Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.
Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.
Ļoti svarīgs jautājums ir par preču sastāvdaļu turpmāku komplektēšanu, lai uzņēmumi varētu turpināt darbu, tādēļ ir svarīgi nodrošināt loģistikas koridoru pilnvērtīgu funkcionēšanu, lai var tikt saņemtas ražošanai nepieciešamās komponentes. Fokusā galvenokārt ir Polijas robežkontrole un alternatīvu risinājumu nodrošināšana Baltijai.
Tāpat ir vairāki eksportētāji, kuriem ir svarīgs atbalsts eksporta pakalpojumu sniedzēju izbraukšanai uz mērķa valsti, lai varētu nodrošināt pasūtījumu izpildi. Nepieciešams panākt vienošanos ar kaimiņvalstīm un izveidot konkrētu mehānismu, kā ar čartera lidmašīnu vai prāmju reisiem mūsu speciālisti var šķērsot Latvijas robežu. Ar nosacījumu, ka atgriežoties tiek ievērots pilns karantīnas režīms komandējumā esošajām personām. Ir nepieciešams nozīmēt konkrētu atbildīgo dienestu un amatpersonu Latvijas pusē. Valdībai ir arī jāuzrauga, lai sanitārās uzraudzības plānu izstrādātu visi uzņēmumi, uzliekot katram par pienākumu īstenot pasākumus, kas maksimāli samazinātu Covid-19 pārnešanas risku.
Aicinām rast tiesiskās aizsardzības formulējumu, kurā bankas un citi kreditori nevar piestādīt sankcijas un sodus, un sākt nodrošinājumu pieprasījumus vai maksātnespējas procesu pret uzņēmumiem krīzes izraisītās dīkstāves un apgrozījuma krituma dēļ.
Kamēr pasaule turpina cīnīties ar vīrusu un tā ietekmi uz ekonomiku, ir svarīgi veicināt iekšējo patēriņu, jo mēs paši esam patērētāji savu uzņēmumu produkcijai. Iekšējais patēriņš ir jāstimulē caur valsts un pašvaldību būvniecības un renovācijas programmām, infrastruktūras projektiem pašvaldībās un valstī un citiem iepirkumiem.
Un visbeidzot dīkstāvi vai daļēju dīkstāvi mudinām izmantot inovāciju un produktu attīstībai, kā arī personāla apmācībai. Tas būs iespējams, ja uzņēmumiem nebūs jārisina finansiāla rakstura problēmas un tas ļaus uzņēmumiem ātrāk atkopties pēc dīkstāves. Šajā jomā aicinām ieviest krīzes grantu uzņēmumu attīstībai.
Uzskatām, ka gan šodien, gan nākotnē digitalizācija ir viena no atslēgām uz izaugsmi. Ir vitāli svarīgi atbalstīt uzņēmumus viņu centienos rast digitālus rīkus un risinājumus sava produkta/pakalpojuma virzīšanai globālajā tirgū vai savu procesu organizācijai.
Šos ierosinājumus radīja un izdiskutēja lielākie eksportētāji no dažādām nozarēm - "Primekss", "Peruza", "Skonto Prefab", "SAF", "Karavela", "Ekju", "La Flora", "Aerodium", Putnu Fabrika "Ķekava", "Groglass", "Sonarworks", "CatchBox", "Art Fairs Service", "Ette-Tete", "BlindSave", "Kukuu", "Vizulo", "Zoomcharts", "NPK Expert", "Brain Games" un citi.