Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Meksikas galvaspilsētas Mehiko ielās pulcējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, kas ar grimma palīdzību bija pārtapuši «zombijos», lai uztādītu jaunu pasaules rekordu.

Pilsētas varasiestādes apgalvo, ka «zombiju gājiens» bijis līdz šim lielākais pasaulē. Šādi gājieni pēdējos gados iegūst popularitāti visā pasaulē, vēsta BBC.

Pērn aptuveni četri tūkstoši «zombiju» pulcējās ASV, bet pirms mēneša astoņi tūkstoši «zombiju» piedalījās gājienā Austrālijas pilsētā Brisbanē.

Atsevišķi kultūras eksperti ir norādījuši, ka šis fenomens varētu būt saistīts ar ekonomisko situāciju vai arī ar patērētāju sabiedrības kritiku.

Šādi pasākumi ir īpaši populāri Latīņamerikā – «zombiju gājieni» notikuši jau Peru galvaspilsētā Limā, Čīles galvaspilsētā Santjago un Brazīlijas lielpilsētā Sanpaulu.

Ķīnas valdības kontrolētās bankas turpinot lēti finansēt kompānijas, kuru biznesa modelis vairs nav īsti konkurētspējīgs un kuras strādā ar zaudējumiem, veido «zombiju uzņēmumu» paaudzi. Proti, tās ir kompānijas, kuru dzīvotspēja lielā mērā ir atkarīga no valsts banku nepārtrauktas labvēlības - lētā finansējuma. Tāpat Ķīnas eksportējošajām kompānijām nākams rēķināties ar pakāpenisku konkurētspējas priekšrocību mazināšanos, ko nodrošina algu palielināšanās un valsts valūtas - juaņas - vērtības pieaugums (tas gan ir ļoti lēzens).

Kā piemēru Reuters min Ķīnas saules paneļu ražotāja Yingli Green Energy Holding (pasaules 3. lielākais saules paneļu ražotājs), kuras zaudējumi palielinās, akciju cena strauji sarūk, bet vēl nesen kompānija no Ķīnas valdības kontrolētās bankas saņēma lētu kredītu. Turklāt Reuters ziņo, ka šī ir tikai viena no daudzām šādām kompānijām. Šāda situācija raisa bažas, ka laikā, kad notiek Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, pavisam reālās problēmās varētu nonākt arī šīs valsts finanšu iestādes. Reuters ziņo, ka daudzas Ķīnas kompānijās ir novērojama ražošanas pārprodukcija, peļņas kritums un tajā pašā laikā – to parāda pieaugums. Pekinas ekonomikas izpētes kompānijas GaveKal-Draganomics aprēķini liecina, ka Ķīnas korporatīvo parādu slogs šogad pieaugs līdz 122% no valsts IKP. Vēl 2011. gadā tie bijuši 108% no IKP (pieaugums straujš – par 14 procentpunktiem).

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Lai noskaidrotu, kas vainojams pie tā, ka ziņas par Inta Lauska nāvi 5. augustā Iedzīvotāju reģistrā ierakstītas tikai septembra vidū (kaut gan likums nosaka miršanas datu reģistrāciju 72 stundu laikā), arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzsākusi iekšējo izmeklēšanu, apliecināja Iedzīvotāju reģistra direktore Olita Magone. Viņa atzina, ka patlaban izmeklēšanas gaita rādot - pie datu marinēšanas vainīgie drīzāk meklējami nevis reģistrā, bet gan turpat Saldū. Arī VID pievērsis uzmanību miroņu pārvaldītajiem kantoriem. Šī gada 3. februārī VID izslēdzis SIA Telphin LV no PVN maksātāju reģistra, bet savukārt kopš 24. februāra attiecībā uz šo firmu piemērots pamatkapitāla samazināšanas, amatpersonu un īpašnieku maiņas aizliegums. Tāpat VID jau pagājušā gada 8. novembrī izmeta no PVN maksātājiem SIA Anabeļs, kuru papildus apgrūtināja ar visa veida pārreģistrācijas aizliegumu - tādu pašu, kāds jau pērnā gada septembrī vērsts arī pret citu zombiju firmu SIA Biting (tāpat Biting šajā laikā izslēgts no PVN reģistra). Abas šīs darbības ir vienkāršas standarta procedūras, taču krietni sarežģī bandītiem dzīvi - izrādās, ja konkrētais grupējums, pret kuru sākta cīņa, nodarbojas ar PVN atmaksas izkrāpšanu un tamlīdzīgām mahinācijām, tad firmas izslēgšana no PVN maksātājiem padara attiecīgo kantori noziedzniekiem neizmantojamu.

«Tas, ko vajadzēja izdarīt, vienkārši ļaut visiem bankrotēt,» intervijā Time saka investors Džims Rodžers (Jim Rogers).

Dž. Rodžers kopā ar Džordžu Sorosu dibināja Quantum Fund un līdz 1980. gadam nopelnīja tik daudz naudas, lai varētu atļauties aiziet pensijā jau 37 gadu vecumā. Kopš tā laika viņš ir apbraukājis pasauli, rakstījis grāmatas par saviem ceļojumiem un investīcijām. Savā jaunākajā grāmatā Dāvana maniem bērniem (A Gift to My Children) viņš sniedz ieteikumus - gan finanšu sakarā, gan citus - savām meitām.

Atbildot uz Time jautājumu, vai ir kāds veids, kā ASV valdībai tikt galā ar krīzi, viņš saka: «Nē, valdība nevar tikt galā ar krīzi. Viss, ko valdība ir centusies darīt pēdējo divu gadu laikā, ir bijis nepareizi. Tādēļ krīze turpinās. Ideja, ka jūs varat risināt pārāk lielo aizņēmumu un pārāk lielā patēriņa problēmu ar kredītiem un lielāku patēriņu ir smieklīga. Tas, ko vajadzēja izdarīt, vienkārši ļaut visiem bankrotēt. Japāņi jau izmēģināja šo pieeju - atbalstīt «zombiju» bankas un «zombiju» kompānijas, tas nestrādāja. Un tas nestrādās arī Amerikā.»

Norvēģijā skatītāju nosodījumu ieguvis sporta lielveikalu ķēdes XXL reklāmas video, kurā redzami dažādi zombiji, kas uzbrūk cilvēkiem. Norvēģu sabiedrības sašutums bijis pat tik liels, ka kompānijai reklāmas pārraidīšanas laiku nācās pārcelt uz vēlu vakaru.

Sašutušie norvēģi ar neapmierinātiem komentāriem pārpludinājuši XXL sociālā tīkla Facebook lappusi, norādot, ka video reklāma ir pārāk vardarbīga, provokatīva un muļķīga, un to nedrīkst izrādīt televīzijā laikā, kad reklāmu var redzēt bērni.

Tikmēr pati kompānija XXL norāda, ka šādu reklāmau izvēlējusies, jo cerējusi uzrunāt jauniešus, kuru vidū zombiju tēma pēdējā laikā guvusi ievērojamu popularitāti.

Acīmredzot līdzīgās domās ir arī kāda Dienvidāfrikas reklāmas aģentūra, kas izlēmusi apvienot divus populārus žanrus, lai radītu «zombiju peldkostīmu» kalendāru, kas paredzēts kā daļa no The Walking Dead seriāla reklāmas.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Ja situācija ekonomikā šogad neuzlabosies, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) redz problēmu ar restrukturizētajiem kredītiem, kas var radīt otro problēmu ciklu bankām.

Tā diskusijā atzina FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Viņa norādīja, ka cilvēkiem ienākumi nepalielinās, bet saistības pret banku arvien jāturpina pildīt. «Jāapzinās, ka saistības lielākoties ir ilgtermiņa, bet restrukturizācija ir tikai īstermiņa risinājums,» uzsvēra Dravniece.

Arī ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs atzina, ka situācija ekonomikā arvien ir sarežģīta un FKTK teiktais par restrukturizētajiem kredītiem ir vietā, jo, «ja neatradīsim ceļus ātrākai ekonomikas izaugsmei, dabūsim Japānai līdzīgas zombiju bankas, kas uz gadu desmitiem iesprūdušas kredītu restrukturizācijā ar ierobežotām iespējām jauniem kredītiem».

«Cēsīs uzņēmēji nemaz nav tik saskumuši, jo viņi jau ir izdomājuši, kā pareizi rīkoties šajā situācijā, kā apiet šā nodokļa maksāšanu,» zina teikt atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Viņš uzskata, ka ieviešot šādu nodokli vajadzētu sākt ar valsts pārvaldi un tad vērtēt, vai šo nodokli iekasēt arī no privātā sektora, šodien intervijā laikrakstam Diena norāda Dz. Jakāns. Tikmēr finanšu ministrija norāda, ka nekad nav pat apsvērta iespēja, ka auto nodokli varētu piemērot tikai valsts iestāžu autoparku izmantotājiem.

Uz jautājumi - kāda ir paredzamā rīcība pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vienkārši nebūs spējīgi nomaksāt mājokļa nodokli, Dz. Jakāns norāda, ka šajā brīdī sāk darboties parādu piedziņas mehānismi, vienkāršākais no tiem ir nodot attiecīgo lietu parādu piedziņas kantoriem, lai tiktu apķīlāta dzīvojamā platība par kuru nav nomaksāts nodoklis.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Turpmāk interneta lietotāji droši vien pamanīs, ka samazinājies mēstuļu apjoms viņu pastkastīšu sadaļā junk mail, jo ASV arestēts kāds vīrietis, kuru uzskata par vienu no pasaules TOP spameriem, ziņo Forbes.

Arestētais TOP spameris ir bijušais kompānijas Worldwide Internet Safety Programs (Vispasaules interneta drošības programmas) direktors Roberts Alans Solovejs (Robert Alan Soloway), kurš apsūdzēts datoru - zombiju izmantošanā, lai sūtītu miljardiem mēstuļu.

Solovejs līdz šim dzīvoja luksus dzīvoklī un pa ileu pārvietojās ar dārgu Mercedes convertible automašīnu. Prokuratūra pieprasījusi no Soloveja 773 000 USD, ko viņš esot nopelnījis sūtot mēstules.

Visiem kopā, kuri nezinot bija tikuši soloveja listē, 15 dienu laikā tiek izsūtītas 20 milj. mēstuļu.

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Tukšās un slēgtās viesnīcas Īrijā ir pierādījums vienai no smagākajām ekonomiskajām situācijām, kādu Īrija ir jebkad pārcietusi, raksta Bloomberg.

«Kad pieprasījums no uzņēmumu puses samazinājās un recesija padziļinājās, mums ļoti ātri kļuva skaidrs, ka mums ir milzīga problēma,» medijam stāstījis Īrijas Viesnīcu federācijas prezidents Pols Galahers.

Īrijas desmit gadus ilgā ekonomiskā uzplaukuma laikā tika atvērtas vismaz 200 viesnīcas. Klientu skaitam samazinoties, tas nozīmēja pārmērīgu piedāvājumu un parādu kalnu.

Īrijas viesnīcu noslogojums 2009.gadā samazinājās līdz 54%, kas bija zemākais līmenis kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākuma, liecina viesnīcu federācijas dati. 2007.gadā, ekonomiskā uzplaukuma pašā virsotnē, šis rādītājs bija 64%.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Daži «nolādētie» fondi piedāvā riskantas, bet vilinošas iespējas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vairākiem tautsaimniecības sektoriem un ģeogrāfiskajām zonām saistītos biržās tirgotos fondus tirgus dalībnieki iesaukuši par «zombiju fondiem». Tie ir tādi fondi, kuru ieguldījumu stratēģija ilgākā termiņā varētu šķist pavisam loģiska un pamatota, lai gan realitātē to cenas uzvedas gluži kā nolādētas, raksta Bloomberg.

Vieni no šādiem biržās tirgotajiem fondiem ir bijuši, piemēram, ar saules enerģijas industriju saistītie fondi. Lielāko šo fondu vērtība kopš to ieviešanas pirms septiņiem gadiem ir sarukusi aptuveni par 90%. Lai gan pagājušais gads radīja cerības par šī sektora atveseļošanos un 2013. gada skatījumā, piemēram, Guggenheim Solar ETF cena palielinājās par 130%, kopš šā gada martā sasniegtajiem līmeņiem minētā fonda vērtība ir sarukusi jau par 30% – līdz 35 ASV dolāru atzīmei. Jānorāda, ka vēl 2008. gadā šī biržās tirgotā fonda daļu varēja iegādāties par 280 AV dolāriem. Līdzīgi strauji samazinājusies arī, piemēram, Market Vectors Solar Energy ETF vērtība. Daži gan norāda, ka līdzi ar savu vēlmi dzīvot tīrāk saules enerģijas nozari reanimēs lielāks Ķīnas pieprasījums pēc attiecīgajām industrijas tehnoloģijām. Tāpat saules (un arī vēja) enerģijas nozarēs investējis tāds investīciju grands kā Vorens Bafets. Šāds fakts vien garantē, ka daudzi investori mēģinās kopēt vai vismaz pievērsīs uzmanību viņa darbībām.

Dzejas rindu autors: Nordea Markets finanšu eksperts Andris Lāriņš.

"Ka banka bez naudas kādam var derēt?" Reitingi:

Kamēr reitingi lejup tik slīd

Problēmas tikt pie naudas mums spīd

Bet reitingu kritiku vietējiem barot

Tas pats kas skudrai ar lāci iet karot

Jo ne jau investors avīzes lasīs

Viņš reitingu kantoriem padomu prasīs

Un lai arī draud mums ar apokalipsi

Vēl varam glābt mundieri kopā ar šlipsi

Kāda banka:

Ne jau bankai klājās slikti

Tauta ar paniku aizrāvās dikti

Padzirdot baumas pie glāzītes bārā

Aizdoto naudu izrāva ārā

Uz ko tad pēc tam vēl gribējāt cerēt!

Ka banka bez naudas kādam var derēt?

Labi ka naudas viņiem vēl daudz

Rīgas pašvaldības kapsētās nepieciešams atjaunot policijas patruļas, ieviest interneta pieslēgumu un kapavietu karti beidzot izstrādāt digitālā veidā, kā arī, iespējams, varētu noteikt diferencētu maksu par parastu un labāku kapavietu.

Šie ir tikai daži priekšlikumi, kurus ierosinājusi darba grupa, kam trīs mēnešos vajadzēja izpētīt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes sniegtos pakalpojumus un izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī pirms vairākiem gadiem izskanējusī iecere par kapsētu tūrismu nav piemirsta, bet vispirms paveicami steidzamāki darbi. Piemēram, darba grupa ir konstatējusi augstu iespējamu korupcijas risku jaunu kapavietu ierādīšanā. Kapsētu pārziņi var rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo nav neviena normatīva akta, kas reglamentē šo kārtību, norāda laikraksts.

Krievijā paredzēts izveidot četras azartspēļu zonas - Kaļiņingradas apgabalā, Altajas Republikā, Primorskā un teritorijā starp Rostovas un Krasnodarskas apgabaliem, informē ziņu aģentūra Rosbalt.

To paredz jaunais Krievijas Valdības Ekonomikas politikas komitejas atbalsītais azartspēļu likumprojekts.

Komitejes priekšēdētājs Vladimirs Medinskijs norādījis, ka labojums padarījis likumu daudz saprotamāku, tiešāku un bargāku.

Jaunais likumprojekts paredz aizliegt organizēt azartspēles pilsētās. Tai pat laikā bukmeikeru kantoriem būs tiesības īstenot savu darbību speciālajās zonās.

Sākot ar 2007. gada 1. jūliju tiks slēgtas visas iestādes, kuru darbība neatbildīs likuma prasībām ( mazie un vidējie kazino, azartspēļu nami ). Spēkā joprojām paliks aizliegums organizēt azarstpēles, izmantojot telekomunikācijas un internetu.

Projekts paredz pagarināt pārejas periodu līdz 2009. gada 30. jūlijam. Tomēr sākot jau ar 2007. gada 1. jūliju Krievijas vietējās varas iestādēm būs tiesības pašrocīgi pieņemt lēmumus savā apgabalā likvidēt spēļu zāles.

Lielbritānijas pilsonim, kas ir arī visvecākais vīrs Lielbritānijā, piešķirts 200 000 sterliņu mārciņu liels kredīts uz 25 gadiem. Tas nozīmē, ka kredītu viņš būs pilnībā atmaksājis, kad viņam būs 127 gadi, ziņo Telegraph.

Pensionārs no Austrumsaseksas, kura vārds netiek atklāts, ir paņēmis kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Ikmēneša maksājumi viņam būs jāveic 25 gadus un katru mēnesi būs jāmaksā 958 sterliņu mārciņas.

Pēdējā laikā Lielbritānijā arvien vairāk pensionāri ņem kredītus, lai iegādātos nekustamo īpašumu. Daudzām bankām un aizdevumu kantoriem ir vecuma ierobežojums kredīta saņemšanai. Pārsvarā šis vecuma ierobežojums ir 75 gadi, bet kompānijai Bristol & West, Woolwich nav nekādi vecuma ierobežojumi, kur arī šis pensionārs varēja saņemt savu kredītu.

Pirms pāris gadiem Lielbritānijā cilvēks, kas bija sasniedzis 65 gadu vecumu, kredītu nevarēja dabūt, jo tika uzskatīts, ka vecam cilvēkam kredītsaistības var izraisīt stresu un pasliktināt veselību.