Grāmatvežiem jau pašlaik «kūp» galvas par to, kā, neko nepārkāpjot un nekļūdoties, korekti izvest savus uzņēmumus cauri 2018. gadā startējošās nodokļu reformas klintīm

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka daļa uzņēmēju dzīvo ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, savukārt darbinieki cer saņemt lielāku algu makā, jo vairumam sarūk maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23% uz 20%, palielinās ar šo nodokli neapliekamais minimums līdz 200 eiro pašreizējo 60–115 eiro vietā, tomēr realitāte var būt daudz skarbāka.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas tad ir tas nepamanītais iedzīvotāju ienākumu nodokļa reformā?

Var patikt var neaptikt, bet Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā. Komunikatori uzsvaru liek uz to, ka pašreizējā IIN likme – 23% – tiek samazināta līdz 20%, bet tiem, kuru bruto (pirms nodokļu nomaksas) alga ik mēnesi pārsniedz 1667 eiro, IIN likme nemainās – tā ir tāda pati, savukārt tiem, kuriem tā mēnesī pārsniegs 4585 eiro, jau būs 31,4%. Te arī ir svarīgas dažas nianses, proti, starpība starp 23% IIN un 31,4% likmi ir jāaprēķina un jāsamaksā pašam ienākumu saņēmējam pēc taksācijas gada beigām. Tātad tie lielo algu – ienākumu saņēmēji var kļūt par nodokļu parādniekiem, ja nokavēs attiecīgo termiņu, līdz kuram šis uzdevums jāveic. Vienlaikus grāmatvežiem arī ir karsts laiks, jo jāiemācās pareizi aprēķināt darba algu un nodokļus. Proti, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Lai arī tiek stāstīts, ka ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr netiek pateikts (vismaz skaļi), ka tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jāņem vērā, ka katram darbiniekam nepaliekamo minimumu noteiks divas reizes gadā VID. Pozitīvi vērtējama 215 eiro veselībai un izglītībai limita palielināšana līdz 600 eiro, no kura var atgūt samaksāto IIN, vienlaikus gan šajā summā iekļaujot arī ziedojumus, kā arī plānveida operāciju un zobārstniecības tēriņus, kuri pašlaik bija iekļauti to pilnā apmērā. Te gan jāņem vērā, ka ir vēl viens šo tēriņu IIN atmaksas slieksnis – līdz 50% no samaksātās IIN summas gada laikā. Tas nozīmē, ja ir strādāts par minimālo algu un IIN ir mazs vai tā nav vispār, piemēram, ja ir viens vai divi apgādībā esoši bērni, tad arī IIN atmaksu par ziedojumiem, veselības vai izglītības tēriņiem atgūt nevarēs. Jāņem vērā, ka vēl par vienu procentpunktu pieaug arī valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu apmērs. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka pašnodarbinātām personām ir noteikts ar IIN apliekamais apjoms – 20% no tā ieņēmumiem. Pašlaik tas nebija noteikts, tādējādi no 2018. gada pašnodarbinātām personām būtībā ir jāmaksā 20% liels nodoklis, kas faktiski ir 5% no tā neto apgrozījuma.

Visu interviju Reforma radīs gan ieguvumus, gan defektus lasiet 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra