Jaunākais izdevums

Krievijas akciju tirgus indeksi piektdien saruka, turpinoties Rietumvalstu mēģinājumiem atrunāt Krieviju no Krimas reģiona aneksijas.

Rezultātā Micex indekss saruka par 4,5%, un izskatās, ka šonedēļ piedzīvos lielāko nedēļas kritumu kopš 2011. gada septembra. Kopš 2013.gada janvārī sasniegtā augstākā līmeņa indekss sarucis jau par 24%, raksta Bloomberg. Patlaban Krievijas akcijām ir viszemākie novērtējumi starp 21 jaunattīstības valsts akcijām.

Krievijas valdības obligāciju ar dzešanas termiņu 2027. gada februārī cenas piektdien saruka, ienesīgumam palielinoties par 32 bāzes punktiem līdz rekordaugstam līmenim – 9,73%.

Savukārt rubļa vērtība samazinājās par 0,1% līdz 43,0419 rubļiem pret Krievijas bankas noteikto dolāru un eiro grozu.

«Investorus biedē potenciālās sankcijas, kas varētu sekot svētdienas balsojumam,» saka Alfa Capital Partners līdzekļu menedžeris Dmitrijs Mihailovs. «Cilvēki pārdod Krievijas akcijas jau laicīgi, ja gadījumā tiks ieviestas sankcijas,» viņš uzsvēris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Par Latvijas Gāzes akcijām interesējas spekulanti; varētu būt interese no Fortum

Nozare.lv, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskie saasinājumi Krievijas kompānijām apgrūtina naudas piesaistīšanu vērtspapīru tirgū .

Krievijas investīciju videi strauji pasliktinoties, sagaidāms, ka šīs valsts korporatīvajai videi būs arvien grūtāk piesaistīt naudu. Jau tiek ziņots, ka vairākas Krievijas kompānijas biržā atlikušas savus sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus (Initial Public Offering jeb IPO). Lai gan plāni iet uz biržu netiekot atmesti pilnībā, kompānijas vēlas nogaidīt un redzēt, kā risināsies Krimas konflikts un kādas būs rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Šāda nogaidīšana ir arī saprotama, jo pašlaik grūti iedomāties situāciju, ka investori gribētu IPO laikā izķert Krievijas aktīvus.

Labāk nogaida

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investors: Arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Jānis Šķupelis, 30.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiek atbrīvošanās no Krievijas aktīviem; tiem tiek piedēvēts gluži vai toksisks statuss, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krieviju skāris jauns ASV sankciju vilnis, kas nācis komplektā ar šīs valsts finanšu aktīvu izpārdošanu. Svaigākie notikumi tādējādi vēlreiz apstiprina, ka Krievijas vērtspapīri piemēroti vien pieredzējušiem spekulantiem, kas spēj ātri orientēties cenu un tirdzniecības apjomu ziņā ļoti svārstīga tirgus apstākļos. Reaģējot uz svaigākajiem notikumiem, piemēram, eiro cena rubļos nepilnas nedēļas laikā palielinājusies gandrīz par 10% un šo otrdien atradās pie 77,4 rubļu atzīmes. Tāpat līdzīgs cenas pieaugums bijis ASV dolāra cenai Krievijas rubļos. Strauji zemāk noplanējušas Krievijas akciju vērtības – šīs valsts RTSI indeksa cena dažu dienu laikā sarukusi gandrīz par 15%. Jānorāda, ka līdz februāra otrajai pusei bija vērojams pat visai straujš Krievijas akciju cenu pieaugums. Tomēr šobrīd minētā akciju indeksa vērtība jau atrodas par 6,4% zemāk, nekā tā bija gada sākumā. Iepriekšējo reizi šāda vispārējā masveida nerakstīta vienošanās pamest Krievijas finanšu aktīvu kuģi, šķiet, bija vērojama ap Krimas aneksiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdienas pēcpusdienā Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, bija sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.

Protesta akcija noritēja mierīgi. Vairums cilvēku bija pulcējušies ielas pretējā pusē, bet pa ietvi gar vēstniecību staigāja Valsts policijas darbinieki. Kopumā notikuma vietas tuvumā bija saskaitāmas aptuveni desmit policijas automašīnas un ap 20 policistu.

Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēstīja: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem bija lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atradās arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Investori pamet jaunattīstības tirgus; Krievijas biržai straujākais kritums pēdējo piecu gadu laikā

Žanete Hāka, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss saruka par 1%.

Krievijas biržas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā piecu gadu laikā.

Maskavas biržas indekss Micex saruka par 11,5%, savukārt RTS indekss – par 12,68%.

Tāpat ievērojami nogāzās vairāku lielu kompāniju akciju cenas. Tā, piemēram, ieguves sektorā strādājošā Mechel akcijas cena saruka par 31%, Gazprom akcijas cena samazinājās par 12%, bet valsts lielākā aizdevēja akcijas cena saruka par 15%.

Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, Krievijas akcijām patlaban ir zemākais novērtējums starp 21 jaunattīstības valstu akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas autoražotājs "Renault" pārdevis savus Krievijas aktīvus Krievijas valdībai, pirmdien paziņojušas abas puses.

"Renault" piederēja 68% Krievijas autobūves uzņēmuma "AvtoVAZ" akciju, taču uz Francijas uzņēmumu tika izdarīts aizvien lielāks spiediens aiziet no Krievijas pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

"Parakstīta vienošanās nodot "Renault Group" Krievijas aktīvus Krievijas Federācijai," norāda Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija.

Vienošanās paredz, ka "Renault" saglabās iespēju uz sešiem gadiem atpirkt "AvtoVAZ" akcijas. Tāpat šī vienošanās ietver arī "Renault" ražotni Maskavā.

Šī darījuma finanšu informācija netiek atklāta, taču Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs aprīlī sacīja, ka "Renault" plāno savus Krievijas aktīvus pārdot par vienu simbolisku rubli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jukos akcionāri tiesās pieprasa arestēt Krievijas īpašumus 50 miljardu dolāru vērtībā

LETA, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāvusi Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem aizsteigties priekšā Latvijai, taču mūsu valsts izceļas korporatīvo parāda vērtspapīru aktivitātes ziņā

Rīgas birža oficiāli reģistrēta 1993. gada 7. decembrī, tādējādi tā nākamajā gadā svinēs 25 gadu jubileju. Tiesa gan, pirmā tirdzniecības sesija toreizējā Rīgas Fondu biržā, kuras nosaukums tagad ir Nasdaq Riga, notika pēc diviem gadiem – 1995. gadā, kad investoriem tika piedāvāti vien daži uzņēmumi. Kopš tā laika būtiski ir mainījušās gan tehnoloģiskās iespējas, piedāvājot daudz raitāku un ērtāku tirdzniecību, gan daļa no šiem uzņēmumiem, kuri tolaik tika iekļauti biržā, savu darbību beiguši. Tiesa gan, būtiski nav audzis to uzņēmumu skaits, kuru akcijas tiek tirgotas mūsu vērtspapīru biržā, kā arī Rīgas birža neizmanto visas savas tehnoloģiskās iespējas, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas uzņēmumus valdība aicina kotēties Maskavas biržā

Žanete Hāka, 09.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visām Krievijas kompānijām vajadzētu pārvietot savas akcijas un obligācijas no Londonas un Ņujorkas biržām uz Maskavu, ierosinājusi Krievijas valdība.

Valdība apsolījusi atbalstīt tos uzņēmumus, kas pieņems šo aicinājumu, raksta Itar-

Tass.

«Mēs izveidosim pievilcīgus nosacījumus, kas nepieciešami, lai veicinātu uzņēmumus mainīt biržas,» norādījis Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs. Viņš uzsvēris, ka ikvienam Krievijas uzņēmumam ir jāapsver iespēja pārvietot akcijas uz Maskavas biržu ekonomiskās drošības dēļ, kā arī ieskaitot kapitāla piesaistes iespējamību.

I. Šuvalovs gan norādījis, ka lēmums paliek pašu kompāniju ziņā, un neviens tām neliks pieņemt gala lēmumu.

«Mēs nevaram piesaistīt vai likt kādam to darīt, taču jebkurā gadījumā Krievijas valdība vēlas atvest mājās kompānijas un to valdes,» norāda vicepremjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo 12 mēnešu laikā Krievijas akciju indekss Micex vidēji augs par 27%, uzskata Bloomberg aptaujātie analītiķi.

Tas ir visstraujākais kāpums starp tā saucamajām BRIC valstīm. Paredzams, ka Ķīnas CSI 300 Index palielināsies par 19%, Brazīlijas Ibovespa – par 13%, bet Indijas S&P BSE Sensex – par 5%.

Analītiķi uzskata, ka Micex, kas pēdējo 12 tirdzniecības sesiju laikā ir palielinājies par 9,1%, turpinās atgūties no iepriekš piedzīvotā krituma, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk izrādīt vēlmi beigt konfliktu Ukrainā, kas ir veicinājušas starptautiskās sankcijas no Rietumvalstu puses.

Kā norāda BB&T Wealth Management eksperts Valters Helvigs, investorus piesaista Krievijas akcijas, jo tām ir zemi novērtējumi, un investori vēlas uzņemties risku, ņemot vērā, ka konflikts sāk atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES pauž bažas par vairāk nekā 1000 protestētāju aizturēšanu Maskavā

LETA, 28.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Krievijas embargo: Investori nervozi un mēģina pārdot akcijas

LETA, 08.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Idelsons: Ja Latvijas reputācija ir slikta, tas ietekmē visas bankas, kas šeit strādā

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kazāks: Valdībai būtu jāpērk Latvijas Gāzes akcijas

Nozare.lv, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāiegādājas Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas piederošās AS Latvijas Gāze akcijas, šodien Swedbank jaunākā ekonomikas apskata prezentācijā sacīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Gāze ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, tāpēc valsts noteikti nedrīkstētu pateikt, ka to neinteresē uzņēmuma akciju atpirkšana, uzskata ekonomists.

«Jautājums var būt par cenu, taču valstij ir jāizanalizē, kādi varētu būt riski, ja valsts nav šajā biznesā,» piebilda Kazāks.

Jau ziņots, ka valdībai atbilde par EO.N Ruhrgas piederošo Latvijas Gāzes akciju iegādi jāsniedz līdz šā gada 2.maijam, šodien žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V). Ministru prezidente informēja, ka valdība ir saņēmusi piedāvājumu izvērtēt iegādāties EO.N Ruhrgas akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru sapulcē pirmdien nolemts sākt uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, kā rezultātā LG 100% tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akciju nodotu jaundibināmai kompānijai, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Gaso" pamatkapitāls ir sadalīts 39,9 miljonos akciju. Reorganizācijas rezultāta visi LG akcionāri kļūtu par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai LG.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Attiecīgi šāda pat proporcija saglabāsies arī jaunibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas.

Līdz ar to "Gaso" faktiski kļūs par LG māsaskompāniju, kā to jau pirms pieciem gadiem piedāvāja "Marguerite Gas II.S.a.r.l.", bet toreiz šis priekšlikums neguva pārējo akcionāru atbalstu.

LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa vērtība 10 nedēļu zemākajā līmenī

Žanete Hāka, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru un eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš maija, reaģējot uz ziņām, ka ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas līderi vienojušies par jaunām sankcijām Krievijai, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtība pret dolāru sasniedza 35,7 rubļus par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 6. maija. Visu laiku zemāko līmeni rublis sasniedza 3. martā – 36,85 rubļus par dolāru. Rublis atrodas zem spiediena arī pret eiro, un tā vērtība pieaugusi virs 48 rubļiem pirmo reizi kopš 13. maija. Šajā mēnesī rublis ir zaudējis aptuveni 6% no savas vērtības, un, visticamāk, šāda tendence turpināsies, paplašinot sankciju loku.

Renaissance Capital paredz, ka rublis līdz gada beigām turēsies ap 35,5 rubļu atzīmes. Tomēr, ja Sberbank un VTB Bank, kas ir divas galvenās Krievijas bankas, tieši ietekmēs ES sankcijas, sekas tirgum un valūtai visdrīzāk būs lielākas nekā citas, kas līdz šim piemērotas.

Komentāri

Pievienot komentāru