Citas ziņas

Vēlēšanās atbalsts Putinam starp Latvijā balsojušajiem ievērojami lielāks nekā Krievijā

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Nedēļas nogalē notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Informācija par vēlēšanu rezultātiem trīs vēlēšanu iecirkņos Rīgā liecina, ka par Putinu tajos balsi atdevis 93,61% jeb 11 878 vēlētāju.

Otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 2,87% balsu. Tālāk seko Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas «Pilsoniskā iniciatīva», gūstot 1,06% balsu, bet ceturtajā vietā (par vietu zemāk nekā Krievijā kopumā) ierindojies Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 0,98% balsu.

Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas «Jabloko» Rīgā guvis 0,43% balsu. Tikpat guvis arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas «Krievijas tautas savienība». Maksims Suraikins no partijas «Krievijas komunisti» vēlēšanās Rīgā saņēma 0,38% balsu, Boriss Titovs no «Izaugsmes partijas» - 0,25% balsu.

Vēlēšanu iecirknī Liepājā Putins ir vēl pārliecinošākā vadībā - par viņu savas balsis atdeva 96,84% Krievijas pilsoņu. Otrajā vietā ar 1,22% balsu Liepājā palika Grudiņins, trešajā Žirinovskis ar 0,83% atbalstu. Suraikins Liepājā saņēma 0,25% vēlētāju atbalstu, bet Baburins - 0,22%. Pārējie - Javļinskis, Sobčaka un Titovs - nesaņēma pat piektdaļu procenta balsu.

Dati par Krievijas prezidenta vēlēšanu iznākumu Daugavpils vēlēšanu iecirknī pagaidām nav pieejami.

Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Putins

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Putins paziņo par atkārtotu kandidēšanu uz Krievijas prezidenta amatu

LETA--AFP, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm

LETA--AFP, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Maskava rūpīgi uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm, kas pret Maskavu noteikušas sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pārtikas produktu deficītu pasaulē, mums šogad būs jābūt piesardzīgiem ar piegādēm uz ārvalstīm un rūpīgi jāuzrauga šādu produktu eksports uz valstīm, kas acīmredzami ir naidīgi noskaņotas pret mums," norādīja Putins.

Tāpat Putins pavēstīja, ka Krievijas pārtikas produktu ražošanas jauda spēj pilnībā apmierināt iekšzemes vajadzības un aicināja amatpersonas aktīvāk īstenot importa aizstāšanu.

Krievijas prezidents arī uzsvēra uz nepieciešamību atrisināt loģistikas un apdrošināšanas jautājumus, lai atjaunotu mēslošanas līdzekļu eksportu.

"Novērojams [mēslošanas līdzekļu] deficīts un cilvēki tos pirks. Neviens negrib nomirt no bada," sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien norādīja, ka naftas cena 70 ASV dolāru (61,96 eiro) par barelu apmērā Maskavai ir pieņemama.

«Nepieciešama optimālā cena gan ieguvējiem, gan patērētājiem. Lūk, tas, kas ir pašlaik, kas bija pavisam nesen - apmēram 70 dolāri par barelu - mūs pilnībā apmierina,» preses konferencē Singapūrā notiekošajā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitā sacīja Putins.

Viņš piebilda, ka Krievijas valsts budžeta izdevumi ir balstīti uz naftas cenu 40 dolāri par barelu.

Vienlaikus Putins pavēstīja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Saūda Arābiju tās aicinājumos samazināt jēlnaftas ieguvi, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs šonedēļ aicināja samazināt jēlnaftas ieguves apjomu pasaulē par vienu miljonu barelu dienā, lai palīdzētu tirgū atjaunot līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins parakstījis dekrētu samaksai par gāzi no "nedraudzīgajām" valstīm tikai rubļos

LETA--MEDUZA/INTERFAX, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos

LETA--AFP; DB.LV, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sociālajā tīklā Twitter raksta, ka "Putina prasība par gāzi norēķināties rubļos ir centiens atjaunot rubļa konvertējamību (tas nav tikai kursa jautājums). Iespējams vēlāk lūgs rietumu bankas pievienoties RUB maksājumu sistēmai, lai iegūtu kontroli maksājumos. Šai šantāžai nedrīkst pakļauties".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijā no otrdienas tiks izbeigts "nestrādāšanas" režīms

LETA--INTERFAX, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka no otrdienas tiek izbeigts "nestrādāšanas" režīms gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Pēc Putina teiktā, Krievija ir nonākusi līdz otrajam posmam cīņā ar koronavīrusu - ierobežojumu režīma mīkstināšanai. Taču personām vecumā virs 65 gadiem un ar hroniskām slimībām ierobežojumi paliek spēkā.

Putins uzsvēra, ka masu pasākumu rīkošana pagaidām nav pieļaujama. Organizācijām paliek spēkā īpašs sanitārais režīms.

Putins sākotnēji izsludināja "nestrādāšanas nedēļu", saņemot darba algu, no 28.marta līdz 5.aprīlim, bet pēc tam nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu pagarināja līdz 30.aprīlim, bet pēc tam līdz 11.maijam.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Krievijā ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaits pārsniedzis 220 000 un pēc inficēto skaita Krievija kļuvusi par trešo infekcijas vissmagāk skarto valsti pasaulē. No slimības Covid-19 miruši vairāk nekā 2000 cilvēku, liecina oficiālie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Ķīnas līderi pirmdien paziņojuši par pirms 20 gadiem noslēgtā draudzības līguma pagarināšanu, cildinot tuvās attiecības abu valstu starpā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sazinājās ar video zvana starpniecību un viņu saruna tika pārraidīta televīzijā.

Pēdējos pāris gados Krievija un Ķīna, kurām abām ir saspringtas attiecības ar ASV, ir intensīvi sadarbojušās un attīstījušas ekonomiskās un militārās saites un sadarbību enerģētikas sektorā. Maskava un Pekina atbalstījušas viena otru daudzos jautājumos, sevišķi, saskaroties ar kritiku no Rietumiem.

Putins sacīja, ka draudzības līgums ir pacēlis abu valstu attiecības nepieredzētos augstumos, un paziņoja, ka 2022.gada februārī šis līgums tiks pagarināts vēl par pieciem gadiem.

Putins līgumu parakstīja 2001.gadā ar toreizējo Ķīnas prezidentu Dzjanu Dzemiņu. Kremļa saimnieks šodien sacīja, ka šis līgums ir būtisks starptautisks juridisks dokuments un Krievijas un Ķīnas sadarbībai ir stabilizējoša loma globālajā politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Eiropas Savienība pati ir vainojama pašreizējās augstajās gāzes cenās.

"Viņi pieļāvuši kļūdas," tiekoties ar Krievijas enerģētikas amatpersonām, sacīja Putins.

Viens no cenu ietekmējošiem iemesliem ir atteikšanās no ilgtermiņa līgumiem par labu biržas cenām, teica Krievijas prezidents.

"Izrādījies, tas šodien kļuvis absolūti acīmredzams, ka šī politika ir kļūdaina," norādīja Putins.

Viņš šādus komentārus izteicis laikā, kad gāze cenu pieaugums Eiropā raisījis apsūdzības, ka Maskava samazina piegādes, lai izdarītu spiedienu uz rietumvalstīm un paātrinātu gāzesvada "Nord Stream 2" darbības sākšanu.

Tikmēr Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs iepriekš trešdien šos apgalvojumus noraidīja.

"Krievija ir pildījusi, pilda un turpinās atbildīgi pildīt savas saistības attiecībā uz pašreizējiem līgumiem," sacīja Peskovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins: Gāzes piegāde pa Nord Stream var tikt samazināta līdz piektdaļai jaudas

LETA/DPA/INTERFAX, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā

LETA--UNN, 27.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraina oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā. Pieprasām saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju," tviterī raksta Zelenskis.

Viņš aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt paziņojis, ka iebrukuma mērķis ir novērst genocīdu pret krieviski runājošajiem Ukrainā.

Nedēļās pirms uzbrukuma Putins vairākkārt bez jebkādiem pierādījumiem apgalvoja, ka Ukraina vēloties iznīcināt krieviski runājošos Austrumukrainā. Pirmdien viņš apšaubīja Ukrainas tiesības pastāvēt un nodēvēja Ukrainas valdību par neonacistu režīmu, ko atbalsta Rietumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas un Krievijas prezidenti Redžeps Tajips Erdoans un Vladimirs Putins trešdien nodevuši ekspluatācijā gāzesvadu "TurkStream".

Putins sacīja, ka šis projekts ir nozīmīgs ne tikai Turcijai un Krievijai, bet arī palīdzēs stiprināt Eiropas enerģētisko drošību.

Nodēvējot to par vēsturiskas nozīmes projektu, Erdoans norādīja, ka caur "TurkStream" Turcijai būs pieejami 15,75 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

"Mēs neatļāvām atšķirīgajiem viedokļiem bloķēt mūsu kopīgās intereses," sacīja Erdoans, slavinot Maskavas un Ankaras ciešās saites.

Erdoans, Putins, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs kopīgi uz podesta atgrieza ventili, kas simbolizēja gāzesvada darbības sākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas kartelis pagaidām vēl ar retoriku sācis slāpēt cenas pieaugumu šajā tirgū.

Melnā zelta tirgū tendences mēdz mainīties visai strauji – ja vēl pagājušās nedēļas vidū naftas vērtība (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent) atradās pie 80 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad šīs nedēļas sākumā tā bija noslīdējusi līdz 75 ASV dolāriem par barelu. Naftas cena gan joprojām ir par 12,5% augstāka nekā šā gada sākumā un par 50% augstāka nekā pirms 12 mēnešiem. Šādas tendences zināmā mērā arī noteikušas to, ka līdz neierasti augstam līmenim pakāpusies degvielas cena tās uzpildes stacijās. Iepriekšējo reizi tik augstu naftas cenu redzējām vien 2014. gada beigu daļā.

Par neseno naftas cenas samazināšanos atbildīgas ziņas, ka Krievija un Saūda Arābija strādā pie jaunas vienošanās, lai šajā tirgū varētu tikt palielināts šī resursa piedāvājums. To pagājušās darba nedēļas izskaņā Maskavā atklāja abu šo valstu naftas ministri. Turklāt arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka Krievijas interesēm pilnībā piemērota ir naftas cena pie 60 ASV dolāru par barelu atzīmes un šai valstij nav vajadzīga šo cenu došanās būtiski augstāk. Tas varot novest pie problēmām patērētājiem, kas radīšot problēmas arī naftas ieguvējiem. Putins piebilda, ka OPEC un Krievija neplāno pieturēties pie pašlaik eksistējošajām ieguves kvotām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā stājies spēkā pretrunīgi vērtētais likumprojekts, kas var novest pie Krievijas interneta izolācijas no ārpasaules.

Valdība ar jauno likumu vēlas radīt infrastruktūru «suverēnam internetam», apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem no ārvalstīm.

Kritiķi savukārt bažījas, ka tas pastiprinās cenzūru un galu galvā var novest pie izolēta tīkla, līdzīgi tam, kāds ir Ziemeļkorejā.

«Šī ir pirmā reize, kad valstij ir pilna tehniska kontrole pār internetu,» norādīja nevalstiskās organizācijas «Roskomsvoboda» eksperts Aleksandrs Isavnins.

Ja iepriekš Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēji darbojās brīvā tirgus apstākļos, turpmāk Krievijas valsts varēs izvērst tiešu kontroli pār tiem, sacīja Isavnins.

Likums paredz, ka interneta datplūsmas maršrutēšana tiks nodrošināta caur centriem Krievijā. Tam nepieciešamā infrastruktūra vēl nav izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK brīdina, ka maksāšana rubļos par Krievijas gāzi būs sankciju pārkāpums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, ka pakļaušanās Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasība "nedraudzīgajām valstīm" par Krievijas gāzi maksāt rubļos pārkāps ES sankcijas, kas tika noteiktas Maskavai pēc iebrukuma Ukrainā, ziņo aģentūra "Bloomberg".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čempionāts uzvirmo diskusijas par lielo sporta pasākumu ekonomisko jēdzīgumu un to politizāciju

Šodien Krievijā sākas mēnesi ilgais Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas jeb FIFA Pasaules kauss. Tas risināsies 11 pilsētās, kur no 12 stadioniem deviņi ir uzbūvēti pilnīgi jauni šim čempionātam. Pēc 12 labojumiem kopš 2010. gada un sadārdzinot sākotnējās aplēses par vairāk nekā četriem miljardiem USD, čempionāta gala budžets ir 14,2 miljardi USD, ziņo biznesa kanāls RBK.

Kā tas parasti ir saistībā ar milzīga mēroga sporta pasākumiem, gan Krievijas, gan starptautiskie komentētāji ir skeptiski par šādu investīciju jēdzīgumu. Lai gan tās ir devušas īslaicīgu ekonomisko efektu, tas paredzami noplaks līdz ar čempionāta beigām. Lauvas tiesa ieguldījumu – 6,11 miljardi USD – ir aizgājusi transporta infrastruktūrai un pašiem čempionāta stadioniem – 3,45 miljardi. 57,6% izmaksu sedz federālais budžets, 13,6% uzņemas reģionālās pašvaldības, bet privātās un valsts kompānijas sponsorē atlikušos 28,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bailēm no koronavīrusa ir plaša ietekme gan uz pasaules ekonomiku, gan uz dažādu aktīvu cenu. Panikas iespaidā, piemēram, naftas vērtība strauji noplanējusi līdz 50 ASV dolāriem par barelu.

Valdot šādam fonam, manāmi spriedumi, ka grūtāki laiki var gaidīt tās tautsaimniecības, kas atkarīgas no šī resursa pārdošanas.

Šādu ekonomiku vidū ir arī Krievija, kura turklāt pēdējā laikā solījusi īstenot dāsnākas tēriņu programmas.

Šobrīd tiek rēķināts, ka Krievijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, ir nepieciešama naftas cena pie 42 ASV dolāru atzīmes par barelu (tas ir daudz labāk nekā daudziem citiem naftas ieguvējiem). Augstāka naftas vērtība šai valstij ar budžeta pārpalikumu ļāvusi strādāt jau kopš 2017. gada. Krievijas lielākie tirdzniecības partneri ir Eiropas Savienība un Ķīna. Abu šo reģionu ekonomikām tiek paredzēta sabremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" apturējis pasta sūtījumu pieņemšanu uz Ukrainu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Ukrainā izsludināto kara stāvokli un pārtraukto aviosatiksmi.

Savukārt uz Ukrainu adresētie sūtījumi, kas vēl nav izsūtīti no Latvijas, tiks uzglabāti "Latvijas pasta" sūtījumu apstrādes kompleksā. Situācijai mainoties, tie tiks virzīti saņēmējiem Ukrainā vai atgriezti nosūtītājiem.

Vienlaikus naudas pārvedumi uz Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju var nebūt izpildāmi.

Vidēji uz Ukrainu no Latvijas ar "Latvijas pasta" starpniecību tiek sūtīts līdz 300 reģistrētu sūtījumu nedēļā, neskaitot vēstules un vienkāršās sīkpakas. Patlaban sūtījumu apstrādes kompleksā ir 50 uz Ukrainu neizsūtītu pasta sūtījumu.

Ja sūtījums uz Ukrainu vēl nav izsūtīts, atrodas "Latvijas pastā" un klients vēlas to uzreiz saņemt atpakaļ, uzņēmums aicina sazināties ar "Latvijas pasta" Klientu centru: 67008001, 27008001, "[email protected]" vai sociālo tīklu profilos. Arī citu jautājumu vai neskaidrību gadījumā par pasta sūtījumu piegādēm "Latvijas pasts" aicina vērsties uzņēmuma Klientu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien ieradies Ķīnā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un stiprinātu saites samitā, ko, tiesa, aizēnojis Izraēlas un grupējuma "Hamas" karš.

Ķīna šonedēļ rīko Jostas un ceļa iniciatīvas projekta, ko Pekina izmanto, lai vairotu globālo ietekmi, forumu, un tajā tiks uzņemti 130 valstu vadītāji.

Putins ir ielūguma saraksta galvgalī, un Krievijas līderim šis ir pirmais ceļojums uz kādu no pasaules lielvalstīm kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojušās Maskavas nonākšanas starptautiskajā izolācijā.

Putina un Sji tikšanās paredzēta trešdien, pavēstīja Kremlis.

Krievijas līdera misijas uzdevumu vidū ir saišu stiprināšana ar Pekinu, kas arī šobrīd jau ir spēcīgas.

Eksperti sagaida maz pārsteigumu no vizītes un norāda, ka tikšanās lielā mērā ir simbolisks Maskavas atbalstīšanas žests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) aizliegs luksusa preču eksportu uz Krieviju, piektdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs aizliegsim jebkādu ES luksusa preču eksportu no mūsu valstīm uz Krieviju, kas būs tiešs trieciens Krievijas elitei," paziņoja Leiena.

"Tiem, kas uztur Putina kara mašīnu, vairs nevajadzētu baudīt savu grezno dzīvesveidu, kamēr bumbas krīt uz nevainīgiem cilvēkiem Ukrainā," norādīja EK prezidente.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Rietumi uz to reaģējuši ar bargām ekonomiskajām sankcijām un neskaitāmi uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Krievijas tirgus.

Vašingtonas un Briseles saskaņotā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā padarījusi Krieviju par valsti ar vislielākajām sankcijām pasaulē. Krievijas rublis atrodas brīvajā kritienā, saasinot jau tā lielo inflāciju un izraisot bailes par parādu nemaksāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Komentāri

Pievienot komentāru