Ražošana

Viedoklis: Kas ir kvass?

Elita Grīga, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Kvass ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu, pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas. Faktiskais spirta daudzums kvasā nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus. Kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām. Lai nesabojātu kvasa dabīgumu, nedrīkst pievienot konservantus.

Tomēr, lai realizācijas laiku pagarinātu, kvasu drīkst pasterizēt, piemērot sterilo filtrēšanu un aseptisko iepildīšanu. Pasterizēts kvass ir dabīgs, jo pasterizācijas procesā kvasa uzbūve un sastāvs netiek izjaukts. Nepasterizēta kvasa izlietošanas laiks ir īss, maksimāli trīs līdz piecas dienas, to uzglabājot atbilstošā temperatūrā +5C.

Ir noteiktas striktas prasības par pārtikas piedevu ierobežotu izmantošanu un precīzi ir nosauktas tās pārtikas piedevas, kuras drīkst būt kvasā, lai regulētu tā skābumu. Tās ir: pienskābe, citronskābe, askorbīnskābe nātrija benzoāts un kālija sorbāts.

Izmantojot iepriekšminētos tehnoloģiskos procesus kvasa glabāšanas stabilitātes uzlabošanai, kvasa realizācijas laiku var pagarināt līdz trim un pat sešiem mēnešiem, kas dod iespēju šo produktu ražot arī eksportam.

Pircējiem ir ļoti svarīgi zināt, ka dabiskās rūgšanas gaitā (ko sauc par fermentācijas procesu) kvasā rodas neliels spirta daudzums, kas nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus. Kvasa ražotājiem nav obligāta prasība marķējumā norādīt informāciju par spirta saturu kvasā.

Tomēr, kvasa ražotāji, rūpējoties par patērētāju (šajā gadījumā arī nepilngadīgo) interesēm, izrāda labo gribu un norāda marķējumā informāciju par iespējamo spirta saturu, kas kvasā radies tikai rūgšanas (fermentācijas) procesā. Neatkarīgi no tā Zemkopības ministrija aicina sabiedrību un vecākus izglītot bērnus un jauniešus par iespējamiem riskiem, lietojot arī dažādus citus dabīgi raudzētus dzērienus.

Kvasu pirms lietošanas ieteicams atdzesēt līdz +15C, tad tas labi veldzēs slāpes.

Kas ir kvasa un iesala dzēriens.

Šeit uzreiz iesakām pievērst īpašu uzmanību jēdzienu atšķirībām – kvass un kvasa dzēriens vai iesala dzēriens. Tātad tagad runa būs nevis par īstu kvasu, bet kvasa dzērienu un arī iesala dzērienu. Kvasa un iesala dzēriens ir neraudzēts dzēriens un to iegūst, izmantojot graudu produktu ekstraktu, ūdeni, aromatizētājus, konservantus un citas pārtikas apritē atļautās sastāvdaļas. Kvasa un iesala dzērieniem, atšķirībā no dabīgā kvasa, drīkst pievienot arī saldinātājus un aromatizētājus.

Iesala dzērienu sastāvā noteikti jābūt iesalam, kas iegūts, diedzējot graudaugus. Iesala dzēriens nebūs ražots no, piemēram, augļiem un dārzeņiem. Graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Šīs vielas pārstrādes procesā pāriet dzērienā un piedod tam īpašu garšu.

Savukārt kvasa dzērieniem iesala klātbūtne nav obligāta.

Kas norādīts marķējumā

Patērētājam jābūt informētam par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību.

Marķējumā ražotājs norādīt vārdu kvass drīkst tikai tad, ja dzēriens ražots ar raudzēšanas metodi, nepievienojot neatļautās pārtikas piedevas. Kvasa ražošanai izvirzītās prasības, kas ir pielīdzinātas vienai ražošanas tehnoloģijai, saglabās Latvijā pastāvošās tradīcijas kvasa ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pirmo reizi alus ražotāju konkurss Baltic Beer Star norisināsies Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Kokmuižas alus brūža atjaunošanu, Kokmuižas alus ieguvis jaunu dizainu un identitāti, informē Valmiermuižas alus darītava.

Jaunā dizaina izveidē investēti 10 000 eiro.

Pirmās no Kokmuižas garšām, kuras ietērps jaunā dizaina etiķetes, ir Kokmuižas Mozaīka APA un Biezoknis IPA. Tās pirmo reizi tiks prezentētas šajā nedēļas nogalē un pakāpeniski tās nomainīs pudeles ar esošā dizaina etiķetēm tirdzniecības vietās.

«Vēlamies ar jauno dizainu vēl izteiksmīgāk parādīt Kokmuižas garšu daudzveidību un atšķirību. Kokmuiža kļūs pamanāmāka, raksturā izteiksmīgāka, krāsaināka un atmiņā paliekošāka,» komentēja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Pašlaik ar Kokmuižas zīmolu top eili Kaskādes krāces, Mozaīka APA, Trīs čiekuri, Biezoknis IPA, Kirasao Witbier, Tropu tango session IPA, kā arī bezalkoholiskie dzērieni - toniks ar pienenes sakni, citra kvass un mate tējas dzēriens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ilgezeem šā gada 5.–7. augustā piedalījās Eiropas lielākajā alus nozares pasākumā – 20. Berlīnes starptautiskajā alus festivālā. Latvijas uzņēmums apmeklētājiem piedāvāja savus produktus, kas ārvalstu tirgos tiek tirgoti ar zīmolu TANHEISER.

Šajā festivālā Ilgezeem piedalījās otro reizi, un šogad apmeklētājiem tika piedāvātas piecas medalus šķirnes (oriģinālais, dzērveņu, keņepju-ingvera, ābolu, upeņu), kā arī gaišais EXTRA alus un oriģinālais kvass. Kopumā Latvijas uzņēmuma produkcija festivālā esot nogaršota aptuveni 7000 reižu.

Īpašu interesi par Ilgezeem produkciju izrādījuši pārtikas speciālisti no Vācijas. Pēc uzņēmuma datiem, Ilgezeem bija vienīgā alus darītava no Latvijas un no Baltijas, kas piedalījās šajā festivālā.

Ilgezeem mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs komentē: «Šādi pasākumi ir ne tikai eksporta tirgus paplašināšanas iespēja, bet arī emocionāli ļoti piesātināts pasākums, kas iedod milzu enerģijas lādiņu un pārliecību, lai darbotos turpmāk. Noteikti turpināsim paplašināt eksporta iespējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cēsu Premium zīmola paplašināšanā investēti aptuveni 75 tūkstoši eiro

Rūta Lapiņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cēsu alus» laidis klajā jaunu tumšā alus šķirni «Cēsu Premium Bohemian». Kopējās investīcijas «Cēsu Premium» zīmola paplašināšanā un jaunas alus šķirnes izveidē sastāda apmēram 75 000 eiro, informē AS «Cēsu alus» Komunikāciju vadītāja Agita Kārkliņa.

«Atbalstot alus pasaules daudzveidību un attīstot Latvijas alus kultūru, «Cēsu alus» nepārtraukti domā par inovācijām produktu attīstībā un jaunu alus šķirņu radīšanu,« saka Eva Sietiņsone, AS «Cēsu alus» valdes priekšsēdētāja.

Viņa atzīmē, ka Latvijā pieaug tumšā alus popularitāte un līdzīga tendence ir vērojama arī Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā, kur tumšā alus tirgus ir gandrīz divas reizes lielāks kā Latvijā. »Mēs redzam potenciālu tumšā alus tirgus attīstībai un šogad esam ieguldījuši sava vadošā alus zīmola «Cēsu Premium» attīstībā, alus baudītājiem piedāvājot jaunu tumšā alus šķirni - «Cēsu Premium Bohemian».»

«Cēsu Premium Bohemian» ir samtains, tumšs un viegls alus, karamelizētais iesals piedod alum greznu sarkankoka krāsu un patīkami saldenu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru