Finanses

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu

Nozare.lv, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

«Jā, esam teikuši, ka nepieciešama licencēšanas sistēma, jāsakārto ātro kredītu izsniedzēju tirgus, bet nekad neesam teikuši, kādas summas būtu jāpiemēro,» uzsvēra Broks.

Taujāts, vai EM rosinātie 50 000 latu pirmreizējais licences saņemšanai un 10 000 latu kā ikgadējā nodeva šķiet adekvāta cena par iespēju darboties šajā tirgū, Jurjevs atzina, ka ar EM aprēķiniem, kas paskaidrotu, kādēļ licences maksa ir plānota tieši tāda, nav iepazinies, tādēļ nevēlas izteikt pieņēmumus par to, vai tā ir adekvāta summa šīs nozares regulēšanai.

Savukārt Broks uzsvēra, ka EM rosinātos nodevu apmēru Open Credit atbalsta, jo uzskata, ka tādejādi tirgū paliks tikai un vienīgi godīgi pakalpojumu sniedzēji.

Pēc viņa sacītā, pašlaik vērojama situācija, kad vairāki ātro kredītu izsniedzēji nodibina savu uzņēmumu, aizdod naudu uz nepamatoti augstām procentu likmēm, sabojā savu reputāciju, nodibina jaunu uzņēmumu ar citu nosaukumu un turpina strādāt. Tādā veidā, viņaprāt, tiek bojāta reputācija visiem tirgus spēlētājiem. «Šīs prasības liks domāt ilgtermiņā, nevis par īstermiņa ātru peļņu,» pārliecināts ir Broks.

Viņam piekrīt arī SMScredit.lv izpilddirektors, kurš uzskata, ka licences kritērijiem ir jābūt tādiem, lai patērētāji varētu uzticēties uzņēmumiem, kas ir saņēmuši licenci. «Ir nepieciešams panākt līmeni, kad cilvēki saprastu, ka šie kredītu devēji, kas ir izturējuši licencēšanu, ir stabili uzņēmumi ar vīziju strādāt ilgtermiņā, nevis gūtu maksimālu īstermiņa peļņu un no tirgus aiziet, paralēli veidojot jaunu ātro kredītu uzņēmumu, kas rīkosies tieši tāpat,» sacīja Jurjevs.

Jurjevs gan nevēlējās «skatīties citu maciņā» un izteikt minējumus par to, cik uzņēmumi, kas nodarbojas ar ātro kredītu izsniegšanu, spēs izpildīt kritērijus, norādot, ka viņam nav nekādas informācijas par citu uzņēmumu finansiālo stāvokli.

Broks ir pārliecināts, ka, jo lielāka būs licences summa, jo lielāka summa uzņēmumam būs jāiemaksā pamatkapitāla, tādējādi jo atbildīgāk uzņēmējs izturēsies gan pret klientu, gan pret savu biznesu.

«Šīs prasības liks uzņēmējiem izvērtēt un saprast, ka jārīkojas godprātīgi, tas nav ātras peļņas gūšanas bizness, ko daudzi ātro kredītu izsniedzēji nevēlas saprast,» kritisks ir Broks.

Savukārt pēc Open Credit rīcībā esošās informācijas, plānotās prasības varētu izpildīt 10-15 ātro kredītu sniedzēji, starp tiem Open Credit, Ferratum, Vivus.lv, Viasms.lv, MiniCredit, Credit24.lv, SMSCredit.lv. Broka vērtējumā, prasības spēs izpildīt arī aptuveni 10-15 lombardi, kā arī aptuveni 20 uzņēmumi, kas izsniedz aizdevumus pret ķīlu.

Broks gan atzīst, ka patērētājiem, no vienas puses, būtu izdevīgāk, ja izsniedzējiem maksa par licenci būtu zemāka, jo izsniegto kredītu procenti nebūtu tik dārgi. No otras puses, viņaprāt, patērētājiem nebūtu izdevīgāk, jo viņi būtu zaudētāji tanī mirklī, kad viņiem aizdoto naudu uzņēmumi vēlētos atgūt ar reizēm apšaubāmām metodēm.

SMScredit.lv sola, ka plānotās nodevas nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma piedāvātā produkta cenu, proti, komisijas netiks palielinātas.

Savukārt Open Credit vadītājs atzīst, ka pie plānotās licencēšanas sistēmas ātrie kredīti sadārdzināsies, tomēr tas nenotikšot strauji un ar milzīgu lēcienu. Konkrētus ciparus un procentu likmju palielināšanās apmērus Open Credit gan pagaidām nevarot nosaukt.

Kā ziņots, četras nebanku kreditētāju asociācijas un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iesniegušas vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Starptautiskajam Valūtas fondam, kurā aicina noteikt zemākas licences maksas.

Patlaban plānots, ka nebanku kreditētājiem valsts nodevas likme par sākotnējo licenci būs 50 000 latu, bet ikgadējā nodeva par licences pārreģistrāciju veidos 10 000 latu. Tādējādi valsts šogad cerējusi budžetā saņemt papildu 8,5 miljonus latu.

Latvijas Ātro kredīta devēju asociācijas, Latvijas Līzinga devēju asociācijas, Latvijas Lombardu asociācijas, Latvijas Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācijas un LDDK sagatavotajā vēstulē tiek lūgts noteikt valsts nodevas likmi par sākotnējo reģistrāciju noteikt 10 000 latu apmērā, bet par ikgadējo licences pārreģistrāciju 2000 latu apmērā.

Šodien par nebanku kreditētāju licencēšanas sistēmu lems valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ātro kredītu burbuļa risks un valsts «sakārtošanas» metodes

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc mūsu ekonomikas ministra izteikumiem, ka Latvijā atkal aktuāls ir kreditēšanas «burbuļa» risks, sākušās plašas diskusijas par šo jautājumu. Tāpat Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi dažādus ieteikumus un veido kārtējo darba grupu, kas atkal sakārtos ātro kredītu nozari - piemēram, nosakot līgumsodu apmērus u.t.t.

Diemžēl nekur nav lasāms, ka visi «burbuļi» ar parādiem gan agrāk, gan arī šobrīd veidojas tikai un vienīgi no nepamatotas kreditēšanas – kredīts tiek izsniegts tam, kam to dot nedrīkstētu dot un/vai tādā apmērā, kā nedrīkstētu. Savukārt kreditēšana nevar būt pamatota bez pietiekamas informācijas jeb bez iespējas kvalitatīvi novērtēt potenciālā klienta kredītspēju. Šeit rodas absurda situācija, jo no vienas puses valsts prasa no ātrajiem kreditētājiem atbildīgu kreditēšanu, bet no otras puses paši noņem iespējas viņiem tādu nodrošināt.

Ātrajiem kreditētājiem šī brīža regulējums nemaz nedod iespējas pietiekami novērtēt šo kredītņēmēju kredītspēju. Tā kā jebkura kredītlēmuma pamatā ir informācija, ir skaidrs, ka bez pietiekamiem datiem, visi lēmumi par kreditēšanu šajā sektorā ir jāpieņem intuitīvi un ar augstu risku. Ja jau visiem ir saprotams, ka viena no galvenajām problēmām ir pārmērīga kreditēšana, vai % likmju griesti to atrisinās? Vienreiz jau šis sektors tika kārtots - tika ieviesta licence, kam bija jāatrisina visas problēmas, tomēr izrādās, ka sakārtots nav pilnīgi nekas un pēc laika attopamies, ka «burbuļa» draudi atkal klauvē pie durvīm. Nelielam atskatam nesenā vēsture’, kā ekonomikas ministrija «sakārtoja» ātro kreditētāju tirgu:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 25% ātro kredītu ņēmēju pēdējā gada laikā aizņēmušies 6-13 reizes

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtā daļa jeb 25% no ātro kredītu ņēmējiem pēdējā gada laikā ir kredītu ir ņēmuši no sešām līdz 13 reizēm un pat vairāk, savukārt galvenais aizņemšanās iemesls ir ātrā saņemšana un nevēlēšanās aizņemties no draugiem un radiem, izpētījis finanšu pakalpojumu salīdzināšanas portāls Comparo.lv.

Vidēji ātro kredītu ņēmējs pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmies divas līdz trīs reizes, un viņa kopējā aizņēmumu summa ātro kredītu izsniegšanas uzņēmumos pašlaik ir 201 – 500 Ls.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ātro kredītu ņēmējs izvēlas aizņemties tieši ātro kredītu, jo to var ātri saņemt un nevēlas aizņemties no draugiem vai radiem.

28% respondentu ienākumi ir 200 Ls apmērā, taču arī citās atbildēs par ienākumiem procentuālie rezultāti ir diezgan tuvi. 23% respondentu ienākumi ir 251 - 350 Ls, 21% 351 - 500 Ls, bet 20% no 201 - 250 Ls, tad atlikušo 8% respondentu ienākumi ir virs 500 Ls mēnesī. Rezultātos redzams, ka gandrīz pusei ātro kredītu ņēmēju ir nelieli ikmēneša ienākumi, līdz 200 Ls vai 250 Ls. Iespējams, ka dažādu ienākumu grupu respondentu aizņēmumu mērķi atšķiras, taču šis jautājums precīzāk netika pētīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunā aizdevēju tendence - «atdod mazāk nekā aizņēmies»

Lelde Petrāne, 23.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tikai 20% Latvijas ātro kredītu firmu piedāvāja pirmo aizdevumu noformēt bez procentu maksas, taču patlaban šādu iespēju jaunajiem klientiem piedāvā jau vairāk nekā puse (60%) ātro kreditoru. 2012. gada sākumā parādījusies arī jauna klientu piesaistīšanas tendence ar nosaukumu «atdod mazāk nekā aizņēmies».

Negatīvā procentu likme, kad aizdevējs vēl piemaksā klientam, pēc jomas ekspertu domām, kļuvusi par aktuālāko klientu piesaistes veidu ātrajiem kreditoriem.

Pēc salīdzināšanas portāla Gudriem.lv datiem, ātro kredītu nozares licencēšana, kas kļuva obligāta no aizvadītā gada novembra, par aptuveni 25% samazinājusi tās dalībnieku skaitu. Latvijas ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons skaidro, ka līdz ar nozares licencēšanu radusies jauna problēma – nelegālais ātro kredītu tirgus, kurā darbojas nelicencētie uzņēmumi, tādējādi bojājot nozares reputāciju.

«Licencētie ātro kredītu tirgus dalībnieki patlaban strādā nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar nelicencētajiem. Nozares licencēšana tika ieviesta klientu tiesību aizsardzības nolūkā. Taču šobrīd nav risinājumu cīņai ar negodīgajiem nelicencētajiem komersantiem un mēs vēl tikai gaidam Latvijas normatīvo aktu izmaiņas, kas atrisinās nebanku kredītu jomas problēmas,» stāstīja D. Barons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi īstermiņa jeb ātro kredītu izsniedzēji pērno gadu ir noslēguši ar peļņu, turklāt daudzi – ievērojami palielinājuši gan izsniegto kredītu apjomu, gan izsniegto aizņēmumu skaitu. Saasinoties ekonomiskajiem apstākļiem, mainoties banku aizdevumu izsniegšanas politikai un pērnā gada novembrī ieviešot nebanku kreditētāju licences ir radušās jaunas tendences privātpersonu kreditēšanā, uzskata vairāki sms kredītu izsniedzēji. Turklāt pēc licences ieviešanas uzņēmumi, kas licenci tomēr iegādājās, sākuši aktīvāk sacensties par tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ātro kredītu ņēmēji pozitīvāk noskaņoti pret aizņemšanos

Jānis Rancāns, 12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji, kas jau iepriekš saskārušies ar ātro kredītu pakalpojumu izmantošanu un apmierinājuši savu vajadzību pēc ātri un viegli pieejamiem naudas līdzekļiem, pauž ievērojami pozitīvāku attieksmi pret ātro kredītu sniedzējiem.

Tā secināts pētījumu kompānijas TNS februāra sākumā veiktajā aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāda ir Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju attieksme pret ātrajiem aizņēmumiem un kāda ir sabiedrības nostāja pret ātro kredītu sniegšanas uzņēmumiem.

Kopumā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 55 gadiem dominē visai negatīva nostāja pret ātro kredītu sniedzējiem – 65% pauž drīzāk vai ļoti noraidošu attieksmi, bet tikai piektā daļa iedzīvotāju – 20%, izsakās pozitīvi.

Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) no tiem, kas iepriekš veikuši ātro kredītu aizņēmumus, pauž pozitīvu attieksmi pret kredītu sniedzējiem. Savukārt to iedzīvotāju vidū, kas iepriekš ātros kredītus nav izmantojuši, pozitīvi noskaņoto ir tikai 9%. Turklāt ir novērojama tendence, ka - jo biežāk cilvēks aizņemas, jo pozitīvāka attieksme viņam ir pret ātro kredītu sniedzējiem un šo pakalpojumu kopumā, secināts aptaujā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

4finance: Ātrais kredīts nevar būt šķērslis hipotekārā kredīta izsniegšanai

Dienas Bizness, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

70% iedzīvotāju atbalsta ātro kredītu izsniegšanas ierobežošanu

Žanete Hāka, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 70% iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, liecina pētījumu centra SKDS Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tāpat 71% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka ir jānosaka ātro kredītu procentu izmaksu ierobežojumi.

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopumā 70,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, nekā tie ir patlaban, pat ja tas nozīmētu, ka šādā gadījumā tie vairs nebūtu tik viegli pieejami. Viedokli, ka ātro kredītu izsniegšanai ierobežojumi nebūtu jānosaka, pauda 19,7% respondentu, bet 10,2% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Arī vērtējot, vai valstij būtu jāierobežo ātro kredītu procentu likmju apmēri, pat ja tas nozīmētu, ka Latvijā uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem, apstiprinošu atbildi, ka šādi ierobežojumi būtu jānosaka, sniedza pārliecinošs vairākums respondentu - 71%. Kopumā tikai 16% uzskatīja, ka valstij nebūtu jāierobežo ātro kredītu procentu likmju apmēri, bet 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Aiz ātrajiem kredītiem stāv arī pašmāju politiķi, bankrotējuši baņķieri un sportisti

Dienas Bizness, 11.02.2013

SIA VIA SMS Group valdes priekšsēdētājs Eižens Slava (no kreisās), SIA Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane, AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs un LNKA valdes loceklis Matīss Anviesulis piedalās LNKA rīkotajā preses konferencē, kurā prezentē datus par nozares darbību, kā arī asociācijas vadība definē problēmjautājumus, kas Ekonomikas ministrijai būtu jārisina steidzamības kārtā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā gadījumu ātro kredītu uzņēmumu patiesie labuma guvēji meklējami ārzonās dibinātos uzņēmumos, taču saistība arstrauji augošo kredītu nozari ir arī pašmāju politiķiem, bankrotējušiem baņķieriem, kā arī sportistiem, vēsta rairījums De facto.

Latvijā lielākā ātro kredītu uzņēmuma AS 4finance akcionāru sistēma, pēc raidījuma vēstītā, ir necaurspīdīga un sarežģīta, un bijušos trīs klasesbiedrus, kas aizsāka šo biznesu, tagad nomainījuši Krievijas miljonārs Oļegs Boiko, kas darbojas azartspēļu biznesā, kā arī politiķiem pietuvināts būvuzņēmējs Māris Martinsons, kurš ir arī VEF Rīga valdes priekšsēdētājs. Šeit raidījums piemin, ka basketbola kluba padomi vada Vienotības politiķis Edgars Jaunups, bet tajā pat laikā Latvijas Nebanku kreditētāju asociāciju - Jaunupa līdzgaitniece Baiba Fromane.

Šobrīd 4finance ir divi galvenie akcionāri - Kipras ārzonas uzņēmums Tirona Limited un Maltā reģistrētā Fatcat Investments Ltd. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs re:baltica izpētījis, ka Fatcat Investments Ltd. īpašnieki ir vēl astoņas citas ārzonu firmas. Viena no tām pieder Kazaņas Ak Bars komandas aizsargam Iļjam Ņikuļinam. Hokejists pirms sešiem gadiem Jūrmalā arī nopircis dzīvokli par 270 tūkst. latu, uz kura tagad nostiprināta hipotēka 4,5 milj. latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja: EM piedāvā santīmu procenta likmi

Dienas Bizness, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Protams, būsim pret un aicinām arī citus uzņēmumus saprast, ka šis ir tikai pirmais solis valsts centienos regulēt cenas. Ja tas izdosies, tad valsts varētu gribēt regulēt cenas arī citās nozarēs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu - ja Ekonomikas ministrija turpinās virzīt procentu likmju griestu noteikšanu, vai asociācija saglabās nostāju pret, atbildējusi Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

«Turklāt piedāvājums, ar kādu šobrīd nākusi EM, paredzot ļoti sarežģītu, saliktu procentu likmi, nozīmētu to, ka ātro kredītu pakalpojums vairs neeksistētu,» viņa stāstījusi intervijā laikrakstam.

«EM piedāvā, ja aizdod 50 latu uz divām nedēļām, tad var prasīt procentu likmi 27 santīmi. Tāda likme nenosedz vispār nekādas administratīvās izmaksas, jo uzņēmējiem nodokļi jāmaksā, kā arī administratīvās izmaksas un licences maksa jāsedz,» skaidrojusi ātro kredītu eksperte.

Jautāta, kāda patlaban ir vidējā procentu likme, ko prasa ātro kredītu devējs, B. Fromane atbildējusi: «Šobrīd, aizņemoties 100 latu uz 30 dienām, vidēji procentu likme ir 10 latu, bet iespējamas atšķirības. Svarīgs faktors ir arī tas, uz cik ilgu laiku cilvēks naudu aizņemas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Puse respondentu uzskata, ka ātro kredītu izsniegšana jāierobežo

Gunta Kursiša, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse respondentu (50,1%) netic ātro kredītu izsniedzēju godprātībai un uzskata, ka to darbība būtu jāierobežo, turklāt 27,9% iedzīvotāju uzskata, ka jāievieš aizliegums izsniegt ātros kredītus jauniešiem līdz 21 gada vecumam, liecina Gudriem.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 428 portāla lietotāji.

Pētījums liecina, ka katrs ceturtais aptaujātais (25%) iestājas par ātro kredītu gada procentu likmes ierobežošanu, 22,8% ir par soda procentu «griestu» noteikšanu kavētiem maksājumiem.

Tajā pašā laikā 49,9% respondentu uzskata, ka ātro kredītu uzņēmumi kopumā strādā godīgi un ar atbildību izturas pret saviem klientiem, tostarp 16,6% aptaujāto uzskata, ka ātro kredītu uzņēmumi darbojas godīgi attiecībā pret saviem klientiem, bet 33% nav pretenziju pret šo finanšu uzņēmumu darbu, bet no draugiem un paziņām ir dzirdējuši par atsevišķām problēmām.

Tikai 16,6% respondentu uzskata, ka šie uzņēmumi nes labumu sabiedrībai, dodot iespēju cilvēkiem aizņemties līdzekļus laikā, kad nav iespēju aizņemties citur. 28% piekrīt šim apgalvojumam, tomēr nav apmierināti ar nosacījumiem, kādus piedāvā ātro kredītu uzņēmēji saviem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ministra uztraukumā par ātrajiem kredītiem patiesībā neslēpjas banku lobijs?

Ieva Mārtiņa, 23.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai beidzot dzīvē ieviestu vismaz vienu efektīvu mehānismu ātrās kreditēšanas kontrolēšanai, par ko tiek runāts jau gadiem, pēdējās dienās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau atkal pauda kārtējās bažas par ātrajiem kredītiem, kas te «burbuli pūšot», te radot «riskus Latvijas kredītņēmējiem par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā».

2011. gadā ar lielu pompu tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas aizslaucīja teju pusi ātrā kredītu tirgus spēlētāju, bet daļa lombardu aizgāja pagrīdē. Jau toreiz paši ātrās kreditēšanas nozares spēlētāji ar abam rokām atbalstīja nozares sakārtošanu, bet norādīja, ka vien ar licences maksas noteikšanu 50 tūkstošu latu apjomā un 300 tūkstošu latu pamatkapitalu tirgu sakārtot līdz galam nevarēs.

Nākas secināt, ka Pavļuta pēkšņās atklāsmes par ātro kredītu tirgus straujo pieaugumu tikai apliecina, ka ātrās kredītu tirgus darboņiem bija taisnība – tā saucamā tirgus sakārošana pirms gada bija vien mērķēta uz budžeta caurumu lāpīšanu. Un ko lai par Pavļuta izteikumiem, ka «nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas» saka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas jau gadiem ar putām lūpām cīnās par netaisnīgiem līguma nosacījumiem, turklāt gana veiksmīgi. Taisnības labad arī jānorāda, ka pietiekami daudz netaisnīgi līguma nosacījumi bijuši arī banku kredītu līgumos, turklāt par tiem sūdzības tas pats «fuktuks» un arī PTAC saņem joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Martā Igaunijā varētu pārtraukt darbību liela daļa ātro kredītu izsniedzēju

LETA, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā Igaunijā var pārtraukt darbību liela daļa tā dēvēto ātro kredītu izsniedzēju, jo jaunie noteikumi paredz, ka ātro kredītu izsniedzējiem vai starpniekiem ātro kredītu izsniegšanā ir jāsaņem Finanšu uzraudzības pārvaldes izsniegta licence, bet pašlaik tai ir pieteikusies tikai apmēram trešdaļa sektora uzņēmumu.

Ņemot vērā licences pieteikuma izskatīšanas laiku, daļai uzņēmumu martā uz laiku vai pilnībā būs jāpārtrauc darbība.

Aģentūrai BNS Igaunijas Finanšu uzraudzības pārvaldē pastāstīja, ka pašlaik ir saņemti 58 licences pieteikumi. Iepriekš pārvaldes valdes priekšsēdētājs Kilvars Keslers teica, ka Igaunijā nebanku kreditēšanas sektorā ir apmēram 150 uzņēmumu. Tādējādi divas trešdaļas sektora uzņēmumu vēl nav pieteikušies licences saņemšanai.

Finanšu uzraudzības pārvaldes preses dienestā informēja, ka pieteikumu var iesniegt līdz 21.martam, kad spēkā stājas likums par ātro kredītu izsniegšanu, tomēr pieteikuma izskatīšana var ilgt līdz pat astoņiem mēnešiem. Tādējādi daudzas ātro kredītu kompānijas var uz laiku vai pilnībā tikt slēgtas, jo no 21.marta bez atbilstošas licences strādāt nevarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Ātro kredītu līgumsods nepārsniegs 100% no parāda

Žanete Hāka, Lelde Petrāne, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri ir vienojušies ierobežot līgumsoda apmēru, paredzot, ka tas nepārsniegs 100% no izsniegtā parāda - kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan komisijas maksu par tā izsniegšanu, liecina LNKA paziņojums. Šādu paziņojumu gan varētu vērtēt arī kā sabiedrisko attiecību gājienu, jo šādu praksi daudzi īstenojuši jau pirms tam.

(Ziņa papildināta ar PTAC viedokli.)

Līgumsoda ierobežojumu asociācijas biedri piemēros tiem kredītiem, kas tiks izsniegti sākot ar 1. martu un turpmāk.

«Asociācijas biedri iestājas par samērīgu līgumsoda noteikšanu, jo tā mērķis ir panākt, lai pakalpojuma ņēmējs apzinīgi pildītu savas saistības, nevis peļņas gūšanai. Katrs izsniegtais kredīts, kas netiek atdots, rada uzņēmumiem zaudējumus,» norāda asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Tāpat asociācijas biedri lēma pilnveidot savus klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavējuma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients neveic savlaicīgu aizdevuma atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civillikumā paredzēts noteikt darījumu, tostarp tā dēvēto «ātro kredītu» sankciju ierobežojumus, turpmāk liedzot kredītu iesniedzējiem prasīt no klientiem nesamērīgi lielas parāda atmaksas summas.

Atbilstošie grozījumi Civillikumā 22. janvārī iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Pašlaik gadījumos, kad kredītņēmējam rodas problēmas izpildīt saistības, pret viņu vērstās soda sankcijas var ievērojami pārsniegt sākotnējā aizņēmuma summu. Jau rakstīts, ka Latvijas banku pārstāvji pieļauj iespēju, ka iedzīvotāji ar ātro kredītu palīdzību varētu būt sabūvējuši «parādu piramīdas». Saeimā iesniegtajos grozījumos noteikts, ka līgumsodam jābūt vienreizējam maksājumam, to nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā, tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat paredzēts noteikt par prettiesiskiem nesamērīgus un godīgai darījumu praksei neatbilstošus procentus, paziņojumā norādījuši Vienotības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, ļoti strauji attīstās «ātro kredītu» nozare, taču kaimiņos šo kompāniju darbība tiek vērtēta piesardzīgāk, un «sms kredītu» uzņēmumus, tāpat kā citas kredītiestādes, uzrauga Lietuvas banka, vēsta LTV raidījums De Facto.

Lietuvā «ātrajiem kredītiem» noteikta maksimālā gada procentu likme 200% apmērā, kamēr Latvijā gada procentu likmes apjoms sasniedz 819% - četras reizes vairāk nekā kaimiņvalstī, vēsta raidījums.

«Atšķirībā no Rīgas, Viļņas ielās nevar redzēt lielus plakātu, kur uzņēmumi piedāvā naudu «īstajā brīdī», taču arī Lietuvā «ātro kredītu» nozare plaukst, jo pērn valstī noslēgts par 80% vairāk līgumu nekā iepriekšējā gadā,» vēsta raidījums.

«Kopš Lietuvas banka pārņēma šo iestāžu uzraudzību no Patērētāju aizsardzības aģentūras, vēlamies ātro kredītu uzņēmumiem noteikt tādus pašus nosacījumu, kādi ir citām kredītiestādēm, piemēram, ka pirms aizdevuma izsniegšanas ir jāpārliecinās par personas maksātspēju un tikai pēc tam drīkst izsniegt kredītu,» norāda Viļus Šapoka, Lietuvas bankas finanšu pakalpojumu un tirgus uzraudzības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir t.s. ātrie kredīti. Tos ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājiem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. Diemžēl fakti liecina, ka ātro kredītu nozare piedzīvo vāji regulētu, bet strauju izplešanos, kas rada nopietnus riskus Latvijas kredītņēmējiem par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā.

To šorīt izplatītā paziņojumā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ministrs atsaucas uz datiem - 22% jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju (biznesa portāla nozare.lv pētījuma dati) ir izmantojuši ātros kredītus, un 48% no viņiem ir problēmas ar kredītu laicīgu atmaksu (gudriem.lv pētījuma dati).

Lai nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, D. Pavļuts ir izveidojis darba grupu, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Tāpat ekonomikas ministrs atbalsta Saeimas jau sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ātro kredītu ņēmējiem Somijā palīdz pašvaldība, baznīcas un nevalstiskās organizācijas

Dienas Bizness, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvēto sms aizdevumu dzimtenē Somijā, līdzīgi, kā Latvijā, cilvēki pārvērtē savas spējas un iedzīvojas milzīgos parādos. Taču Somijā kredītu parādos iestigušajiem palīdz pašvaldības, baznīcas un nevalstiskās organizācijas, vēsta LTV1 raidījums DeFacto.

Somijā darbojas aptuveni simts ātrās kreditēšanas uzņēmumu, un 2011. gadā tika izsniegts pusotrs miljons ātro aizdevumu, un tiem, kas savus parādus nespēj atmaksāt, palīdz Helsinku pilsētas pašvaldība.

«Jūs nevarat iedomāties, cik daudz cilvēku šajā istabā ir raudājuši! Bieži esmu pirmais, ar kuru parādos nonākušie izrunā savu situāciju,» stāsta Helsinku pašvaldības palīdzības dienesta konsultants.

«Mans uzdevums ir paskaidrot, ka kopīgi varam atrast risinājumu. Nesen biju palīdzējis 18 gadus vecai skolniecei, kura vēlējas sarīkot dzimšanas dienas ballīti un kopumā aizņēmās 64 dažādus ātrus kredītus, desmit tūkstošu eiro vērtībā. Paies vēl 15 gadi līdz viņa spēs pilnībā norēķināties – šādā veidā mēs zaudējam aktīvus pilsoņus – cilvēki vienkārši neredz jēgu pelnīt, jo tik un tā lielu daļu algas atņems piedzinēji,» skaidro konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā darbu sāk vēl viena savstarpējo aizdevumu platforma Twino

LETA, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sāk vēl viena savstarpējo aizdevumu platforma - Twino.lv.

Platforma piedāvā iespēju satikties cilvēkiem ar brīviem naudas līdzekļiem, kas vēlas ieguldīt, un cilvēkiem, kuri vēlas aizņemties naudu kādas ieceres īstenošanai.

Twino būs iespēja Latvijas iedzīvotāju mērķiem piesaistīt arī ārvalstu privāto aizdevēju finanses, tāpēc Twino mārketinga aktivitātes izvērsīs arī ārpus Latvijas. Interneta vietne būs pieejama trīs valodās - latviski, krieviski un angliski, šodien žurnālistiem stāstīja Twino izpilddirektore Ieva Ozoliņa-Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka Twino atšķiras no «ātro kredītu» izsniedzējiem ar to, ka piedāvā zemākas procentu likmes nekā ātro kredītu izsniedzēji, ka piedāvā aizņemties lielākas naudas summas - no 500 līdz 3000 eiro, kā arī piedāvā garāku atmaksas termiņu - no sešiem līdz 36 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Legālo ātro kredītu kompāniju darbības ierobežošana nemazinās cilvēku nepieciešamību pēc naudas

«Citas valstis var mācīties no prakses un kontroles, kāda ir sasniegta īstermiņa aizdevumu sektorā Latvijā. Šeit tirgus pats ir noteicis cenu pakalpojumam. Mūsu gadījumā rūpīgi tiek izvērtēta klientu kredītspēja, tādēļ valdībai nevajadzētu pārmērīgi iejaukties nozares regulācijā, jo sekas ne vienmēr ir paredzamas», intervijā Dienas Biznesam pauž AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Patriks Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Jūs esat strādājis dažādās valstīs, raksturojiet, lūdzu, ātro kredītu nozari un likumdošanu citās valstīs, kurās šis segments ir attīstīts, piemēram, ASV un Lielbritānijā? Kādas ir atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka gatavojas ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017.gadu

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka gatavojas ātro maksājumu servisa ieviešanai ar 2017.gadu.

Pašlaik Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, tostarp divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. Pirmā ir «TARGET2-Latvija» starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst visas Eiropas mēroga starpbanku sistēmā TARGET2.

Savukārt otra ir Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) - neto norēķinu sistēma, kas tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem. EKS sāka darbu 1998.gada novembrī un kopš tā laika piedzīvojusi vairākus būtiskus uzlabojumus, piemēram, pērn tika ieviests nakts cikls. Nākamais loģiskais solis EKS un tās nodrošinātās komercbanku maksājumu infrastruktūras attīstībā ir ātro maksājumu ieviešana no 2017.gada, informēja Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru