Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Ņemot vērā Covid-19 saistītā ārkārtas situācijā piešķirtās atlaides un būtiskas izmaiņas ieņēmumu uzskaitē attiecībā uz uzkrājumu plānotajiem remontdarbiem neiekļaušanu neto apgrozījumā, kapitālsabiedrības neto peļņas rādītājs pērn ir 3.02 miljoni eiro (2.18 miljonu eiro samazinājums). Kapitālsabiedrība atbalstu nomniekiem sniegusi saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Viens no VNĪ vidēja termiņa darbības izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis. VNĪ prioritāte ir vērtīgo valsts īpašumu saglabāšana un attīstība, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. Pēdējos divos gados publiskajā sektorā ir notikušas būtiskas, kvalitatīvas izmaiņas nekustamo īpašumu pārvaldībā – valstiskā līmenī aktualizēti būvniecības efektivitātes un drošības jautājumi, strauji attīstās būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas procesu digitalizācija, būtiska izaugsme panākta arī pabeigto kultūrvēsturisko objektu segmentā. 2020. gadā kapitālsabiedrība izstrādājusi nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020.– 2022.gadam. Stratēģijas izstrādes ietvaros izveidots vienots noteikumu kopums rīcībai ar VNĪ pārvaldībā nodotajiem valsts īpašumiem. Tas ļauj īstenot ilgtspējīgus pārvaldības principus, attīstības scenārijus un sniedz skaidru pārskatu par katru nekustamo īpašumu.

Kopumā 2020. gadā VNĪ pārdevusi 92 īpašumus par 3,5 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs. Nojauktas 4 būves 2 adresēs. 9 ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, 5 objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām (tsk. biedrībām).

2020. gadā izstrādātas vadlīnijas BIM jeb būves informācijas modelēšanas ieviešanai publiskajos iepirkumos, kā arī uzsākta BIM ieviešana VNĪ iepirkumos. Īstenots BIM pilotprojekts 2020. gadā prokuratūras vajadzībām atjaunojot ēku Aspazijas bulvārī 7, kura nodota lietotājam četrus mēnešus pirms plānotā termiņa.. 2021. gadā VNĪ īsteno jau divpadsmit projektus, kas satur BIM komponentes, to vidū ir Rīgas pils Kastelas daļas pārbūve, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana, Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrāde, vēsturiskās ēkas Ventspilī, Kuldīgas ielā 2 atjaunošana un pielāgošana valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām, Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene–Pāternieki" modernizācija un citi.

Nozīmīgākie 2020. gadā VNĪ pabeigtie attīstības projekti ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē mājos 9 prokuratūras struktūrvienības, pabeigtie energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, Komandanta ielā 9, S. Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā Kandavas ielā 2a. Veikti fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā, Farmācijas muzejā, R. Vāgnera ielā 13 un apmeklētāju iecienītajai izstāžu zālei “Arsenāls”. Atjaunotas fasādes tādām nozīmīgām ēkām kā Ekonomikas ministrija, Brīvības ielā 55, Rīgā, “Tiesībsarga” biroja ēka Baznīcas ielā 25, Rīgā. Veikti jumta atjaunošanas un logu, kā arī ieejas portāla un kāpņu restaurācijas darbi administratīvajā ēkā Smilšu ielā 1, Rīgā.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Tiek turpināti tādi nozīmīgi attīstības projekti kā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi, tostarp jaunas piebūves „Nākotnes nams”, POUP piemiņas memoriāla izbūve un Strēlnieku laukuma sakārtošanas projekts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā rekonstrukcija, infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projekti sabiedriski nozīmīgās ēkās – Dailes teātra ēkā Brīvības ielā 75, Rīgā, Latvijas Leļļu teātra ēkā K. Barona ielā 16/18, Rīgā, Valmieras drāmas teātra ēkā Lāčplēša ielā 4, Valmierā un Latvijas Valsts arhīva ēkā Skandu ielā 14, Rīgā. Noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi 3 radošo kvartālu attīstībai – prototipēšanas darbnīcu kompleksa izveidei A Briāna ielā 13, Rīgā, starpdisciplināro kultūras centram Miera ielā 58a un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju centram Šķirotavas apkaimē, kuriem šogad plānots uzsākt būvniecības darbus. Turpinās arī koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas projekta izstrāde, kuru plānots pabeigt 2021. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2021. gada 1. ceturksnī sasniedzis 11,53 miljonus eiro, kas ir par 15% jeb 1,52 miljoniem lielāks nekā šajā periodā 2020. gadā, galvenokārt pateicoties īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem.

Pārdoti 23 īpašumi par 4,4 miljoniem eiro, tostarp 8 vidi degradējošas būves 5 adresēs. Nozīmīgākie pārdošanas darījumi ir īpašumi Rīgas centrā, kanālmalā Raiņa bulvārī 7 (2,3 miljoni eiro) un Tērbatas ielā 75 ( 1 205 000 eiro), Rīgā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Veiksmīgu pārdošanas darījumu rezultātā 2021. gada pirmajā ceturksnī palielinājušies arī EBITDA un neto peļņas rādītāji, salīdzinot ar 2020. gada trīs mēnešiem – EBITDA ir palielinājies par 1.78 miljoniem eiro, nodrošinot neto peļņas rādītāju 2.95 miljonu eiro apmērā, pretēji 1.32 miljoniem eiro 2020. gada pirmajā ceturksnī. Nekustamo īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus no VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un ilgtspējīgu biroju izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3 miljoniem eiro nosolīta vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27 , Rīgas centrā, kanālmalā, kur agrāk atradusies Rakstnieku poliklīnika, informē VNĪ.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016.gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019.gada nogales. Pārdošanas procesā notikušas 7 izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse. Vēsturiskā arhitektoniski vērtīgā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā atrodas 5 minūšu attālumā no centrālās stacijas netālu no Raiņa bulvāra un Barona ielas krustojuma. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sastāv no 3 fasādes daļām ar logiem - gaišas telpām ar kopējo platību 2697 kv.m. Ēkas 4. stāvā atrodas balkons ar skatu uz Latvijas Nacionālo operu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizētajā izsolē par 1 205 000 eiro nosolīta bijusī Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuve Tērbatas ielā 75, Rīgā.

Īpašums šogad atbrīvots pēc muzeja administrācijas un krājumu pārcelšanas uz jaunām telpām – VNĪ vadībā tapušo muzeju krātuvi Pulka ielā, Pārdaugavā, kura tika nodota ekspluatācijā 2019. gada nogalē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamais īpašums atrodas Rīgas pilsētas centra rajonā, Tērbatas ielas malā, kvartāla daļā starp Tērbatas, Matīsa, Brīvības un Artilērijas ielām. Tas sastāv no zemes 2495 m2 platībā un 8 būvēm ar kopējo būvju/telpu platību 5020.4 m2, tsk. administratīvās ēkas un bibliotēkas ēkas. Objektu nosolīja juridiskā persona. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

“Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi nav mazinājusies. Redzams, ka pircēji esošajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"Ņemot vērā, ka valdība 2017. gada 3. augustā pieņēma lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendācija bija turpināt ieceres realizāciju, mums jāuzsāk projekta izpilde. Spēkā esošais valdības lēmums, projekta termiņi un valsts drošības intereses VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš informē, ka teritorijā tiks maksimāli saglabāti esošie koki - tiks saglabāti vismaz 25 koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu, kā arī plānoti papildus apzaļumošanas pasākumi.

"Ņemot vērā to, ka Teika ir rajons ar blīvu apbūvi, VNĪ saprot sabiedrības vēlmi pēc parka. Respektējot aktīvistu lūgumu un sabiedrības intereses, VNĪ pildīja doto solījumu nesteigties ar būvniecības uzsākšanu, līdz jautājums atkārtoti tiks izskatīts valdībā un Saeimā. VNĪ kā atbildīga kapitālsabiedrība rīkojas atbilstoši pieņemtajam lēmumam – apstiprinātā Saeimas, valdības lēmuma un pilsētas plānojuma ietvaros. Veiksim darbības objektā atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un valsts drošības interesēm," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā VSIA “Valmieras drāmas teātris” Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai starp 9 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts pilnsabiedrības “SBSC” piedāvājums ar kopējo līgumcenu 6,57 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, tuvākajā laikā tiks slēgts līgums un šoruden uzsākti būvdarbi, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Būvdarbi tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, teātrim turpinot apdzīvot daļu telpu un tos plānots pabeigt 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Būvprojektu Valmieras drāmas teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA “SESTAIS STILS”.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti patīkami apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks izbūvēta jauna “black-box” zāle teātra izrāžu baudīšanai, kurā tiks nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām un uzlabotu teātra darbības funkcionalitāti. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti arī ēkas pamati, lai nodrošinātu ēkas un tajā veikto ieguldījumu ilgmūžību .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" turpina vēsturiskās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb Tetera nama izsoli, saglabājot tajā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju ēkas 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā tirgus situāciju un ēkā nepieciešamo ieguldījumu apjomu, izsoles sākuma cena samazināta par 20%, informē VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Pirmā Tetera nama izsole noslēdzās 14. septembrī.

"Pirmajā izsolē apzinot potenciālos interesentus, kā arī mūsu rīkotajā Atvērto durvju dienā, redzējām ieinteresētību no vairāku īres dzīvokļu attīstītāju puses, kas ir loģiski, jo nams sākotnēji celts kā īres nams ar veikaliem un to iekštelpu plānojums ir tam pielāgojams. Kā jau plānojām, turpināsim izsoli uz Tetera nama iegādi. Ņemot vērā to, ka ēkas atjaunošanā nepieciešami lieli ieguldījumi, VNĪ turpinot izsoli, lemj par izsoles sākuma cenas samazinājumu. Pārdošanas process šādiem lieliem objektiem var būt ilgstošs, kas ir normāla prakse, jo investoriem nepieciešams laiks, lai izsvērtu rīcības stratēģiju. Pircēji patreiz ļoti rūpīgi izvērtē savus ieguldījumus un nekustamo īpašumu tirgū šobrīd dominē piedāvājuma uzskatāms pārsvars. Mūsu interese ir, lai valsts iegūtu līdzekļus maksimāli iespējamajā apmērā, vienlaikus ņemot vērā tirgus situāciju un iespējas," norāda A. Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādātajām būvniecības iecerēm pieteikušies trīs pretendenti.

VNĪ uzsāk piedāvājumu vērtēšanas procesu. Priekšlaukuma atjaunošanu plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "Kvinta BCL", pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “Tilts”. Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,26 miljoniem eiro līdz 2,77 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri, teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13, šovasar tiks uzsākta modernas prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace’’ izveide, pielāgojot telpas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būvniecības iepirkumā pieteikušies 11 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Attīstāmajās ēkās plānots izvietot sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem. Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: PS "CES Group", PS "MMG", "Kvintets M – FALKORS Building Industry – Ramda C", Personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība 3A, piegādātāju apvienība "BBA, TILTS,PMK", pilnsabiedrība "SBSC", SIA "REATON, LTD", PS "RERE MEISTARI 1", SIA "Selva Būve" un AS "UPB". Piedāvājumu summas – no 5,3 miljoniem eiro līdz 7,75 miljoniem eiro. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā pieteikušies trīs pretendenti.

Darbus plānots uzsākt šovasar un pabeigt līdz 2022. gada nogalei.

Ēkai tiks uzlabots estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs patīkamāku darba vidi, vienlaikus panākot ap 60% ietaupījumu uz siltumenerģiju, kas ļaus ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Iepirkumā piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: Personu apvienība "P un P", "RERE MEISTARI" un SIA "REVOHAUS". Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 2,46 miljoniem eiro līdz 2,89 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvētas un modernizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Profesionāla būvuzraudzība – profesionālākais ceļš uz pasūtītāja interešu pārstāvību

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām jomām, kurā šobrīd aktīvi ienāk arī digitalizācijas procesi.

Nacionālas nozīmes būvprojekti vienmēr - arī pirms aktīvas nozares digitalizācijas – bijuši salīdzinoši komplicētāki, tajos tiek izmantoti ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi, tādējādi būvuzrauga loma tajos ir īpaši svarīga. Vienota būvuzraudzības izpratne nozares līmenī ievērojami veicinās publisko būvniecības līgumu izpildes kontroles efektivitāti.

Būvuzraudzības pamats ir godīga un profesionāla pasūtītāja tiesību un interešu pārstāvēšana, lai nodrošinātu drošu būvniecības procesu pēc plānotā būvprojekta. Profesionālas būvuzraudzības gadījumā tiek novērstas potenciālas būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no apstiprinātā būvprojekta un noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas, kā arī netiek pieļauti būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Iepriekš minētie speciālista pienākumi ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, jo nozare kopumā mainās – gan izmantotie materiāli, gan prasības būvobjektos, gan normatīvie akti, gan paši izpildītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā par saimnieciski izdevīgāko atzīts personu apvienības "P un P" piedāvājums par 2,75 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, tuvākā mēneša laikā ar būvuzņēmēju tiks slēgts līgums. Darbus plānots uzsākt līdz rudenim un tie būs jāpaveic 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Ēkai tiks uzlabots estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs patīkamāku darba vidi, vienlaikus panākot ap 60% ietaupījumu uz siltumenerģiju, kas ļaus ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvētas un modernizētas apkures un ventilācijas sistēmas. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ipirkumā modernas prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace’’ izveidei, pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku A. Briāna ielā 13 Rīgā, starp 11 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko kritērijiem atbilstošo piedāvājumu atzīts SIA “Selva būve” ar piedāvāto līguma summu – 6,37 miljoni eiro (bez PVN), informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Ja nebūs pārsūdzību, līgums ar uzvarētāju tiks slēgts tuvākā mēneša laikā. Būvdarbus, pielāgojot telpas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām plānots uzsākt līdz rudenim, informē VNĪ NĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Attīstāmajās ēkās tiks izvietotas sešas minēto skolu izglītības programmām atbilstošas jauna produkta parauga izgatavošanas jeb prototipēšanas darbnīcas, kas ļaus nodrošināt skolēniem un studentiem kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību procesu. Papildus tam tiks ierīkotas mūsdienīgas telpas semināriem un cita veida pasākumiem.

Prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” attīstības projekta īstenošanai sadarbībā ar Kultūras ministriju piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” un 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas, kā arī valsts budžeta līdzekļus (tostarp Covid-19 finansējums ekonomikas sildīšanai caur ieguldījumiem būvniecībā).

Komentāri

Pievienot komentāru