Citas ziņas

Valsts kontrole met aizdomu ēnu uz Centrālo vēlēšanu komisiju

Vēsma Lēvalde, 12.05.2010

Jaunākais izdevums

Pastāv risks, ka 85 gadījumos, slēdzot uzņēmumu līgumus gan ar štata, gan ar ārštata darbiniekiem, gandrīz 60 tūkstoši latu pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai nav izlietoti efektīvi.

Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirtā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu finansējuma izlietošana nav bijusi izsekojama un caurskatāma, un finanšu resursi netika pārvaldīti efektīvākajā veidā, norāda VK. Nav noteikta konkrēta kārtība, kādā ir jāveic finansējuma plānošana un uzskaite vienlaicīgi notiekošām vēlēšanām, kuras tiek finansētas no dažādiem budžetiem, kā, piemēram, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas.

Šādas kārtības neesamība rada iespēju, ka finanšu līdzekļi izlietoti neefektīvi un vēlēšanu rīkošanas izmaksas ir lielākas nekā būtu nepieciešams, norāda VK. Lai arī ir iespējams noteikt, cik daudz naudas no valsts budžeta tiek tērēts pašvaldību vēlēšanu rīkošanai, VK norāda, ka normatīvie akti neparedz apkopot informāciju par tajās izlietotajiem līdzekļiem no pašvaldību budžetiem. Tāpēc nav iespējams apgalvot, ka reālās vēlēšanu izmaksas ir caurskatāmas un atbilstošas.

Pastāv risks, ka 85 gadījumos, slēdzot uzņēmumu līgumus gan ar štata, gan ar ārštata darbiniekiem, gandrīz 60 tūkstoši latu pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai nav izlietoti efektīvi. VK konstatēja, ka noslēgtajos līgumos nav izsekojami faktiski paveiktie darbi, to specifika un apjoms, jo līgumu nosacījumi ir vispārīgi.

Savukārt CVK vadītājs Arnis Cimdars DB norādīja, ka VK identificētā problēma ir pārmetums valstij, nevis CVK. Jo valstī nav noregulēta kārtība, kādā jāfinansē vēlēšanu komisiju darbinieki, ja vienlaikus notiek divas dažādas vēlēšanas. Pašvaldību vēlēšanas finansē no pašvaldību budžetiem, bet Eiroparlamenta - no valsts budžeta. Tā kā pašvaldību rocība esot dažāda, tad atalgojums vēlēšanu komisiju darbiniekiem esot atvēlēts ļoti atšķirīgi. Esot gadījumi, kad vēlēšanu komisijas darbinieki saņēmuši atalgojumu tikai no valsts budžeta, jo pašvaldības vienkārši nav samaksājušas komisiju locekļiem par darbu, sacīja A. Cimdars. CVK vadītājs gan uzsvēra, ka situācija, kad sakrīt Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas, iespējama tikai reizi 20 gados, tāpēc VK ir identificējusi problēmu, kura nākamos 19 gadus nebūs aktuāla.

VK jau iepriekšējā finanšu revīzijā konstatēja, ka 2008.gadā sarīkotajās tautas nobalsošanās vēlēšanu komisiju uzņēmumu līgumu slēgšanas un darba samaksas sistēma nav caurskatāma un uzdeva CVK to novērst. Lai 2010.gada Saeimas vēlēšanu finansējuma izlietojums būtu caurskatāms, ir būtiski konstatētos trūkumus novērst līdz 2010.gada 1.augustam, sakārtojot uzņēmumu līgumu slēgšanu un darba samaksas sistēmu, uzsver Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija sanāk uz savu pirmo sēdi

Lelde Petrāne, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien sanāca uz savu pirmo sēdi, kurā ievēlēja komisijas priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. CVK priekšsēdētāja vietnieka amatā atkārtoti ievēlēts Kārlis Kamradzis (partija Vienotība), bet sekretāra amatā - Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Abas amatpersonas saņēma vienbalsīgu CVK locekļu atbalstu, informēja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Gan Kārlis Kamradzis, gan Ritvars Eglājs ir CVK locekļi kopš 2011. gada aprīļa, bet priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra amata pienākumus pilda kopš 2012. gada marta.

Jauno CVK sastāvu Saeima apstiprināja šodien, par CVK priekšsēdētāju atkārtoti ievēlot līdzšinējo komisijas vadītāju Arni Cimdaru un līdzšinējos komisijas locekļus - Ritvaru Eglāju (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), Kārli Kamradzi (partija Vienotība), Dzintru Kusiņu (Zaļo un Zemnieku savienība), Aleksandru Maļcevu (Saskaņa sociāldemokrātiskā partija) un Sniedzi Sproģi (Latvijas Pašvaldību savienība). Savukārt pirmo reizi CVK ievēlētas Inna Laizāne (No sirds Latvijai) un Inga Vanaga (Latvijas Reģionu Apvienība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Vēlējuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo; pagaidām aktivitāte zemāka nekā 2014.gadā

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeima CVK vadītājas amatā apstiprina Kristīni Bērziņu

LETA, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas amatu.

Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.

Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši.

Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru - opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.

Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.

Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - CVK priekšsēdētāja amatam varētu virzīt par vēlēšanu komunikāciju atbildīgo Kristīni Bērziņu

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu virza CVK Informācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Bērziņas kandidatūru.

Koalīcijas pārstāvji parakstījuši iesniegumu par Bērziņas virzīšanu.

Bērziņa apliecināja, ka pēc koalīcijas pārstāvju aicinājuma ir piekritusi kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja norādīja, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt, norādīja CVK priekšsēdētāja amata kandidāte.

Amata pretendente vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas Saeimas vēlēšanu sarīkošanai šā gada rudenī varētu būt nepieciešami vairāk nekā divi miljoni latu, pavēstījis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sākotnēji CVK aplēsusi, ka nepieciešamā summa varētu būt «plus mīnus» divi miljoni latu, taču patlaban izskatās, ka nepieciešamā summa varētu pārsniegt divus miljonus latu, jo daudzas lietas būs dārgākas nekā rīkojot kārtējās vēlēšanas, sacīja CVK vadītājs.

Viņa skatījumā, nepieciešamais algu fonds būs 10.Saeimas vēlēšanu līmenī un šajā pozīcijā papildus izmaksas, visticamāk, nebūs, taču dārgāks nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās varētu būt papīrs. Cimdars aģentūrai LETA skaidroja, ka vēlēšanām nepieciešamas aptuveni 40 tonnas papīra, kā arī vēl aploksnes, kas ir liels apjoms priekš Eiropas papīra ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

«Nepilsoņu referenduma» virzību uz mēnesi iepauzē

Zanda Zablovska, 27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi uz mēnesi atlikt lēmuma pieņemšanu par parakstu vākšanas izsludināšanu par grozījumiem Pilsonības likumā.

Lēmuma pieņemšana atlikta, lai dotu iespēju likumprojekta iesniedzējiem iepazīties ar CVK saņemtajiem Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts prezidenta kancelejas un vairāku augstskolu ekspertu atzinumiem un sagatavot atbildes viedokli, informē CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pēc viņas teiktā, likumprojekta «Grozījumi Pilsonības likumā» iesniedzēji šādu iespēju lūdza, jo CVK rīcībā esošajos tiesību ekspertu atzinumos pārsvarā pausts viedoklis, ka vēlētāju iesniegtais nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē. Šis pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās nobalso gandrīz 40% vēlētāju

LETA, 03.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kažoka: samaksa par paraksta apstiprināšanu mazinās cilvēku iesaisti referendumu iniciēšanā

Egons Mudulis, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā durvis vēruši 952 Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņi

LETA, 24.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cimdars: par «nepilsoņu referendumu» saņemtie atzinumi ir dažādi

Dienas Bizness, 01.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par tā saukto nepilsoņu referendumu Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) saņemtie atzinumi nav vienādi, tādēļ situācija nav viennozīmīga, un komisijai pašai būs jāizlemj, kurus argumentus ņemt vērā, sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka saņemtie atzinumi saistībā ar referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu bijuši gan maigākā, gan arī stingrākā formā. Atzinumos tostarp teikts, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, tomēr neesot arī viena vienojoša viena aspekta, uz kuru atsaukties. «Atkal ir tāda situācija, ka CVK pašai ir vien jāizlemj. Nav tas ideālais gadījums, kad visiem ekspertiem argumentācija ir vienāda,» sacīja A. Cimdars.

Par likumprojekta Grozījumi Pilsonības likumā tālāku virzību CVK lems šodien. A. Cimdars sarunā ar radio neatklāja, kā pats balsos, un norādīja, ka komisija vispirms vienosies par konceptuālu lēmumu likumprojekta virzīt vai nevirzīt tālāk, bet pēc tam būs jāstrādā pie administratīvā akta noformēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu

LETA, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, šodien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

CVK ir pabeigusi pārbaudīt parakstu vākšanā likuma «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanai saņemtos parakstus, un šodien CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti.

Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekšējā parakstu vākšanā pie notāriem savākti 12 533 paraksti, bet otrajā parakstu vākšanas kārtā - 183 133 paraksti. Tomēr no šī parakstu skaita jāatņem 7916, jo šāds cilvēku skaits parakstījies arī pie notāriem. 14 paraksti tiek atskaitīti, jo 12 cilvēki otrajā parakstu vākšanas kārtā parakstījušies divas reizes, bet viena persona pamanījusies to izdarīt pat trīs reizes. «Te jādomā, kādi cilvēki tiek ņemti par parakstu vācējiem,» teica Cimdars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB turpina pētīt, ko sola pašvaldību vēlēšanās uz Latvijas lielāko pilsētu domēm kandidējošās partijas, un kas pieder šo partiju sarakstu pirmajiem cilvēkiem.

Šoreiz kārta Jelgavai, kurā jau 16 gadus pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Andris Rāviņš. Viņš, tāpat kā pārējie kolēģi, kandidē arī šajās vēlēšanās. Pilsētas pamatbudžets šogad paredzēts 61,7 milj. eiro liels. Tiesa, ieņēmumi no nodokļiem, nodevām, transferiem un maksas pakalpojumiem paredzēti 56,4 milj. eiro, pārējo pamatā paredzēts finansēt no naudas līdzekļu atlikuma, plānotie aizņēmumi ir salīdzinoši nelieli – 321,6 tūkst. eiro -, izriet no šā gada budžeta. Pērn plānotais kopējais pamatbudžets bija nedaudz lielāks – 62,1 milj. eiro.

Vēlēšanu gadā pašvaldība lepojas ar lieliem projektiem, piemēram, aprīļa beigās parakstīts līgums ar būvsabiedrību ReRe būve 1 par Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju; pārbūves izmaksas tiek lēstas 8,2 milj. eiro. Sākta Jelgavas pils fasādes atjaunošana energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros, ko līdzfinansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6,7 milj. eiro. Ieplānoti arī vairāki satiksmes infrastruktūras darbi, tajā skaitā tādi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību degradētā teritorijā. Projekti ir arī uzņēmējiem, no kuriem lielāko sabiedrības uzmanību sev piesaistījusi cīņa par iespēju būvēt veikalu Depo Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru