Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.
Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.
ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.
Bailes un alkatība
Var pat mēģināt teikt, ka tik straujš cenu kritums tieši šo pirmdien bija visai mīklaina parādība. Jā, bija ziņas par koronavīrusa gadījumu eksploziju Itālijā un Dienvidkorejā, kas liek domāt, ka šis vīrus vairs nav vien Āzijas problēma (pašas Itālijas akciju cena šo pirmdien saruka gandrīz par 6%).
Tādējādi ir zināmas bažas, ka pirms gaismas tuneļa galā (šis vēl paliek pamata scenārijs) vēl šajā ziņā varētu kļūt sliktāk. Nav pārliecības arī par vīrusa gadījumu datu precizitāti. Tiesa gan, pēdējās nedēļas gan ekonomisti, gan vairāki lieli uzņēmumi (arī, piemēram, Apple) konstanti brīdinājuši par notiekošā negatīvo ietekmi uz ekonomiku un to finanšu rezultātiem.
Būtībā neskaidrība jau pirms šī krituma bija milzīga, lai gan tā, šķiet, īsti tomēr netika ietverta akciju cenās (akciju vērtības, neskatoties uz visu, turpināja sasniegt rekordus). Kāda brīdī gan to ir nepieciešams darīt, un gluži vai tradīcija ir tā, ka tas notiek strauji un pie zināmas devas ar paniku.
Daži norāda, ka pēc ļoti straujā akciju cenu pieauguma šis drīzāk bijis iegansts daudziem no galda "noņemt čipus". Kādā brīdī tam pieslēdzās arī pārējā investoru masa un, iespējams, arī tirgoņi -roboti (algoritmiskās programmas), kas tikai pastiprināja izpārdošanas tendenci.
Katrā ziņā pēdējās dienās sevi, šķiet, beidzot pieteikušas bailes un pagājušās nedēļas beigas un šīs nedēļas sākums, iespējams, šajā ziņā iezīmēja kādu kritisko punktu (psiholoģiskā stāvokļa ziņā). Jāteic, ka arī ekonomiku pārsvarā negatīvi ietekmē tieši bailes no jaunā vīrusa nevis paša šī vīrusa esamība. Piemēram, Dienvidkorejā koronavīruss līdz šim ir bijis atbildīgs par mazāk cilvēku nāvi nekā vidēji dienā šajā valsī parasti mirst no gripas. Šajā pašā laikā, piemēram, kinoteātru apmeklējums valstī šogad salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir sarucis gandrīz par 40%, ziņo "The Wall Street Journal".
Arī ASV investīciju bankas "Citigroup" pārstāvji komentē: "Bailes no vīrusa izplatās daudz ātrāk nekā pats vīruss."
Pastiprina negatīvā faktora ietekmi
Katrā ziņā koronavīruss radījis milzīgu neskaidrību. Nezinot, cik ilgi tas turpinās izplatīties, tā ietekmi ir faktiski neiespējami aprēķināt. Šādos laikos var notikt tā, ka vesela virkne cilvēku emocionāli reaģē uz notiekošo un, piemēram, savos ieguldījumu portfeļos krasi samazina risku. Rezultātā bieži vien šādas baiļu iespaidā veiktās darbības, kuras nu pārvēršas par masveida parādību, pastiprina kāda negatīvā faktora ietekmi, kura bez šādas reakcijas, iespējams, nemaz nebūtu tik liela. Ja būs vēl kādi ziņojumi par saslimšanām - sevišķi Eiropā un ASV -, tad akciju cenas var turpināt planēt zemāk, un negatīvā ietekme uz tautsaimniecību arī var būt lielāka.
Kādu plašāku paniku gan, iespējams, sludināt būtu pāragri. Sevišķi, ja ņem vērā to, kas noticis pārējos gados (jeb faktiski kopš iepriekšējās finanšu krīzes). Šajā periodā akciju cenu atkāpšanās uzplūdi vienmēr drīzāk sniegušu iespēju šos riska vērtspapīrus iegādāties lētāk.
Bieži vien bijis tā, ka kādai spējākai izpārdošanai stopkrānu norauj centrālās bankas (vai kaut vai tikai spekulācijas par to aktivitāti), kuras apsola kādu kārtējo ekonomikas un finanšu tirgu stimulēšanas programmu (problēma šoreiz gan ir tā, ka daudzviet to arsenāls izskatās izšauts).
Piemēram, arī šobrīd ir spekulācijas, ka notiekošais novedīs pie ASV Federālo rezervju sistēmas procentlikmju samazināšanas, lai "apdrošinātos" pret vīrusa baiļu atnesto tās pašās Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.
Šobrīd pamata pieņēmums ir, ka notiekošajam uz globālo ekonomiku ietekme būs negatīva, bet vīruss kāda brīdī atkāpsies, un situācija atgriezīsies uz daudzmaz ierastās taciņas. Protams, pateikt to, kas šim visam notiks pa vidu, ir neiespējami.