Enerģētika

Virši-A: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss

LETA, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālim būtu jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss, piektdien vebinārā par pusgada rezultātiem sacīja AS "Skulte LNG Terminal" līdzīpašnieka degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš teica, ka nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu.

Šādā gadījumā "Skulte LNG Terminal" varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.

Tāpat Vība norādīja, ka saskata šī projekta izdevīgumu un perspektīvas, jo Klaipēdas terminālis un Igaunijā plānotais terminālis nespēšot nodrošināt visu Baltijas valstu vajadzības, turklāt infrastruktūras savienojumi ļauj caur šiem termināļiem iepirkt gāzi arī Polijai un Somijai.

Jau ziņots, ka maija beigās "Virši-A" parakstīja līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal", kas plāno attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Vība maijā norādīja, ka kompānijas dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā - kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu.

"Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri," min Vība.

Uzņēmumā skaidro, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

Vība arī skaidro, ka "Virši-A", pētot un attīstot dažādus enerģētikas risinājumus, ir secinājuši, ka metāna patēriņam reģionā, arī biometāna un dabasgāzes kā pārejas energonesēja formā, nākamajos desmit gados ir perspektīva. Šī tendence saglabāsies industriālo lietotāju, mājsaimniecību, kā arī transporta sektorā.

Viņš uzsver, ka LNG terminālis Skultē kā infrastruktūras objekts kombinācijā ar Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi ir lielisks tandēms ne tikai Latvijas patēriņa apgādei, bet arī konkurētspējīgu dabasgāzes piegāžu veidošanā plašākam reģionam, kurā ietilpst gan Baltijas valstis, gan arī Somija un Polija.

Jau ziņots, ka 2021.gadā "Virši-A" koncerna apgrozījums pieauga par 28,8%, sasniedzot 220,882 miljonus eiro, bet koncerna auditētā peļņa bija 6,616 miljonu eiro, kas ir par 58% vairāk nekā gadu iepriekš. "Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Uzņēmuma akcionāri, pēc "Nasdaq Riga" publiskotās informācijas, pirms akciju iekļaušanas biržas alternatīvajā tirgū "First North" bija Jānis Riekstiņš (23,8%), Jānis Rušmanis (23,6%), Ruta Plūme (23,6%), Ilgvars Zuzulis (14,5%) un Andris Priedītis (14,5%). Kompānijas akcijas kopš 2021.gada 11.novembra ir iekļautas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Vienlaikus kompānija "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”) 20.maijā parakstījis līgumu ar AS “Skulte LNG Terminal” par 20 % akciju iegādi, lai kopīgi attīstītu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Plānots, ka šī projekta attīstība palielinās Latvijas un Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību un sniegs būtisku pienesumu dabasgāzes piegāžu diversifikācijā un turpmākajā dabasgāzes tirgus attīstībā.

“LNG terminālis ir Latvijas energoneatkarības jautājums, un “Virši” kā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums vēlas dot savu artavu valsts energoapgādes ceļu diversifikācijā. “Virši” dalība Skultes projekta attīstībā ir izsvērts solis stratēģiskā mērķa sasniegšanā — kļūt arī par enerģētikas uzņēmumu. Rūpīgi iepazīstoties ar LNG termināļa novietojumu un finanšu modeli, esam secinājuši, ka tas ir izmaksu un funkcionalitātes ziņā piemērotākais dabasgāzes importa ceļš Baltijā, tāpēc esam nolēmuši atbalstīt šī infrastruktūras objekta attīstību, iesaistoties projektā kā akcionāri. Mums ir pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi būs ieguvēji no šī projekta sekmīgas īstenošanas,” uzsver Jānis Vība, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašāk izmantojot saules enerģijas priekšrocības, pašmāju degvielas un alternatīvās enerģijas tirgotājs AS “Virši-A”aprīkos vēl 12 uzpildes stacijas ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Līdz vasaras beigām saules elektrostacijas parādīsies “Virši” stacijās visā Latvijā.

Saskaņā ar stratēģisko ieguldījumu plānu “Virši” līdz gada beigām ar saules paneļiem aprīkos līdz 14 staciju. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē no 68 “Virši” uzpildes staciju nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu, kas šobrīd ierindotu uzņēmumu lielāko Latvijas saules enerģijas ražotāju vidū.

Tas veicinās ne tikai šī videi draudzīgā enerģijas avota izplatību, bet arī, attīstoties uzlādes staciju tīklam, nodrošinās zaļās elektroenerģijas tūlītēju izmantošanu transporta sektorā.

Kā norāda “Virši” biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers, saules paneļu izdevīgums nav apstrīdams, domājot par saprātīgu resursu izmantošanu ilgtermiņā: “Attīstoties tehnoloģijām, arī Latvijā, kur saulaino dienu nav tik daudz, kā gribētos, saules enerģijas izmantošana ilgtermiņā var dot jūtamu ekonomisko ieguvumu kā pašam uzņēmumam, tā arī mūsu klientiem. “Virši” stacijās uzstādām no 12 līdz 50 kW lielas saules sistēmas. Analizējam pieejamās jumtu platības un tūlītējo patēriņu dienas vidū vasarā, lai sasniegtu pēc iespējas ātrāku investīciju atpelnīšanos. Turklāt runa nav tikai par finansiālo pusi, bet arī par tīrāku vidi mums apkārt. Saule, kā atjaunīgs un ilgtspējīgs enerģijas avots, dod iespēju veikt reālus soļus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Mums ir skaidra vīzija un izstrādāts plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai tuvākajos gados, kas ietver gan mūsu uzpildes staciju aprīkošanu, gan arī lielāku parku izveidi”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS ‘’Virši-A’’ un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2021. gadā ievērojami kāpinājis peļņu un apgrozījumu.

Uzņēmuma nerevidētā konsolidētā peļņa 2021. gadā pārsniedza iepriekš sagaidītās prognozes un sasniedza 6,6 milj. EUR, kas ir 58% pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu. Savukārt, uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2021. gadā ir bijis 221 milj. EUR, uzrādot pieaugumu 29%, salīdzinot ar 2020. gadu.

Arī uzņēmuma EBITDA rādītājs uzrādīja būtisku kāpumu, sasniedzot 9,7 milj. EUR, kas bija 23,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu, tādējādi pārsniedzot “Virši” vadības 2021. gada vidū sagaidītās prognozes par EBITDA mērķi 2021. gadam.

Uzņēmuma kopējās investīcijas 2021. gadā ir teju dubultojušās salīdzinājumā ar 2020. gadu un sasniegušas 14,7 milj. EUR apmēru. Būtiska daļa no 2021. gadā veiktajiem ieguldījumiem tikuši virzīti uz tālāku uzņēmuma degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu un modernizēšanu. Stratēģiskā investīciju plāna ietvaros 2021. gadā ir atvērtas 5 jaunas uzpildes stacijas - Olaines tuvumā, Nākotnē (Dobeles novadā), Liepājā (Cukura ielā), Rīgā (Katrīnas dambī) un Aucē. Tāpat 23 stacijās ir veikta modernizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi piecu miljonu eiro aizdevumu degvielas mazumtirgotājam AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", teikts degvielas tirgotāja paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji informē, ka ceturtdien "Virši-A" parakstīja aizņēmumu līgumu ar "SEB banku" par summu pieci miljoni eiro ar procentu likmi 1,55% plus trīs mēnešu EURIBOR un atmaksas termiņu 2027.gada martā.

"Virši-A" pārstāvji norāda, ka esošā ģeopolitiskā situācija nav ietekmējusi kompānijas attīstības plānus.

Uzņēmums plāno izlietot piesaistīto aizdevumu, lai 2022. un 2023.gadā turpinātu stratēģiskā plāna īstenošanu, kas paredz tālāku degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu Latvijā, kā arī dažādu ar ilgstspēju saistītu projektu īstenošanu.

"Virši-A" koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieauga par 28,8%, sasniedzot 220,882 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa bija 6,616 miljoni eiro. "Virši-A" pagājušā gada beigās Latvijā bija 65 degvielas uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi) noslēdz 2022. gada 6 mēnešu periodu un sasniedz 155 miljonus eiro lielu apgrozījumu.

Tas ir par 59,8% jeb 57,9 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem. Savukārt uzņēmuma neto peļņa sasniedza 5,6 milj. eiro.

“Virši” EBITDA rādītājs sasniedza 6,6 milj. eiro, kas ir 47,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem.

Uzņēmuma kopējie ieguldījumi 2022. gada pirmajā pusgadā ir pieauguši par 117.2% jeb vairāk kā 4.8 milj. eiro salīdzinājumā ar 2021. gada salīdzināmo periodu un sasniedza aptuveni 9 milj. eiro.

Būtiska daļa no ieguldījumiem virzīti uz tālāku uzņēmuma degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla paplašināšanu un modernizēšanu. 2022. gada pirmajos 6 mēnešos tīkls paplašinājies vēl par 3 uzpildes stacijām, kas atrodas Rīgā - Ulmaņa gatvē, Torņkalnā un Satekles ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas resursu tirgotājs AS “Virši-A” ievērojami paplašinās uzlādes iespējas elektroauto īpašniekiem, divu gadu laikā savā tīklā nodrošinot uzlādes pakalpojumu vairāk nekā 20 “Viršu” stacijās visā Latvijas teritorijā.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veido aptuveni EUR 2 milj., apmēram puse no kapitālieguldījumiem tiks segti izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuel Infrastructure Facility, AFIF).

Šī gada septembrī tika parakstīts līgums starp “Virši” un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kļūstot par pirmo AFIF atbalsta līgumu Eiropas Savienībā. Līguma ietvaros 20 “Viršu” stacijās tiks uzstādītas 28 pieslēguma vietas ar vismaz 150 kW lielu uzlādes jaudu, turklāt 8 no šīm 20 stacijām tiks izbūvēts vismaz 870A liels pieslēgums sadales sistēmas operatoram. Projektu plānots realizēt līdz 2024. gada otrajam ceturksnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Elektroauto uzlādes tirgus īslaicīgi būs pārsātināts ar uzlādes stacijām

LETA, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tirgus šobrīd ir piesātināts un, ņemot vērā mazo elektroauto skaitu, tuvāko gadu laikā tirgus būs īslaicīgi pārsātināts ar uzlādes stacijām, sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka "Virši-A" elektroauto uzlādes tīklā plāno investēt divus miljonus eiro. Projekta pirmajā posmā plānots elektrouzlādes tīklu attīstīt 20 stacijās, uzstādot uzlādes stacijas ar jaudu 150 kilovatu (kW).

Vība stāstīja, ka uzlādes tīkla attīstība būs tuvākā gada vai divu fokuss. Stacijas lielākoties būs galveno autoceļu tuvumā, kur transporta plūsma ir vislielākā, un arī lielākajās Latvijas pilsētās.

Savukārt nedaudz tālākā nākotnē "Virši-A" uzlādes stacijas varētu izvietot arī ārpus savu degvielas uzpildes staciju tīkla, piemēram, pie veikalu tīkliem vai kādiem citiem objektiem ar intensīvu satiksmi tuvumā.

"Ir skaidrs, ka vieglais automašīnu segments pakāpeniski virzīsies uz zaļo enerģiju un elektrība vieglajam segmentam ir visloģiskākais risinājums. Jāmin gan, ka pašlaik Latvijas tirgū ir apmēram 3000 elektroauto no kupumā apmēram 700 000 vieglo automašīnu. Tas nozīmē, ka elektroauto šobrīd ir aptuveni 0,4% no kopējā tirgus," teica Vība, piebilstot, ka pagaidām šī tirgus daļa ir ļoti neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” atvēris jaunu degvielas uzpildes staciju (DUS) Daugavpilī, investējot tās izveidē vairāk nekā divus miljonus eiro.

Stacijas jumts aprīkots ar saules paneļiem, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā pašpatēriņa nodrošināšanai.

Jaunatklātā stacija Daugavpilī ir jau 69. “Virši” spēka stacija. Uzņēmuma turpmāko gadu izaugsmes plāni paredz tālāku tīkla paplašināšanu un investīcijas infrastruktūrā, atverot jaunas un modernizējot esošās degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes stacijas visos Latvijas reģionos.

“Lēmums par jaunas stacijas būvniecību un CNG pieejamības nodrošināšanu Daugavpils reģionā tika pieņemts pēc uzvaras AS “Daugavpils satiksme” izsludinātajā iepirkumā par tai piederošo autobusu uzpildi ar saspiesto dabasgāzi. Atbalstot uzņēmuma pāreju uz jaunu, videi draudzīgāku pilsētas transportu, nodrošinājām visu nepieciešamo ērtai un parocīgai autobusu uzpildei,” saka Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls “Virši” atklājis vēl vienu pilna servisa staciju “Ulmanis”, Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā, tādējādi turpinot ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu Rīgas rajonā.

Jaunatklātās stacijas izveidē uzņēmums investējis nepilnus 2 miljonus eiro.

Uzņēmuma turpmāko gadu izaugsmes plāni paredz tālāku ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu un investīcijas infrastruktūrā, atverot jaunas un modernizējot esošās degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes stacijas gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Viršiem peļņas un apgrozījuma rekordi 

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS ‘’Virši-A’’...

Attīstības stratēģijā iekļauta arī būtiska jaunu produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšana klientiem un sadarbības partneriem, īpaši attīstot alternatīvo enerģijas veidu piedāvājumu un veicinot to pieejamību Latvijā.

“Jaunās uzpildes stacijas atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē ir stratēģiski nozīmīgs solis gan “Virši” tīklam, gan mūsu klientiem un sadarbības partneriem. Šī ir pirmā stacija, kuru atklājam 2022. gadā un turpināsim strādāt pie tā, lai arī šogad iepriecinātu klientus ar jaunām stacijām visā Latvijas teritorijā. Pēdējo gadu laikā vidēji atveram 3-5 jaunas stacijas gadā un plānojam šādu dinamiku saglabāt arī šogad, lai spēcinātu uzņēmuma konkurētspēju tirgū un sasniegtu 2024. gada stratēģisko mērķi par vismaz 80 “Virši” stacijām Latvijā,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma nerevidētā konsolidētā peļņa 2021. gadā pārsniedza iepriekš sagaidītās prognozes un sasniedza 6,6 milj. EUR, kas ir 58% pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu. Savukārt, uzņēmuma konsolidētais apgrozījums 2021. gadā ir bijis 221 milj. EUR, uzrādot pieaugumu 29%, salīdzinot ar 2020. gadu.

Arī uzņēmuma EBITDA rādītājs uzrādīja būtisku kāpumu, sasniedzot 9,7 milj. EUR, kas bija 23,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu, tādējādi pārsniedzot “Virši” vadības 2021. gada vidū sagaidītās prognozes par EBITDA mērķi 2021. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS "Virši-A" paplašina degvielas uzpildes staciju tīklu, stiprinot savas pozīcijas Rīgā, informē uzņēmums.

Uzņēmums atklāj divas jaunas degvielas uzpildes stacijas – Torņkalnā, Mārupes ielā, un pilsētas centrā, Satekles ielā. Abu staciju izveidē uzņēmums kopā investē nepilnus 2 milj. eiro.

"Mēs turpinām mērķtiecīgi īstenot uzņēmuma attīstības stratēģiju, kas paredz būtisku "Virši" tīkla paplašināšanu, šā gada pirmajā pusē koncentrējot attīstību tieši Rīgā un Rīgas rajonā. Šobrīd klientiem ērti pieejamas jau 68 stacijas visā Latvijā, vienpadsmit no tām – galvaspilsētā. Arī turpmāk mēs plānojam saglabāt uzņemto attīstības dinamiku, stiprinot savu konkurētspēju un sasniedzot optimālu staciju tīkla pārklājumu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados cilvēki Latvijā vidēji ir kļuvuši krietni turīgāki. Tajā pašā laikā arī inflācija ir uzņēmusi apgriezienus. Tāpēc loģiska vēlme ir savu līdzekļu pirktspējas saglabāšana un to vairošana, nodarbojoties ar investīcijām. Tajā brīdī ir jāsastopas ar aktuālajiem jautājumiem – kā sākt? Ko darīt? Kur meklēt informāciju?

Lai palīdzētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, Investoru Klubs ir izveidojis izdomātu personu – Investoru Andri.

Investors Andris ir 32 gadus jauns IT jomas speciālists, kurš, pateicoties savām lieliskajām darba spējām, ir spējis nopelnīt pietiekami daudz, lai investīcijām novirzītu 25 000 eiro. Jāatzīmē, ka, lai arī Andris ir izdomāta persona, tomēr 25 000 eiro ir reāli līdzekļi, kas tiek ieguldīti reālos finanšu aktīvos.

Uzsākot savas investora gaitas Andris izpētīja, kādu brokeri izvēlēties, kā arī apdomāja savu investīciju stratēģiju. Andra mērķis ir spēt pelnīt 12% ienesīgumu gadā, lai pēc 30 gadiem, kad būtu jādodas pensijā, portfeļa vērtība būtu pieaugusi līdz 750 000 eiro. Andris saprot, ka tas ir ambiciozs mērķis, kuru var arī neizdoties sasniegt, taču nekas nereāls tas arī nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas kapitāla tirgus mazais mērogs – iespējamais "glābiņš" finanšu tirgus nākotnei

Voldemārs Strupka, Signet Bank Investīciju eksperts, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tirgu ir grūti salīdzināt ar citiem attīstīto valstu tirgiem, jo tas ir mazs un neattīstīts. Bet, neskatoties uz nelielajiem tirgus izmēriem, mazo likviditāti un sava veida “izolāciju”, tieši šie faktori var kļūt par “glābiņu” finanšu tirgus nākotnes attīstībai un pat ar iespējamību izskatīties labāk par dažu attīstīto valstu kapitāla tirgus nākotni.

Ja salīdzina – apgrozījums Helsinku biržā pagājušajā gadā sastādīja 156.3 miljardus eiro (227.2 miljardi 2000. gadā un 394.5 miljardi 2007. gadā). Savukārt, Latvijas akciju tirgus izskatās bēdīgi pat salīdzinājumā pats ar sevi. Piemēram, kopējais biržas apgrozījums Baltic Main List un Baltic Secondary List 2006. gadā sastādīja gandrīz 2.5 miljardu eiro, 2007. gadā tas bija nedaudz mazāks, bet 2008. gadā tas jau bija 980 miljoni eiro.

Savukārt 2021. gadā tika sasniegti 875 miljoni, kas ir salīdzināms ar 2000. gada 690 miljonu eiro apgrozījumu. Emitentu skaits arī samazinājās – no 92 uzņēmumiem 2000. gadā un 105 uzņēmumiem abos Baltic Main List un Baltic Secondary List sarakstos 2007. gadā, līdz 63 – 2021. gadā. Varam pielikt klāt 15 uzņēmumus no First North Baltic Share List (gada apgrozījums ap 21 miljonu eiro) un 2 uzņēmumi no Baltic First North Foreign Shares saraksta (apgrozījums 56 eiro un 94 centi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 95.markas benzīna cena pārkāpusi divu eiro robežu, liecina degvielas mazumtirgotāju publiskotā informācija.

Informācija degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" mājaslapā liecina, ka otrdien, 31.maijā, 95.markas benzīna zemākā cena kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā Rīgā bija 2,004 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīns maksāja 2,044 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena bija 1,894 eiro par litru.

Arī degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" uzpildes stacijās zemākā 95.markas benzīna cena ir 2,004 eiro par litru un 98.markas benzīna cena ir 2,044 eiro par litru, kamēr dīzeļdegvielas cena ir 1,904 eiro par litru.

Degvielas mazumtirgotāja "Neste Latvija" publiskotā informācija liecina, ka tās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās 95.markas benzīna cena sasniegusi 1,997 eiro par litru, kamēr 98.markas benzīna cena ir 2,037 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena - 1,897 eiro par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Valdība lēmumu par LNG termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien

LETA, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmumu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien, 30.augustā, informē Valsts kancelejā.

Pirmdien no rīta bija sasaukta ārkārtas valdības sēde, kurā vienīgais darba kārtībā iekļautais jautājums bija LNG termināļa izveide, tomēr pēc drošības dienestu uzklausīšanas valdības sēdē tika pieņemts lēmums Ekonomikas ministrijai (EM) uzdot nepieciešamo precizējumu sagatavošanu dokumentus, lai Ministru kabinets to varētu izskatīt otrdien.

Tādējādi arī iepriekš ieplānotā preses konference pēc pirmdienas ārkārtas valdības sēdes nenotiks.

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien sēdes slēgtajā daļā izskatīs informatīvo ziņojumu par pieteikumiem, kas saņemti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei Latvijā, liecina sēdes darba kārtība.

Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš organizēja publisku tirgus izpēti par LNG termināļa izveidi. Tās laikā tika saņemti trīs termināļa projekta pieteikumi, kurus izvērtēja neatkarīga komisija ministrijas valsts sekretāra vadībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka saņemtajos piedāvājumos termināļus piedāvāts attīstīt Rīgā un jūrā pie Saulkrastiem. Starp piedāvājumiem esot gan tādi, kas ir gatavi attīstīt projektus bez valsts atbalsta, gan tikai ar valsts atbalstu, piemēram, iepirkumu garantiju veidā.

Ministre jau paziņojusi, ka Latvijā LNG terminālis būtu jāattīsta, ja tas notiek uz biznesa principiem, valstij neuzņemoties nekādas ilgtermiņa saistības. Par valsts iesaisti varētu lemts tikai drošības apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts

LETA, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts", otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" - Rīgā.

Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju  

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”)...

Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31.augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.

EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis. Valdība uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā 

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību...

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Komentāri

Pievienot komentāru