Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet sevi pieteiks deflācija.
Mūsdienās tieši deflācija, par ko tiek saukta preču un pakalpojumu cenu samazināšanās, mēdz būt viena no galvenajām lietām, no kurām par katru cenu mēģina izvairīties politikas noteicēji. Ne velti kopš iepriekšējās krīzes tieši deflācijas un ilgstoši ļoti mazas inflācijas draudus ar gigantiskām likviditātes drukāšanas programmām gandrīz nepārtraukti apkarojušas pasaules ietekmīgākās centrālās bankas.
"Deflācijas bīstamība ir tajā, ka tā samazina motivāciju investēt, patērēt un palielina esošo parādu vērtību, padarot grūtāku to atdošanu. Krīzes laikā augoša parādu nasta var būt ļoti destabilizējoša. Tā pasliktina mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situāciju, kā rezultātā pieaug maksātnespējas un palielinās bezdarbs. Tam savukārt ir negatīva ietekme uz noskaņojumu un tad – "tā pa apli"," teic "Bankas Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Visu rakstu lasiet 21. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
