Jaunākais izdevums

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Ņemot vērā esošo situāciju, kad pasaules akciju tirgos vērojams kritums, arī fondi uzrāda mīnusus, kas iedragā uzkrājumu.

Tomēr dzīvības apdrošināšanas kompāniju pārstāvji gan norāda, ka nevajadzētu panikot, un ilgākā termiņa šie mīnusi dzēsīsies.

"Koronavīruss ir ietekmējis tirgus un investīcijas visā pasaulē. "SEB" piedāvāto fondu pārvaldnieki seko līdzi aktuālajai situācijai, nepārtraukti meklējot labākos risinājumus, kā pasargāt klientu uzkrājumus, un cenšas darīt iespējami daudz, lai vairotu savu klientu ienākumus," saka "SEB Life" and "Pension Baltic" SE valdes locekle Kristīne Lomanovska.

"Kā liecina finanšu tirgu vēsture, jebkurš kritums kādreiz beidzas, un īsākā vai ilgākā periodā finanšu tirgi atgūstas. Mūsu fondu piedāvājums ir ļoti dažāds, tajā ir gan aktīvi, gan arī konservatīvāki fondi dažādos reģionos un nozarēs, un ikvienam kā iepriekš, tā arī tagad iespējams atrast savai riska noturībai piemērotāko," viņa piebilst.

Salīdzinot šī gada pirmo ceturksni dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu ieguldījumu fondos ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas iemaksu apmēros un palielinājumu izbeigto līgumu skaitā kompānija nav novērojusi. Šī gada martā gan kompānija izjutusi lielāku klientu interesi, saņemot dažādus jautājumus par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, taču pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus par šīs intereses ietekmi un iemaksu apmēru vai līgumu izbeigšanas biežumu. To, vai interese pieaugs, vai norims, noteikti ietekmēs tālākā notikumu attīstība gan globālajā, gan Latvijas ekonomikā, saka K. Lomanovska.

"Efektīvākais veids risku izlīdzināšanai ir regulāras iemaksas un brīdī, kad ir tirgus lejupslīde, fonda daļas iespējams iegādāties par daudz zemāku vērtību nekā iepriekš. Ekonomikai atgūstoties, lēti iegādātu aktīvu vērtība pieaugs," piebilst kompānijas valdes locekle. "Finanšu tirgi ir cikliski – pēc kāpumiem seko kritumi un otrādi, tādēļ atteikties no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu ieguldījumu fondos līguma brīdī, kad finanšu tirgus ir lejupslīdē, nebūtu pareizi, jo tādējādi tiek fiksēti zaudējumi. Proti, kamēr uzkrājums atrodas fondos, tam ir iespēja atgūties līdz ar finanšu tirgus normalizēšanos, taču, naudu izņemot tagad, šī iespēja tiek zaudēta. Šobrīd ar esošajiem līgumiem iespējams rīkoties dažādi – pagarināt līguma termiņu, turpināt līdzšinējās iemaksas, palielināt vai samazināt iemaksas utt," viņa skaidro.

"Raugoties no dzīvības apdrošināšanas viedokļa, koronavīruss neatšķiras no citiem vīrusiem, un, ja šī vīrusa radīto komplikāciju dēļ iestāsies nāves gadījums, mēs izmaksāsim apdrošināšanas atlīdzību, stāsta. Arī līdz šim kompānija maksājusi atlīdzības par nāves gadījumiem, ko izraisījušas, piemēram, sezonālās gripas komplikācijas. Tāpat citos apdrošināšanas veidos, ja pienāksies apdrošināšanas atlīdzība, koronavīruss neietekmēs šādas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Saskaņā ar apdrošināšanas kompānijas noteikumiem, epidēmija nav izņēmums, piebilst K. Lomanovska.

Arī apdrošināšanas sabiedrība "ERGO" nav veikusi nekādas izmaiņas dzīvības apdrošināšanas produkta piedāvājumā. Tāpat kā līdz šim, arī šobrīd COVID-19 vīrusa risks ir iekļauts dzīvības apdrošināšanas produkta segumā, saka kompānijas valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

"Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu fondos ir cieši saistīta ar ieguldījumiem finanšu tirgos – akcijās un obligācijās. Savukārt finanšu tirgi pēc būtības ir cikliski un ieguldījumu vērtība var pieaugt vai samazināties. Jo vairāk ieguldījumu portfelī ir akciju, jo lielākas ir ieguldījumu vērtības svārstības. Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu ir ilgtermiņa ieguldījumu produkts, kur izvēlētajai ieguldījumu stratēģijai vajadzētu būt konsekventai un nemainīgai ilgākā laikā neatkarīgi no fondu tirgus svārstībām. Prakse rāda, ka visdrošāk ir, ja klients veic regulāros maksājumus arī brīžos, kad fondu vērtības ir nokritušās. Tas palielina izredzes nopelnīt nākotnē, jo ekonomika ir cikliska. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi, lai ieguldījumu portfelis būtu pietiekoši diversificēts un sastāvētu no vairākiem fondiem. ERGO piedāvātās ieguldījumu programmas sastāv no vairākiem fondiem un pat visaktīvākajā ieguldījumu programmā nav 100% akciju īpatsvars, bet 75%," saka I. Ķirse.

"COVID-19 vīrusa ietekmi izjūt arī apdrošināšanas nozare. Runājot par dzīvības apdrošināšanu, šobrīd vairāk klientu, nekā tas ir bijis pirms valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa, interesējas par maksājumu atlikšanu. Ar katru no klientiem cenšamies šos jautājumus pārrunāt individuāli, tai skaitā, skaidrojam un sniedzam visu nepieciešamo informāciju par dzīvības apdrošināšanu kā ilgtermiņa produktu un regulāru maksājumu nozīmi ilgtermiņā," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Audzis izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju parakstītajās prēmijās aizvien dominē obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana (2019.gadā īpatsvars bija 43,2%, bet 2018. gadā – 51,7%), liecina Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā apkopotā informācija.

Tas liecina par iedzīvotāju ierobežotajiem resursiem vai prasmes trūkumu izmantot plašāku apdrošināšanas resursu klāstu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību pakļautību vienam riska paveidam. Pakāpeniski gan pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties ārvalstu apdrošinātāju filiāļu piedāvāto veselības apdrošināšanu. Izslēdzot ietekmi, ko radījusi "SEB Life and Pension Baltic SE" struktūrvienību konsolidācija Latvijā, dzīvības apdrošināšana turpina stagnēt.

Tas skaidrojams ne tikai ar augstajām komisijas maksām (administrācijas komisijas maksas sasniedz pat 4,5% no katras iemaksātās prēmijas), bet arī ar nodokļu regulējuma pārmaiņām – lēmumu pagarināt ieguldījumu periodu no 5 uz 10 gadiem, lai ieguldījums dzīvības apdrošināšanā un cita veida uzkrājumos kvalificētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šā faktora ietekmē darba devēju noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu īpatsvars kopējos noslēgtajos dzīvības apdrošināšanas līgumos sarucis līdz 7,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Šogad strauja izaugsme bijusi īpašuma apdrošināšanā, lēnām atgūstas dzīvības apdrošināšana

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs ceturkšņu apdrošināšanas nozares rezultāti jau diezgan skaidri iezīmē šā gada kopējās tendences – liela izaugsme bijusi īpašuma apdrošināšanas jomā, palēnām atgūstas dzīvības apdrošināšana, pieaug interese par ceļojumu apdrošināšanu, raksturojot šā gada tirgus tendences, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Savukārt veselības apdrošināšanas jomā atlīdzības joprojām aug straujāk nekā prēmijas, kas liecina, ka cilvēki ļoti aktīvi izmanto privāti apmaksātus pakalpojumus. Kopumā nozares pieauguma temps ir pat augstāks par prognozēto.

Šā gada deviņu mēnešu laikā Latvijas apdrošinātāju klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 278 miljonu eiro, un tas ir par 29% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms audzis mērenāk, sasniedzot 409 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn.

Lielākā apdrošināšanas veida pozīcijas pēc saņemto prēmiju apjoma atguvusi dzīvības apdrošināšana ar 20,6% tirgus daļu (84,4 miljoni eiro prēmiju; 55 miljoni eiro atlīdzību), palēnām atgūstoties no nodokļu reformas negatīvās ietekmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozares izaugsme šogad visdrīzāk apsteigs ekonomikas vidējo pieaugumu

Žanete Hāka, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka šajā gadā tiek prognozēta Latvijas ekonomikas izaugsmes sabremzēšanās, tas, protams, skars arī apdrošināšanu, paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Tomēr kopumā turpināsies mērena nozares izaugsme, kas apsteigs Latvijas ekonomikas vidējo pieaugumu, kas tiek prognozēts 2,8% apmērā.

"Pērn nozare augusi par 8% un sagaidāms, ka šāds temps varētu turpināties arī tuvākajos gados. Cerams, ka dzīvības apdrošināšanas nozare turpinās atgūties un augt pēc negatīvās nodokļu reformas ietekmes. Izaugsmes iespējas ir arī otrā “cilvēku” apdrošināšanas veidā – veselības apdrošināšanā, sagaidāms, ka šie veidi augs straujāk nekā risku apdrošināšana," paredz J. Abāšins.

Tāpat viņš prognozē, ka turpināsies tehniskais progress, informācijas sistēmu pilnveide un informācijas apmaiņa ar valsts institūcijām, attālināto un e-pakalpojumu attīstība. Sagaidāms, ka šogad beidzot tiks nodrošināta arī apdrošinātāju apmaksāto recepšu izrakstīšana e-veselības sistēmā, jo šobrīd tās jāizraksta vēl papīra formā. Tāpat beidzot būs skaidrība par Brexit un tā ietekmi uz pārvietošanos un ar to saistītajiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru