Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Kad Liepājas Metalurgs patiešām nonāca finanšu grūtībās un pārtrauca ražošanu, 2013.gada novembrī tiesā tika iesniegts uzņēmuma maksātnespējas pieteikums. Par Liepājas Metalurga tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas administratoru kļuva Haralds Velmers, kuram amata atlīdzība bija 2,4 miljoni latu. Drīz vien atklājās, ka Velmers pirms tam administrējis ne tikai ar Vienotības vadītājas Solvitas Āboltiņas vīra firmu, bet arī ar Prudentia saistītus biznesus.

Kas pielika punktu rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Iespējams, ka jau tuvā nākotnē to, kā Prudentia ieguva savus daudzos ar valsti saistītos līgumus, pētīs tiesībsargājošās iestādes. Slavenā Prudentia ir Vienotībai acīmredzami pietuvināts konsultāciju uzņēmums, kura īpaša specializācija, kā zināms, ir meklēt investorus lieliem, ar valdību un politiku saistītiem uzņēmumiem, piemēram, airBaltic vai Liepājas Metalurgam, bet, pat tos neatrodot vai atrodot tādus, kas cerības neattaisno, saņemt par to labu labo atlīdzību. Jo, kā zināms, Prudentia partneris un direktors ir bijis arī viens no galvenajiem Vienotības politiķiem – ilggadējais Saeimas deputāts un ministrs Jānis Reirs. Viens no Prudentia dibinātājiem un partneris ir arī sevi par investīciju baņķieri parasti dēvējošais Ģirts Rungainis, kurš sabiedrībā pazīstams ar tēlainiem izteikumiem, aizstāvot valdības politiku pret pensionāriem.

Tātad vēl pirms Liepājas Metalurga maksātnespējas Valda Dombrovska valdība no valsts budžeta Prudentijai 2013. gadā pārskaitīja 384 tūkstošus eiro – it kā par «konsultācijām» un «palīdzību» jautājumos, kas saistīti ar Liepājas Metalurga spējām atmaksāt valsts galvotos kredītus. Pēc vienpadsmit mēnešu konsultēšanas Liepājas Metalurgs kļuva maksātnespējīgs. Liepājas uzņēmuma vietā Valsts kase samaksāja Itālijas UniCredit bankai 67,5 miljonus eiro, un tā visa bija nodokļu maksātāju nauda. «Taču šāds «konsultēšanas» iznākums nenoveda pie Prudentia padzīšanas no Liepājas Metalurga lietām. Tieši pretēji - Prudentia turpmāk tika iecelta par oficiālo valdības pārstāvi sarunās ar Metalurga kreditoriem,» savulaik rezumēja pietiek.com.

Bankrotējošo uzņēmumu beigās iegādājās Ukrainas kompānija KVV Group. 2015. gadā rūpnīca atsāka darbu ar nosaukumu KVV Liepājas Metalurgs, taču arī šis uzņēmums pieteica maksātnespēju 2016.gadā. 2018.gada janvārī pēc kārtējās neveiksmīgās investora piesaistes paziņots, ka visa Metalurgam piederošā manta tiks pārdota pa daļām.

Vienotības Prudentijas līdz maksātnespējai nokonsultētais un maksātnespējas administratoru pa daļām pārdotais Liepājas Metalurgs līdz Latvijas simtgadei nav nodzīvojis. To ir iznīcinājušas divas galvenās ātrās peļņas politikas – OIK politika, kas nozīmē vienkārši piespiest maksāt paaugstinātu maksu par elektrību, un maksātnespējas administratoru «politika» – pēc iespējas ātrāk izpārdot uzņēmumu, jo administrators pelna ne jau par uzņēmuma darbības atjaunošanu, bet par to, ka dabū pēc iespējas lielāku procentu par izpārdoto mantu. Atliek secināt: ja Latvijas valdību nekontrolētu OIK un maksātnespējas administratoru mafijas, Liepājas Metalurgs strādātu vēl tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ aug kopā ar rūpniecisko ražošanu

Jānis Goldbergs, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga velmētavas kustamo mantu iegādājies Smart Stahl

LETA, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas uzņēmuma «British Steel» vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» mantu kopumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša «British Steel» vēstule.

Konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding» 17.aprīlī vēstulē «KVV Liepājas metalurga» administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma «FeLM» valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai «Citadele» apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā.

Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka «British Steel» konsorcijs vēlmi iegādāties visu uzņēmumu kopumā ir paudis arī šā gada februārī, nosūtot vēstuli atbildīgajām personām. Februārī «British Steel» norādīja, ka ražošanas atjaunošanai būtu nepieciešams nomainīt novecojušo velmētavas iekārtu un informēja, ka būtu gatavi investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

British Steel: Mūs interesē Liepājas metalurga darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēta KVV Liepājas metalurga īpašnieka lieta pret Latvijas valsti

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apturēta AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lieta pret Latvijas valsti, liecina Valsts kancelejas informācija.

Lieta tika uzsākta pēc Kazmina pieteikuma un ir saistīta ar maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" ražošanas aktīvu pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group" 2014.gadā.

Valsts kancelejā informēja, ka Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas lietā "Jevgeņijs Kazmins pret Latviju" šķīrējtiesas tribunāls šā gada aprīlī pieņēma lēmumu apmierināt Latvijas lūgumu un uzlikt par pienākumu Kazminam līdz šā gada 28.aprīlim iesniegt garantijas vēstuli par Latvijas juridisko izdevumu atlīdzināšanu trīs miljonu eiro apmērā.

Procesuālajā rīkojumā šķīrējtiesas tribunāls norāda, ka pastāv nopietnas bažas par to, vai Kazmins ievērotu šķīrējtiesas tribunāla lēmumu atmaksāt Latvijas valstij tās juridiskos izdevumus, ja tāds tiktu pieņemts. Valsts kancelejā atzina, ka šīs šaubas galvenokārt saistītas ar pieteicēja izvēlētajām komercdarbības metodēm, kuru dēļ pret Kazmina kontrolētām juridiskām personām ir ierosināti kriminālprocesi. Tāpat Kazmina darbībā konstatēta čaulu kompāniju izmantošana un aktīvu "pārrakstīšana", lai izvairītos no parādu atmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dažu nedēļu laikā PA cer vienoties ar investoriem par KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

LETA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsolē nav pieteicās neviens pretendents, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu, informēja kompānijas maksātnespējas procesa administratore Argita Jaunsleine.

Līdz ar to administratore uzaicinās kreditoru SIA «FeLM» paturēt sev laboratorijas kustamas mantu kā lietu kopību par nenotikušās pirmās izsoles piespiedu pārdošanas vērtību - 140 208 eiro. Laboratorijas kustamās mantas kā lietu kopības izsoles sākumcena atbilda SIA «Eiroeksperts» noteiktajai piespiedu pārdošanas vērtībai un ir 140 208 eiro. Izsole sākās 7.oktobrī plkst.13 un noslēdzās trešdien, 6.novembrī, plkst.13. Piedzinējs ir komercķīlas ņēmējs «FeLM».

Jau ziņots, ka šogad 25.septembrī daļu bijušā «KVV Liepājas metalurga» teritorijas iegādājās Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ) par 2,67 miljoniem eiro. Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas SEZ pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratori iecelta Agrita Jaunsleine

LETA, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa Liepājā piektdien, 1.martā, atcēlusi no amata maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» maksātnespējas administratori Vitu Diku un viņas vietā iecēlusi Agritu Jaunsleini, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Dika no amata atcelta pēc Maksātnespējas kontroles dienesta lūgumu, informēja tiesa.

Uzņēmuma maksātnespējas administratores amatā Dika tika iecelta 2018.gada 23.martā pēc tam, kad iepriekšējais uzņēmuma administrators Guntars Koris tika atcelts no amata, jo viņš, nenokārtojot eksāmenu, zaudēja maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un «FeLM» pērn augusta beigās parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka attīstību Liepājā, lai nodrošinātu «KVV Liepājas metalurga» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KVV Liepājas metalurga velmētavas iekārtu pircējs samaksājis par pirkumu

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs velmētavas iekārtu pircējs samaksājis izsolē nosolītos gandrīz 2 miljonus eiro, otrdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Kā raidījumam apliecināja KVV Liepājas metalurgs bijušā administratora birojā, maksājums veikts 29. martā. 20. marta izsolē par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums no Austrijas – “Smart Stahl, pēc kura lūguma samaksas termiņš tika pagarināts līdz 31. martam.

Austrijas kompānija pieder Kiprā reģistrētajai pastkastītes kompānijai Segoa Ventures Limited. LNT Ziņu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka patiesais labuma guvējs šai kompānijai varētu būt Volgogradas metalurģijas kombināta Krasnij oktjabrj īpašnieks, miljardieris Dmitrijs Gerasimenko.

Jau ziņots, ka kopumā maksātnespējīgā uzņēmuma manta tiek pārdota sešās izsolēs. To kopējā sākumcena ir aptuveni desmit reižu mazāka par valsts prasījuma summu. Tas nozīmē, ka, visticamāk, neizdosies atgūt visu naudu, ko maksātnespējīgais uzņēmums ir parādā valstij. Lēmums KVV Liepājas metalurgs mantu izpārdot pa daļām tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmumam neizdevās piesaistīt investoru. KVV Liepājas metalurgs par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016. gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsperu ražotājs Lesjofors Springs LV būvē jaunu rūpnīcu

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālajā teritorijā Meldru/Dūņu ielā Liepājā uzsākta atsperu ražotāja «Lesjofors Springs LV» jaunas rūpnīcas būvniecība, bet projektēšanas stadijā ir vēl trīs rūpnīcas un loģistikas centri, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Uzņēmums «Lesjofors Springs LV» savu ražotni Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā atvēra pirms 15 gadiem. Tas nodarbina vairāk kā 150 cilvēkus un ražojot dažādas atsperes un citas metāla detaļas. Kā jaunās rūpnīcas būvniecību skaidro LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski pieaugot apgrozījumam un darbinieku skaitam, esošajos – kopumā 7,5 tūkst. m2 uzņēmumam kļuvis par šauru.

«Esam atraduši finansējumu jaunas rūpnīcas būvniecībai, varam to atļauties un arī valsts nodokļu politika to veicina. Varam attīstīt paši savas rūpnīcas būvniecību.» Jaunā ražotne plānota 11,5 tūkst. m2 platībā.

Meldru/ Dūņu ielas industriālās teritorijas, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, tika sakārtotas 2014./2015. gadā. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis uzsver, ka agrāk šeit bija šaura grantēta iela. Tikai pēc ielas izbūves un komunikāciju ievilkšanas šī teritorija ir kļuvusi pievilcīga, un tāpēc arī šeit ir uzsākta ražotnes būvniecība, bet vēl vairākas šobrīd atrodas dažādās projektēšanas stadijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludinātas pirmās maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantas izsoles

Elīna Pankovska, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā metālapstrādes uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles, DB informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Izsoles izsludinātas Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B, kā arī velmēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kas atrodas Brīvības ielā 95A, Liepājā. Velmētavas mantas izsole notiks šā gada 20. martā un sākumcena ir noteikta 1,33 milj. eiro apjomā. Pārējās izsludinātās izsoles noritēs elektronisko izsoļu vietnē.

Tāpat izsludināta arī izsole KVV Liepājas metalurgs piederošam nekustamam īpašumam Brīvības ielā 94, Liepājā un tur esošajai kustamai mantai, tai skaitā, elektrotēraudkausēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai. Lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir 5,35 milj. eiro. Izsoles sāksies šā gada 26.februārī un tiks slēgtas šī gada 28.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: KVV Liepājas metalurga izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu neizdosies

LETA, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ekonomika turpina stabili augt, un 2018.gads rāda, ka Liepāja ir veiksmīgi pārdzīvojusi krīzi, ko radīja pilsētas lielākā uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības apturēšana, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Viņš skaidroja, ka par ekonomikas pieaugumu liecina šogad radītās vairāk nekā 800 jaunās darba vietas, piebilstot, ka arī sociālo pabalstu izmaksas apjoms samazinājies par teju 290 000 eiro.

«Tas gan nenozīmē, ka pilsēta nerūpējas par cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība,» sacīja Ansiņš, norādot, ka tā pati naudas summa tiek izlietota citādi, piemēram, palielinot piedzimšanas pabalstu, sniedzot papildu finansiālo atbalstu audžuģimenēm.

Liepājas vicemērs gan piebilda, ka turpmākajos gados tik straujas izaugsmes vairs nebūs un attīstības bremzēšanās nav saistāma ar ieilgušo valdības veidošanas procesu, bet gan globālajām tendencēm ekonomikā.

«Liepāja ir ļoti saaugusi ar Eiropu, un mēs redzam, ka gandrīz divas trešdaļas no saražotās produkcijas tiek eksportētas uz ārvalstīm,» sacīja Ansiņš. «Ja Liepāju skars kāda krīze, tā būs vairāk saistīta nevis ar Latvijas, bet gan pasaules ekonomiku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs vēsturiskās teritorijas vietā attīstīs industriālo parku

Db.lv, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu uzņēmuma «Liepājas metalurgs» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ) un SIA «FeLM» šā gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka Liepājā attīstību.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Industriālā parka izveide vietā ar unikālu infrastruktūru ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 ha platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē.»

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis: «Liepājai un arī Latvijai šis ir vēsturisks brīdis, kad tiek pāršķirta jauna lapaspuse un sākts jauns attīstības posms vietai un teritorijai, kuru līdz šim pazinām kā Liepājas Metalurgu. Šobrīd tiek sākts jauns stāsts, kurš, es ticu, būs pilsētai tikpat nozīmīgs kā vēsturiskais uzņēmums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Revidēs arī kapitālismu

Didzis Meļķis, 28.09.2018

Leiboristu partija nosliecas uz atkārtotu referendumu par Brexit, kamēr partijā pašā domas dalās, kādai būtu jābūt aiziešanai no ES un vai vispār.

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru