Akciju cenas pasaules biržās otrdien turpināja pieaugt, bet naftas cenas kritās, investoriem sekojot notikumu attīstibai Venecuēlā un globālās ekonomikas perspektīvai.

Pievēršot maz vērības ģeopolitiskajām bažām, kuras izraisīja Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz Ņujorku, daži lielie akciju tirgi ir sākuši jauno gadu ar visu laiku augstākajām cenām.

Volstrītā turpinoties kāpumam, indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Seulas biržas indekss pieauga par vairāk nekā 1%, pirmoreiz pārsniedzot 4500 punktus. To veicināja ievērojams mikroshēmu ražotāja "SK hynix" akcijas cenas kāpums.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien sasniedza jaunu rekordu virs 10 000 punktu atzīmes, investoriem paredzot Lielbritānijas procentlikmju pazemināšanas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi šogad.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga. Palielinājās arī naftas cenas, jo ASV īstenotā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana izraisīja pieņēmumus par šī soļa ietekmi uz jēlnaftas piegādēm nākotnē.

Venecuēlā notikušais arī izraisīja naftas kompānijas "Chevron" akcijas cenas palielināšanos par vairāk nekā 5%, kas savukārt veicināja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" kāpumu līdz jaunam rekordam. Ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans sacīja, ka pozitīvā tirdzniecības sesija Volstrītā daļēji izskaidrojama ar jaunu investoru optimismu pēc mierīgās 2025. gada nogales.

Naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena pieauga par 7,8%. Palielinājās arī naftas ieguves uzņēmumu "ConocoPhillips" un "ExxonMobil" akciju cenas.

Pieauga arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumu un tehnoloģiju kompāniju akciju cenas.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Neskatoties uz vairākiem volatilitātes viļņiem, visas galvenās aktīvu klases šogad uzrādīja iespaidīgus rezultātus, pat ja ASV akcijas zaudēja impulsu gada beigās. Jāpasaka, ka tās septiņus mēnešus pēc kārtas baudīja reti pieredzēto ralliju, kas “Nasdaq” indeksam beidzās novembrī, bet “S&P 500” indeksam tikai decembrī.

Tādējādi “Nasdaq Composite” 2025. gadā pieauga par 20%, bet “S&P 500” indekss – par 16%, kas jau ir trešais gads pēc kārtas ar pieaugumu divciparu skaitļos. Eiropas indeksi turpināja pārspēt savus amerikāņu kolēģus, ko lielā mērā veicināja pievilcīgākas valuācijas – “STOXX 600” indekss pieauga par 2,7% decembrī un par 36,7% (dolāru izteiksmē) 2025. gadā, arī noslēdzot trešo gadu ar divciparu pieaugumu.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja procentu likmes nemainīgas, turpinot savu datu atkarīgo nostāju, neskatoties uz mērenajiem izaugsmes rādītājiem. Kā jau tika prognozēts, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja mērķa procentu likmi līdz 3,50–3,75% robežai, izraisot baumas par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu turpināšanu. Dārgmetāli mēneša laikā strauji pieauga un turpināja sasniegt vēsturiski nebijušus augstumus, ko turpināja veicināt dolāra vājināšanās, centrālo banku pirkumi un ģeopolitiskā nenoteiktība.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija gatavo jaunu ieceļošanas aizliegumu ASV noteiktu valstu pilsoņiem, ziņo laikraksts "The New York Times" (NYT), atsaucoties uz avotiem.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunie ierobežojumi būs plašāki nekā tie, kas tika noteikti Trampa pirmā prezidenta pilnvaru termiņa laikā.

Avoti NYT atklāja, ka plānots izveidot tā dēvēto sarkano valstu sarakstu, kuru pilsoņiem var tikt aizliegts ieceļot ASV. Tagad šajā sarakstā lielākoties iekļautas tās pašas valstis, kas iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā: Kuba, Irāna, Lībija, Ziemeļkoreja, Somālija, Sudāna, Sīrija, Venecuēla un Jemena. Kā NYT pastāstīja kāds avots, tiek ierosināts šajā grupā iekļaut arī Afganistānu. Iepriekš ziņu aģentūra "Reuters" rakstīja, ka nākamnedēļ ASV varētu stāties spēkā aizliegums Pakistānas un Afganistānas pilsoņiem iebraukt valstī.

Amerikas Savienotās Valstis ir ievērojami ierobežojušas ārvalstu attīstības un palīdzības programmu budžetus, daudzgadu līgumus samazinot par 92% jeb 54 miljardiem ASV dolāru (51,5 miljardiem eiro), trešdien paziņojis ASV Valsts departaments.

ASV prezidents Donalds Tramps pēc inaugurācijas 20.janvārī deva rīkojumu iesaldēt visu ASV ārvalstu palīdzību uz 90 dienām, paredzot to pārskatīt, lai samazinātu izdevumus programmām, kas neatbilst viņa politiskajam redzējumam.

Tika izvērtēta ASV attīstības palīdzības aģentūras USAID darbība un nolemts atcelt lielāko daļu no aģentūras daudzgadu ārējās palīdzības līgumiem.

Saskaņā ar "Amerika vispirms" programmu tika nolemts atcelt gandrīz gandrīz 5800 līgumu par kopumā 54 miljardiem ASV dolāru, paziņoja ASV Valsts departaments.

Tika pārbaudītas arī vairāk nekā 9100 dotācijas, kas saistītas ar ārvalstu palīdzību, vairāk nekā 15,9 miljardu ASV dolāru vērtībā, un tika nolemts atcelt 4100 dotācijas gandrīz 4,4 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir samazinājums par 28%.