Viedoklis: Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām? 

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 2016. gada 30. septembris plkst. 13:36

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Tomēr, skatoties nākotnē, vēsmas no Eiropas Komisijas (EK) liecina par iespējamām pārmaiņām. Diskusijās tiek uzsvērta nepieciešamība vairāk finansēt ES līmeņa politikas – migrāciju, drošību, aizsardzību –, un tiek plānots izvērtēt esošās pieejas lietderību Kohēzijas politikai. Turklāt Brexit referenduma rezultātā ES budžeta ieņēmumi nākotnē varētu samazināties. EK gatavojas izteikt priekšlikumus un viest lielāku skaidrību par nākamo finanšu perspektīvu pēc 2017. gada. Tikmēr, ja valstīm sadalāmo līdzekļu īpatsvars mazināsies, Latvijai tas nozīmēs, piemēram, būtisku izdevumu kritumu infrastruktūras projektiem (no līdzšinējiem 3.3 miljardiem eiro). To nebūs iespējams kompensēt no valsts budžeta.

Tikmēr no ES budžeta ir iespējams piesaistīt ne tikai valstij rezervēto finansējumu (struktūrfondi un lauku/zivju/jūras fondi), bet arī papildu līdzekļus, startējot Baltijas vai ES līmeņa konkursos. EK piedāvā jauniešu un nodarbinātības atbalsta programmas, izglītības, zinātnes un uzņēmumu inovāciju iniciatīvas, muitas atbalsta programmas un daudzas citas. Apgūt pirmos jeb rezervētos līdzekļus mums var traucēt tikai pašu neizdarība, un, salīdzinot ES līmenī, Latvija šobrīd uzrāda labus rezultātus. Sasniegta 4. vieta pēc pieprasīto struktūrfondu apjoma (pirmie ir igauņi). Savukārt atklātajos konkursos Latvija izskatās vāji. Piemēram, 2015. gadā no ES budžeta Latvija saņēma 982 milj. eiro, un tikai nepilni 7% no tiem bija ārpus struktūrfondiem/lauku un zivju fondu līdzekļiem. Lietuva un Igaunija atklātajos konkursos spēja piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu nekā Latvija.

Palēninoties ES fondu apguvei, Latvijas Banka samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2016. gadam līdz 1.4%. Tātad nākotnes izaicinājumu vārdā ir nepieciešams evolucionēt domāšanā un kritiski vērtēt, ko varēsim un vajag atļauties. Ir jāstiprina Latvijas spēja un motivācija konkurēt ES līmeņa konkursos un iepirkumos, sākot ar svešvalodu apguvi līdz sadarbībai ar kaimiņiem. Treškārt, un tam piekrīt arī respondenti pētījumā, nepieciešams piesaistīt ārvalstu investīcijas kā alternatīvu resursu izaugsmei. Tām pievilcīga vide ietver konkurētspējīgu un stabilu nodokļu sistēmu, sakārtotu tiesisko vidi, izglītotu un veselīgu darbaspēku.

Latvijas ekonomika ir ievainojama ES fondu dēļ, jo sasvērusies vienos kausos. Tikmēr ideāls ir balansā.  

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 27. jūnijs plkst. 17:18

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē  ir...

2016. gada 07. jūnijs plkst. 18:00

Otrdien, 7. maijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša...

2016. gada 07. aprīlis plkst. 17:14

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzās Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013....

2016. gada 07. aprīlis plkst. 12:18

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piedāvātajam līdzfinansējumam 2016. gadā plāno pieteikties...

2016. gada 30. marts plkst. 10:49

Situācija ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi patlaban ir satraucoša, tomēr risks,...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2016. gada 30. septembris plkst. 8:37

Te postpadomju republika ar matrjošku tirgotājiem, te valsts Eiropas ziemeļos ar potenciāli...

2016. gada 30. septembris plkst. 8:10

Te postpadomju republika ar matrjošku tirgotājiem, te valsts Eiropas ziemeļos ar potenciāli...

2016. gada 29. septembris plkst. 8:36

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām...

2016. gada 29. septembris plkst. 7:57

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām...

2016. gada 28. septembris plkst. 13:58

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts...

2016. gada 28. septembris plkst. 8:51

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu...

2016. gada 28. septembris plkst. 8:00

Ja vien pašreizējais obligāciju negatīvais ienesīgums Eiropā neizvērtīsies jaunā finanšu...

2016. gada 27. septembris plkst. 10:31

Latvijai ir jāgatavojas nākamo gadu krīzēm, kas noteikti būs, šorīt intervijā LNT...

2016. gada 27. septembris plkst. 10:09

Kad 2015. gada martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu par valsts...

2016. gada 27. septembris plkst. 7:19

Lūk, virziens, kurp vērst badīgos budžeta žokļus, lūkojoties pēc papildu naudas...