Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

«Ļoti labs piemērs ir ēka Dzirnavu ielā pie Galerijas Rīga. 2014. gadā pēc Maxima traģēdijas, redzot tukšo māju, apvilktu ar dekoratīvo sietu, pieprasījām informāciju par tehnisko stāvokli, un izrādījās, ka māja un pagalms nav droši. Pieņēmām lēmumu par paaugstinātas nodokļu likmes piemērošanu un uzdevām uzsākt darbus. Īpašnieki uzreiz sāka šo māju atjaunot. Uzzinot, ka ir pieņemti noteikumi par nodokļu atvieglojumu, viņi projektā ietvēra arī dekoratīvo apgaismojumu. Šobrīd projekts ir veiksmīgi realizēts. Blakus māja, redzot šo situāciju un saprotot, ka viņi būs nākamie, jau paši sāka atjaunot māju. Lūk, jau minētā ķēdes reakcija,» skaidro O. Burovs. Ja īpašnieki paši ēku nesakārto, pašvaldība pieņem lēmumu par paaugstināto nodokļu likmi, pēc tam seko akts par piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu. Ja noteiktā termiņā īpašnieki to neizdara, tad RDĪD minimāli ēku sakārto, lai novērstu avārijas situāciju, vai nojauc. Rēķins par darbiem pēc tam tiek nosūtīts īpašniekiem. Gadījumu, kad netiek pašvaldībai atlīdzināts, pagaidām nav bijis.

LASI ARĪ:
FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti
Īpašnieki sola sākt Marijas ielas grausta renovāciju

Visu rakstu Pātagas un burkāna metode darbojas lasiet ceturtdienas, 19. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra