kā SIA "Ritrem", SIA "Maskavas iela 463" un SIA "DLRR", savukārt Osinovskis ir patiesais labuma guvējs 13 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, tostarp arī kosmētisko līdzekļu ražošanas uzņēmumā SIA "H.A.Brieger", kas produkciju ražo ar zīmolu "Dzintars".

Pēc "Firmas.lv" pieejamās informācijas, lēmums par "Skinest Asset Management" dibināšanu pieņemts 2021.gada 28.aprīlī, taču Uzņēmumu reģistrā kompānija iegrāmatota piektdien, 9.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 27.decembrī Komercreģistrā ierakstīta valstij piederošā AS “Ventas osta”, kas pārņems Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un fukcijas, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Gogoļa iela 3, bet apmaksātais pamatkapitāls - 35 tūkstoši eiro.

Par vienīgo uzņēmuma valdes locekli iecelta Satiksmes ministrijas (SM) Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore Baiba Vīlipa, bet padome sastāv no četriem cilvēkiem - tajā ievēlēta SM Juridiskā departamenta vadītāja Baiba Jirgena, Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne, AS “Olainfarm” bijusī padomes locekle Daina Sirlaka un bijusī "Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor"" (iepriekš - Privatizācijas aģentūras (PA)) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Ventspils brīvostas likuma grozījumos ir noteikts, ka "Ventas osta" pildīs ostas pārvaldnieka funkcijas, kā arī būs tiesīga slēgt līgumus ar ostas klientiem un veiks visas nepieciešamās darbības, lai pakāpeniski pārņemtu saistības pret ostas klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 10.oktobrim Cēsu novada uzņēmēji var iesniegt pieteikumus grantu konkursa "Dari Cēsīm" 2020.gada otrajai kārtai, kuru organizē Cēsu novada pašvaldība, informēja pašvaldībā.

Viena projekta īstenošanai maksimāli var saņemt grantu 3000 eiro apmērā. Konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Cēsu novadā, atbalstot jaunu uzņēmumu veidošanu un esošo uzņēmumu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību.

Konkursā var pieteikties fiziska persona - iedzīvotājs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un apņemas dibināt un reģistrēt uzņēmumu Uzņēmuma reģistrā ar juridisko adresi Cēsu novada administratīvajā teritorijā, kā arī juridiska persona - Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants, kura darbinieku skaits nepārsniedz 10, apgrozījums nepārsniedz 500 000 eiro, un juridiskā un faktiskā uzņēmuma adrese ir reģistrēta Cēsu novada administratīvajā teritorijā, norādīja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dome pārņems Kalnciema ielas izdegušā grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

LETA, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, rīt, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, šodien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

29.novembrī nama īpašnieki uzsāka ēkas bīstamo daļu demontāžas darbus. Taču, kā pastāstīja Burovs, patlaban darbi ir apturēti, turklāt ēka pirms pāris dienām pārdota izsolē.

«Šobrīd mums nav informācijas, kas ir ēkas jaunais īpašnieks un mēs īsti nezinām, ar ko turpināt dialogu. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka maksa par pirkuma ir jāveic līdz 10.janvārim, kad arī varētu kļūt zināms jaunais īpašnieks, taču tik ilgi gaidīt mēs nevaram,» sacīja deputāts. Tikmēr Raņķa dambī 14 esošās ēkas īpašnieks palicis nemainīgs un tas ir igauņu uzņēmums SIA «NC K2A».

Līdz šim Kalnciema ielas nama iepriekšējie pārziņi - igauņu uzņēmums SIA «K2B» - veicis brīvi stāvošo dūmeņu un nenostiprināto elementu, tajā skaitā, brīvi stāvošo ķieģeļu, demontāžu. Tomēr būvnieki nav demontējuši virs sestā stāva esošo ēkas rietumu daļas sienas fragmentu, kā arī nav novākuši jumta konstrukcijas un segumu, kas sagāzies un balstās uz sestā stāva pārseguma. Tieši šo darbu izpildi pašvaldība jau rīt plāno sākt piespiedu kārtā. Burovs uzsvēra, ka nams netiks nojaukts, jo nav tik sliktā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkla «Maxima» patiesā labuma guvējam Nerijam Numavičam (Nerijus Numavičius) piederoša Nīderlandē reģistrēta kompānija «Oland International B.V.» reģistrējusi divus jaunus uzņēmumus Latvijā, katra jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitālā ieguldot četrus miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viens no jaundibinātajiem uzņēmumiem ir SIA «Gustava parks projekti», bet otrs ir SIA «Brivibas parks projekti». Abu uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir «Oland International B.V.», kas caur Lietuvas kompāniju UAB «M.M.M. projektai» pieder Nerijam Numavičam. Abu uzņēmumu juridiskā adrese ir Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 11-49. Uzņēmumi komercreģistrā ierakstīti 23.aprīlī.

Abu jaundibināto uzņēmumu valdē par vienīgo valdes locekli iecelta Saule Zabulionyte. Viņa ir valdes locekle vēl divos Latvijā reģistrētos uzņēmumos SIA «M.M.M. projekti DEVELOPMENT» un SIA «DG31», kuru patiesā labuma guvējs arī ir Nerijs Numavičs.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Nerijam Numavičam, kurš ir viens no Lietuvas bagātākajiem cilvēkiem, Latvijā pastarpināti pieder 41 uzņēmums - viņš ir reģistrēts par to patiesā labuma guvēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic International Bank reģistrējusi kompāniju dalībai jaunbūves izsolē

LETA, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Baltic International Bank» pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu meitaskompāniju - SIA «Dārzkopības 19», lai piedalītos viesnīcas un biroja ēku kompleksa jaunbūves Jūrmalā izsolē.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 65 000 eiro un «Baltic International Bank» ir tās vienīgā īpašniece. «Dārzkopības 19» valdes locekļi ir Juris Markevičs un Kārlis Sālījums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Grēcinieku iela 6, Rīgā.

Komercreģistrā «Dārzkopības 19» iegrāmatota piektdien, 13.septembrī.

«Baltic International Bank» Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Laima Zēmele aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija «Dārzkopības 19» ir izveidota ar mērķi piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, kura noslēgsies septembrī.

Informācija e-izsoļu vietnē liecina, ka zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs pirmajā izsolē pārdod SIA «BL īpašumi» piederošu nekustamo īpašumu - daudzfunkcioālo viesnīcu un biroja ēku kompleksa jaunbūvi, kas atrodas Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19. Piedzinējs ir «Baltic International Bank».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru