Finanses

Vilks: Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav lūgusi mūsu ekspertu palīdzību

Dienas Bizness, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Brīnos, ka Grieķija līdz šim nav uzaicinājusi mūsu ekspertus, jo problēmas, kuras risinām, ir līdzīgas, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministrs uzskata, ka Latvija jau bijusi norakstīta, bet valsts joprojām turpina eksistēt un ir sasniegusi panākumus. «Mēs esam izdarījuši to, ko citiem iepriekš nav izdevies - savilkuši galus kopā. Eiropas Savienību gaida nenoteiktības periods - daudzas valstis iegrims recesijā un kritīsies labklājības līmenis,» sarunā ar laikrakstu Čas, sacīja A. Vilks.

Jautāts varbūt grieķi vēlas no krīzes iziet taisnīgākā ceļā - ne uz mazturīgo rēķina, finanšu ministrs atbildēja ar pretjautājumu. «Kas mums ir bagātie? Viens procents iedzīvotāju. Savukārt krīzes pārvarēšanā piedalījās, visticamāk, 99 procenti, tik liela iesaistīšanās ir ļoti svarīga. Ja Grieķija spētu izdarīt kaut pusi no tā, ko paveica Latvija - viņiem tiktu noņemts saspridzinājums. Tur vēl joprojām ir ļoti dāsni pabalsti,» sacīja A. Vilks.

Finanšu ministrs norādīja, ka, ja Grieķijas valdībai izdosies izstrādāt plānu, kuram noticēs arī tirgus un kreditori, tas var pagarināt laiku, kuru valsts pavadīs eirozonā. Taču, ja tas neizdosies - būs problemātiski. «Domāju, ka šis gads būs izšķirošs,» norādīja finanšu ministrs.

Ministrs arī neuzskata, ka eirozona sabruks, tomēr var samazināties Eiropas monetārajā savienībā esošo valstu skaits. «Pasaules ekonomiku sagaida mainīgs laiks, jo ražošanas līmenis neatbilst uzpūstajam labklājības līmenim,» sacīja A. Vilks. Ministrs tomēr uzskata, ka satricinājumu rezultātā eirozonas kļūs stiprāka, bet Latvijai jābūt par tās kodolu.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš finanšu ministrs izteicās, ka jābeidz lolot ilūzijas par to, ka Grieķiju var noturēt eirozonā un jāatrod veids, kā Grieķiju, pēc iespējas nesāpīgāk, «izlikt» ārā no eirozonas.

Ministrs sacīja, ka Eiropa pārāk lēni risina savas problēmas. Tagad daudz kas notiekot ātrāk – politiķi sākuši rīkoties, bet temps joprojām esot pārāk lēns. «Problēmas, kuras neparādījās pirms gada vai pusgada, ir pārāk dziļas un tagad visas lien ārā. Mēs redzam, ka daudzas valstis ir ļoti sliktā situācijā un ir dzīvots pārāk ilgi virs līmeņa, kādu var atļauties,» iepriekš uzsvēra A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos.

«Ir panākts ļoti daudz kas. Vienu uzvaru ir grūti nosaukt. Lielākais gandarījums ir par valsts reputāciju, jo no labas valsts reputācijas beigās visiem ir labi,» sacīja Vilks.

Viņš atzina, ka iepriekš starptautiskajā vidē bija manāma neuzticība Latvijai, daudz jautājumu par korupciju, politisko fonu. «Tagad ir reputācija, valsts ir tāds apbrīnojams paraugs, ir pozitīva attieksme,» salīdzināja ministrs un pauda pārliecību, ka Latvija savu reputāciju vēl augstāk var pacelt, prasmīgi strādājot kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Vilks sprieda, ka ES prezidentūra būs smags darbs. «Esmu tam visam gājis cauri ar aizdevuma programmu un saprotu, ko nozīmē strādāt Eiropas līmenī. Tas ir ļoti smags darbs, bet lieliska Latvijas iespēja, ja to izmanto,» skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijas zinātnieki astronomijā var dot pienesumu pasaules līmenī

Dienas Bizness, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan profesionālu astronomu skaits Latvijā samazinājies, mums ir daži labi piemēri, kad zinātnieki ar savu darbu dod pienesumu pasaules līmenī, tā piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, pedagoģisko zinātņu doktors Ilgonis Vilks.

«Piemēram, tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā,» skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits?

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vilka aizstājēju meklēs KNAB iekšienē

LETA, 13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos Alvja Vilka aizstājēju meklēs biroja iekšienē, šodien žurnālistiem apliecināja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš sacīja, ka birojā ir pietiekami izglītoti, pieredzējuši darbinieki ar vadītāja spējām, lai Vilka vietā atrastu vispiemērotāko. Streļčenoks vēl nav izlēmis, vai rīkot iekšēju konkursu uz šo amata vietu, vai vienkārši kādu kandidātu izvēlēties un iecelt amatā.

Par iespējamām kandidatūrām Streļčenoks jau ir apmainījies viedokļiem ar savu otru vietnieci Jutu Strīķi, taču biroja priekšnieks vēl neatklāja, cik kandidatūras patlaban tiek izskatītas.

Vilka pienākumus patlaban neviens nepilda, bijušā priekšnieka vietnieka pakļautībā esošās nodaļas patlaban strādā patstāvīgi, bet, ja nepieciešams, Streļčenoks pats palīdz atrisināt kādu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska stiprais mugurkauls acīmredzot daudzus nokaitinājis, tā Saeimas lēmumu nepagarināt J. Brazovska pilnvaras žurnālistiem komentēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņaprāt, šīs dienas balsojums bija arī balsojums pret FKTK.

Taujāts, kur tiks meklēta nākamā kandidatūra FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam, A. Vilks sacīja, ka gribētu skatīties FKTK virzienā, taču ir jājūt signāli un, ja būs «stiprs nē», tad acīmredzot būs jāmeklē citur finanšu sektorā kopumā. Būs jāmeklē cilvēki, kas ir strādājuši banku uzraudzībā un kam ir juridiska pieredze, lēsa A. Vilks.

Ministrs prognozēja, ka nākamās kandidatūras atrašana prasīs daudz laika. Ministram un Latvijas Bankas prezidentam patlaban nav padomā alternatīvas kandidatūras šim amatam.

A. Vilks uzskata, ka šīs dienas negatīvais balsojums par J. Brazovski bija politisks balsojums un, līdzīgi kā politiķu izvirzītās prasības attiecībā uz demogrāfiju, tas ir valdības darbu traucējošs. Finanšu ministrs atzina, ka gaida «pārsteigumus» arī uz nākamā gada budžeta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā. Budžets un FKTK priekšsēdētāja vietnieka kandidatūra ir saistīti jautājumi, atzina ministrs. Ar valstisko domāšanu kā ir tā ir - šādiem vārdiem koalīcijas partnerus kritizēja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēlme tērēt ir milzīga. [..] Mēs esam ļoti tuvu sabalansētam budžetam, taču tagad nāk atpakaļ tas, kas bija Kalvīša laikā – pieprasījumi tēriņiem [no ministrijām - red.] nāk simtos miljonu eiro apjomā,» finanšu ministrs Andris Vilks pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Šādu vēlmi tērēt A. Vilks raksturoja kā «parastu, tipisku populismu», kas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā arī brīdināja, ka Latvijas budžeta politika tiek vērtēta arī pēc iestāšanās eirozonā un Latvijai aizvien vēl ir jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā neieslīgs atpakaļ trekno gadu tēriņu stilā.

Viņš norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā teju visas partijas steidz veikt nepārdomātus solījumus. Eiropa aizvien vēl vēro Latviju - «vai mēs, ieejot eirozonā, strādāsim tā, kā līdz krīzei, vai arī parādīsim sevi kā stingru, Ziemeļeiropeiski domājošu valsti, kas attiecīgi veido savu politiku un budžeta politiku», pauda A. Vilks. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvija ir tuvu tam, lai valstij uzticētos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No valdības puses nav absolūti nekādas iniciatīvas to [mikrouzņēmuma nodokļa likmi] mainīt, un arī Finanšu ministrija neizskata vajadzību šo nodokli mainīt,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! ministrs sacīja, ka Latvijai līdz šim ir trūcis mazo, ģimenes uzņēmumu, kuriem būtu piemērota mazāka nodokļu likme, kas «ir iztrūkstošs elements, ar ko Latvija «disonē» ar citām valstīm, īpaši Dienvideiropā».

Tagad mums ir vairāk nekā 30 tūkstoši šādu uzņēmumu, un tas atspoguļojas arī nodokļu iekasēšanā, saka Vilks, piebilstot ka «likme ir adekvāta».

Ministrs gan uzsvēra, ka varētu būt vērts pievērst uzmanību tam, lai citi uzņēmumi neizmantotu šo samazināto nodokļa likmi ļaunprātīgi, sadalot savu uzņēmumu mikrouzņēmumos. Šādi gadījumi jau esot identificēti. Patlaban gan šāda prakse neesot sastopama ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nolēmis nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar valdības maiņu viņš plāno beigt darboties valsts pārvaldē un atgriezties finanšu biznesā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Lai gan iepriekš vairākkārt izskanējusi informācija par Vilka nesaskaņām ar Vienotības vadības kodolu saistībā ar nodokļu politiku un citām problēmām, ministrs par iemeslu aiziešanai min jau iepriekš teikto - viņaprāt, pietiekami ilgo darbošanos politikā. Vienlaikus Vilks esot ļoti gandarīts par paveikto.

Vilks intervijā LTV norādīja, ka svarīgs ir arī atalgojums. Patlaban neesot politiskas gribas risināt ministru atalgojuma paaugstināšanas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka pie tik lielas atbildības, kāda ir finanšu ministram, jābūt arī atbilstošam materiālajam nodrošinājumam.

Uz valdībā nostrādātiem četriem gadiem viņš varot atskatīties ar gandarījumu, jo esot palīdzējis valstij noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu un ieviest eiro. Savu nākotnes darbu viņš saista ar atgriešanos banku nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: progresīvā nodokļu sistēma ir sarežģītāka un palielina ēnu ekonomikas risku

Gunta Kursiša, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Progresīva nodokļu sistēma ir sarežģītāk administrējama, kā arī palielina ēnu ekonomikas pievilcību nodokļu maksātāju acīs,» atsaucoties uz «pasaules pieredzi», norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš arī pauž, ka Latvijas pašreizējā nodokļu sistēma ir ilgtspējīga.

Nodokļu politikas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu, kā arī vienkārši un pārskatāmi administrējamu nodokļu sistēmu, lai visiem nodokļu maksātājiem būtu viegli saprast tiesību normas un tās izpildīt, norāda ministrs, paužot, ka progresīvā nodokļu sistēma ir sarežģītāka.

Runājot par ēnu ekonomiku, viņš pauž, ka, līdz ar progresīvā nodokļa ieviešanu tā kļūst pievilcīgāka nodokļu maksātāju acīs. Savukārt pašlaik «ēnu ekonomikas apkarošanas ietvaros ir pieņemtas tiesību normas, kas stiprina kontrolējošo iestāžu iespējas vērsties pret personām, kas izvairās no nodokļu nomaksas, tai skaitā iespēja apturēt saimniecisko darbību,» pauž A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vilks: Krievijas ekonomika ir novājināta; valsts nevar apturēt eksportu

Dienas Bizness, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LNB direktoru uztrauc Gaismas pils reālā ekspluatācija

Dienas Bizness, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks šobrīd nevar apgalvot, ka visi darbi, kas saistīti ar Gaismas pils būvniecību un iekārtošanu, noritēs pēc plāna.

Paredzēts, ka Kultūras ministrija Gaismas pils atslēgas nodos šā gada decembrī. A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka šobrīd «izskatās», ka šis plāns piepildīsies, taču tāpat LNB direktors teica, ka ir piesardzīgs ar termiņiem. Vilks vēlētos redzēt, kā darbojas jaunās bibliotēkas iekārtas, piemēram, vēdināšanas sistēma, jo ēkas reālā ekspluatācija, viņaprāt, būs liels notikums.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka bibliotēkas būvniecība un citi ar Gaismas pili saistītie darbi noritēs pēc plāna, ja vēl šobrīd blakus bibliotēkai norit darbi pie infrastruktūras ēkas būvniecības, A. Vilks saka, ka tas arī ir iemesls, kādēļ viņš šobrīd nav tik pārliecināts, jo nevar kategoriski sacīt, ka viss patiešām notiks pēc plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: tas, kas noticis Grieķijā, ir no citas pasaules

Ritvars Bīders, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas, kas ir noticis Grieķijā un Portugālē, tā ir nerealitāte, tas ir no citas pasaules. Ja te citplanētiešus piesauc... Tas, kas tur ir bijis daudzus gadu desmitus, tas ir tiešām kaut kas nereāls,» tā par nedienām eirozonā izteicās finanšu ministrs Andris Vilks.

«Grieķijas gadījums ir diemžēl diezgan bezcerīgs. Pat, ja līdz 2020. gadam grieķi darīs visu to, kas viņiem ir jādara, viņiem būs ļoti grūti pēc tam atrast sevi Eiropas ekonomikā,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja A. Vilks.

Viņš gan norāda, ka Eiropas valdības ir sabijušās par to, kas notiek to valstīs, un cenšas situāciju stabilizēt. «Portugāle, Itālija un Spānija realizē vai kaut cik cenšas darīt to, ko mēs esam darījuši, un tas ir vajadzīgs visiem,» tā Vilks.

«Ļoti labi, ka pārējās valstis ir sapratušas. Un, ja būs tikai viena Grieķija, tad risinājums atradīsies. Acīmredzot Grieķijai ir jāatrod speciāls risinājums, tomēr pārējā Eiropa saprot, kas jādara. Tas nozīmē, ka tā ir pozitīva tendence,» sacīja finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Finanšu ministrs: Grieķijai pēc iespējas ātrāk jāpamet eirozona, bet Latvija ir paraugvalsts

Jānis Rancāns, 27.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaprot, ka jābeidz lolot ilūzijas par to, ka Grieķiju var noturēt eirozonā. Jāatrod veids, kā Grieķiju, pēc iespējas nesāpīgāk, «izlikt» ārā no eirozonas, savu personīgo viedokli pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.

Intervijā Latvijas Radio viņš arī norādīja, ka, savukārt, Latvija ir Eiropas Savienības (ES) paraugvalsts un nepiedzīvos līdzīgu krīzi kā iepriekš, jo valsts ekonomikai ir daudz stiprāki pamati.

A. Vilks norādīja, ka Eiropa pārāk lēni risina savas problēmas. Tagad daudz kas notiekot ātrāk – politiķi sākuši rīkoties, bet temps joprojām esot pārāk lēns. «Problēmas, kuras neparādījās pirms gada vai pusgada, ir pārāk dziļas un tagad visas lien ārā. Mēs redzam, ka daudzas valstis ir ļoti sliktā situācijā un ir dzīvots pārāk ilgi virs līmeņa, kādu var atļauties,» sacīja finanšu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka Grieķijas situācija ir ļoti smaga un esot jāsaprot, ka šī valsts nevar pavilkt nekāda veida starptautisko aizdevumu programmu nosacījumus. Grieķija ir novājināta – ekonomikas struktūra ir pārāk vāja, bet tās iedzīvotāju mentalitāte ir tāda, kas nepieņem lielas pārmaiņas. «Viņi nav spējīgi tik smagi saspringt kā Latvijā vai Ziemeļvalstīs,» skaidroja A. Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Krievijas noteikto embargo daļai pārtikas produktu nekas nebeigsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma savu viedokli pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Domāju, ka tas ir tikai sākums,» teica Vilks, norādot, ka gadsimti iet, bet Krievija tikumus nemaina.

Pēc viņa sacītā, ja reiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu, viņam no šī kara jāiziet kā uzvarētājam, jo Putins nevar apstāties. Līdz ar to Latvijai un pierobežas valstīm rūpīgi jādomā par savu turpmāko attīstību un Krievijas lomu tajā.

Vilks arī uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijas iedzīvotājiem jāatbalsta savi ražotāji, izvēloties Latvijas preces, un arī viņš pats pēc Krievijas embargo rūpīgāk seko līdzi, lai pirkumu grozā nonāktu Latvijas ražojumi.

Finanšu ministrs norādīja, ka Latvijai smagākais trieciens būtu pilnīga embargo gadījumā, bet šādam scenārijam Vilks netic, jo Krievijas ekonomika ir vāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ir jāmazina līdz 20%, bet nav teikts, ka tam jānotiek divu gadu laikā, jo nevaram paņemt 100 miljonus latu prom no valsts budžeta un cerēt, ka pietiks naudas visam, kam nauda nepieciešama,» finanšu ministrs Andris Vilks norādīja intervijā laikrakstam Diena.

«Ja virzāmies uz IIN samazināšanu līdz 20%, tad neredzu iespēju paralēli neko nedarīt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai nekustamā īpašuma nodokli (NĪN),» pauda A. Vilks.

Finanšu ministrs ir pārliecināts, ka diskusijas par to, vai 2014. gadā IIN tiks samazināts no 24% uz 22% būs ilgas un asas, bet galvenais ir vienoties - ne tikai politiķu vidū, bet arī sabiedrībā -, ka darbaspēka nodokļu mazināšana tiek īstenota līdz ar sociālās nevienlīdzības mazināšanu un atbalstu demogrāfijai.

Ziņots, ka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai partija Vienotība 2014. gada budžeta kontekstā piedāvā samazināt IIN nevis par plānotajiem diviem procentpunktiem, bet - vienu, liekot akcentu uz neapliekamā minimuma un ar IIN neapliekamās summas par apgādājamo palielināšanu. Savukārt, piemēram, uzņēmēji tam nepiekrīt, iebilstot, ka pērn pieņemtais likums par virzību uz IIN samazinājumu 2014. gadā par diviem procentpunktiem un 2015. gadā - līdz 20%, tomēr ir jāpilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai nav izlēmības lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav izlēmības attiecībā uz lieliem lēmumiem darbaspēka nodokļu izmaiņu jomā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Manuprāt, vienmēr var sūdzēties un meklēt labāko brīdi, bet šis gads noteikti būs salīdzinoši labvēlīgs, lai šo jautājumu risinātu, un risinātu ar lielāku pakāpi," teica Vilks, piebilstot, ka sociālā joma nekad nav bijusi pietiekami pievilcīga, dalot amatus, tādējādi gan nodarbinātības, gan arī sociālās lietas līdz šim ir palikušas salīdzinoši aizmugurē.

Vilkts arī atzīmēja, ka Latvijā spertie soļi attiecībā uz darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu līdz šim ir bijuši "mazi", taču valdība ir apliecinājusi, ka spēj samērā ātri panākt vienošanos, piemēram, kad runa bija par "helikopteru naudu" pandēmijas krīzes laikā. "Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljonu. Tāpēc iespēja vienoties ir," teica Latvijas Bankas padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vilks: vai tiešām kāds vēlas latu, kura vērtība mainās katru dienu?

LETA, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) apšauba, ka Latvijā kāds vēlētos latu, kura vērtība mainās katru dienu, lai arī iedzīvotāji pašlaik ir visai noraidoši pret eiro, kuram lats ir piesaistīts.

Vai tiešām jūs gribat brīvo kursu un katru rītu skatīties avīzēs, kā lats ir kritis vai varbūt pacēlies, šorīt Latvijas Radio retoriski vaicāja finanšu ministrs.

Pēc ministra domām, eiro pašlaik Latvijā nav populārs, jo politiķi un eksperti darot ļoti daudz, lai sabiedrību tracinātu. «Es nevainoju tautu, tauta vienkārši ir nogurusi,» sacīja politiķis. Neņemot to vērā, A. Vilks sagaida, ka eiro ieviešanas laikā tā atbalstītāju un noliedzēju skaits Latvijā varētu būt «50 pret 50», lai arī atbalsts eiro pieaug lēnāk nekā atbildīgie politiķi gaidīja.

A. Vilks sagaida, ka atdevei no eiro ieviešanas vajadzētu būt līdzīgai kā no Eiropas fondu naudas - Latvija veic maksājumus šajos fondos, bet pati saņem trīs līdz četras reizes vairāk. Līdzīgi Latvija veiks iemaksas eiro stabilitātes fondā, bet tiek sagaidīta arī atdeve ekonomikas stabilitātes un izaugsmes veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru