Jaunākais izdevums

Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka līdz 350 000 Zviedrijas kronu (30 690 eiro) palielinās maksājumus imigrantiem, kuri izvēlas pamest valsti un atgriezties mājās, lai mudinātu vairāk migrantu to darīt.

Pašlaik imigranti var saņemt līdz 10 000 kronu (880 eiro) par pieaugušo un 5000 kronu (438 eiro) par bērnu, bet maksimālais apjoms vienai ģimenei ir 40 000 kronu (3500 eiro). No 2026.gada imigranti, kas brīvprātīgi atgriezīsies savā dzimtenē, varēs saņemt līdz 350 000 Zviedrijas kronu (30 690 eiro), preses konferencē paziņoja labējā valdība.

"Mēs esam pašā migrācijas politikas paradigmas maiņas procesā," žurnālistiem sacīja migrācijas ministrs Juhans Forsels.

"Šie maksājumi pastāv kopš 1984.gada, bet tas ir salīdzinoši maz zināms, tie ir nelieli, un tos izmanto salīdzinoši maz cilvēku," žurnālistiem sacīja Ludvigs Asplings no galēji labējās Zviedrijas Demokrātu partijas.

Viņš piebilda, ka, ja vairāk cilvēku būtu informēti par šo dotāciju un tās apmērs tiktu palielināts, vairāk cilvēku, visticamāk, pieņemtu šo piedāvājumu.

Zviedrija kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem ir uzņēmusi lielu skaitu migrantu, galvenokārt no tādām konfliktu skartām valstīm kā bijusī Dienvidslāvija, Sīrija, Afganistāna, Somālija, Irāna un Irāka.

Tomēr Ziemeļvalstij jau gadiem ilgi ir bijušas grūtības integrēt imigrantus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Polijas-Baltkrievijas robežas stiprināšanai Varšava tērēs vēl 350 miljonus eiro

LETA/INTERFAX-UKRAINA,13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija tērēs aptuveni 350 miljoniem eiro līdzvērtīgu summu, lai barjeru uz robežas ar Baltkrieviju padarītu nepārvaramu, apliecināja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks.

"Visā barjeras garumā tiks īstenota nostiprināšana, pie kā strādā Silēzijas Tehnoloģiskais institūts un mūsu inženieri, lai barjeru padarītu nepārvaramu," svētdienas vakarā telekanāla TVN24 ēterā sacīja ministra vietnieks.

Būve, ko uzcēlusi iepriekšējā valdība, "lielā mērā ir pagaidu risinājums", un nelegālie imigranti no Baltkrievijas to var pārvarēt, sacīja Tomčiks.

"Šai barjerai ir jābūt efektīvai, un tas ir tas, ko šodien dara Polijas valdība, un mēs tam piešķirsim lielus līdzekļus," uzsvēra amatpersona.

Modernizācija "izmaksās aptuveni 1,5 miljardus zlotu (350 miljonus eiro), un tieši tik būtu jānovirza, lai šī barjera tiešām strādātu", sacīja Tomčiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists,05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru