Jaunākais izdevums

AS "Latvenergo" padome 30.oktobrī nolēma par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no šī gada 31.oktobra iecelt valdes locekli, finanšu direktoru Guntaru Baļčūnu, informē uzņēmumā.

Valdē darbu turpina arī tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs.

Padome šodien pieņēma un apstiprināja līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura un valdes locekļa Ulda Barisa iesniegumus par amata pienākumu pārtraukšanu.

A.Žīgurs darbu uzņēmumā beidz 30.oktobrī, savukārt, Uldis Bariss valdes locekļa pienākumus pildīs līdz 11.novembrim. Kā jau iepriekš ziņots, U.Bariss konkursa kārtībā ir izvēlēts par AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāju.

Conexus valdes priekšsēdētāja amatam izraudzīts Bariss 

AS "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē...

Pirms mēneša AS "Latvenergo" padome uzsāka pārbaudi par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015.gadā, lai izvērtētu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām. Veiktā pārbaude nav sniegusi papildus faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu. Vienlaikus, sabiedriskajā televīzijā un citos medijos iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu.

"Atzinīgi novērtēju Žīgura kunga lēmumu šajā situācijā augstākajā vietā nostādīt uzņēmuma intereses," norāda uzņēmuma Padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Pārbaudes rezultāti ir arī ļāvuši izdarīt secinājumus par uzlabojumiem, kas ļautu koncernam pilnveidot iekšējos korporatīvos un iepirkumu procesus.

Vērtējot iepriekšējo darbību, padome izsaka pateicību Ā.Žīguram par darbu koncerna vadībā, kā arī atzinīgi novērtē spēju uzņemties atbildību. Lai stiprinātu koncerna konkurētspēju un veidotu nākotnes izaicinājumiem labi sagatavotu uzņēmumu, ir nepieciešams svaigs skatījums, dinamiski jaunievedumi un spēcīga līderu komanda.

AS "Latvenergo" padome par būtisku uzskata koncerna pārvaldības augstas kvalitātes nodrošināšanu, tādēļ jau visdrīzākajā laikā tiks sākta konkursa procedūra sabiedrības valdes locekļu atlasei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas AS "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 178,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

Pamatkapitāls tiks palielināts, ieguldot tajā AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un nosakot AS "Latvenergo" pamatkapitālu 790,3 miljonu eiro apmērā. Atbilstošas izmaiņas apstiprinātas AS "Latvenergo" statūtos.

AS "Latvenergo" pamatkapitāla palielināšana saistīta ar 2019.gada 8.oktobra Ministru Kabineta lēmumu atbalstīt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu. Lēmuma izpildes rezultātā šī gada jūnijā tika samazināts AS "Latvenergo" pamatkapitāls, izņemot no AS "Latvenergo" aktīvu bāzes AS "Latvijas elektriskie tīkli" kapitāldaļas, un AS "Latvijas elektriskie tīkli" tika nodalīta no Latvenergo koncerna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecēlusi Uldi Mucinieku, kurš darbu sāks š.g. 1. februārī un šī amata pienākumus pildīs līdz valdes pastāvīga sastāva izveidei, informē uzņēmums.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, valdes locekļi Kaspars Cikmačs, Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks.

U.Mucinieks ir ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu Rīgas Ekonomikas Augstskolā, kā arī jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Kopš 2015. gada U.Mucinieks ir pievienojies "Latvenergo" komandai kā Pārdošanas direktors, savukārt kopš 2020. gada novembra veic AS "Latvenergo" Komercdirektora pienākumus. U.Mucinieks veic arī meitas uzņēmumu "Elektrum Lietuva" UAB un "Elektrum Eesti" OU padomes priekšsēdētāja pienākumus. Viņa vadībā ir īstenota koncerna darbības uzsākšana vairākos jaunos biznesa segmentos - dabasgāzes tirgū, saules paneļu un citu energotehnoloģiju tirdzniecībā, kā arī Lietuvas elektroenerģijas mājsaimniecību tirgū, kas nodrošina Latvenergo koncerna darbības izaugsmi Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas Latvijā 2030.gadā būs ap 36 500 elektroauto

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez atsevišķu atbalsta iniciatīvu ieviešanas elektroauto iegādei Latvijā 2030.gadā būs ap 36 500 elektrisku automašīnu, AS "Latvenergo" prognozi trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas sēdē izklāstīja uzņēmuma Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis.

Viņš norādīja, ka, pēc "Latvenergo" prognozēm, par lūzuma punktu elektroauto iegādei Latvijā varēs uzskatīt 2024.gadu, kad paredzams, ka iekšdedzes auto un elektroauto cenas tirgū jau būs samērā līdzvērtīgas, kas pircējiem videi draudzīgā tipa automašīnas padarīs pievilcīgākas.

Vienlaikus Valdovskis pauda, ka "Latvenergo" strādā pie kompānijas tirdzniecības zīmola "Elektrum" publiskās uzlādes staciju izveides - 2019.gadā klientiem bija pieejamas septiņas pieslēgvietas, 2020.gadā - 36 pieslēgvietas, šī gada beigās paredzēts nodrošināt apmēram 84 pieslēgvietas, bet līdz 2022.gada beigām - 200 pieslēgvietas.

Tāpat Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs norādīja, ka Latvijā elektroauto uzlādes staciju infrastruktūru izbūvē pašlaik tiek izmantoti divi principi - Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ievieš Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu "e-mobi", kas ir uz vispārēju pārklājumu orientēta un tiek izvietota uzlāde stacijas ik pēc 50 kilometriem, bet "Latvenergo" savu uzlādes staciju vietu izvēlē balstās uz pieprasījumu orientētu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām 2020.gada 15.novembrī.

No 16.novembra U.Bariss sāks pildīt AS "Conexus" valdes priekšsēdētāja pienākumus.

U.Bariss darbu "Latvenergo" sāka kā Ekonomikas departamenta direktors 2002.gadā. Latvenergo valdes locekļa pienākumus U.Bariss pilda kopš 2005.gada, no 2013.gada viņš ir uzņēmuma komercdirektors, šobrīd arī "Elektrum Eesti" OU Padomes priekšsēdētājs un "Elektrum Lietuva" UAB Padomes priekšsēdētājs.

Kā komercdirektors U.Bariss bija atbildīgs par enerģijas vairumtirdzniecību, mārketingu un klientu apkalpošanu, norēķiniem, regulācijas jautājumiem. Kopš 2018.gada viņa pārraudzībā bija arī enerģijas ražošanas plānošana, HES un TEC tehniskā vadība, kā arī ražošanas projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties līdzšinējai reklāmas sadarbībai ar AS "Latvenergo", "Elektrum olimpiskais centrs" mainījis nosaukumu un tas atkal būs "Olimpiskais sporta centrs".

Sporta centrs atgriezies pie vēsturiskā nosaukuma, ar kuru uzņēmums savu darbību sāka pirms 15 gadiem - 2005.gadā.

2020.gada decembrī noslēdzās līdzšinējā reklāmas sadarbība ar AS "Latvenergo". Līgums tika parakstīts 2015.gadā un paredzēja, ka tolaik vēl jaunais AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirdzniecības zīmols "Elektrum" tiek integrēts "Olimpiskais sporta centrs" nosaukumā.

Vienlaikus ar nosaukuma maiņu noris sarunas par jauna partnera piesaisti.

"Partnerībā ar "Olimpisko sporta centru" uzņēmumi var sasniegt dažādus mērķus - stiprināt zīmola atpazīstamību, uzrunāt sabiedrību par zīmolam svarīgām vērtībām, realizēt sociālus projektus. Nenoliedzami sadarbība reklāmas jomā sporta objekta uzturēšanai un apsaimniekošanai ir nozīmīga. Partnerība mums dod iespēju īstenot investīciju projektus, vai, kā pērn, ir būtisks atspaids laikā, kad jautājums ir par izdzīvošanu," stāsta SIA "Olimpiskais sporta centrs" valdes locekle Zane Gemze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" elektromobiļu uzlādes stacijās maijā ir vērojams lēns, bet stabils uzlādes skaita un apjoma pieaugums.

Kopš to atklāšanas ik mēnesi uzlādes reižu skaits un uzlādēto kilovatstundu (kWh) apjoms auga. Likumsakarīgi, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu tas strauji kritās. Ja februārī bija uzlādēts vislielākais elektrības daudzums – 7 megavatstundas (MWh), tad martā, ņemot vērā izmaiņas mēneša otrajā pusē, tas samazinājās līdz 6 MWh, savukārt aprīlī apjoms bija krities uz pusi, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem – 3,5 MWh.

Toties maija pirmajās divās nedēļās ir vērojams ļoti pakāpenisks "Elektrum" uzlādes staciju izmantošanas pieaugums. Tas ļauj prognozēt, ka šomēnes, līdz ar pakāpenisku ārkārtējas situācijas ierobežojumu samazināšanu, tiks pārsniegts aprīļa apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo zīmols Elektrum, sadarbojoties ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Rimi, klientu stāvlaukumā atklājis jaunu elektrisko automašīnu uzlādes staciju.

Tirdzniecības centra Rimi Aleja klientu stāvlaukumā atklāta Elektrum 22 kW maiņstrāvas elektrisko automašīnu uzlādes stacija, kurā vienlaicīgi iespējams uzlādēt četras automašīnas.

Fiqsy ierīkojis divas elektroauto uzlādes vietas Rīgā 

Zaļās mobilitātes zīmols Fiqsy atklājis publiskai lietošanai divas elektroauto uzlādes vietas...

Šobrīd Elektrum klientiem ir pieejamas 40 uzlādes pieslēgvietas, daļa no tām ir uzstādīta kopā ar sadarbības partneriem.

"Elektromobilitāte ir jauns un būtisks attīstības posms Latvenergo koncernā. Elektrum sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektu attīstītājiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu ērtu un pārdomātu uzlādes tīklu. Sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti nepārtraukti uzlabojas. Sabiedrība uz elektromobiļiem skatās ar aizvien lielāku uzticību, un tā vairs nav tāla nākotne, drīzāk tuva realitāte, citiem jau šodiena," piebilst AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis.

Turpinot attīstību, līdz 2021. gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros atklājot vairāk nekā 80 pieslēgvietu, Elektrum plānos ir kļūt par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" ir noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par finansējuma piešķiršanu 116,2 miljonu eiro apmērā un overdrafta līgumu par 20 miljoniem eiro, informē bankas pārstāvji.

Iegūtos līdzekļus AST izmantos AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) saistību refinansēšanai, pēc AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) akciju ieguldīšanas AST pamatkapitālā.

Kā nākamais solis plānota LET pievienošana AST līdz šā gada 31.decembrim. Tādējādi ir noslēdzies vairākus gadus ilgušais process par AST aktīvu pārņemšanu no AS "Latvenergo" (Latvenergo) koncerna, kas tika darīts ar mērķi, lai nodrošinātu, ka ar 2020. gada 1. jūliju sāktu darboties jaunais elektroenerģijas pārvades sistēmas pārvaldības modelis.

Varis Boks, AST valdes priekšsēdētājs: "SEB banka ir ilggadīgs AST partneris un piedāvāja labāko finansējuma modeli AST un Latvijas elektroenerģijas patērētājiem, papildus augsti novērtējam veiksmīgo sadarbību. No LET pārņemto saistību refinansēšana ļaus AST realizēt plānotos attīstības projektus efektīvāk un sniegs finanšu ekonomiju pārvades tīkla attīstībā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīna ekonomikas atlabšanai

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd piedzīvo Covid-19 pandēmijas otro vilni, un tas atspoguļojas arī ekonomikas rādītājos.

Tikmēr citviet pasaulē novērots pat trešais vīrusa uzliesmojuma vilnis, kas slimības izplatīšanās ierobežojumu dēļ smagi ietekmē šo valstu ekonomiku, tomēr patīkami ir apzināties, ka uz Latviju un visu Baltiju ekonomikas lejupslīde ir bijusi mazāka nekā daudzviet citur pasaulē. Ierobežojumi ir bijuši relatīvi īsu brīdi, tādēļ Baltija nepiedzīvo tādu ekonomikas kritumu kā ASV un Eiropa.

Lai stimulētu ekonomiku, visā pasaulē tiek meklēti dažādi risinājumi. Starp tiem ir minama gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas politika, gan Eiropas Komisijas izstrādātais Atveseļošanās un noturības plāns (Recovery and Resiliance Facility). Abas šis politikas aptver plašu ekonomikas stimulēšanas paketes kopumu. Šajos apstākļos īpaši svarīga ir gan valdību, gan centrālo banku aktīva darbība, lai ietekme uz pasaules ekonomiku būtu pēc iespējas mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izaugsmi jaunos tirgos, AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum ir sācis arī saules parku izbūvi Klaipēdas rajonā Lietuvā un Marjamā, Igaunijā, informē uzņēmumā.

Lietuvā, Klaipēdas rajonā vairāk nekā 4 hektāru platībā tiks īstenots saules paneļu parka projekts ar 1,5 MW jaudu. Šajā parkā tiks izvietoti 4410 saules paneļi, un to saražotā enerģija būs pietiekama, lai varētu nodrošināt ar elektroenerģiju aptuveni 600 mājsaimniecību.

Elektrum divu gadu laikā Baltijā uzstādījis vairāk nekā 300 saules paneļu komplektus 

AS «Latvenergo» ar zīmolu Elektrum divu gadu laikā Baltijas valstīs uzstādījis 319...

Savukārt Igaunijā, Marjamā pašvaldībā tiks uzbūvēta 250 kW saules elektrostacija, kurā būs izvietoti 1000 paneļi. Abos projektos jau ir uzsākti būvlaukumu sagatavošanas darbi, un abus parkus ir plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada 1. ceturksnī.

Šos projektus īsteno koncerna meitasuzņēmumi Elektrum Lietuva un Elektrum Eesti, un tajos saražoto elektroenerģiju ir paredzēts pārdot galapatērētājiem abos šajos tirgos.

"Straujais saules paneļu tirdzniecības progress ļauj mums sevi saukt par vienu no vadošajiem saules paneļu tirgotājiem Baltijas tirgū, un šī ir pozīcija, kuru vēlamies ne tikai saglabāt, bet arī stiprināt nākotnē. Lai to sasniegtu, mēs ieguldām daudz darba gan klientu izglītošanā par saules enerģijas izmantošanu, gan arī pastāvīgi pilnveidojam savu piedāvāto produktu klāstu. Likumsakarīgi ir pienācis brīdis, kad nepieciešams padarīt daudzveidīgāku mūsu saules enerģijas pakalpojumu, lai nākotnē līdzas hidroelektrostaciju zaļās enerģijas apjomam varētu lepoties arī ar savos saules parkos saražoto elektrību," saka Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru