Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Ņemot vērā Covid-19 saistītā ārkārtas situācijā piešķirtās atlaides un būtiskas izmaiņas ieņēmumu uzskaitē attiecībā uz uzkrājumu plānotajiem remontdarbiem neiekļaušanu neto apgrozījumā, kapitālsabiedrības neto peļņas rādītājs pērn ir 3.02 miljoni eiro (2.18 miljonu eiro samazinājums). Kapitālsabiedrība atbalstu nomniekiem sniegusi saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Viens no VNĪ vidēja termiņa darbības izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis. VNĪ prioritāte ir vērtīgo valsts īpašumu saglabāšana un attīstība, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. Pēdējos divos gados publiskajā sektorā ir notikušas būtiskas, kvalitatīvas izmaiņas nekustamo īpašumu pārvaldībā – valstiskā līmenī aktualizēti būvniecības efektivitātes un drošības jautājumi, strauji attīstās būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas procesu digitalizācija, būtiska izaugsme panākta arī pabeigto kultūrvēsturisko objektu segmentā. 2020. gadā kapitālsabiedrība izstrādājusi nekustamā īpašuma portfeļa attīstības stratēģiju 2020.– 2022.gadam. Stratēģijas izstrādes ietvaros izveidots vienots noteikumu kopums rīcībai ar VNĪ pārvaldībā nodotajiem valsts īpašumiem. Tas ļauj īstenot ilgtspējīgus pārvaldības principus, attīstības scenārijus un sniedz skaidru pārskatu par katru nekustamo īpašumu.

Kopumā 2020. gadā VNĪ pārdevusi 92 īpašumus par 3,5 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs. Nojauktas 4 būves 2 adresēs. 9 ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, 5 objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām (tsk. biedrībām).

2020. gadā izstrādātas vadlīnijas BIM jeb būves informācijas modelēšanas ieviešanai publiskajos iepirkumos, kā arī uzsākta BIM ieviešana VNĪ iepirkumos. Īstenots BIM pilotprojekts 2020. gadā prokuratūras vajadzībām atjaunojot ēku Aspazijas bulvārī 7, kura nodota lietotājam četrus mēnešus pirms plānotā termiņa.. 2021. gadā VNĪ īsteno jau divpadsmit projektus, kas satur BIM komponentes, to vidū ir Rīgas pils Kastelas daļas pārbūve, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana, Lielās ģildes atjaunošanas projekta izstrāde, vēsturiskās ēkas Ventspilī, Kuldīgas ielā 2 atjaunošana un pielāgošana valsts un pašvaldības iestāžu vajadzībām, Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietas "Silene–Pāternieki" modernizācija un citi.

Nozīmīgākie 2020. gadā VNĪ pabeigtie attīstības projekti ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē mājos 9 prokuratūras struktūrvienības, pabeigtie energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, Komandanta ielā 9, S. Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā Kandavas ielā 2a. Veikti fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā, Farmācijas muzejā, R. Vāgnera ielā 13 un apmeklētāju iecienītajai izstāžu zālei “Arsenāls”. Atjaunotas fasādes tādām nozīmīgām ēkām kā Ekonomikas ministrija, Brīvības ielā 55, Rīgā, “Tiesībsarga” biroja ēka Baznīcas ielā 25, Rīgā. Veikti jumta atjaunošanas un logu, kā arī ieejas portāla un kāpņu restaurācijas darbi administratīvajā ēkā Smilšu ielā 1, Rīgā.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Tiek turpināti tādi nozīmīgi attīstības projekti kā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi, tostarp jaunas piebūves „Nākotnes nams”, POUP piemiņas memoriāla izbūve un Strēlnieku laukuma sakārtošanas projekts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā rekonstrukcija, infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projekti sabiedriski nozīmīgās ēkās – Dailes teātra ēkā Brīvības ielā 75, Rīgā, Latvijas Leļļu teātra ēkā K. Barona ielā 16/18, Rīgā, Valmieras drāmas teātra ēkā Lāčplēša ielā 4, Valmierā un Latvijas Valsts arhīva ēkā Skandu ielā 14, Rīgā. Noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi 3 radošo kvartālu attīstībai – prototipēšanas darbnīcu kompleksa izveidei A Briāna ielā 13, Rīgā, starpdisciplināro kultūras centram Miera ielā 58a un Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju centram Šķirotavas apkaimē, kuriem šogad plānots uzsākt būvniecības darbus. Turpinās arī koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas projekta izstrāde, kuru plānots pabeigt 2021. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3 miljoniem eiro nosolīta vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27 , Rīgas centrā, kanālmalā, kur agrāk atradusies Rakstnieku poliklīnika, informē VNĪ.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016.gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019.gada nogales. Pārdošanas procesā notikušas 7 izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse. Vēsturiskā arhitektoniski vērtīgā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā atrodas 5 minūšu attālumā no centrālās stacijas netālu no Raiņa bulvāra un Barona ielas krustojuma. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sastāv no 3 fasādes daļām ar logiem - gaišas telpām ar kopējo platību 2697 kv.m. Ēkas 4. stāvā atrodas balkons ar skatu uz Latvijas Nacionālo operu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizētajā izsolē par 1 205 000 eiro nosolīta bijusī Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuve Tērbatas ielā 75, Rīgā.

Īpašums šogad atbrīvots pēc muzeja administrācijas un krājumu pārcelšanas uz jaunām telpām – VNĪ vadībā tapušo muzeju krātuvi Pulka ielā, Pārdaugavā, kura tika nodota ekspluatācijā 2019. gada nogalē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamais īpašums atrodas Rīgas pilsētas centra rajonā, Tērbatas ielas malā, kvartāla daļā starp Tērbatas, Matīsa, Brīvības un Artilērijas ielām. Tas sastāv no zemes 2495 m2 platībā un 8 būvēm ar kopējo būvju/telpu platību 5020.4 m2, tsk. administratīvās ēkas un bibliotēkas ēkas. Objektu nosolīja juridiskā persona. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

“Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi nav mazinājusies. Redzams, ka pircēji esošajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"Ņemot vērā, ka valdība 2017. gada 3. augustā pieņēma lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendācija bija turpināt ieceres realizāciju, mums jāuzsāk projekta izpilde. Spēkā esošais valdības lēmums, projekta termiņi un valsts drošības intereses VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš informē, ka teritorijā tiks maksimāli saglabāti esošie koki - tiks saglabāti vismaz 25 koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu, kā arī plānoti papildus apzaļumošanas pasākumi.

"Ņemot vērā to, ka Teika ir rajons ar blīvu apbūvi, VNĪ saprot sabiedrības vēlmi pēc parka. Respektējot aktīvistu lūgumu un sabiedrības intereses, VNĪ pildīja doto solījumu nesteigties ar būvniecības uzsākšanu, līdz jautājums atkārtoti tiks izskatīts valdībā un Saeimā. VNĪ kā atbildīga kapitālsabiedrība rīkojas atbilstoši pieņemtajam lēmumam – apstiprinātā Saeimas, valdības lēmuma un pilsētas plānojuma ietvaros. Veiksim darbības objektā atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un valsts drošības interesēm," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" turpina vēsturiskās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb Tetera nama izsoli, saglabājot tajā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju ēkas 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā tirgus situāciju un ēkā nepieciešamo ieguldījumu apjomu, izsoles sākuma cena samazināta par 20%, informē VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Pirmā Tetera nama izsole noslēdzās 14. septembrī.

"Pirmajā izsolē apzinot potenciālos interesentus, kā arī mūsu rīkotajā Atvērto durvju dienā, redzējām ieinteresētību no vairāku īres dzīvokļu attīstītāju puses, kas ir loģiski, jo nams sākotnēji celts kā īres nams ar veikaliem un to iekštelpu plānojums ir tam pielāgojams. Kā jau plānojām, turpināsim izsoli uz Tetera nama iegādi. Ņemot vērā to, ka ēkas atjaunošanā nepieciešami lieli ieguldījumi, VNĪ turpinot izsoli, lemj par izsoles sākuma cenas samazinājumu. Pārdošanas process šādiem lieliem objektiem var būt ilgstošs, kas ir normāla prakse, jo investoriem nepieciešams laiks, lai izsvērtu rīcības stratēģiju. Pircēji patreiz ļoti rūpīgi izvērtē savus ieguldījumus un nekustamo īpašumu tirgū šobrīd dominē piedāvājuma uzskatāms pārsvars. Mūsu interese ir, lai valsts iegūtu līdzekļus maksimāli iespējamajā apmērā, vienlaikus ņemot vērā tirgus situāciju un iespējas," norāda A. Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) turpinās sešstāvu mūra ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61, Rīgā jeb Tetera nama izsoli, saglabājot Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju tās 1. stāvā un pagrabā. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsolē sākuma cena tiks samazināta likuma noteiktajā ietvarā, informē VNĪ nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Otrā Tetera nama izsole noslēdzās 21. oktobrī. Interese par Tetera Nama iegādi joprojām ir saglabājusies. VNĪ turpina pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par dzīvokļu īres nama attīstības plāniem.

Izsole drīzumā turpināsies Tiesu administrācijas izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir vienīgais veids kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.

Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 vēsturiskās ēkas platības aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto Latvijas Okupācijas muzejs, bet 8000 m2 plašajā nama daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Lai nodrošinātu to, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes muzeja telpas paliek sabiedrībai pieejamas, muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām nostiprinātas zemesgrāmatā un tās jaunajam ēkas īpašniekam būs saistošas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UNESCO Pasaules kultūras mantojuma atjaunošanas programmas ietvaros jaunu elpu ieguvusi Farmācijas muzeja mājvieta Riharda Vāgnera ielā Rīgā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā 18. gadsimta rokoko stila ēkai atjaunota ārējā fasāde, logi un ieejas portāls ar greznajām ieejas durvīm, kā arī ēkas ilgtspējīgai saglabāšanai atjaunota lietus ūdens novadīšanas sistēma, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Restaurācijas darbi tika uzsākti 2020. gada jūnijā un pabeigti pusgada laikā. Būvdarbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraudzību SIA “Būvēlogs Projekti”, projekta risinājumus izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” speciālisti. Kopējais projekta budžets – 295,2 tūkstoši eiro, līdzekļi piesaistīti no valsts dotācijas programmas - UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šodien parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, informē EM.

Puses vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

EM uzsvēra, ka būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kopā ar partneri “Riga Rent” pabeigusi trīs Latvijā nozīmīgu hidrobūvju atjaunošanu un pārbūvi.

Tās ir Gaujas – Daugavas kanāls Ādažu novadā, kā arī Bārtas un tās pietekas Toseles valsts nozīmes ūdensnotekas Nīcas novadā.

1903. gadā uzbūvētais Gaujas – Daugavas kanāls ir būve ar unikālu kultūrvēsturisku vērtību. Atjaunotais kanāls kalpos plūdu draudu samazināšanai Ādažu un Garkalnes novadu teritorijās.

Kanāls pārbūvēts 3,1 kilometra garumā, ir veikta grunts rakšana un izlīdzināšana, apauguma novākšana un grunts izsūknēšana no ezera. Būvdarbu gaitā ir nostiprināta kanāla gultne, izmantojot augstas kvalitātes šķembas, ieklājot ģeotekstilu un iedzenot rievpāļus. Tāpat ir pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve. Teritorijā ierīkota videi draudzīga meliorācijas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram

Māris Ķirsons, 23.04.2021

2005. gadā Gaiļezera

slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums,

bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz

daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arī pēc Ekonomikas ministrijas ēkas atjaunošanas aktuāls ir pārcelšanās jautājums

Db.lv, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina būvniecības konkursu divu kvartālu -Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma Miera ielā 58a īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Šķirotavas apkaimē.

Jau 2023. gada vasarā šīs Rīgas pilsētas apkaimes teritorijas iegūs jaunu elpu tālākai radošai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi.

Kopumā tiks atjaunota un labiekārtota sabiedriskā telpa 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodevusi atjaunotā bijušā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 atslēgas ēkas lietotājam - Latvijas Republikas prokuratūrai.

Namam veikta vērienīga pārbūve deviņu prokuratūras iestāžu vajadzībām, turklāt darbus izdevies pabeigt četrus mēnešus pirms termiņa.

Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās vietās Rīgā.

"Ir patiess prieks, ka mūsu darbiniekiem ir radīta moderna darba vieta un vide, ēkai saglabājot vēsturisko vērtību. Šajā ēkā mēs izvietosim aptuveni 230 darbiniekus, kas neapšaubāmi atvieglos savstarpējo ikdienas darbu un kas nav mazsvarīgi, tad ietaupīs valsts budžeta līdzekļus. Nav noslēpums, ka sakārtotā un mūsdienām piemērotā darba vidē arī darba kvalitāte un rezultāti ir daudz labāki. Tāpēc novēlu visiem veiksmi un izaugsmi nākotnē," norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā pabeigta Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkas fasādes atjaunošana un ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, uzlabojot audzēkņu un mācībspēku darba apstākļus, kā arī radot ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu.

Šogad sadarbībā ar skolu darbi tiks turpināti ēkas iekštelpās, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Īstenojot darbus, panākta energoefektīva un droša skolas ēkas turpmākā ekspluatācija. Atjaunojot ēku un paaugstinot tās energoefektivitāti radījām veselīgu un drošu vidi vairāk nekā 450 audzēkņiem, kā arī ap 150 pedagoģisko un tehnisko darbinieku, vienlaikus atrisināta sporta zāles, foajē un koncertzāles siltumapgādes problēma, radīts vismaz 30% komunālo pakalpojumu izmaksu ietaupījums gadā.

Kopumā energoefektivitātes paaugstināšanai ēkā Kultūras ministrija piesaistījusi finansējumu 1,1 miljons eiro apmērā, no kuriem 66% ir ERAF līdzekļi, 25% ir valsts līdzfinansējums, 9% – skolas finansējums. Būvdarbus veica AS "Būvuzņēmums Restaurators".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kura pielāgota Latvijas Republikas Prokuratūras vajadzībām.

Nama atjaunošana pabeigta četrus mēnešus pirms termiņa, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās piecās dažādās Rīgas vietās ar kopumā ap 230 darbiniekiem.

"Šis ir pirmais VNĪ realizētais projekts, kurā pārliecinājāmies par BIM tehnoloģiju izmantošanas priekšrocībām un tās attaisnoja liktās cerības – tādējādi paaugstinājām būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problēmvietas, ietaupījām ap 7000 cilvēku darba stundu, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem un būvdarbu gaitā laikus novērst nepilnības, kas valstij izmaksātu ap 150 000 eiro. Vēsturiskās ēkas pārbūvē īstenoti arī energoefektivitātes risinājumi, kā rezultātā siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei samazināsies uz pusi. Izstrādātais ēkas digitālais dvīnis satur vērtīgu informāciju par ēku un tās sistēmām, kas palīdzēs nodrošināt efektīvāku turpmāko būves pārvaldīšanu. Līdz ar to varam būt droši, ka atjaunotā būve ir labs paraugs efektīvai pārvaldīšanai, iestāžu centralizācijai un līdzekļu taupīšanai ilgtermiņā," stāsta R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru