“Tīrītava Baltā” kļuvusi par pirmo ķīmiskās tīrīšanas un veļas mazgāšanas servisu, kas pieejams “Wolt” platformā. Investējot 30 000 eiro, tā paplašina piedāvājumu ārpus korporatīvā segmenta.

Jaunais modelis ļauj nodot un saņemt iztīrītu apģērbu vai tekstilu jebkurā sev ērtā vietā - mājās, darbā vai citur.

“Redzam, kā pilsētnieku paradumi mainās un pieprasījums pēc ārpakalpojumiem aug - cilvēki arvien biežāk izvēlas deleģēt laikietilpīgus sadzīves pienākumus, īpaši ģimenēs ar bērniem vai aktīviem darba grafikiem. Ar “Wolt” palīdzību padarām profesionālu apģērbu tīrīšanu par ikdienas ērtību, nevis laikietilpīgu uzdevumu. Papildus tam šis pakalpojums kļūst ērti pieejams arī mazākiem biznesa sektora dalībniekiem - kafejnīcām, frizētavām, Airbnb saimniekiem un citiem uzņēmumiem, kam ikdienā nepieciešama profesionāla apģērba vai tekstila tīrīšana,” saka Toms Augustāns, “Tīrītava Baltā” vadītājs.

2024. gadā Eiropas Padome pieņēma ES Platformu darba direktīvu, iezīmējot būtiskas pārmaiņas platformu darba regulēšanā visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis uzsāk divu gadu procesu šīs direktīvas ieviešanai nacionālajos likumos.

Šajā kontekstā Free Trade Europa, sadarbībā ar Abillio, šī gada maijā Rīgā rīko stratēģisku darba sesiju, lai veidotu izpratni un virzību par to, kā šīs pārmaiņas tiks ieviestas Baltijā.

Baltic Future of Work Summit pulcēs kopā galvenos ieinteresētos dalībniekus – platformu uzņēmumus, politikas veidotājus, arodbiedrības, frīlancerus un juridiskos ekspertus – uz īpaši organizētu, ierobežotam dalībnieku lokam paredzētu diskusiju par darba nākotni digitālajā laikmetā Baltijā un ārpus tās.

Šī saruna ir īpaši svarīga, jo tajā tiek uzklausīti tie, kurus jaunā direktīva skars visvairāk. Tā paredz definēt, kurš uzskatāms par darba ņēmēju, un nosaka prasības pēc lielākas kontroles pār algoritmiem cilvēkresursu vadībā. Šīs pārmaiņas ietekmēs ne tikai frīlanserus un platformas, bet arī uzņēmumus dažādos mērogos, jo direktīvas formulējumi ir vispārīgi un var tikt interpretēti ļoti plaši. Ir būtiski nepieļaut, ka visi tiek automātiski uzskatīti par pilnas slodzes darbiniekiem, jotas apdraud frīlansinga modeli. Tāpat jānodrošina, lai digitālie procesi varētu darboties automatizēti, bez pastāvīgas cilvēka iesaistes, kas citādi radītu liekus izdevumus un neefektivitāti.