27. novembrī Rīgā notiks starpnozaru biznesa forums Biznesa prognozes: redzēt tālāk, kurā, piedaloties valsts institūciju, ārstniecības iestāžu un farmācijas kompāniju pārstāvjiem, tiks apspriesta veselības pakalpojumu pieejamība nākotnē.
2014. gadā tiks sasniegts vēsturiski viszemākais valsts apmaksātās veselības aprūpes finansējuma līmenis - tikai 2,9% no IKP. Tas nozīmē, ka vēl lielāka daļa valstij piekrītošās iedzīvotāju veselības aprūpes funkcijas tiks noveltas uz iedzīvotāju un darba devēju pleciem. Darba devēji jau šobrīd, apdrošinot savu darbinieku veselību, prēmijās samaksā gandrīz 40 000 000 latu, kas sastāda aptuveni 13% pret ārstniecībai atvēlēto veselības aprūpes budžeta daļu. Paši iedzīvotāji veselības aprūpei un medikamentu iegādei tērē aptuveni 200 000 000 latus, kas ir 40% pret 500 000 000 latu lielo veselības aprūpes budžetu. Ja mēs pieskaitām arī aploksņu maksājumus ārstniecības personām, tad iedzīvotāju tēriņi varētu sasniegt pat 55% attiecībā pret veselības aprūpes budžetu. Izskatās, ka slīcēju glābšana atkal ir pašu slīcēju rokās.
Šādos apstākļos publiskais sektors, kas sastāv no valstij un pašvaldībām piederošām ambulatorām un stacionārām ārstniecības iestādēm, spēs attīstīties tikai ar Eiropas struktūrfondu, pašvaldību un valsts investīciju atbalstu.
Privātajam sektoram, kurš šobrīd nodarbina 47% veselības aprūpes nozarē strādājošos, šāds atbalsts nav pieejams. Atliek vien čakli un racionāli strādāt. Publiskais sektors visticamāk turpinās uz politisko lobismu un skaļām protesta akcijām balstīto naudas «izsišanas» menedžmentu, savukārt privātajā sektorā turpināsies horizontālā un diemžēl arī vertikālā integrācija, kā rezultātā arvien vairāk veselības aprūpes iestādes nokļūs bagātās farmācijas industrijas uzņēmumu īpašumā.
Strādājot valsts un pašvaldību finansiāli atbalstītās publiskās veselības aprūpes sistēmas intervences apstākļos, privātais sektors arvien vairāk orientējas uz medicīnas pakalpojumu eksportu un 2013. gadā tiek gūti pirmie vērā ņemamie panākumi. Pēc Baltic Care datiem 8 medicīnas iestāžu apgrozījums 2013. gadā sastāda 470 174 latu.
Lielisks starts izdevies tādam drosmīgam projektam kā pilnīgi jaunas privātas slimnīcas ORTO klīnika ienākšana Latvijas pakalpojumu tirgū, un tikai dažus mēnešus pēc atklāšanas jau 5% no šīs slimnīcas pacientiem ir ārvalstnieki.
Veselības centrs 4 šobrīd uzņem vismaz 300 ārvalstu pacientus mēnesī. Atsevišķās stomatoloģijas klīnikās ārvalstu pacientu skaits pārsniedz pat 50%. Atliek cerēt, ka medicīnas pakalpojumu eksports mazinās medicīnas profesionāļu eksportu, kas pēc Veselības Ministrijas aplēsēm draud novest pie situācijas, ka 2020. gadā Latvijā ārsti, kuru vecums būs mazāks par 40 gadiem, būs tikai vairs 5%.
*Par šo un citiem jautājumiem plašākā kontekstā tiks diskutēts biznesa foruma Biznesa prognozes veselības nozares sesijā «Veselības pakalpojumu pieejamība nākotnē». Tajā piedalīsies Māris Rēvalds (Veselības centrs 4), Mārcis Rutulis (Magnum Medical, A Aptiekas), Dr. Ansgars Heborns (Roche Pharma), Māris Taube (Nacionālais Veselības dienests) un Jānis Abāšins (Latvijas Apdrošinātāju asociācija). Plašāka informācija par pasākumu šeit.
